Es tomēr pajautāšu.. Pašlaik visi apspriež Mārtiņa Staķa interviju TV Doždj. Par to, ka Staķis labi uzstājās, visu izskaidroja, nav šaubu, ir OK, kaut gan varēja, protams, būt asāks. Bet, ko gan no maigā, pakļāvīgā latvieša var gribēt?

Bet tieši par intervētāju Kotrikadzi. To agresiju nevarēja noslēpt (starp citu, pēc tam bija intervija ar Podoļaku un vienu lietuvieti, tur pievaldījās, jo pretī spēcīgi vīri). Tie smīniņi, vaikstīšanās, izsaucieni, sejas izteiksme.. vispār jau dažs labs jautājums vispār absurds.. jau uz Krievu Savienību atsaucās. Par gāzi jautājot, vispār nevarēja noslēpt tādu kā prieku par ieriebšanu..
Un arī Tihons, kurš intervēja Vjačeslavu Dombrovski līdzīgi nervozi vaibstījās.. kā tāds Putins.. agresijas gan bija daudz mazāk kā dāmai, bet tāds izteikts nervozums kustībās, sejā..
Vārdu sakot.. īsumā.. man aizdomas. ka viņi nav vienkārši tāpat vien.. nu tas rašisms/fašisms/šovinisms/imperiālisms asinīs, bet tur ir jau kaut kas cits.. piemēram, iesūtīti šeit ar kādu mērķi. Varbūt diversanti/aģenti, lai veidotu attiecības ar šeit jau esošajiem prokrieviskajiem spēkiem. TV šiem spēkiem svēta lieta un spēcīgs ierocis. Un tagad būs. Nemieru rīkošanai, šķelšanai un visādām izdarībām..nu kaut kā tā. Jūsu domas?