Sarunu forums
Ikdiena => Māja un tehnika, hobiji => Tēmu iesāka: reno 2024. gada 16. decembris, 09:09:44
-
Nekad neatteikšos no šīs tradīcijas, atceros egles un rotājumus pat no galīgas bērnības. Tagad egle ir sarāvusies mazāka, vairs nevajag "tā, lai ir līdz griestiem".
Mantiņas gan sakrājušās, savā laikā pirktas, bieži pēc Jaunā gada, pa lēto. Tagad kastes ar uzrakstiem "zilas", "sarkanas", "sudraba un zelta". ( šķūnītī!!) Ir bijušas visādas -bumbas nopūstas melnas un uzlipinātas zelta zvaigznītes -kopā ar caurspīdīgajām baigi stilīgi izskatās. Meita pirms kādiem gadiem savāca visus mazos rokas pulkstenīšus (kādreiz tādus valkāja un 90. gadu akcijas)un sataisīja kā rotājumus
Egli uzstādām un pušķojam parasti 24. no rīta. Stāv līdz Zvaigznes dienai
-
Gan jau piespiedīs atteikties – aizliegs un viss. Varēsim rotāt plastmasu. :D
Bet kamēr vien var, tikmēr man arī ir.
Kamēr dzīvoju viena, bija maziņas, arī tādas sprīža garumā (starp citu, grūti atrast, kas tādā izmērā jau izskatās pēc eglītes, nevis četrām pīckām ap piekto). Ar atbilstoša izmēra rotājumiem. Kopš ieviesās ģimene, ir mūžīgā piekāpšanās, jo vīram vajag LIELU, Līdz Griestiem. Tad ir problēma atrast tievu eglīti, lai neaizņem pusi istabas.
Rotājumi ir kastēs "mantiņas", "spīdumi", "mikro mantiņas" un "viskas" (visdažādākais atlikumu kokteilis no vēsturiskiem laikiem, kur puikas vienmēr izrok kaut ko, ko viņiem Vajag Obligāti). Kaut kas pirkts, kaut kas sadāvināts. Vidējai eglītei var izvērst tematisko noformējumu (sarkanais, zilais, baltais), lielai sanāk raibums.
Svecītes pa kādai nodedzinām, smaržai, bet tā kā kādreiz bērnībā, protams, ne. Stāv spuldzītes.
Spainis ar akmeņiem (svaram) un regulāri papildinātu ūdeni – atnesam mājās ap decembra vidu (kad nu iegadās labs laiks, lai pa mežu bradātu un meklētu), stāv, kamēr apnīk (vai kad sāk aizmirsties pieliet ūdeni), ir stāvējusi līdz februārim, tad gan sāka birt un nolēmām, ka nu jau pietiek.
Utilizējas krāsnī. :)
-
Tagad arī egle ir sarāvusies :) , lai gan vienmēr, lai cik daudz vai maz vietas, tā bijusi krāšņi kupla un "līdz griestiem". Tagad rotājumi lielākoties - plastmasas, lai gan ieviesu tradīciju - pirkt un dāvināt stikla rotas, jo ar plastmasas rotām pietrūkst TĀ Īpašā sajūta, kad mantiņas tiek saudzīgi izpakotas.
Tā kā man eglīte jāpērk, tad "stāvēšanas" laiks ir visai nosacīts. Ir bījuši gadījumi, ka jau 1.janvārī ir plika eglīte.
Plastmasas eglīte, manuprāt, - tas ir nožēlojami.
-
Vai nu pavisam maza eglīte vai aprobežojos ar zariem. Jo egli līdz griestiem man nevajag. Pietiek ar tādu, kas uz galda kā vāze. Uzstādu kādas dienas pirms Ziemassvētkiem. Bet īstu gan gribu, lai smaržo. Mākslīgās egles man šķiet piemērotas tikai kaut kur publiskās vietās, veikalu, kafejnīcu telpās utml.
-
Kopš bērni pieauguši, vairs egli negādājam. Nu ja gluži kāds atvestu un uzdāvinātu, tad, protams, uzliktu. Kad vēl bija kaķis, eglītē kāru tikai plastmasas mantiņas, nu dikti jau minkai patika ar ķepu kādu noķeksēt un padzenāt. Tagad mēdzu dažādas gaismiņas logos (un ne tikai) salikt.
