Sarunu forums
Noskaņojums => Dusmojos/ īgņojos/ bēdājos => Tēmu iesāka: baaciens 2015. gada 10. janvāris, 21:56:05
-
Kaut kāds vāks ... kā atver kādu ziņu portālu, tā atkal kāds jauns cilvēks kādu noslepkavojis .... Un tā jau nez cik dienas ... Viens savu upuri sacirtis gabalos, cits nožņaudzis, cits vēl nezin ko sadarījis ...
Cik slimā sabiedrībā dzīvojam?
Un es vēl sašutu par Krievijas ciniskajiem jauniešiem .... :faint:
-
A Tu iedomājies, kas darītos, ja tie kas aizbrauca, nekur nebūtu aizbraukuši un tepat bez nodarbošanās tupētu. Iedomājies? Nu vo.
-
A Tu iedomājies, kas darītos, ja tie kas aizbrauca, nekur nebūtu aizbraukuši un tepat bez nodarbošanās tupētu. Iedomājies? Nu vo.
Nu nav taču tā, ka tikai atsaldeņi ir aizbraukuši ....
Par to "bez nodarbošanās" - jā, OK, ir savs arguments ... Par daudz datorspēļu, interneta, kino ...
Vēl jau visatļautība un izlutinātie bērneļi - Rēzeknes gadījums tāds šķiet.
-
To 200 - 300 atsaldeņu uz mazo Latviju pāri pārēm pietiktu.
-
man jau liekas, ka tā ir nesodāmības apziņa par pārkāpumu. Realitāte ir tāda, ka bērnu un pusaudži var darīt visu, kas ienāk prātā, bet reālais sods , kamēr tiešām kādu noslepkavo, tā nedaudz pārspīlēti sakot, ir pirksta pakratīšana; "Bērniņ, tā darīt ir slikti!" Var jau daudz un dikti runāt un stāstīt, kādi pasākumi jāveic, lai uzlabotu, un tā tālāk un tā joprojām, bērna uzvedību, BET realitātē bērns ļoti''atri saprot, ka par visām blēņām, ko tas sastrādājis, viņam FAKTISKI nekāds sods nedraud... Un tā visa izglītības un audzināšanas sistēma tā arī ir bezspēcīga viena otra degradācijas ceļu apturēt!
-
Nekādas statisikas jau nav, bet vai senāk par visiem vardarbības gadījumiem mēs vnk nezinājām?
-
Nekādas statisikas jau nav, bet vai senāk par visiem vardarbības gadījumiem mēs vnk nezinājām?
Atsaldēti indivīdi ir bijuši visos laikos un visās sabiedrībās. Nezinu, kas to nosaka, ka noteiktam procentam ir jābūt kreiļiem, albīniem, gejiem, noziedzniekiem, invalīdiem utt.
Padomju laikā ar mazgadīgajiem noziedzniekiem vairāk auklējās, centās audzināt, toreiz padomju propaganda darbojās, visiem bija jāstrādā, ja negribēja sēdēt cietumā par parazītisku dzīvesveidu.
Degradēta apkārtējā vide, bezdarbs, mērķtiecīga valsts atbalsta trūkums palielina noziedzības risku.
-
Teorijā, lielā aizbraukšana Latvijas ekonomikai ir nākusi pa labu:
1. Ir mazāks bezdarba līmenis, nekā varētu būt.
2. Ir lielākas algas kvalificētam darba spēkam, nekā varētu būt.
3. Ir zemāks noziedzības līmenis, nekā varētu būt.
4. Valstī tiek tērēta nauda, kas ir nopelnīta citur.
5. Ir zemakas NĪ cenas, nekā varētu būt.
Un vēl, mēs varam cerēt uz slaveno Īrijas efektu - septiņdesmito gadu beigās īri pamuka pa pasauli, pelnīt naudu, laujot gan valstij, gan pašiem atģisties no krīzes. Liela daļa ir atgriezusies un Īrija tomēr ir viena no plaukstošām ekonomikām.
Vai valsts spēs doto situāciju izmantot, to rādīs laiks.
-
Nu, kā minimums, būs angleni samācījušies un pieraduši pie regulāra dienas režīma. Slikti, manuprāt, ir tas, ka kamēr laucinieki pa Īrijām, izmirst infrastruktūra laukos un pat mazpilsētās daļēji. Ja sagribēs atgriezties, vai būs entuziasms brist dubļus un pielāgoties autobusam vienreiz nedēļā? Par skolām un bērnudārziem pat nerunājot.
-
Nekādas statisikas jau nav, bet vai senāk par visiem vardarbības gadījumiem mēs vnk nezinājām?
Tagad viss momentāli nonāk internetā un ziņu portālos. Padlaikos katrā mājā pat telefona un daudzkur laukos i elektrības nebija. Avīzes kontrolēja. Tā arī neizplatījās.
