Sarunu forums
Noskaņojums => Dienas pļāpa => Tēmu iesāka: Amālija 2024. gada 21. decembris, 21:46:34
-
Ienāca prātā doma par maģiju. Par (varbūt) burvestību.
Vai esat piekopuši kaut kādus rituālus? Maģiskus. Vai sev vien saprotamus.
Te nerunāju par vudu lellīšu bakstīšanu, sāls bēršanu kaimiņienes durvju priekšā, pulverīšu bēršanu ciema Jankas alus kausā.
-
Notre Dame aizdedzināju svecīti. (pirms vēl pati Notre Dame dega) Nepalīdzēja...
Bet tas laikam nav tas...
-
Notre Dame aizdedzināju svecīti. (pirms vēl pati Notre Dame dega) Nepalīdzēja...
Bet tas laikam nav tas...
Es domāju, ka tas ir tas.
-
Vai esat piekopuši kaut kādus rituālus? Maģiskus
Es tad vēl mācījos pamatskolā. Mēs ar māsu, kad mājās jau bija Ziemassvētku eglīte, katru nakti vienu savu vēlēšanos uzrakstījām uz papīra, sarullējām, apsējām ar sarkanu lentīti un iekārām eglītē. Jaungada naktī lapiņas sadedzinājām. Dažas vēlēšanās piepildījās, māsai biežāk ... :P
-
Es ļoti bieži uzlieku sev aizsardzību domās.
Ieteiktos datumos uzrakstu vēlmi/es, sadedzinu, palaižu pa vējam.
-
Nezinu vai tas kāds rituāls, bet Jauno gadu sagaidām to pulkā, ar ko to arī vēlamies kopā pavadīt... :?:
-
Atbrīvojos no netīkamu cilvēku dāvanām/lietām. Tas laikam nav rituāls. Tā ir nevēlēšanās saistīt sevi ar šo lietu/cilvēku.
-
Nezinu, kas īsti būtu par rituālu uzskatāms.... Tādas tradicionālas lietas kā svecīšu aizdegšana baznīcās vai kapos, vecā Jāņu vainaga sadedzināšana, pūpolsvētdienas pēršanās ar pūpolzariem, ceriņu "laimīšu" meklēšana, monētas iemešana strūklakā uttt., utml. - protams, esmu darījusi. Bet neesmu apzināti neko speciāli būrusies, jo ticu, maģija pastāv un diletantismam tajā nav vietas.
Vēl esmu tēvreizi skaitījusi un centusies kaut ko lūgt....
-
Nez, vai Vienošanās arī skaitās maģiska darbība? Piemēram, ja notiks tas un tas, tad es NEMŪŽAM vairs nedarīšu to un to.
-
Bez maģijas vienoties nevar? :mrgr: Vienkārši nolemt un nedarīt vai ko darīt... obligāti jāpiepin klāt kāda/nezkāda maģija? :rofl:
-
Bez maģijas vienoties nevar? :mrgr: Vienkārši nolemt un nedarīt vai ko darīt... obligāti jāpiepin klāt kāda/nezkāda maģija? :rofl:
Kuri solījumi tiek vairāk pārkāpti - tie, kurus dodam sev, vai tie, kurus citiem?
-
A pričom tur maģija? :?: Kā var nesolīt, Repši citējot... vairāk jau laikam tiek pārkāpti citiem dotie solījumi... :?:
-
Maģija tāpēc, ka tāda dienas pļāpas tēma.
Tā padomāju - es vairāk pārkāpju sev dotos solījumus. Jo mainās apstākļi, mainās nezināmie, mainos es pati. Neesmu diža solītaja. Vienmēr atstāju atkāpšanās ceļu. Jo viss var notikt. Un man nepatīk nepildīt citiem dotos solījumus.
-
Es pārkāpju sev dotos solījumus.Citiem neko tik vieglprātīgi nesolu. Un -jaunībā it sevišķi-mīļo Dieviņ, ja viss būs labi, tad nekad, nekad vairs! :mrgr:
-
Vēljoprojām garām braucošo automašīnu numuros meklēju savu "laimes" skaitli (dzimšanas datums+gada pēdējie 2 skaitļi) un, ja ieraugu, tad ticu, ka viss būs labi. Ir uz sarkana papīra uzrakstīts kādām būtu jābūt manam "sapņu" vīrietim. Tādu gan neesmu vēl satikusi.. :smej:
Sev neko nesolu un arī neko neapņemos, jo zinu, ka tāda "solīšana" ātri aizmirstas. Mana dzīves pieredze liecina, ka viss notiek tā kā tam jābūt. Varu pēc kaut kā "plēsties" un nedabūt..un tad paiet laiks. Citreiz pat gadi. Un izrādās, ka jāsaka paldies Dievam, ka nedabūju..
