Par zilo tēmu jau tik daudz šķēpu lauzts, ka droši vien nav vērts vairs atkārtoties, un tomēr...
Nē, homo NAV ok, un nevar būt - tas ir errors smadzenēs.
Tas, par ko mēs te šķēpus laužam, ir dažādās pārliecības par to, kā tad pie šāda errora tiek. Ja būtu tā, ka orientācija ir cilvēkam zvaigznēs ierakstīta un akmenī iekalta, kā daudzi tic, tad būtu pusbēda - par saviem bērniem nevajadzētu uztraukties - Jānītis baltādains, blonds, ar zilām acīm un hetero, bet Pēterītis melnādains, melnmatains, melnacains un homo, un nekāda aģitācija, propaganda un kopātusēšana nemainīs šos raksturlielumus. Bet atšķirībā no ādas, matu un acu krāsas, sex orientācija ir summārs faktors - iedzimtība+audzināšana+pieredze. Bērns piedzimst nevainīgs un bez nojēgas par pasaules kārtību - kas labi, kas slikti, kas pareizi, kas nepareizi. Un tad cenšas atdarināt to pieaugušo dzīves modeli, kādu nu redz. Bērni skatās, klausās, uzsūc, un mēģina atdarināt. Un, ja kucēnībā aiz ziņkāres, vai "visi tā dara, kas tu kāds memmis" iespaidā, Jānītis ļausies pamēģināšanai ar drusku vecāko Pēterīti, vai rūdītu zilo Juri, kam svaigas gaļas sakārojies, tad Jānītim ir liela iespēja kļūt par tādu pašu... Raz ņe *idaras, a dva - možet ponravitsa... Jo pirmajai pieredzei ir milzu nozīme. Un, ja vēl skolā visu laiku skalos smadzenes par to, cik ļoti ok tas ir, Jānītis šai pamēģināšanai piekritīs daudz vieglāk.
Tajā vecajā multenītē vispirmām kārtām bija attēlots normāls ģimenes modelis - vīrietis un sieviete satikās, iepazinās, uz randiņiem gāja, puķes dāvināja, tad sāka dzīvot kopā, viņiem bija kopīga saimniecība un gulta, un tad - tad viņi radīja bērnu. Tagadējā seksa propagandā tas viss izpaliek, ir tikai sekss, sekss, sekss, paša baudai un pilnīgi vienalga ar ko un kāda dzimuma.
