Sarunu forums
Es un mēs => Sirdslietas un ģimenes lietas => Tēmu iesāka: Amālija 2026. gada 09. augusts, 09:11:35
-
Aizdomājos par ģimeni. Par ģimenes saitēm.
Šķiet, ka gandrīz katrā ģimenē ir kāda/as melnās avis.
Stiprās ģimenes. Tās ir patiesi stipras? Vai tikai savam, pareizajam, tuvajam?
Kā veidojas melnās avis? Tad, kad izdara ne pēc plāna? Kad ieprecas ne tā? Kad izšķiras galīgi ne tā? Kad kāds nodarījums? Kāda rīcība?
Tiek piedots, saprasts, līdz vadzis sagāžas?
Un vienā pusē paliek stiprais ģimenes kodols, bet kaut kur vējā kulstās citi?
Kā ir ar atpakaļceļu?
Un bijušie laulātie, bērnu vecāki. Bieži izšķiras - un viss. Prom no dzīves. Vakar vēl bija, šodien aizmirstam.
Kā vienmēr laikam uzrakstīju diezgan nesakarīgi. Bet varbūt pat labi. Jo katrs izlasīs ko citu.
Es mazliet jūtos kā ledlauzis pašaurā upelē.
-
Man gribētos domāt, ka īsti stiprās ģimenēs nevienu neatstumj. Skatos seriālu par Darelu ģimeni - nu, haoss, bet tomēr līdzsvars.
-
Man gribētos domāt, ka īsti stiprās ģimenēs nevienu neatstumj. Skatos seriālu par Darelu ģimeni - nu, haoss, bet tomēr līdzsvars.
Mēdz gadīties, ka paši atstumjas nost.
Tas nenozīmē, ka par katru cenu jāvelk atpakaļ. Bet var gadīties, ka pēc gadiem 20 neviens jau īsti nemaz neatceras, kā bija, kāpēc bija, bet nogrieztais rieciens paliek. Un tad nu mēģināt pēc tiem gadu desmitiem līmēt kaut kā atpakaļ.
Un stulbi, ka bieži kaut kāda it kā sīkuma dēļ atšķeļas. Aizvainojums, pārmetums, nosodījums.
-
Nu, Dareli visi vienādi nelīdzsvaroti :smej:
-
Iespējams, ka melnās avis iznes dzimtas negatīvo mantojumu, lai neizdalās uz visiem. Par ko pelnījušas pateicību varbūt. Un manā dzimtā tiek pieņemti visi bērni- gan īstie gan adoptētie(ieprecētie), ja arī pēc tam kopdzīve nav izdevusies. Neviens netiek atstumts. Bet tas tikai no personīgās pieredzes, citiem ir savādāk. Ģimene no dzimtas tomēr atšķiras, man šķiet, ka svarīgi ir, cik viedi ir dzimtas vecajie :D.
-
Cik zinu -ne jau pavisam, bet tā mazliet atstūma nepareizi apprecējušās meitas mammas ģimenē. Manai vecmammai no tēva puses piem. nav neviena tradicionālā kāzu foto, tikai sludinājums avīzē. Bet viņas tēvam jau kreņķi -viena meita apprec mākslinieku, otra pliku un nabagu mācītāju, pie tam vēl lietuvieti. Tikai trešā kārtīgu zemnieku
-
Manu tuvinieku lokā nav bijis, ka kādu atstumtu. Bet atstumjas pats, saspļauj riktīgi akā, un tad jau vairs nav ko brīnīties, ka atkakaļceļš slēgts. Tā sanāca ar manu tēvu. Pat nezinu, vai maz dzīvs vēl. Pēc gadiem visticamāk, ka vairs ne.
-
Protams, ka tāpat vien neaizplanē no savējiem. Vai tāpat vien atstumj. Esmu no tiem, kam interesē - kāpēc. Bieži 1 pagale nedeg. Ja mani būtu pametuši vecāki, meklētu. Kaut kad. Kad būtu nobriedusi tam.
-
Man gribētos domāt, ka īsti stiprās ģimenēs nevienu neatstumj. Skatos seriālu par Darelu ģimeni - nu, haoss, bet tomēr līdzsvars.
Vakar kā reiz lasīju Satori L. Tomsones rakstu par nepareizo Darelu ģimeni. Iesaku, interesanti. :)
-
Ļoti subjektìvi tas viss ir: piemèram Anglijas karaļnams. Gʻimenes it kà melnà avs Harijs, kurš aorecèjis it kà st..u Meganu. Un tàpèc izstumts no gʻimenes. Bet vai tà ir? Vai Megana tiešàm ir tik nejauka? Vai piemèram, nu jau nelaiķe karaliene Elizabete, kura dzelźaini stiprinàja karaliskàs gʻimenes saites un tradìcijas, padarot nelaimìgus pietiekami daudzus...
-
Cilvēkam jātiecas būt tik pašpietiekamam, lai neviena ģimene nevarētu viņam dzīvi sačakarēt