Citu "maģiju" nepiekopju.
-
Ja dzirdu 1 dziesmu, tad zinu, viss būs labi. Turpretī, ja skan viena cita dziesma, tad zibenīgi pametu telpu (ja iespējams).
Ir cilvēki, kuriem NEKAD nestāstu par saviem nodomiem, plāniem.
Pirms ceļojuma, ja braucu no Centrālās stacijas, nopērku belašu. Labāk 2 - tad brauciens būs izdevies :smej: Vakar nenopirku :mrgr:
No grāmatu skapjiem mēdzu izvilkt grāmatu, lai apskatītos tās nosaukumu - tas norādīs uz nākotni vai ko svarīgu.
-
Vai tas nav vairāk saistībā ar māņticību nekā maģiju? :?: Man kkā šķiet, ka maģija ir maķenīt kas cits... :?:
-
Vai tas nav vairāk saistībā ar māņticību nekā maģiju? :?: Man kkā šķiet, ka maģija ir maķenīt kas cits... :?:
Piekrītu. Šie piemēri vairāk velk uz māņticību.
-
Man kkā šķiet, ka maģija ir maķenīt kas cits... :?:
-
N-to gadu garumā, pēc Jaunā gada sagaidīšanas tuvo un mīļo pulkā, makā allaž atrodu ieliktas lielas zvīņas. Neviens no radiem, draugiem neatzīstas par zvīņu licēju. Vairs jau pat necenšos uzzināt, pieņemu ka MAĢIJA... :)
-
Esmu gājusi ap dārzu čūsku vārdus skaitīdama. Palīdzēja.
Bet IMHO tas ir tajā pašā kategorijā kur sāls kaimiņienes durvju priekšā (ko neesmu darījusi).
Jautājums – kas tad īsti ir maģija. Harijs Poters ar zizli? Nu, to, domājams, šeit neviens nepiekopj un vai vispār kāds piekopj vēl ir liels jautājums. Vudu lelle ir maģija, tikai ne mūsējā. Ir cilvēki, kas ar to strādā. Tā jau ir ne tikai "lelle ar adatiņām", lelle tiek īpaši taisīta ietekmējamajam cilvēkam, ir rituāls, kā tiek veikta ietekmēšana. Cilvēks, kas nemāk, bet darbojas, dabū atsitienu.
Tās lelles, ko var nopirkt veikalā, ir tikai lelles.
Lielākā daļa pārējā ir tajā pašā durpriekšas sāls kategorijā. Adata virs durvīm pret sliktiem cilvēkiem, pakavs laimei, sakrustoti pirksti un piga kabatā. Turpat visas sadedzinātās vēlmes, kurpes mešana pār plecu Vecgada vakarā. Apvārdots sāls un ūdens, krustcelēs dedzināta zivs, sarkans diedziņš ap roku un nospļaušanās pēr plecu.
Turpat arī uz citiem vērstais ļaunums – kapu smiltis, adatas zem sliekšņa un pārējais. Lāsti reāli strādā, ja ir uzlicis zinātājs, vai no sirds pielicis vārdu cilvēks, kurš nezina savas spējas, bet viņam tās ir.
Starp māņticību un burvestību [senajā nozīmē – veikt darbību vai teikt vārdus, lai panāktu kaut ko, kas nav ar prātu un 3 dimensijām izskaidrojams] robežas nav. Cik kurš tic un saprot, cik kurš nesaprot un ir nepieņemošs. Visbiežāk par māņticību izsakās cietie cilvēki – kas ne redz, ne jūt ārpus 5 maņām, kuras piemīt ķermenim. Tie, kuri jūt vairāk (tostarp jūt veļu pasauli, piemēram), par māņticību nenosauks praktiski neko. Jo [piemēram] viņam konkrēti vārdi un rīcība izsauks viesi no viņsaules, tāpēc viņš tos neizteiks, bet nejūtošais to nosauks par māņticību, jo viņš var runāt vai nerunāt, to atnākušo veli nesajutīs.Tātad tas jūtīgais muld un ir vienkārši māņticīgs, jo ES neko nejūtu. Ļoti izteikta agresija pret citādi jūtošajiem un domājošajiem, diemžēl, ir attīstījusies un attīstīta. Žēl.
