Ričarda Ropera "Dzīvošanas vērts " tieši tā ir apstrādāta šī tēma.
Cilvēks ar savām īpatnībām. Ka stāsts par ģimeni ir izdomāts, pasaka uzreiz, pašā sākumā.
Bet tālākais risinājums jau skaidri stūrē uz "happy end". Nemaz nav tik neticami.
Man tomēr liekas, ka Ričards filmu ir redzējis, jo tāpat parādās sliktais priekšnieks un kadru samazināšanas drauds.
Filmas nobeigums man liekas vienīgais pareizais variants tāda stila filmai. Ko tad tur varēja gaidīt -ka uzdāvinās krūzīti ar suņa attēlu un kopā strādās patversmē? Nē, beigas skumjas, bet pareizas, pavadītāji -spoki gan mazliet uz pārspīlētu sentimentu pavilka