-
Kaķu biodiversitāte. :D Mūsējā nekad neķeksēja mantiņas, eglīte mierīgi pušķojama līdz pat apakšējiem zariem. Vienīgais – ja izgāja pa apakšu, varēja ar muguru vai asti kādu aizķert.
Cik tie kaķīši tomēr ir dažādi. :) :murmur:
Studiju gados kopmītnēs arī, šķiet, eglītes nenesām. Rotājām mākslu – "eglītes" no tīkliem, kartona atgriezumiem, pie griestiem piekārta sasieta dvieļa (tur vesela zinātne bija, kā jāuztaisa karkass, lai nekarājas kā prasta lupata) utt. Radoši. :D Aizej pie kursabiedriem uz citu istabiņu – tur pilnīgi citas idejas.
-
Mūsmājās eglīte parasti parādījās ap 22.decembri (tad brālim dzimšanas diena). Kad pārcēlāmies uz lauku māju, tad mēdza būt arī 2 egles, ja mežā "smukas nāca pretī". Tagad gandrīz vienmēr tur divas - vecākiem un māsas ģimenei.
Manā bērnībā egle mēdza stāvēt arī līdz 8.martam, kad tai sāka parādīties pumpuri.
Egļu rotājumi diezgan seni un kā likums - pie egles tika novietots arī Salavecis no mammas bērnības (tumši zaļā samta mētelī). Es nevarētu teikt, ka likās dikti glīts, bet tika uzskatīts par vērtīgu, jo sens.
Pašai egle biežāk nav. Plastmasu negribu, bet dzīvoklis diezgan silts un eglīte ātri nobirst. Biežāk eglīte uzrodas, ja kāds atstiepis uz darbu podiņegli, kas ir neliela izmēra un pašam mājās nav vajadzīga. Tad nu man ir sanācis "iepriecināt" lauku radus, jo izmest ārā nespēju.
Ja mājās ir egle, tad noteikti nav neviena bumbuļa Rotājam tikai ar gaismas virtenēm un viss.
Reizēm gan ir tās nostaļģiskās atmiņas par egles rotāšanu un katru gadu brīnīšanos - o, mums ir arī šāds rotājums? Par svecīšu izvietošanu eglīšu zaros, par skuju deguma smaku, jo kāda svecīte tomēr bijusi par tuvu skujām... par svecīšu lipināšanu uz izdegušās sveces ...... Dāvanu slēpšanu zem egles vai tās zaros ...
Šogad jau atkal egli negādāšu :)
-
Citēšu no Silva Rerum. Gavēņa galds -Kūču vakars pirms Ziemassvētkiem Milkantu muižiņā ap 1660.-70. gadu:
Baravikām pildīti rausīši, garojoši, purpursarkani baršķi (?),sēņu vira, pildīta karpa, pārkaisīta ar safrāna puteklīšiem, cepts līnis, ar lapātām mandelēm un recekli(?) pildīta līdaka, kāpostu pīrāgi, sēņu pīrāgi, pīrāgi ar rieksiem un ar sālītām kaņepju sēkliņām, ziemas āboli, ievārījumi, žāvēti augļi un sukādes
-
Citēšu no Silva Rerum. Gavēņa galds -Kūču vakars pirms Ziemassvētkiem Milkantu muižiņā ap 1660.-70. gadu:
garojoši, purpursarkani baršķi (?)
Veidojas asociācijas ar boršču. Varbūt kaut kas no bietēm? :?:
-
Gavēņa - tāpēc, ka bez gaļas? Bet nemaz neizklausās trūcīgs tas galds. Un no kurienes tāda greznība kā SAFRĀNS?
-
Tajos laikos viss bija, lai arī bija vnk pārtikuši lauku muižnieki.Tulkojums Dace Meiere
-
Tā arī ir -zupa ar bietēm
-
Ziemassvētki noteikti nav mani mīļākie svētki. Bet tā tas ir tikai man vienam ģimenē, tāpēc eglīte vienmēr ir un būs.
-
Nopirku eglīti :clap:
-
Nebūs
-
Garāmejot paskatījos eglīšu cenas.
Ja būtu jāpērk – 10x padomātu vai man to vajag.
-
Ceru, ka nebūs.
