Sarunu forums
Ikdiena => Virtuves pieredze, padomi, prieki => Tēmu iesāka: Trix 2025. gada 12. februāris, 19:18:45
-
Pieskatāmais vārgdienis sīca, ka gribot skābu kāpostu zupu kā bērnībā. Izšurīju vietējā tirgus resursiņus, vienus kāpostus atradu, zupu uzvārīju (nekad nebiju vārījusi), sanāca viduvēji. Zupa pati par sevi garšīga, bet bijām gaidījušas, ka būs savādāk.
Nākamreiz specifiski jāmeklē ļoti skābi kāposti, jo no tiem, kas tirgū (mazkābēti, kas ir garšīgi tāpat) nekas labs nesanāca. Nu un vēl pāris citas nianses (putraimu par maz; cūka nepareizā, bet kas bija lētākais uz akciju, to pievācu, taču karbonādi nevajag, ir par sausu, vajag kaut ko speķaināku).
Un nevajag ticēt internetam, kur ir komentāri tipa "lai kāposti nav par skābu, tos var skalot, nospiest utt." Nemeklēju specifiski pārskābētus, bet man bija pārāk mazskābi. Nopirku, pagaršoju, likās garšīgi, bet zupai vajag nikni skābākus. Un ka nedrīkst piebērt par daudz putraimu, būšot slikti. Piemetu uz aci pēc tilpuma, bet vajadzēja proporcionāli vairāk nekā citām zupām.
Kas mani samulsināja – internetā ir ļoti dažādas receptes. Ja lielākajai daļai ēdienu pārsvarā visur vienādi ar sīkām niansēm, skābu kāpostu zupai tāda "vidējā aritmētiskā" recepte neizvilkās.
Kā jūs vārat (ja vārat)? (No svaigas gaļas.)
Opcija "apstaigāt visu tirgus paviljonu un nogaršot visus 25 veidus kāpostu" gan nav pieejama. :D Ir pilsētas tirgus un alternatīvais, tas arī viss, cik tur to zemnieku ir, tik ir. Dimdiņu u.c. veikala kāpostus neapskatīju, bet varbūt vajadzēja?
Vēlāk iedomājos, ka jāpameklē щи, varbūt krievu receptes "pareizākas".
-
Atceros, ka māte vārīja ar liellopu gaļu. Un klāt piekodām bija vārīti kartupeļi. Tieši klāt, nevis zupā iekšā.
Man kā pavāram abas rokas kreisās - zupas vāru pēc receptes "visu, kas ir, samet katlā iekšā un vāra, kamēr saēdams" :mrgr:
Kāpostus, ja pērk tirgū, var izvēlēties "skābus priekš zupas" vai "saldus priekš salātiem". Spainīši veikalos, pa manam, ir kaut kāds vidējais aritmētiskais.
-
Par gaļu es neatceros, gribētāja teica, ka esot vārījuši no cūkas. Jāpadomā, varbūt atcerēšos kas mums bērnībā bija par gaļu.
Tirgū biju, tikai tur mums kāposti ir vienīgi jau safasētās kastītēs un spainīšos, no mucām neviens nesmeļ. Tur arī paņēmu, uz uzrakstu paskatījos, pārdevējai vēl pārjautāju, vai zupai der. Būšot lieliski... :D
Garšīgi ir, bet nesen ieskābēti. T.i., tos kāpostus mūsdienās saekselē kad vajag, mazliet ieskābē un stiepj uz tirgu, nevis oktobrī dižmucās saēvelē visu ražu.
-
Tad tā var būt, ka vaina pavisam maigos, pusskābētos kāpostos. Man ir gadījies fasētā veidā nopirkt tādus ļoti baltus un sausus, kamēr riktīgi skābētie peld sulā, un pie vēlēšanās var ari to sulu zupā pievienot.
-
ienācu ēšanas tēmā :) :rat:
Lūk, skabu kāpostu zupa man domāt kā reiz ir zupa ar variācijām . Mūsmajās galvenais -zupa bieži vien aiziet skābu kāpostu stūķī(kamēr vārās, kļūst par biezu), bet to neviens nesmādē. Un vēl ,man domāt,ka kāpostu zupa katrā mājā ,bērnībā varēja citādi garšot. :scratch:
Mums galvenais- lietojam tikai žāvētu gaļu ar treknumiņu..jebkādu kusaku, tikai ne sausu tb kaltētu liesumu :n+:
Putraimus beru neskopojoties, tie noņem skābumu ,ja kāposti par ņipru. Kartupeļus nelieku, skābā vidē paliekot cieti(man tā teica un es tam ticu),tādēļ komentārs par- piekož ,klāt liekas saprātīgs.
Nekādus mazskābētus salātu kapostus sen vairs neesmu redzējusi, mums ir tikai nikni skābie.
mazgāt kāpostus izklausās tāpat ka mazgāt rosolu :alt: , bērnībā atceros smalkās saimnieces runāja kko par dedzināta cukura pievienošanu,lai noņemtu skābumu... nezinu kā tas ir dabā, bet es piešauju kādu karoti cukura.
Zupu vāram kādas 6-7 x pa ziemu, biežāk nē.
Gaļu lieku samērā daudz, tādu mežstrādnieku varianatu piekopjot. ,lai bik tauciņi peld pa virsu.
Un jā, apcepts rīvēts burkāns krāsai un smukumam.
-
Par burkānu un sīpolu cepšanu vai necepšanu man arī nav atmiņā. Visām "savām" zupām apcepu, skābiem kāpostiem – neatceros.
Cukuru likām sautētiem kāpostiem, tas jā. Bet mums bija lielā muca pagrabā, kam noņēma slogu, nokasīja virsējos kāpostus, nogrāba cik vajag gatavošanai, uzlika tīru drēbīti un dēļus ar akmeņiem atpakaļ... Un tā līdz pavasarim. Tur kāposti jau ap ziemas vidu bija riktīgi nikni.
Vispār es joprojām gribu izsautēt kāpostus (to procesu gan arī diezgan viduvēji atceros), bet tas pasākums uz stundām četrām mani attur no mēģināšanas. Sautētajos likām cūku. Visādas speķa ādas un cik nu vēl no gaļas trāpījās.
-
Ja par skābu piegriež svaigos klāt, ja skābuma par maz, izlīdzas ar citronu vai cidoniju, vai kaut jāņogu sulu. Man arī garšo skābi, piespiežu citronu. Ja kādreiz gadās pirkos štovētos izmantot, tiem arī sildot pievienoju citronu sulu, man viņi par saldu.
-
Savulaik kapostus sautēties lika uz plīts malas, tā nu viņi tur lēnām stāvēja.
Anglijā populārs ir tāds slow cooker katls. principā, neko citu gandrīz viņā ar negatavoju,kā tikai kāpostus - saliec visu iekšā ,ieslēdz un šams tur lēnām čuncinās kādas 6h., vismaz nav jāsatraucas par piedegšanu.
Es nez, es zupu gadījumā vispār neiespringstu, visu pēc čuja, ņuha un iespējām . :?:
-
Es nez, es zupu gadījumā vispār neiespringstu, visu pēc čuja, ņuha un iespējām . :?:
Es arī. :D Bet te bija lūgums uzvārīt Tieši To zupu no cilvēka, kas ir manā pieskatīšanā. Ne nu gluži pēdējā vēlēšanās, bet apmēram tajā virzienā.
Uzvārīšu pēc laiciņa vēlreiz, domāju par to, kas bija nepareizi procesā. Varbūt kādam ir garāmejošs komentārs un man rodas Doma.
-
Mazliet samulsu, jo nekādas receptes skābu kāpostu zupai man nav. Virtuvē vispār mēdzu ļoti improvizēt un no cirvja taisīt.
Manas skābo kāpostu zupas sastāvā ir kāposti (skābēti ar burkānu), sīpoli, putraimi un trekna cūkgaļa - cūka un tikai cūka - pavēdere ar ādiņu, man tā vislabāk garšo. Tālāk - biezums, skābums - viss "uz aci". Ja par biezu (lai gan nekad nav, jo man patīk bieza un tumīga no putraimiem), vnm var piešaut ūdeni, ja par maz skābuma - citrons, pie bada arī citronskābe, galu galā (tagad vnk fantazēju), ja par skābu - ir cukurs. Bet nekad nevar būt par daudz treknuma, tā ka cauraudzītis ar krietni daudz taukuma un ādu :nam: Kartupeļus nekad nelieku un arī klāt neēdu
-
Gaļu noteikti cūku, ar treknumu un kādu žāvētu ribu un kamariņas klāt. Lauru lapa, kāds pipars. Kartupeļi atsevišķi. Mamma īpaši kādreiz papūlējās, tad bija krāsnī izcepti.
Šoziem skābējam paši, bet pa nelielam daudzumam,1 kāpostgalva plastmasas spainītī pastāv kādu dienu virtuvē, tad noslogo un ledusskapī. Kad apēdas, tad nopērku nākošo galviņu
Ja pirku, tad paciņās -tie parasti ir daudz ilgāk un labāk ieskābējušies
-
Es arī. :D Bet te bija lūgums uzvārīt Tieši To zupu no cilvēka, kas ir manā pieskatīšanā.
Visprātīgākais būtu pajautāt pašam pieskatāmajam kā tā ilgotā zupa tika vārīta, kā tā garšoja... pieļauju, ka kādas bērnības atmiņas.
Mēs sen vairs nevāram tik treknu kā manas mammas bērnībā, arī mamma vairs tik treknu nevāra. Bet vienalga, mammas vārītā ir visgaršīgākā...
-
Mums atmiņas no viena avota, tikai ar pārdesmit gadu starpību. Jau izrunājām ko kura atceras, es mēģināju restaurēt ko atceros es un pēc norādījumiem darboties. Mazliet aizbraucu šķērsām, šķiet, apmēram sapratu kur. Iedomājos, ka varbūt ir vēl kaut kas, ko neatceramies ne viena ne otra, bet ko zina kāds cits, un piemetīs savu artavu, bet es izlasīšu un :fp: ā, jā, pareizi, mēs arī tā darījām!
-
Vēlāk iedomājos, ka jāpameklē щи, varbūt krievu receptes "pareizākas".
zupas sieva vāra, ņe carskoje eto ģelo ģetka :m:
-
Man nav sievas... :?:
-
Man nav sievas... :?:
to var labot :?:
-
Es nevarēju likties mierā un sameklēju vienu dāvinātu grāmatu -personāžs krievu aktieris, kas izdomāja kļūt par restoratoru un sakompilēja arī grāmatu. Šad tad šo to var atrast. Un protams arī ŠČI:
Buljonam liellopa krūtiņa, sagriezta gabalos (600g) un kūpinātas ribiņas (500g) ūdens 2,5 l
Skābos kāpostus (500 g)nospiež un liek pannā ar karstu eļļu, maisa, lai nepiedeg, bet sutinās
Pievieno sīki sagrieztus 2-3 sīpolus, nedaudz auzu pārslas un šķipsnu miltus un... 1 glāzi skābu krējumu -to sauc- ar "pobelku"
Buljonā liek nedaudz kaltētas sēnes, piparus, lauru lapu, sāla pēc garšas un liek katlā apsautētos kāpostus. Vāra, līdz zupa gatava. Pasniedz ar krējumu.
Autors receptēs daudz pļāpā. Gan jau gaļa vispirms no buljona jāizņem un jāsadala pa šķīvjiem
Ierakstīju, lai pašai arī ir kaut kur pierakstīts, bet vīrkungam negaršo, tad nu diez vai izvārīšu
-
Hmmm. Interesanti.
Par kāpostu sutināšanu pannā, – jāpadomā.
Manai vecmāmiņai auzu pārslu un miltu vietā bija putraimi (kas katrai lauku saimniecei kuļķenē stāv).
Sēnes neatceros, krējumu vārīšanas laikā arī ne..
Varbūt būs jāpamēģina kādreiz.
-
Reno recepte interesanta (es jau ar pār plecu noskatos!!) :) :
- skābētus kāpostus skalot nedrīkst, tad tā zupa tāda pliekana, tikai nospiest
- liellops+kūpinājums ideāli... manējās reiz izvārīja no vistas buljona izlases (nu tipa šķi gribās, bet gaļas nav), nu nē... a ja vēl smadzeņu kauliņš gadās (stilbiņš), tad to smadzeni uz rupjmaizītes un piekost klāt...mmm... tā es maizi pie zupas neēdu
- jā, tumīgumam putraimi, bet ne pārāk daudz
- mamma sīplus apcepa, tas tādu smeķi piedod...vai jēga kāpostus cepināt??
- kaltētas sēnes, pipari, laurlapa man laikam nea...
- SĀLĪT tikai pēc tam, kad kāposti pielikti!!
-
Tā sutināšana varbūt, lai visu procesu paātrinātu, gaļa vēl vārās, bet kāposti jau pa pusei gatavi. Vai pavisam gatavi.
Par sēnēm un krējumu nekad nebiju dzirdējusi, auzu pārslas nevis putraimus arī nē
-
Es esmu ēdusi ar auzu pārslām izbeigušos putraimu vietā. Man ne visai... pirmajā dienā vēl neko, bet otrreiz sildītiem tā pārslu konsistence tāda pļurīgi izmirkusi, diezgan vjek.
-
Man laikam mazliet paveicies, ka veikalā, kurā iepērkos, ir zemnieku tirdziņš (katru piektdienu).
Tur ir mana "kāpostu tante", kurai visbiežāk ir 3 veidu kāposti - saldi, saldskābi un skābi. Vienmēr pērku tikai tos skābos (bez cukura) un viņa vienmēr pajautā - Suliņu arī pieliet?
Protams, ka ņemu ar sulu, jo tā kāposti labāk glabājas, sula ir garšīga un ja nolemj vārīt zupu, ar to var pieregulēt skābumu.
Gaļu parasti izvēlos kūpinātu. Ribas, celīši vai sliktākā gadījumā cūkas vaigs (tas gan baigi trekns). Pāris reizes laikam bija svaiga cūka (krūtiņa vai biezās ribas), bet tad tik un tā pieliku kūpinātās ribas, kaut mazliet. Bērnībā ļoti labi noderēja kamariņi (speķa ādiņas, kas tika taupītas zupām).
Vispirms kārtīgi izvāru gaļu, kad gatava, tad ņemu ārā no katla un pievienoju kāpostus (mazliet arī sagriežu, lai nekarājas no karotes). Kad kāposti tuvojas gatavībai, tad pievienoju putraimus un kartupeļus, kad tie mīksti, tad arī pieregulēju skābumu ar kāpostu sulu.
Ja kāposti ļoti skābi jau pašā sākumā (arī nospiesti), tad daļu noskaloju (tā ir bijis laikam vienu reizi), bet vispirms vāru putraimus un kartupeļus, tikai pēc tam pievienoju kāpostus.
Ir gadījies, kartupeļus vārīt atsevišķi - ar mizu vai bez mizas, tas jau gaumes jautājums.
Laurlapa, smaržīgie pipari un melnie pipari (nemalti) pats par sevi saprotams.
Kamēr kāposti vārās, tikmēr gaļa atdzisusi un var griezt vai skribināt no kauliem. Gaļu beru atpakaļ katlā vai katrs liek savā šķīvī, tas pēc situācijas un vēlmēm.
-
Man labāk patīk ar kūpinātu gaļu. Esmu mēģinājusi arī pirms bēršanas zupā kāpostus pasutināt - vispirms sīpols, tad pielieku kāpostus. Kartupeļus nē, parasti putraimus, bet pedējā laikā reizēm putraimu vietā pielieku cūkupupas. Saldētās noblanšēju, noņemu miziņu un tad klāt pie kāpostiem.
-
Trix iedvesmota, jau vairākas dienas prātoju par skābu kāpostu zupu.
Kad aiz loga ir mīnusos, darbā brīva diena un ledusskapī ir skābi kāposti, tad ir īstā diena, lai to gatavotu.
Vakar vakarā negribējās taisīt lielveikalu tūri, tāpēc no gaļas ir tas, kas ir - kūpinātas ribas un svaiga neliela biezā riba. Vēl atradās kamariņš (zemnieku tirdziņā nopirku karsti kūpinātu speķi, kas ideāli der ķiplokmaizēm vājiniekiem un pats kūst uz mēles, bet āda der tikai zupai vai zīlītēm. Lai piedod zīlītes!).
Visu gaļu uzvāra līdz putām, un tad nolej nost. Pēc tam gaļu saliku spiediena katlā un pievienoju dažus aizķērušos dārzeņus, kas bija tik bēdīgi, ka vai nu atvadamies vai arī jādodas pēdējā misijā (purava gabaliņš un mazi seleriju kāti), turpat iesēdināts arī burkāns un sīpols.
Kamēr kārtīgs buljons vārās, tikmēr var noskalot putraimus, sagriezt kartupeļus un kāpostus. Šoreiz arī rīvēts burkāns un smalki sagriezts sīpols, kas tiek apcepts un vēlāk pievienota tomātu pasta, lai zupa neizskatās zilpelēki neapetelīga.
Kad buljons gatavs, tajā iesoļo putraimi un kartupeļi. Kad kartupeli gandrīz gatavi, ir laiks kāpostiem, bet bez sulas. Ja arī kāposti ziņo par gatavību, tad pievienojas burkāni ar sīpolu un tomātu pastu. Un tikai tad, kad šis viss savārās kopā, var saprast vai kāpostu sulu pievienot un cik daudz sāls nepieciešams.
Lauru lapa, smaržīgie pipari un melnie graudu pipari ir pašsaprotami.
Gaļa saplucināta un iebērta katlā.
Zinu, ka rīt būs vēl gardāk!
Šī zupa ir garšīga arī bez spiedienkatliem, puraviem, selerijas utt.
-
:talking: Zīlītēm vienīgi svaigu speķi, ne sālītu, ne kūpinātu!