Viss ir relatīvs. No malas es arī droši vien izskatos pēc tantes pļeckātājas.
Vīrs regulāri atved mājās sapuvušus dārzeņus un iebojātus augļus - kādi nu mums te tie daži veikali, ar tādiem jāsadzīvo. Viņam prātā neienāk skatīties arī pēc padsmitās reizes. Bet es neredzu jēgu maksāt par puvekļiem, arī atpakaļ neaizvest, jo tālu, tāpēc katru plūmi un katru tomātu apgrozīšu, pirms ielikt maisiņā. Katru ķirsi arī. Ja virspuse smuka, tas nenozīmē, ka apakšā nav puvumu un citu bojājumu. To, ka es augļus nespiežu (tieši tāpēc, lai nebojājas tas, ko nenopirkšu), no malas neredz. Redz tikai to, ka pārcilāju.
Tie plēves cimdi, kas paredzēti vells zina kādām pleznām, slīd nost, pēc katra ķirša jāsakārto, un arī paņemt grūti, jo ķeras augļos. Nelietoju un nelietošu.
Manu roku tīrība ir daudz augstākā līmenī nekā sajēga tiem ļautiņiem, kas apšķauda un apklepo bulciņas.
Saspaidītas zemenes nepirkšu. Ja veikals pieļauj spaidīšanu, lai rēķinās ar to, ka būs lielāki zudumi.
Par suņiem ratiņos - sieta maiss ar smilšainiem kartupeļiem ir tikpat tīrs, tajās smiltīs tāpat kāds zvērs ir iedi@sis. 😃 (Ar to es neteicu, ka sajūsminos par suņiem veikalā, bet arguments bezjēdzīgs.) Tāpat tās zemenes no lauka ir lasījuši 3. pasaules valstu dīvainīši, kas pirms tam turpat pie krūma pačurājuši un rokas nemazgā principā (cik nav video par bolt un wolt jaukumiem).
Bet šūmēties par to ir neauglīgi. Netīreļi ir, bija un būs. Lielveikalā vispār kaut ko vaļēju pirkt ir riskanti, īpaši ziemā.