-
Par manējo prasīja 10, makā skaidrā bija palikuši 8, tā arī atdeva
Pie žoga izaugusī, ko meita dabūja, noteikti kādus 40-50 maksātu
Es nevaru iedomāties Ziemassvētkus bez dzīvas egles, kaut vai pavisam mazas
-
Būs dzīva, bet pagalmā augoša.
-
Būs dzīva, bet pagalmā augoša.
UzģērPs mazbērnam kažoČiņu, iztrieks ārā, lai noskaita pantiņu pie eglītes :rofl:
-
Viengad piemājas eglīšu tirgotavā pirku eglīti. Noskatīju ļoti smuku, nu tāda kā mazītiņa sudrabeglīte. Pārdevējs bija godīgs un pabrīdināja, ka eglīte ožot (???). Kaut kā neuztvēru domu un neko īpaši nejutu - pirku tik nost. Mājās (vakarā) izpušķoju, no rīta prom uz darbu. Vakarā verot dzīvokļa durvis - tĀAAAda smaka. Pēc kaķiem...laikam kāds sesks apčurājis. Steigšus izvilku uz lodžijas. Zvaniju bērnam, ka beidzot būs mums "āra eglīte" :smej:
-
Bērnībā vienmēr bija īstā un tēvs joprojām pušķo īstu eglīti, tikai izmērā tā krietni sarāvusies - vairs nav no grīdas līdz griestiem. Vienmēr tiek turēta ūdenī un, līdz izdzītie jaunie dzinumi, apvīst. Tiesa, rotājumi tiek noņemti jau pēc Zvaigznes dienas. Rekords - turējās līdz 8. martam. Bet tā nebija pirkta - vesta no laukiem. Mātesmāsai, kamēr vien bija rosīga, arī vienmēr bija eglīte, turklāt pašas gādāta tuvējā pamežā. Tagad - gribtos īstu, bet vīram nepatīk. Tās dažas reizes, kad pirkā podā, neviena neieaugās. Tagad ķemmējam tuvējos Jūrmalas mežus, meklējot lūzušus priežu zarus. Šogad gan laikam būs kadiķis - dārzā augušais tika pamatīgi apzāģēts.
-
Mani puiši brauks uz mūsu mežu pēc egles kā parasti 23.12.
Bet laika gaitā bijis dažādi, sākot ar to, ka bērnības laika rotājumus nomainīja modē nākusī viena toņa bumbuļošana, tad floristiskās dizaina egles, tad simboliska mini egle un visāda citāda egļu rotu demonstrēšana... Bet jo vecāka kļūstu, jo man ar katru gadu vairāk gribas to lielo izrotāto bērnības egli... nu, man gan ar tiem rotājumiem īpašas bērnības attiecības. :)
Katru gadu nopērku atlaižu laikā kādas pāris "smalkas" rotas klāt, plastmasas nepatīk, kaķu man nav, tieši īpaši uzrunā tas, ka tās ir smalkas un trauslas, nu kā jau rotas... :)
-
Pufff, jemšu zāģi un iešu eglīti lūkot, tik vai tā retināšana/atēnošana vajadzīga jaunaudzei.
Žēl, bet vecie rotājumi gadu gaitā izbeigušies. Tagadējās bumbas skaistas, bet agrākās stikla figūriņas bija ''siltākas''. Bija Sarkangalvīte, vāvere ar riekstu, zelta zivtiņa, vecis ar tīkliem (no pasakas par zelta zivtiņu), visādi āboli, zemenes, svečturi-ķirši, svečturi ar sudrabotiem priežu čiekuriem utt. Jā, bija arī salavecis rozā kreppapīra mētelī zem eglītes.
-
Man stāv kaste ar vecajām mantiņām. Netiek lietotas, jo egle sarāvusies līdz tādam gladiolas izmēram...
Bet, jā, man labāk patika figūriņu dažādība, nekā vienkrāsainie vienveidīgie bumbuļi. Kāpēc tie bumbuļi nevarētu būt vismaz dažādās krāsās?
-
Vecās mantiņas jāsatin kreppapīrā un rūpīgi jāglabā, vērtīga manta :) No īsti vecajām man tikai viens putniņš, un tam arī zīda diegu aste zudusi...
Kreppapīra salavecis ilgi bija kārota manta, beigās laikam vienu dabūjām.
Bet sniedziņu taisīja, egles zaros samētājot vates piciņas
-
Man stāv kaste ar vecajām mantiņām. Netiek lietotas, jo egle sarāvusies līdz tādam gladiolas izmēram...
