Darbs ir tāpēc, lai nopelnītu tik daudz naudas, cik tev pietiek. Un nevis tāpēc, lai atrastos darbā no–līdz, nevis darbs darba pēc. Arbeit macht frei.
Uzskats, ka tev ir jābūt darbā tāpēc, ka tā vajag, ir totāls verdzisms. Jā, pilnīgi piekrītu Kvadrai, Pifa sarkasms absolūti nevietā, liekot Kvadrai mutē to, ko viņa neteica.
Un nē, nav vienādības zīme liekama starp "es protu menedžēt savu laiku tā, lai man nebūtu jāvergo no saules lidz saulei" un "es darbu izdaru pa roku galam", kā te Pifs aizvilka šķērsām, turklāt galīgi ne to Kvadra teica.
Lielākā daļa no tiem, kas ne jēdz, ne grib strādāt, kāreiz atrodas tajās vietās, kur jāatrodas 8-17. Un ir pofig par darba kvalitāti. Toties piemīt māksla pareizi atbildēt uz darba intervijas pastulbajiem jautājumiem.
Un jā, māka sevi organizēt sākas jau skolā. Īstenībā jau pirms, tikai tad to vairāk menedžē vecāki. Ja prot. Atsēdēšana stundās norāda tikai uz spēju izpildīt noteikumus, bet negarantē zināšanas (kaut vai lai atceramies, kā 9.klases matemātikas eksāmenā 10% nebija spējīgi iegūt nesamērīgi liela daļa atsēdējušo. Un uzdevumi nebija grūti.)
Tieši tie, kuri prot savākties, izdarīt darāmo ātri un kvalitatīvi, paspējot arī atpūsties, sasniedz kaut ko vairāk par skrūvītes, kaut arī apzeltītas, statusu.
Un neliec arī man mutē to, ko es te nerakstīju. Ne visi veiksmīgie ir teicamnieki, bet ne visi divnieku karaļi ir kaut ko sasnieguši. Viens otru negarantē. Un nejauc zināšanas ar atrašanos skolā. Tas nav viens un tas pats.
Ja zināšanu (nejauc ar atzīmēm!) līmenis atļauj neatsēdēt bezjēdzīgi pavadāmajās* stundās, tas ir apsveicami, nevis peļami. Idealizētie Rietumi nu nemaz nav etalons, ja vien par etalonu neuzskatām visus rāmīšos, pēc šablona klanot galvas laimē par katru jauno Prokrusta gultu.
__
* Man bija tā jaukā laime kovida laikā redzēt attālināto skolu un mācību materiālus uzņemtajos video. No divdesmit minūšu video pirmās 7 minūtes aizņem "Labdieeen, mēēs esam skolotāājas Tāda un Šitāda, skolotājas mēs esam, jā, šī priekšmeta skolotājas..." un tamlīdzīgs pilnīgi neauglīgs ūdens. No atlikušā apmēram puse tikpat bezjēdzīga. Es saprotu, ka jaunākā skolas vecuma bērniem nepieciešami rotaļu elementi un ne didaktisks konspekts, bet no tās stundas viņi saprata tā skaidri neko. Atsēdēja dienu pie ekrāniem, pēc tam es viņiem skaidroju par ko bija stāsts vienā, otrā un trešajā mācību priekšmetā.
Plus pie visa, es šobrīd redzu mācību procesu ģimnāzijā. Tik daudz tukšu stundu (dienā var nenotikt pat trīs. Līdz piektajai – viss notiek, un pēc tam tiekamies devītajā stundā). A pa vidu – dariet ko gribat. Baisajā padomijā "logu" nebija. Ja kāds skolotājs saslima, klasē ielaida blakusklases skolotāju, kas iedeva uzdevumu, un visi tupēja un kaut ko darīja, nevis blazarēja pa skolu trīs stundas, gaidot pēdējo.