No otras puses, ja 1 smags gadījums arī kko izstrādāja, citiem nebija iespējas aizgūt ideju, ka tas tiešām var izdoties. Un viens otrs sadists vrb palika teorētiķa līmenī.
Tomēr vecāku ar apspiestu un režīma iz**** psihi audzinātie bērni daļa šādi sanāk. Un diez vai nelaba audzināšana ir bērnu vaina.
Turklāt, ja zināms, ka nāvessoda nebūs. Pie sliktas veiksmes vsp kkāds sods varbūt būs...
Un arī labi audzinātu clv var novest... gandrīz jebkuru, atšķirība ir tikai tajā, cik tālu kurš ir jāved, lai novestu...
-
Paŗis šādi gadījumi izskan daudz skaļāk kā tas ka katrā klašu grupā ir daždesmit mācību olimpiāžu uzvarētāju. Tāpat pāris desmiti, kas ļoooti labi muzicē. Pa retam var dzirdēt par kādas jauniešu sporta komandas panākumiem eiropas līmeni, bet arī tikai, ja tas ir basketbols, hokejs vai futbols...
Ne jau tikai jaunieši, bet arī veidi, kā viņus attēlo "masū mēdiji", kam ka tik kko pēc iespējas "šokējošāku" uzcept, lai izpelnītos klikšķus un reklāmdevēju kapeikas
-
Bija laba ideja par bezmaksas psihoterapiju pusadžiem...bet nesaņēma valsts atbalstu. Attīstītajās valstīs ir pierādīts ar skaitļiem, ka savlaicīga psihoterapija var neļaut kļūt par noziedznieku vai vienkārši dīkdieni bez dzīves jēgas. Ne vienmēr ģimene ir uzdevuma augstumos, diemžēl.
-
Nez kapēc lielākoties cilvēki nevis attīstās,bet gan degradējas?Tiktiešām ļaunums aug augumā,kļūst jaunāks.Pie salīdzinoši labiem dzīves apstākļiem un iespējām-tik daudzi izvēlas slikto ceļu.Kamdēļ slikto,nevis labo?Kaut kādā rakstā lasīju,ka visu noziedznieku rīcības pamats ir meklējams viņa smadzeņu uzbūvē-t.i.nav attīstīta kāda smadzeņu daļa,kas svarīga normālai sadzīvei.Vienkārši šie ļaudis nejūt ne līdzjūtību,nespēj iztēloties otra cilvēka izjūtas-ciešanas,nespēj prognozēt rīcības sekas.
Tamdēļ nelīdz nekādi sodi,psihologi,vecāku-skolas vainu meklēšanas,nekas.Viņš lūk var stulbi blenžot apšaut klases biedrus,skolotājus.Viņš var nobalsot mašīnu un bez emocijām nogalināt utt utt.Nav smadzeņu jau kopš dzimšanas-un nekādi pasākumi tās neieliks.Kā sacīt -smadzenes nevis pilnveidojas,bet gan sarūk.Dabas process pretī iznīcībai?Atlase tak nenotiek-noziedzniekiem ir visas iespējas radīt bērnus pēc sava ģīmja un uzbūves.Kā sacīt cilvēki ar īpašām vajadzībām,tātad saudzējami un lolojami.
-
Un vēl, mēs varam cerēt uz slaveno Īrijas efektu - septiņdesmito gadu beigās īri pamuka pa pasauli, pelnīt naudu, laujot gan valstij, gan pašiem atģisties no krīzes. Liela daļa ir atgriezusies un Īrija tomēr ir viena no plaukstošām ekonomikām.
Īrija kā valsts ļoti daudz un mērķtiecīgi darīja, lai attīstītu savu ekonomiku. Pie mums to nejūt. Gāidīt un cerēt vēl 15 gadus, ka viss būs labi, nav vairs pacietības :(
-
Un vēl, mēs varam cerēt uz slaveno Īrijas efektu - septiņdesmito gadu beigās īri pamuka pa pasauli, pelnīt naudu, laujot gan valstij, gan pašiem atģisties no krīzes. Liela daļa ir atgriezusies un Īrija tomēr ir viena no plaukstošām ekonomikām.
Īrija kā valsts ļoti daudz un mērķtiecīgi darīja, lai attīstītu savu ekonomiku. Pie mums to nejūt. Gāidīt un cerēt vēl 15 gadus, ka viss būs labi, nav vairs pacietības :(
Īrijā gan bija arī diezgan lielas problēmas ar izglītību .... daudz analfabētu, skolu direktori ar vidējo izglītību un ne vienmēr ... Vēl joprojām īri cenšas sakārtot to sfēru ....
Mums diezgan daudzi ar augstākajām izglītībām, bet jēgas nekādas ....
