Iesākumā jāsaka, ka par izrādi zināju tikai, ka laba un ka Oblomovs visu laiku guļ. Un ka kalps ir gandrīz labāks par Oblomovu. Ne es zināju sižetu, ne to, ka tik daudz darbojošos personu. Aktierus pārzinu slikti, tādēļ visus neatpazinu.
Pirmais cēliens man patiešām mazliet sāka garlaikot, jo visas tās akrobātiskās žākstības likās tādas pašmērķīgas un nekādus smieklus (kas zālē bija) neizsauca. Otrajā beidzot sāku pieslēgties un saprast, un beigās gandrīz vai asaras sakāpa.
Pats teātris protams ļoti ērts, it īpaši, ja uz zāli uzbrauc ar liftu. Nostaļģiski varēja atpazīt vecās kāpnes, labi, ka ne veco kafejnīcu un tualetes
. Prosecco cena gan likās pārdabīga (glāze 6,50), bet lai jau būtu. Mašīnu liku laukumā pāri ielai. Labi, ka bija naudas papīrīši, maksāt var tikai skaidrā. Varēja gadīties nepatīkams pārsteigums.
Par dresskodiem -bija puiši šortos, dāmas gan zeltainās špiļkās, gan snīkeros, bet vispār diezgan vienmērīgi. Tā vide tik demokrātiska, ka labāk snīkeri, nav nekāda Opera. Zālē laikam daudziem bija pavēsi, jo saģērbušies atbilstoši karstajam laikam.
Vakarā ap 11 Rīga forša -visas āra kafejnīcas pilnas ar cilvēkiem. Jūrmala bija kā nakts vidū, tukša. Varbūt, ka sēž Jomenē vai kāpās.
