Aizdomājos par ģimeni. Par ģimenes saitēm.
Šķiet, ka gandrīz katrā ģimenē ir kāda/as melnās avis.
Stiprās ģimenes. Tās ir patiesi stipras? Vai tikai savam, pareizajam, tuvajam?
Kā veidojas melnās avis? Tad, kad izdara ne pēc plāna? Kad ieprecas ne tā? Kad izšķiras galīgi ne tā? Kad kāds nodarījums? Kāda rīcība?
Tiek piedots, saprasts, līdz vadzis sagāžas?
Un vienā pusē paliek stiprais ģimenes kodols, bet kaut kur vējā kulstās citi?
Kā ir ar atpakaļceļu?
Un bijušie laulātie, bērnu vecāki. Bieži izšķiras - un viss. Prom no dzīves. Vakar vēl bija, šodien aizmirstam.
Kā vienmēr laikam uzrakstīju diezgan nesakarīgi. Bet varbūt pat labi. Jo katrs izlasīs ko citu.
Es mazliet jūtos kā ledlauzis pašaurā upelē.