Bet, jā, man labāk patika figūriņu dažādība, nekā vienkrāsainie vienveidīgie bumbuļi. Kāpēc tie bumbuļi nevarētu būt vismaz dažādās krāsās?
Bumbuļi var būt dažādās krāsās, kādēļ gan lai nevarētu. :?: Bet arī viena toņa, dažādu faktūru, ornamentu, izmēru bumbuļiem nav ne vainas, izskatās grezni. Vai arī viena toņa, bet dažādu formu rotājumi.
Bērnībā, atceros, vienubrīd bija mode pārstiept to egli ar tā saucamajiem enģeļu matiem vai zelta lietu, tagad neko tādu vairs nemana... Ā, un vēl bārkšu konfektes kā rotājums, tās pa kluso līdz Zvaigznes dienai jau bija iztukšītas :rofl:
-
Bumbuļi var būt dažādās krāsās, kādēļ gan lai nevarētu. :?:
Man nav gadījies redzēt pārdošanā dažādu krāsu mix iepakojumu. Vai nu visi tādi, vai šitādi. Ko, jāsapērk vesela kaudze ar tiem iepakojumiem, lai no katras krāsas pa bumbulim dabūtu?
-
Tev tajā veco rotājumu kastē nav? Man pie mammas ir divas kārbas ar dažādu krāsu stikla bumbuļiem, vieni lieli ap 10cm diametrā un otri mazāki, ap 7/8cm. Un divas kārbas ar krāsainiem apsnigušiem stikla čiekuriem. :?:
-
Ak tu mūžs... MAN pietiek un pāri paliek ar to, kas mājās ir, raibu raibs pēc krāsām un formas, figūriņas visādas.
Es par to, ka TAGAD veiklalos tie bumbuļi tiek tirgoti iepakojumos vienkrāsaini. Un bumbuļi vien. Nevis putniņi, čiekuriņi utml.
-
...īsti nevaru piekrist, ir dažādi. Ir arī putniņi, ir arī čiekuriņi... :?:
-
Kā tad nav. Ir
https://www.alve.ee/lv/izstr%C4%81d%C4%81jums/egles-rotu-komplekts-12gab/
Putniņi un čiekuri, princeses, riekstkoži un kas tik vēl nē ir citos veikalos. Kādreiz bija tāds DEBC vai taml. Jūrmalā ir tāds veikaliņš. Viļņā vairākus redzēju. Gan jau Vecrīgā arī. Cenas gan tādas, ka tiešām katru gadu vienu rotiņu nopirksi.
Vēl no atmiņām. Onkulis bija VDR nez kā ticis un atveda kasti ar eglīšu bumbām. Ak dies, to skaistumu!
-
Nu labi, labi, es ticu, ka ar meklēšanu var atrast arī vella vecomāti un, vēl jo vairāk, internetā pasūtīt da jebko no jebkuras pasaules malas. Bet tā, ikdienas maršrutos un ikdienas veikalos, un par adekvātām cenām pārdošanā stāv vienkrāsainu bumbuļu paciņas. Un nesaprotu, kāpēc šie paši bumbuļi nevarētu būt samiksēti.
Bet, ok, es tikai nostaigāju un noskatos, un novērtēju. Jo vienkārši nevajag man neko.
-
Ziemassvētki noteikti nav mani mīļākie svētki.
Man ziemas saulgrieži ir daudz mīļāki kā vasaras, kad Jāņus pavada skumjas par gaismas iešanu mazumā... Šodien priecājos, ka īsākā diena aizvadīta un gaismas daudzums ar katru dienu vairosies. :)
-
Pati nekad neliktu ne egli, ne rotājumus, kaut kā neinteresē izdaiļot māju jebkādiem svētkiem, bet vīrs vienmēr to dara, jo viņam liekas, ka tā jādara, līdz ar to egle ir vienmēr, kaut manis pēc var būt un var nebūt. Tāpat jau jebkuri svētki ir tipa obligāti jāatzīmē.
Laikam nesanāks nekad mans sapnis ignorēt svētkus, vienmēr tās tradīcijas kādam ir svarīgas :?: un tad jau jāiespringst un jāpiedalās un galu galā tāpat jau nav ko darīt, tad vismaz ir kāds tingeltangelis :)