Ai, nu beidz, daddy. Viņa tik eleganti paskaidroja ko nozīmē un kā veidojās valsts deklarētie pozitīvie ekonomiskie rādītāji un pierādīja, ka lejupslīde ir nenovēršama visās nozarēs un valsts apgabalos. Ka īsto ekonomikas stāvokli manīs decembrī un martā. Bet arī tagad ir ziepes, kuras nav iespējams noslēpt. Un ja iedziļinās tajos pozitīvos rādītājos ir viss skaidrs. Tautai saka, ka plaukst celtniecība, bet būtībā nostrādāja valsts likums, kas piespieda reģistrēt zemes grāmatā visas dārzu mājiņas un dāčas, lai apliktu tos ar NIN. Baigās naudiņas aizgāja uz ceļu celtniecību, bet lielākā daļa tika Krimam. Nekādas īpašas celtniecības tur nemana, tātad ceļ pierobežas trasi, kas nepieciešama kara tehnikas vajadzībām, nekam citam tie ceļi neder. Bezdarbs nepalielinās tik strauji, kā gaidīja- vienkārši, cilvēkus neatlaiž un spriežot pēc algu fonda tur bezalgas atvaļinājumos. Jo, ja atlaidīs, šie aizies ēnu ekonomikā un ja apstākļi uzlabosies, vairs nebūs, kas strādā. Bija laba raža un arī minerālmēsli arī ok, bet tos nav kur realizēt, tātad nav ienākumu un nav paredzams ko sēs un cik jāražo turpmāk. Tauta priecājās, ka gāze neaiziet pāri robežai un ka beidzot valsts sāks gazificēt derevņas. Lai necer, ja nav naudas no realizācijas nav līdzekļu tādām aktivitātēm. Vislielākās briesmās lielās ražotnes un tās atrodas tieši centrā Maskavā un S.Peterburgā. Kā tās pilsētas izdzīvos, nekādu izredžu. Un t.t. Būs ļoti daudz ekonomiska rakstura pārsteigumu, tādas krīzes valstī nav bijis nekad.
Šito sievišķi reiz uzaicināja uz Lielo rašas ekonomisko forumu, viņa tur visu tik smuki nolika pa vietām, ka vairs neaicina, lai nebojātu kopbildi. Ar smaidu maigi un eleganti un nav kur piedurties fakti, cipari un analīze. Cik es esmu mācījusies savā dzīvē, man tādi pasniedzēji trāpījās labi ja tikai reizes trīs. Viņas tā mīl savu priekšmetu, ka tas aizrauj visus kas seko līdz. Un to šarlatānismu es vairāk liktu uz statistiku, kur joprojam aprēķina dažus ciparus vēl pēc Hrusčova laika metodikas.