-
Īrijā gan bija arī diezgan lielas problēmas ar izglītību .... daudz analfabētu, skolu direktori ar vidējo izglītību un ne vienmēr ... Vēl joprojām īri cenšas sakārtot to sfēru ....
Mums diezgan daudzi ar augstākajām izglītībām, bet jēgas nekādas ....
[/quote]
baacien - mana dziljaakaa paarlieciiba - Latvijaa shaada situaacija ar augstaako izgliitiibu ir taapeec, ka tas ir bizness. Augstskolas katru gadu bljauj - naaciet studeet pie mums un juusu naakotne buus shokolaadee!!! Tikai kur peec tam tos n-tos psihologus, marketologus, sociologus, juristinjus likt - to jau neviens skalji nesaka... Jaa - maaciities jau vieglaak, kaa eksaktos priekshmetus zubriit, bet.... Pie vainas arii videne - it kaa pat cilveekbeerns eksaktajaa virzienaa maacaas un tiiri veiksmiigi. Bet peec tam - chushhh. man puiks RTU pirmo gadu studee budzhetniekos. Peec pirmajiem paaris meeneshiem puse grupa atbirusi, pie tam arii no budzhetniekiem... nevar pavilkt. Taapeec tagad katru dienu luudzu Dievu vai dievus (es pagaans peec buutiibas), lai dod puikam speeku liidz galam izvilkt. Jo inzhenieris gan latvijaa gan Aafrikaa ir inzhenieris...
-
Varat mētāt mani ar akmeņiem, bet mūsu problēma ir podā nolaista arodizglītība.
Visi, kam nav nekādu ideju ko dzīvē grib un kam vidējais vērtējums ir vismaz ap 6 ballēm ... dodas uz videnēm ... Ja vidējais augstāks, tad arī uz ģimnāzijām ...
Tā nu nodeldē savas bikšeles skolas solā un 18 gadu vecumā ne amats, ne prasmju ... nekā. Tāpēc arī dodas uz augstskolām, jo ko citu darīt? Universitātē vismaz uz stipendiju var cerēt ...
Tāpēc arī ir tūkstošiem skolotāju, psihologu, ekonomistu, žurnālistu, sabiedrisko attiecību speciālistu u.t.t., kuri nekad nestrādās savā profesijā.... iespējams, ka pat nepabeigs iesākto ....
Kas mums iet uz tehnikumiem mācīties arodu? Tie, kuri knapi pamatskolu pabeidz (ne vienmēr, bet tā ir ļoti bieža aina ...). Ir tādi, kas gribētu apgūt profesiju + vidusskolu, lai pēc tam vajadzības gadījumā arī studētu tālāk, bet .... diemžēl kvalitatīvu programmu ir maz ....
Bez tam, sabiedrībā mēdz valdīt stereotipi par tehnikumu audzēkņiem ...
Malači tie, kuri nevis atsēžas siltā vietā, bet iemācās arodu - strādā un mācās ....
Savukārt augstākās izglītības iestādēs - sen jau lielo svēpēšanu vajadzētu taisīt ....
-
Baacien - nevis mest ar akmenjiem, bet paspiest roku un valsts preemiju pieskjirt. Nopietni.
Ko dara tie, kas iisti nezin, ko grib, peec 9. klases - pareizi - uz videni!!! peec videnes - nu kaa tad nu taa - bez augstskolas diploma jau dziives nebuus - nu vot i iestaajas tur, kur vieglaak maaciities... kaadaa no bla,bla,bla specialitaateem - tikai, lai buutu augstaakaa izgliitiiba... Un peec tam vaid, ka luuk valstij es neesmu vajadziigs ar savu augstskolas, bet varbuut pat magjistra diplomu...
Buutu gaajis normaalaa tehnikumaa (kuru, kaa jau tu teici, Latvijaa tikpat kaa vairs naf....), buutu amats rokaa un vieta dziivee atrastos, pat ja uz universitaati peec tam neaizietu....
-
Pilnīgi piekrītu iepriekš rakstītajam par blablabla augstākās izglītības bezjēdzību. Ne tik sen manā sadarbības firmā uz trauku mazgātājas vietu ("apgūt jaunas prasmes un iemaņas" tā tas skanēja iekš CV) pieteicās meiča ar svaigi iegūtu bakalauru vadības zinibās. Acīmredzot, diez kāds pieprasījums darba tirgū pēc tādas "vadītājas" nebija...
-
Pilnīgi piekrītu iepriekš rakstītajam par blablabla augstākās izglītības bezjēdzību. Ne tik sen manā sadarbības firmā uz trauku mazgātājas vietu ("apgūt jaunas prasmes un iemaņas" tā tas skanēja iekš CV) pieteicās meiča ar svaigi iegūtu bakalauru vadības zinibās. Acīmredzot, diez kāds pieprasījums darba tirgū pēc tādas "vadītājas" nebija...
Bieži vien bakalauri un maģistri ir tie, kuri papildini bezdarbnieku rindas.... Taču tas nav viennozīmīgi ... Zinu, skolotāju, kura novadīja stundas, tad aizskrēja uz blakus esošo banku, izdarīja savu apkopējas darbu un tad atpakaļ pie skolas lietām ... Bankā kā apkopēja nopelnīja vairāk, kā mācot latviešu valodu un literatūru ... Par "bankas" algu nopirka un iekārtoja dzīvokli. Tagad strādā vadošā amatā, kurā noderot abas pieredzes ...
Nav jau slikti, ja cilvēki tiecas pēc augstām izglītībām, sliktāk ir tas, ka daudzi no tiem nav derīgi darbam, jo nezina, kā apgūto pielietot ...
Un galu galā, kurš strādās ar rokām, ja visi tikai zinātni bīdīs, pētīs korelāciju un stums mākoņus....
-
Pilnīgi piekrītu iepriekš rakstītajam par blablabla augstākās izglītības bezjēdzību. Ne tik sen manā sadarbības firmā uz trauku mazgātājas vietu ("apgūt jaunas prasmes un iemaņas" tā tas skanēja iekš CV) pieteicās meiča ar svaigi iegūtu bakalauru vadības zinibās. Acīmredzot, diez kāds pieprasījums darba tirgū pēc tādas "vadītājas" nebija...
Tur jau taa lieta, ka visi maacaas vadiit, bet neviens negrib maaciities dariit. Kas saskaarushies ar probleemu zin, cik gruuti atrast profesionaalu santehnikji vai elektrikji, kas vadus savelk, jo visi jau ir diplomeeti vadiitaaji....
Absoluuti teoreetiska ideja jaunai firmai - viens vadiitaajs - ideju gjenerators, viens ekonomists, Jurists, paaris graamatvezhu paaris dizaineru un kaadas simts shuveejas, kas straadaa.... (plus veel nosaciijums - visi profesionaalji ar diplomiem). Kaa jums skjiet, kuraa segmentaa kadru pietruuks?
-
Pilnīgi piekrītu iepriekš rakstītajam par blablabla augstākās izglītības bezjēdzību. Ne tik sen manā sadarbības firmā uz trauku mazgātājas vietu ("apgūt jaunas prasmes un iemaņas" tā tas skanēja iekš CV) pieteicās meiča ar svaigi iegūtu bakalauru vadības zinibās. Acīmredzot, diez kāds pieprasījums darba tirgū pēc tādas "vadītājas" nebija...
Tur jau taa lieta, ka visi maacaas vadiit, bet neviens negrib maaciities dariit. Kas saskaarushies ar probleemu zin, cik gruuti atrast profesionaalu santehnikji vai elektrikji, kas vadus savelk, jo visi jau ir diplomeeti vadiitaaji....
Absoluuti teoreetiska ideja jaunai firmai - viens vadiitaajs - ideju gjenerators, viens ekonomists, Jurists, paaris graamatvezhu paaris dizaineru un kaadas simts shuveejas, kas straadaa.... (plus veel nosaciijums - visi profesionaalji ar diplomiem). Kaa jums skjiet, kuraa segmentaa kadru pietruuks?
Ne tikai prasmju trūkuma dēļ... Šuvējas darbs ir smags. Par drēbītēm maksāt negrib, tie pieci augšējie grib paņemt visu, aldziņa maza...
-
Nu, ja esi labs speciālists - šuvējs, elektriķis, celtnieks (a la master na vse ruki), pēc Tevis stāvēs rindā un maksās cik prasīsi. Bet ja podus un trubas labosi tāpat kā spēj vadīt tie, kas dabūjuši vadībzinību bakalauru, tad arī nevienam nebūsi vajadzīgs. Jebkura profesija var būt labi apmaksāta, ja gribi strādāt, zini ko dari, interesējies un mācies klāt. Galu galā, ja pašam patīk to darīt, neatkarīgi no [ne]prestižuma.
-
Tāpēc jau ir tā ebreju anekdote, kur ebrejam prasa, kā būtu, ja viņš būtu cars. Viņš atbild - labi būtu, bet es dzīvotu vēl labāk nekā cars...jo es vēl drusku šūtu.
Man liekas, ir labi, ja tu māki kaut ko ar rokām kvalitatīvi, bet tas nenozīmē, ka izglītoties ir slikti. Tomēr beigās domāšana nosaka dzīves modeli.
-
Ar rokām vai ar galvu, bet vajag, lai tavas prasmes būtu kaut kur liekamas un pielietojamas, un tu spēj radīt tādu produktu, par kuru kāds būtu gatavs maksāt. "Pliks" diploms ir tikai papīra gabals, diemžēl.