Sarunu forums
Atpūta un izklaide => Literatūra un māksla => Teātris, kino, TV => Tēmu iesāka: reno 2024. gada 07. septembris, 10:17:07
-
Iesākumā jāsaka, ka par izrādi zināju tikai, ka laba un ka Oblomovs visu laiku guļ. Un ka kalps ir gandrīz labāks par Oblomovu. Ne es zināju sižetu, ne to, ka tik daudz darbojošos personu. Aktierus pārzinu slikti, tādēļ visus neatpazinu.
Pirmais cēliens man patiešām mazliet sāka garlaikot, jo visas tās akrobātiskās žākstības likās tādas pašmērķīgas un nekādus smieklus (kas zālē bija) neizsauca. Otrajā beidzot sāku pieslēgties un saprast, un beigās gandrīz vai asaras sakāpa.
Pats teātris protams ļoti ērts, it īpaši, ja uz zāli uzbrauc ar liftu. Nostaļģiski varēja atpazīt vecās kāpnes, labi, ka ne veco kafejnīcu un tualetes :rofl: . Prosecco cena gan likās pārdabīga (glāze 6,50), bet lai jau būtu. Mašīnu liku laukumā pāri ielai. Labi, ka bija naudas papīrīši, maksāt var tikai skaidrā. Varēja gadīties nepatīkams pārsteigums.
Par dresskodiem -bija puiši šortos, dāmas gan zeltainās špiļkās, gan snīkeros, bet vispār diezgan vienmērīgi. Tā vide tik demokrātiska, ka labāk snīkeri, nav nekāda Opera. Zālē laikam daudziem bija pavēsi, jo saģērbušies atbilstoši karstajam laikam.
Vakarā ap 11 Rīga forša -visas āra kafejnīcas pilnas ar cilvēkiem. Jūrmala bija kā nakts vidū, tukša. Varbūt, ka sēž Jomenē vai kāpās.
-
Mani iespaidi.
Oblomovu lasījusi nebiju, saturu nezināju. Zināju tik to, ka galvenais varonis visu laiku guļ. Ilgi atliku iešanu uz Oblomovu, jo nekādi nespēju iedomāties, kas tur var patikt.
Pēc izrādes noskatīšanās sajūsmā nebiju. Izņemot, protams, Daudziņa tēlošanu.
Un tad sākās tas, kas man parasti sākas pēc labām izrādēm - es turpinu domāt, analizēt, prātuļot. Un ar šausmām konstatēju, ka Oblomovs esmu es. Tikai man nav Zahara.
Otro reizi neietu uz šo izrādi. Bet zinu cilvēkus, kuri ir stāvā sajūsmā. No otras puses, izrāde tiek spēlēta padsmit!!! gadus.
Otra izrāde, uz kuru nevarēju saņemties (tagad laikam vairs nerāda) - Soņa. Arī nesapratu, KAS tur var būt tik labs.
-
Otro reizi noteikti neietu. Meita teica, ka viņas vīrs pēc pirmā cēliena būtu laidies
-
Pagājušā gs. 80tajos bija tagadējā kremļa pakalpiņa Ņ.Mihalkova filma "Dažas dienas Oblomova dzīvē". Jāsaka, man tolaik patika...
Izrādi būs jānoskatās, gribas arī ēku pēc rekonstrukcijas apskatīt. "Soņa" man patika.
-
No visa JRT, ko esmu redzējusu, Soņa un Oblomovs man ir no topa augšgala. Gan, protams, pēc Vectēva. Tai pat laikā ir bijušas izrādes, kas vispār neiespaidoja.
-
Man neaizmirstams ir "Stāsts par Kasparu Hauzeru".
-
Kā pirmo tomēr liktu Revidentu, kad pirmo reizi ieraudzījām pavisam citādu teātri un citādu komēdiju
-
Otra izrāde, uz kuru nevarēju saņemties (tagad laikam vairs nerāda) - Soņa. Arī nesapratu, KAS tur var būt tik labs.
Soņa ir viena no vislabākajām JRT izrādēm. Žēl, ka vairs nerāda.
-
Jā, arī Revidents patika. Bet tas ir bik no cita plauktiņa, komēdija.
-
Kaislību spēle, Latviešu mīlestība, Vectēvs, Sapņu tulkotāju sekta.
-
Kā patika "Sapņu tulkotāju sekta"? Dzirdētas ļoti pretrunīgas atsauksmes...
-
Pirmo reizi Sektā sēdēju kādā 12.rindā. Neko no izrādes nesapratu. Tad izlasīju grāmatu Hazāru vārdnīca. No kuras uztvēru procentus 30-40.
Gāju otro reizi. Sēdēju 3.rindā. Un biju stāvā sajūsmā. Tur fantastiskas kustības visu laiku.
Lasīšu grāmatu vēlreiz. Un vēlreiz iešu uz izrādi. Un skaidri zinu, ka visu joprojām neuztveršu.
-
Redz, cik pretrunīgi. Kāds iet skatīties vēl un vēl... Citi atkal runā, ka kā jau pie tāda postmodernisma materiāla izteiksmes forma prevelē pār saturu, režisors demonstrē personības kultu, radošā krīze un "ziedu" laiks jau aiz muguras... :?:
Nu redzēs, varbūt saņemšos uz tām trīs stundām vēlāk.
-
Es noteikti neesmu intelektuālais skatītājs. Mana mēraukla ir: patīk-nepatīk. Uzrunā, ievibrē vai nē. Pa vienkāršo.
-
Nacionālajā teātrī mans vīrs divreiz aizmiga, vairāk nav pierunājams uz turieni iet. Dailē burkšķ, grib iet prom, bet pagaidām solidarizējas ar mani cieš līdz izrādes beigām. JRT pēc 'Kurlmēmo zemes' bija gatavs skriet uz Saktu pēc puķēm, lai pasniegtu Hermaņa sievai - augstākā pilotāža! Iespējams, to spēj novērtēt tikai cilvēks, kurš ir strādājis kopā ar nedzirdīgiem.
Tuvākā ieplānotā - 'Melnais piens' (atjaunotais)
-
Tikai pārbaudītas un par labām atzītas izrādes, nekādi eksperimenti