Sarunu forums
Es un mēs => Sirdslietas un ģimenes lietas => Tēmu iesāka: Amālija 2025. gada 20. oktobris, 10:09:33
-
Man daži jautājumi par seksu. Sāksim ar terminiem.
Kāpēc saka - sieviete atdodas. Mulsina tas vārds "atdodas". No vienas puses, skaidrs - še, ņem. No otras puses, bieži sievietevir aktīvā ņēmēja.
Krievu valodā skan tāpat. Kā ir citās valodās?
-
Vai latviski nesaka - ļauties? t.i. - neiebilst, piekrist :?:
Kā bija tas teiciens - ja negribēs, tad neuzkāps...
p.s. Paskatījos Tēzaurā, "atdoties" skaidro kā nodoties kādai nodarbei, t.i. - seksan, bet ne kādai personai...
-
Vārds pats par sevi nav ne slikts, ne padevīgs — tas vienkārši nes līdzi vēstures ēnu.
-
Vai latviski nesaka - ļauties? t.i. - neiebilst, piekrist :?:
Kā bija tas teiciens - ja negribēs, tad neuzkāps...
p.s. Paskatījos Tēzaurā, "atdoties" skaidro kā nodoties kādai nodarbei, t.i. - seksan, bet ne kādai personai...
Atdoties - brīva griba. Ļauties - ai, nu lab, dar, ko grib.
-
Vārds pats par sevi nav ne slikts, ne padevīgs — tas vienkārši nes līdzi vēstures ēnu.
Kas tā par ēnu?
Un kāpēc saka - vīrietis ņem, sieviete dod. Jo vīrietis jau arī dod. Un sieviete to ņem. Pamatā. Rezultātam.
-
Fizioloģiju jau arī nevar izslēgt, kā tur bija - vīrietis par seksu iedomājas reizi minūtē... :?: tad nu dod atvieglojumu spriedzei un vīrietis to saņem :?:
-
Kas tā par ēnu?
Un kāpēc saka - vīrietis ņem, sieviete dod. Jo vīrietis jau arī dod. Un sieviete to ņem. Pamatā. Rezultātam.
Jo vīrietis vispirms "Ņem" un pēc tam tikai dod. Sieviete dod. Vispirms jau savu nevainību. Jeb dainās minēto "vainadziņu", tikumiņu utt.
Vīrietis var "ņemt" arī ar varu. Paņem un viss. Izvarot un baigi nemaz nav jānopūlās.
-
Tā nevainības slavināšana laikam parādījās ar kristietību... bet nu dots devējam atdodas :mrgr:
Mūsdienās diezvai vēl aktuāli kurš tas devējs un kurš tas ņēmējs...
-
Vēstures ēna ir neiznīdējama, vismaz vēl vairākās paaudzēs kā minimums.
Vīrietis sievieti ņem par sievu, sieviete iziet pie vīra. Vīrietis ir ņēmējs defoltā – kā ģimenes veidotājs, galva, nodrošinātājs, viņš ņem sievieti un šo ģimeni veido. Sieviete pārsvarā tomēr [mūsu teritorijā] ir bijis paņemamais objekts. Vecāki izdod pie vīra pat bez pašas piekrišanas – vīrietis paņem. Protams, bija arī iegātņi, bet pārsvarā bagātām atraitnēm no mirušā vīra palikušā saimniecībā, reti kad no vecākiem mantotā. Es negribu samelot, bet vai tikai pirmās Latvijas laikā un agrāk neprecētai sievietei nebija limitēta iespēja būt par īpašnieci nekustamajam īpašumam? Tipa tēva mājas pāriet brāļiem, sievietei pienākas aizprecēties kaut kur citur.
Vēl pirms gadiem 40 uzskatos daudz nekas nebija mainījies. Meita bija pie vīra jāizdod, citādi kauns un negods.
Jaunsudrabiņa Aija, kas bija absolūti netipiski laikmetam seksuāla un to neslēpa, ir absolūti nestandarta gadījums. Un arī viņa tika līdzsvaram tēlota kā negatīvais personāžs, jo māju nekopa, drēbes nemazgāja, par meitām nerūpējās, un viņas maksimālā vērtība bija seksuālais gribulis (sen neesmu lasījusi, tas ir tas ko atceros). Tas, ka šodien (un daždesmit gadus pirms šodienas) sievietei ir puslīdz balsstiesības, iespēja attiecībās būt dominējošai un nebūt precei, neatceļ to, ka pēc ieražām meita ir izdodama tautās.