Māņticība IMHO ir bailes no tā, ko tu nesaproti. Primitīvās ciltis baidījās no uguns, jo tā radās ar šausmīgu blīkšķi (pērkons) un nesa postu (nodedzināja mežu). Vai ieaudzināti aizspriedumi. Tajā skaitā nekāpt ar kreiso kāju no gultas un griezties atpakaļ, ja melns kaķis šķērso ceļu. Ja šādi uzstādījumi tiek iestādīti bērnībā, tiem ir liels spēks. Jo cilvēks ir pēc būtības piesardzīga būtne – kaut kā ir jāizdzīvo, tas ir zemapziņā.
"Ja saule izlīdīs no mākoņa, tad būs labi" vai "ja pirmais no veikala iznāks vīrietis, tad man veiksies" ir sevis programmēšana. Arī darbojas. Tāpat kā tie brīnumainie izveseļošanās gadījumi, kad ārsti plāta rokas, jo pacientam bija jābūt zem zemes pēc pāris mēnešiem, bet viņš skraida apkārt jau piekto gadu.
Eksperimenti par skaņas ietekmi, ir veikti daudz. Kaut vai elementārais – divas telpas ar vienādiem apstākļiem, bet vienā telpā augus slavē un atskaņo klasisko mūziku, otrā – lamā un atskaņo smago roku*, rezultātā pirmajā augi aug un zaļo, otrajā – nīkuļo. Neizskaidrojami, un vienmēr rezultāts tiek novelts uz "tātad tomēr kaut kas nebija vienādi, jo tā nevar būt". Skat. rindkopu par citādā noliegšanu, jo "es to nesaprotu".
Bet tas ir no tā paša plauktiņa kur [buram]vārdi. Vārdi ir pazīstami izsenis. Ne velti to zinātāji metodiski tika iznīcināti pie visām varām – cilvēkiem nedrīkst būt spēks.
____
* Smagais roks arī ir dažāds, un ne obligāti negatīvs. Tam pašam Mensonam ir dziesmas, kas ir ar pozitīvu skanējumu, bet citas ir ļoti "melnas".
-
Varbūt īpaša kategorija ir arī sapņi? Pāris reizes pirms miega esmu vērsusies (pie kā?), lai sūta atbildi sapnī. Atsūtīja.
Mēs jau no sapņiem atceramies dažreiz tikai dažas lietas. Piemēram, šonakt sapņoju, ka uzvelku laulības gredzenu.
-
Sapņi? Ir. Bet ne visi.
Esmu redzējusi dažus viedus sapnņus pēc kuriem izdarīju to vai neizdarīju šito. Bet tādi ir ļoti daži, un ļoti labi atšķirami no parastajiem – pēc sajūtām (neizskaidrojami). Bet man nenāk pēc pasūtījuma. :D Viens bija pilnīgā bezproblēmu situācijā, bet no rīta bija skaidrs, ka jāmaina tas un šis, kaut arī neplānoju, otrs pārdomu situācijā (darīt vai nedarīt), un, lai gan pilnīgi nesaistīts ar jautājumu, bet pilnīgi skaidri bija saprotams, ka tas ir saistīts. Līdzīgi kā tu domā vai paņemt vai nepaņemt lielu pasūtījumu, it kā zemūdens akmeņu nav, tātad paņemt, bet no rīta pamosties pēc sapņa, kurā esi bradājis pa ledus lauku, nevarējis atrast izeju un beigās nonācis pie čukčām, kur jāpaliek, jo atpakaļ uz savu māju tu vairs netiksi, tur ir Lielais kanjons priekšā. Un ir skaidrs, ka pasūtījumu neņemt, jo būs nenormāli zaudējumi. [Tas tā, paralēles velkot].
Bet visādi trilleri man sapņos ir regulāri, sērijās un daudz. It kā līdzīgi, bet nav tās sajūtas, ka tas reflektējas realitātē.
Ne visi ir zīmīgi, kaut arī pēc sapņu tulka var satulkot šausmu šausmas. Pēc astotās zobu protēžu reklāmas mierīgi vari sapņot, ka tev visi zobi glāzītē, bet tas nekādi nav saistīts ar parasto tulkojumu.
Cilvēki dažādi atceras sapņus. Ir, kas nemaz, ir, kas reizēm, ir, kas katru sapni (no rīta vari pārstāstīt visas astoņas filmas un vakarā visu atceries un vari turpināt skatīties tālāk). Dažāda nervu sistēma un smadzeņu darbība. Katram savs.