Zin kā tur ir, laikam kā jau ar visu. Katru vienu(atsevišķu) pieredzi uzklausot nevar spriest par citiem, tur pat blakus.Lasu tagad K. Gordejevas grāmatu(stāstus) . Par ļaudīm no Mariopoles. Katram sava un pilnīgi atšķirīga situācija, lai gan dzīvoja varbūt blakus dzīvokļos.
Ja man tagad, kāda tante no LV saka, ka Maskavā neiesauc, viss bumbās un vispār par karu tur neviens nezin...
Nu,nu...
Kādi desmit -divdesmit varbūt arī nezin(zin, bet tēlo,ka nezin), kādi citi desmit- divdesmit zin un pat savu iespēju robežās dara ko var. Katram ir savs stāsts un tāda vispārināšna ir nederīga(kā jau visur) .
Mani radi dzīvo stratēģiski ne tajā labākajā vietā. Pie viņiem krīt ļotenes, pie viņiem šis un tas mēdz uzsprāgt...
Par karu, mēs nerunājam ne vārda.
Es pieļauju ,ka viņiem ir bail... Puiši (iesaucamā vecumā) pagaidam ir uz vietas un nezinu kā nekur nav aizsūtīti(spļauju pār plecu). Internets ir pāris stundas dienā, sazvanīties vairs nevaram ,tikai ziņu sūtīšana.
Tētis/ ģimenes galva nomira/nepamodās pēc parastas plānveida operācijas...jo trūkst/nav personāla. Neviens pie viņa nebija piegājis kamēr neieradās ģimene un nesacēla truksmi..kas bija jau par vēlu.
Algu nav, lai gan visi darbaspējīgie strādā vairākās vietās un velk galus kopā kā var..Glābj mazdārziņi,kuros izaug viss kompotējamais,marinējamais un pagrabos sabāžamais.Plaukti veikalos patukši esot.
Es biju tā,kas 2022.g. piedāvāju šamiem migrēt uz LV, jo mums pat ir tukša lauku māja,kas ir faktiski arī viņu senču māja.Tad gan lepni atteicās un teica,ka mēs tikai izdomājam, šis vēl neesot nekāds karš un drīz atkal viss būs labi.
Māsīcas meita st. citu strādā bērnudārzā kā vadītāja, kur pa vasaru saliek(salika) no ukrainas evakuētos(nozagtos) bērnus. Es īsti nesaprotu,cik daudz viņa saprot un cik daudz nevar runat, jeb arī cik daudz vispār neko nesaprot. Bet viņa ir pārliecināta ka tajā situācijā dara visu iespējamo(un es viņai ticu,jo viņa ir lieliska ar bērniem) ko var darīt TO bērnu labā.
Aiz katra vispārinajuma stāv atsevišķi daudzi stāsti,kas vispār nekādi neiekļaujas nevienā vispārinājumā....
Es kā vēsturnieks
, rokoties atkaļgaitā- otro pasaules karu vienmēr esmu uztvērusi ,kā samērā ilgu laika posmu.
Jo, tajos 4-os gados paspēja notikt TIIK daudz kas.
Nupat jau šis karš iet tieši tik pat ilgi.... kas ir noticis?? Liekas nekas..tikai kara beigas, gaidam un gaidam...