Nu un otras aspekts ir "meitas gods", kas vēsturiski bija bezmaz vai vienīgā sievietes vērtība, ja neskaita māku un spēju strādāt kā zirgam, ēzelim un govij vienlaikus. Neseksot ar ko pagadās bija vienīgā kontracepcija un vienīgā iespēja nenoraut STS, lai viņai bērni būtu un piedzimtu normāli, ne ar iedzimtu sifilisu. Līdz ar to nevainība bija pierādījums iepriekšējai seksa neesamībai, un šo nevainību viņa "atdod" vīram.
Trešais aspekts ir "atdoties" kā sinonīms vārdam "ļauties". Ja sieviete atļauj sevi izmīlēt, tātad atļaujas. Jeb atdodas.
Tīri jēdzieniski atdoties nes līdzi vēsturisko morālo piesitienu, lai gan pēc burta vīrietis dod – tējkaroti spermas.
Nu un mūsdienās, ņemot vērā "pēckara grūtības", kad joprojām vīrietis ir Vērtība, lai vai kāds viņš būtu, neviens sevi cienošs lubraks nespēj uzskatīt, ka viņš atdodas sievietei (kas apriori ir zemāka radība par vīrieti).
-
Par to - vēl pirms 40 gadiem neprecēta meita kauns un negods, nu nez', varbūt kur laukos...
Kāda nu nevainība ar pirmās nakts tiesībām... :?:
Mūsdienās ne vairs ņem, ne vairs dod. Nodarbojas ar seksu. :mrgr:
-
Par to - vēl pirms 40 gadiem neprecēta meita kauns un negods, nu nez', varbūt kur laukos...
Kāda nu nevainība ar pirmās nakts tiesībām... :?:
Mūsdienās ne vairs ņem, ne vairs dod. Nodarbojas ar seksu. :mrgr:
Nesaki viss. Lauki vai pilsēta. Ja zināms puisis pie vainas, tad vecāki organizējās kāzām. Varbūt ne gluži kauns un negods, bet patīkami nebija, ja līgavai "liels puncis". Kur nu vēl izglītība utt.
-
Tiešām vēl 90tajos??? Man šķiet jau 70tajos tas laulības institūts bija jau sašķobījies... Daudzi dzīvoja neprecēti un tā saucamās vientuļās mātes nebija nekāds retums.
-
"Laulības institūts" un dzīvošana kopā neprecētiem ir kaut kas cits kā būt par vientuļo māti. Arī tagad. Cik daudzas gados jaunās vientuļās mātes spēj pašas parūpēties par sevi un bērnu? Uzsveru - gados jaunās.
-
Pag, saki ka vecāki rīkoja kāzas kaut meita tās negrib, lai pašiem nost no kakla un ir kas uztur meitu??? Nu nezinu... var taču alimentus pieprasīt tētukam. Ar mūsdienu kontracepciju tas bērnu radīšanas process tomēr kontrolējams un sts jau arī.
Ja tomēr piesakās mazulis, tad tas mēdz būt stimuls arī juridiski sakārtot papīrus, bet nu ne jau dēļ kāda tur kauna vai nosodījuma. Divi jau ir vien pāris, trīs ir ģimene.
-
Pag, saki ka vecāki rīkoja kāzas kaut meita tās negrib, lai pašiem nost no kakla un ir kas uztur meitu??? Nu nezinu... var taču alimentus pieprasīt tētukam. Ar mūsdienu kontracepciju tas bērnu radīšanas process tomēr kontrolējams un sts jau arī.
Ja tomēr piesakās mazulis, tad tas mēdz būt stimuls arī juridiski sakārtot papīrus, bet nu ne jau dēļ kāda tur kauna vai nosodījuma. Divi jau ir vien pāris, trīs ir ģimene.
Tā es neteicu. Teicu, ka vecāki, un nenoliedzami arī "grēkā kritusī" meitene vēlējās oficiālu statusu. Ņem vērā, ka ~ pirms 40, tātad +/- 80ajos ar kontracepciju bija kā bija. Un pat tagad: draudzenes meitai ir jau 2 bērni, bet puisis ar kuru dzīvo kopā bildinājis vēl nav. Nebildinot, jo nevēloties "piespiedu laulības". Draudzene neko nesaka. Mazbērniņi mīļi un jauki, bet sakartotas attiecības būtu bijušas tīkamākas.
-
Nu bet lai draudzene rūpējas par savām attiecībām. Meitu, ja jau 2 bērni un turpina kopdzīvi, viss apmierina.
Man viena studiju biedrene nu, savās sudrabkāzās un ar 2 jau pilngadīgiem bērniem, nolēmusi beidzot sakārtot papīrus...
Vairākām kursabiedrenēm studiju gados dzima bērni un ne visas tādēļ precējās. Pilngadīgas sievietes, kā vēlas tā dara, kāds nu tur kauns, no kā? Viena vispār apzināti ieņēma bērnu no mūsu jaunā, gudrā, mačo tipa pasniedzēja jo labs genofonds. Viņš tā arī nezina ka tā skaistā, gudrā meitiņa ir viņa meita.
-
Nu bet, ja meita ar savu neformālo ģimeni dzīvo pie vecākiem. Tur viss ir tā kā kārtībā. Daudz maz: puisis ceļ māju. Kaut kad būs gatava. Tad jau dzīvos savu dzīvi.
Viegli un vienkārši ir runāt par citiem. Jautājums: vai vēlētos, lai Tava meita (ja tāda ir/būtu -nezinu par Taviem bērniem neko) bez izglītības un bez darba viena audzinātu bērnu? Un Tev kā mammai būtu jāatbalsta?
Es nevēlos.
-
Pats par sevi, ka vecāki saviem bērniem vēl to labāko, bet ja nu dzīve tā iegrozās un tā būtu meitas izvēle audzināt bērnu vienai, man nekāda kauna vai nosodījuma gan nebūtu. Ja nepieciešams, piedāvātu palīdzību, tas arī viss. Viņas dzīve, viņas izvēles... Spiest precēties, kāds absurds... Ja nevēlas, tāpat izšķirsies, agrāk vai vēlāk :?:
Draudzenes situācijā varbūt tur cits moments, ja ceļ māju vīrietis juridiski "brīvā" statusā, kā sanāk ja tomēr pēc uzcelšanas šķiras? Skaitās vīrieša manta ne laulības laikā iegūta? Var būt lielāks ķimeris lai pierādītu sievietes ieguldījumu dalot mantu, ne? Varbūt tādēļ arī nebildina :?:
-
Pats par sevi, ka vecāki saviem bērniem vēl to labāko, bet ja nu dzīve tā iegrozās un tā būtu meitas izvēle audzināt bērnu vienai, man nekāda kauna vai nosodījuma gan nebūtu. Ja nepieciešams, piedāvātu palīdzību, tas arī viss. Viņas dzīve, viņas izvēles... Spiest precēties, kāds absurds... Ja nevēlas, tāpat izšķirsies, agrāk vai vēlāk :?:
Tās bija sabiedrības uzspiestās normas kā cilvēkiem jāuzvedās konkrētās situācijās. Agrākos laikos - kauns un negods.
Tagad: protams, laulības neko negarantē. Dievs pasarg, kādas vēl garantijas! Bet, ja cilvēki ir noformējuši attiecības, tas šad un tad atvieglo gan mantošanas, gan dažādus ar aprūpi saistītus procesus. Jaunībā jau parasti nedomā, ka var notikt arī kas slikts.
-
precoties jaunībā, neviens toč par mantošanu nedomā, pārsvarā vēl nav nekā ko mantot. Kur nu vēl par aprūpi. Bet man patīk tā kaut kāda - teiksim attiecību kā pabeigtas formācijas sajūta. Ne tikai savas laulībs sakarā. Arī, kad citi apprecas. Tas simbolizē stabilitāti, briedumu attiecībās un domāšanā, kaut kādu nākotnes vēlamo formējumu.
Protams, visam ir izņēmumi, kur tad bez tiem.
-
Par to - vēl pirms 40 gadiem neprecēta meita kauns un negods, nu nez', varbūt kur laukos...
Kāda nu nevainība ar pirmās nakts tiesībām... :?:
Mūsdienās ne vairs ņem, ne vairs dod. Nodarbojas ar seksu. :mrgr:
tas kautkāds petings-fingerings. Labi ja viens otram, nevis katrs sev :mrgr: :smej:
-
Man daži jautājumi par seksu. Sāksim ar terminiem.
Kāpēc saka - sieviete atdodas. Mulsina tas vārds "atdodas". No vienas puses, skaidrs - še, ņem. No otras puses, bieži sievietevir aktīvā ņēmēja.
Krievu valodā skan tāpat. Kā ir citās valodās?
Viss atkarājas - sieviete dupsī dod, mutē ņem, kas tur ko nesaprast?? ;)
aņuks pie reizes. Sīks pajautā vecākiem - ko nozīmē minets... vecāki saskatās, mamma nosarkst un saka, nu tad ir kad mutē ņem... :blushing: vīrs palabo DOD mutē, mums taču dēls aug, dārgā...
-
Turpinām par seksu?
-
Viss atkarājas - sieviete dupsī dod, mutē ņem, kas tur ko nesaprast?? ;)
Dažs labs jau tev visu izskaidroja, ko tur vēl turpināt... :?: :mrgr: