Sarunu forums
Ikdiena => Virtuves pieredze, padomi, prieki => Tēmu iesāka: Emīlija 2015. gada 05. februāris, 12:49:56
-
sen jau par šo prātuļoju... par sajūtām, izmetot ēdienu, kas aizstāvējies, sapelējis, savecojis... It kā nav ne bada laiki, ne krīze, ne arī kāda trauma par šo, bet - izmest ēdienu vienmēr ir tā kā skumji. Nu tas tā kā - cilvēki audzējusi, stādījuši, vākuši, pārstrādājuši... ieguldīti resursi, un es to tagad - miskastē... pašas iztŗētā nauda pat šobrīd takā paliek otrā plānā. Tas pirmais - ēdienu miskastē, nu kā nu tā...
Ir jau lietas, ko var visādi citādi pārveidot - vai to darāt? Nu, teiksim - sakaltušu baltmaizi rīvmaizē vai pudiņos... bet vecu veikala pienu pat rūgušpienā laikam jau nepārtaisīsi...
Un - cik nav lasīts "mūsmājās sildītu ēdienu neēd...". Tiešām tā vieglu roku - podā...?
-
Nee, censhos eedienu neizmest, bet naakas. Ja dziivotu viena, vispaar neko nemestu aaraa. Ir trauma, ir bada laiki piedziivoti. Sevishkji beerna neapeesto naakas izmest - kaadu aizgrauztu maizes shkjeeli, riita putru neapeesto utt. Bet ledusskapii gan nav taadu lieku produktu, kas samaitaajas. Dazhreiz kaads daarzenis samaitaajas, kaada neizeesta zupa, ko domaa, ka veelaak eediis, bet beigaas tomeer jaamet aaraa.
-
Par to sildīto sajutu vēsmu savā virzienā :D
Gatavo tik, cik var apēst (tas nozīmē - mazāk nekā škiet, ka gribēsies).
Pirkt pa minimumam vai nepirkt, ja nu aktūts gribulis nav uznācis.
Ja par tēmu - ko var sunim, dabū viņš (krējumi, biezpieni, zupas pārpalikumi, cīsiņi, siera miziņas utml). Veca maize - miskastē, nekādas pārstrādes rivmaizē (man viena paka iet aš četrus gadus), visādi citādi sīkumi un atlikumi - miskastē. Pieni - saturs podā, paka miskastē. Dārzeņi miskastē. Regulāri izeju cauri, salasu visādus sīkumus (burciņā 2 karotes zapte, sazin kad vārītas un neapēstas olas, interesantas krāsas iesākta svietsa paciņa, žāvgaļu krikši utt) un pa tiešo ārā. Sirdsapziņa laikam jau nemoka.
-
Laikam neko neizmetu.
Ā nē, kopš ir bērni, izmetu galīgi, galīgi sašmurkātu ēdiena pārpalikumu, kas ir ļoti neliels (pāris tējkarotes) un tik neglīts, ka nav izmantojams ēšanai...
Ja ir sajūta, ka piena daudz iepircies, speciāli gatavoju kko, kur vairāk piena vajag. Visu, kas grasās aiziet pie rūķīšiem, iemetu saldētavā vēlākai lietošanai.
Laikam jau tā ir milzu cieņa uz ēdienu, kas ir gan ieaudzināta, gan pieredzēta...
-
Man arī roka parasti neceļas mest ārā ēdienu, cenšos izdomāt pielietojumus tam, kas draud sabojāties. Reizēm tomēr gadās, bet cenšos izvairīties no ārā mešanas, cik vien iespējams. Mūsmājās gan mīl sildītu ēdienu, jo tas nozīmē, ka mājās pārnākot nav nekas jādara, tikai jāieslēdz plīts :)
Biežākais pārpalikumu iemesls ir pārāk entuziastiska iepirkšanās nedēļas nogalē, kā arī pēkšņa iegriba pēc kāda neparedzēta ēdiena, kas nozīmē, ka jau sagatavotais vai jau iepirktie produkti netiek laikus izlietoti.
-
Domāju, ka labi, ja ir komposta kaudze - atliekas atkal aiziet apritē. Bet pilsētniekam - nezinu. Es kādreiz zupu, apkaltušu maizi u.c. vēl lietojamu pārtiku normāli iepakoju un liku uz plauktiņa pie atkritumu konteineriem, cilvēki savāca. Ja ir tīrā burkā vai plastmasas kastītē, kas tur slikts? Pēdējā laikā gatavošanas apjoms/atlikumi ir krietni samazinājies.
-
Cenšos pirkt tieši tik daudz, cik varam patērēt, vai ēdamlietas, kas nesabojājas vienas dienas laikā. Ledusskapju saturu monitorēju katru dienu, šo to iemetu saldētavā, bet šo to sacepu pankūkās vai cepumos ģimenei par prieku. Ārā tiek izmestas tikai sabojājušās lietas.
-
Man traucē apziņa, ka tajās pankūkās, cepumos vai sacepumā ir veci produkti.
-
Man bija grūti, kad tikko sāku dzīvot viena- bija pierasts, ka visa vajag daudz. Tagad, kad esmu piešāvusies, ārā nemetu tikpat kā neko. Labāk mazāk nopērku. Bija vajadzīgs laiks, lai pierastu, ka nevajag sapirkties uz atlaidēm utt :) Bet man ir vienkārši ēšanas paradumi- ledusskapī galvenokārt ir svaigi augļi un dārzeņi, varbūt kāds siers- tie tik traki nemaitājas.
-
Man traucē apziņa, ka tajās pankūkās, cepumos vai sacepumā ir veci produkti.
Pilnīgi svaigi varbūt vairs nav, bet sabojājušies arī noteikti nē.
-
Vecs nepaliek gandrīz nekas. Kā jau te meitenes teica - monitorings un plānošana. Bet ja nu tomēr kaut kas, tad izmetu bez žēlastības.
-
Man traucē apziņa, ka tajās pankūkās, cepumos vai sacepumā ir veci produkti.
Teiksim, saskābis piens ir skābpiena produkts, nevis vecs piens :) Un, protams, sapelējušus vai kā citādi bīstamus produktus es arī nemēģinu izmantot, bet gan tādus, kas savā sākotnējā formā vairs nešķiet pievilcīgi ēšanai, bet kaut kur iecepti aiziet uz urrā.
-
Vai apkaltis siers ir vecs?
Vai pārgatavojies banāns ir vecs?
Utt...
-
Apkaltis un sakaltis tā, ka sit pret galdu un klaudz - jā ir vecs.
Pārgatavojies banāns ir mafins. Bet pārgatavojies līdz brūni krēmigai konsistencei - vecs un neēdams. Tikpat labi var arī iedauzīta ābola brūni palikušos pleķus gardi apēst vai pārstrādāt.
Atceros, ka Rude, kā paŗtikas tehnoloģe, ja apreizi atceros, kotletes lietoja tikai cik tur īsi lauku pēc pagatavošanas, jo peč tam sākoties pipec process un ballīte visādām sliktām baktērijām.
-
Nu neēdu es visādus pelējumus, civilizācijas un ballītes - līdz tam nepieļauju nonākt produktiem :)
Bet par kaltēto sieru. Mana vecāmāte kaltēja sieru kubiņos vai stienīšos speciāli - viņai patika grauzt tādu - esot kā končas... man negaršoja un nesapratu, kur tur konča :D
-
nemetu ārā.
iepērku pārtiku uz +/- nedēļai. dārzeņus, gaļas.
visi sīkie nieki - pieni, jogurti, salāti, augļi tiek iepirkti gandrīz katru dienu, jo vakaros apēdas un izdzeras :)
vakariņas tiek taisītas 1 max. 2ām dienām, jo 3šā diena jau ir par daudz.
-
Ieskābis piens tikai no laukiem ir saraudzējams. Pakinieku neriskētu - tur tik baisie puņķi sanāk.
Ārā nemetu neko, kad bija Bobis. Tagad arī nemetu ārā gandrīz neko. Pērku cik apēdās. Cita lieta, ja kādam sagribās pagramstīties un pie pivčika aiziet viss siers - no rīta jāmeklē ko citu uz brokastmaizēm. Vai izčib rosolītis, jo kāc noēdis desu.
-
Šad tad sanāk, bet reti, kādu zupu, vai rosola pēdējās 5as karotes, kad saskābst, gaļas produkti tiek kustoņiem.
-
Cenšos nemest, bet gadās. Mēs arī piederam pie kategorijas "atsildītu ēdienu neēd" (nu, tas ir, tīnis neēd).
Man nav paraduma kaut ko nekontrolēti sapirkt lielā daudzumā, uz veikalu dodos bieži un pērku ar domu "šito rītdienai, to parītam" un vēl kaut ko pa virsu.
Man pārsvarā paliek pāri zaļumi - ja jūtu, ka tūlīt sāks bojāties, sagriežu un salieku trauciņos saldētavā. Apžuvušu, sakaltušu sieru laukā nemetu - sarīvēju un cepu siera cepumus.
-
Ļoti reti. Parasti kāds "noslēpies" dārzenis (burkāns vai sīpols) tiek izmests. Finansiālā situācija neļauj ne ārā mest, ne, galvenokārt, iepirkt vairāk, kā spējam apēst. Nu, jā, palīdz tas, ka nepērkam "našķus" - jogurtus, sierus, desas, gatavos ēdienus utml. produktus. Maizi tikai tad, ja tiek vārīta zupa un tad tā vien sanāk - kad katls tukšs, arī maizes klaips cauri. Piens beidzas ātrāk kā spēj saskābt. Viss "liekais" nonāk saldētavā.
-
Nu, jā, palīdz tas, ka nepērkam "našķus" - jogurtus, sierus, desas, gatavos ēdienus utml. produktus.
manā skatījumā te našķis ir tikai gatavais ēdiens, pārējais it kā nē.
-
Nu, jā, palīdz tas, ka nepērkam "našķus" - jogurtus, sierus, desas, gatavos ēdienus utml. produktus.
manā skatījumā te našķis ir tikai gatavais ēdiens, pārējais it kā nē.
Nu, jā, man nedaudz savādāk - našķis ir viss, ko var, atverot ledusskapi/pieliekamo, fiksi paņemt un apēst (panašķoties). Normālu ēdienreizi tas neaizstāj, tātad tā ir lieki iztērēta nauda produktiem, no kuru apēšanas jēgas nekādas.
Bet tie ir mani "tarakāni" - pie mūsu mēneša pārtikas budžeta tādi produkti ir pārāk dārgs prieks (t.i., našķi, ko var atļauties reizi pāris mēnešos).
-
Izmetu tegulāri un bieži, jo mans laulātais nekad nesaprot, cik varēs apēst un noperk par daudz, bet es viņa ēdienus neēdu. Kā arī sildītu neviens neēd. Arī, ja uztaisu, bet negsršo, tad izmetu. Nav man lielas tuvības ar ēdienu. Tā - ar vieglu roku to daru - izmetu.
Bet atkal pieķeru sevi pie domas - šī tēma arī jau bijusi TUR...Laikam viss ir bijis...jāiet uz kādu tehnisko forumu, vai :)
-
Nemetu ārā, roka neceļas un viss!!!!
Piena produktus cenšos iepirk tik, cik patērēsim.
Sakaltušu maizi maisiņā un uz laukiem, tur vistām izbaro.
Zupas, desu galus, ēdienu pārpalikumus un citu, kas nav sabojājies, bet zinu, ka vairs netiks ēsts, tas viss tiek iepakots un saldētāvā iekšā, pēcāk uz laukiem un kustoņiem savārīts un atdots.
-
Nemetu ārā, roka neceļas un viss!!!!
Piena produktus cenšos iepirk tik, cik patērēsim.
Sakaltušu maizi maisiņā un uz laukiem, tur vistām izbaro.
Zupas, desu galus, ēdienu pārpalikumus un citu, kas nav sabojājies, bet zinu, ka vairs netiks ēsts, tas viss tiek iepakots un saldētāvā iekšā, pēcāk uz laukiem un kustoņiem savārīts un atdots.
Modify message
-
Izmetu tegulāri un bieži, jo mans laulātais nekad nesaprot, cik varēs apēst un noperk par daudz, bet es viņa ēdienus neēdu. Kā arī sildītu neviens neēd. Arī, ja uztaisu, bet negsršo, tad izmetu. Nav man lielas tuvības ar ēdienu. Tā - ar vieglu roku to daru - izmetu.
Piedod, tad jau nav brīnums, ka biji pārsteigta, ka cilvēkiem mēdz nebūt, ko ēst...
-
Praktiski nekas netiek izmests. Retu reizi maizes atlikums, ja palicis "pūkains". Bet par to, lai nekas vecs nepaliktu, parūpējās mazākas dzīvās radībiņas, kas ir pārlaimīgi par dajebko, kas cilvēkam neliekas pietiekami labs.
-
Ar sildītu ēdienu problēmu nav - cepti vakar vārītie kartupeļi - kas var būt labāks par šo! :D Vismaz man.
Borščs un skābu kāpostu zupa vispār īsto kondīciju sasniedzot atsildīti.
Taču diemžēl nav tā, ka neko nemetu ārā. Interesantākais - riska grupa ir produkti, kam liels derīguma termiņš, piemēram, konservi, kurus iepērku ar rezervi (t.i. pāris), bet pamanos noturēt ilgāk. Tad sākas lomkas - it kā termiņš garām, bet kas tad ar to konservu ledusskapī varētu notikt...
Otra grupa - našķi, kulinārija, kas pirkta, jo tajā brīdī ļoti gribējies ēst (esmu uzskatāms piemērs, ka pārtiku pirkt vajag labi paēdušam, lai roka nestieptos pēc figviņzinkā), bet apēstspējas ir pārvērtētas.
Cenšos nemest maizi, bet ir gadījies, jo, piemēram, nevaru iedomāties, kā pārstrādāt pilnīgi sakaltušu čabatas gabalu, kas sakalst ātri un kļūst ciets kā akmens. Izmērcēt? Kur pēc tam likt? Nekādas maizes zupas netaisu... Un, lai kaut ko gatavotu, jābūt kam vairāk par galiņu.
-
Cenšos nemest maizi, bet ir gadījies, jo, piemēram, nevaru iedomāties, kā pārstrādāt pilnīgi sakaltušu čabatas gabalu, kas sakalst ātri un kļūst ciets kā akmens. Izmērcēt? Kur pēc tam likt? Nekādas maizes zupas netaisu... Un, lai kaut ko gatavotu, jābūt kam vairāk par galiņu.
Apmērcēt pienā un cepeškrāsnī uz augstu temperatūru - mmmm, cik garda :)
-
Evelīna = Sinepe? :blushing:
-
Man uzrakstīt, kas Tu esi? Nu nē, cienīšu tavu anonomitāti.
-
Atbilde nav Afrorai, bet personai, kas man sūtīja PZ.
-
(http://www.yogateacher.com/images/austinyoga/Full%20Moon_2.jpg)
-
Vai cik smuks čabatas klaipiņš!
-
Laikam esmu palaidusi garām, ka šāda tēma kaut kur jau ir bijusi... vaia rī neturās galvā, nez
Vienkārši atcerējos kaut kur lasīto, ka ārzemēs vieglu roku lidina ārā visu, kam uz pakas uzrakstītais derīguma termiņš beidzies. Domāju - es viena tāda dīvaina, kam tā roka neceļas tā mest...?
-
Derīguma termiņš nenozīmē, ka vecs, tas ir ieteicamais termiņš, kas nozīmē- ka droši var lietot ilgāk nekā norādīts. Piemēram, olu termiņu nekad neskatos, kā arī vēl daudz kam, bet pērkot gan skatos, lai garāks termiņš. Galvenais - apostīt :)
-
Jā, olas laikam ir viens no produktiem, kam termiņu nepētu, tikai pārsistu paostu. Ja receptē jēlas vai pusjēlas, tad gan svaigas skatos.
-
Neko nemetu ārā, bet parasti arī nerodas nepieciešamība to darīt. Es esmu no plānotāju sugas un uz veikalu eju ar sarakstu rokās, kas gan neizslēdz kādu impulsīvu pirkumu, nu bet ne jau tādos apmēros, lai pēc tam kaut ko vajadzētu mest ārā.
-
(http://www.yogateacher.com/images/austinyoga/Full%20Moon_2.jpg)
Piaf, Tu visu mēnesim sapērc?
-
Ta bija norāde/skaidrojums Nāras komentāriem tukšam gaisam :D
-
Man gan netraucē, ka kāda tēma kaut kur pa reizei no jauna aktualizējas. Dalībnieki ta jauni, un arī idejas citas.
Par tēmu: pa FR TV ik pa laikam rāda reklāmu - reklamē neglītos (greizi izaugušus, ne tik perfektas formas) augļus un dārzeņus ar saukli "Nu, kas, vai es sliktāks, ja ne tik izskatīgs?". Humorīgi. Cīnās pret food waste.
-
aj, šitie greizo dārzeņu standartizētāji vispār nav saprotami!
vienam miestiņam atņēmuši eko šmeko label, jo šie kā reizi iepirkuši no zemnieka to, ko standarts izmēra dēļ neizlaiž... bet audzēts tādos pat apstākļos
-
Visai daudz. Plaanoshana klibo :(
-
Maizi reizēm. Jo reti ēdu, aizmirstu kastē un sapelē.
Visu citu pērku un gatavoju mazās porcijās.
-
man arī nākas izmest, dažreiz sataisu, bet izgadās, ka neapēd. Zupas bieži izvārās par daudz, mēs atsildam, bet trešo dienu to pašu zupu likt galdā kaut kā... nesmuki.
Maize dažreiz sapelē, ja nopirkta par daudz.Tad gan, līdzko mazākās pazīmes -ārā. Čabatu var apslacīt ar ūdini un cepeškrāsnī uzkarsēt, tāpat visas t.s. franču maizes, kas kā akmeņi pēc dienas
-
Esmu no nemetējām. Visi pamatēdieni un zupas, ja otrā dienā netiek apēsti, aizceļo uz saldētavu. Turpat glabāju arī maizi: pirms tam ilgstoši mocījos ar ātri pelējušo, ārā metamo, kopš klaipi dus saldētavā- nekādas atliekas neveidojas. Esmu iecienījusi to leišu pienu Marge, nezinu kas par žinēveli tur klāt, bet nekad skābs nepaliek. Ar biezpienu izrīkojos pēc tā sasmirduma pakāpes- ja drusku ož- apcepu pannā- man garšo tā 'košļene", ja nu galīgi elpu rauj ciet, tad dodas uz podu. Ļunkanus burkanus, kāpostus, kāļus bez bažām vāru vai cepu.
-
Maz sanāk izmest - par to priecājos. Visa pamatā - cik daudz naudas var atļauties pārtikas produktiem un realitātes sajūta veikalā un virtuvē, lai nepirktu to, ko neapēdīs.
Arī suņiem tiek izbarots tas, kas paliek pāri :)
-
Sakaltušu čabatu (gan pelēko gan balto) mierīgi izmantoju kotletēm.
-
A ko jūs pēc tam pasākat, kad saldētava pilna ar vecu ēdienu? Es īsti neizprotu principu: ja viņu nemet ārā, tātad, galīgi vecs nav, ok. Un kas notiek, kad sasaldē? Otrā jaunība?
-
Pie vajadzības atkausē un lieto. Tieši tik vienkārši.
-
Jutu, ka zsv štovētos kāpostus ar gaļu un desiņām neapēdīsim, pīrāgos jau daļa tika iecepta, pārējo maisā iekšā un sasaldēju.
Sīkam šad tad gribās cīsiņus. Apēd kādus dažus vairāk negrib - pārējie saldētavā.
-
Es nebeidzu brīnīties par cilvēkiem, kam sapel maize. Zināt par tādu lietu kā ledusskapi? Maize tajā glabājas vienkārši lieliski, un nesapelē :) Protams, kraukšķīgu baltmaizes garoziņu ledusskapī nesaglabāt, bet tādas maizes arī ātri apēdas, savukārt, rupjmaize un saldskābmaize ledusskapī var glabāties nedēļām.
-
Kā tad viņa ir jāiepako, lai nepievelkās ar citiem aromātiem? Un ledusskapja maize kopumā liekas kā cita struktūra un pat garša..
-
Es maizi ledusskapī tikai vasarā turu. Citos gadalaikos apēdam ātrāk nekā tā paspēj sapelēt.
-
Jā, man vecāki visu savu mūžu tur ledusskapī, laikam trauma, jo ciest nevaru tādu aukstu maizi. Tad ir pirms ēšanas jātosterē, bet vienmēr jau tādu negribas. Tāpēc neturu ledusskapī, ko darīt, ka baltmaize regulāri sapelē, jo tai nav puskukuļu.
-
Ir baltmaizei puskukuļi, esmu pirkusi.
-
Maizi lieku vienkārši maisiņā, ne ar kādām smakām nepievelkas. Bet mēs arī pamatā ēdam rupjmaizi, savukārt, čabata un baltmaize pazūd tik ātri, ka nekas appelēt nepaspēj :) Vecāku mājās tostermaizi glabā ledusskapī, jo tā jebkurā gadījumā tiek grauzdēta.
-
Nu ļoooti maz ko izmetu.
Ja nu vienīgi piens nevis ieskābst, bet paliek rūgts- tad gan izleju, jo tāds arī pankūkām neder.
Maizi turu ledusskapī un nemaz tik auksta un neēdama nav.
-
Nu ļoooti maz ko izmetu.
Ja nu vienīgi piens nevis ieskābst, bet paliek rūgts- tad gan izleju, jo tāds arī pankūkām neder.
Maizi turu ledusskapī un nemaz tik auksta un neēdama nav.
šejienes rūdītās kaucmindietes jau nu zinātu, ko iesākt ar sarūgušu pienu :rofl:
-
Beton, (es redzu, ka tas esi TU). Ar rūgtu pienu toč neko nepasāksi. Ar sarūgušu gan visu ko var - redzi atšķirību?
-
Nu nez vai arī jamās rūgtu pienu lietotu ;)
-
Beton - nejauc pim... ar pirkstu! Tas rūgtais veikala piens nav sarūdzis, bet tam kļūst rūgta garša, saglabājot šķidro konsistenci vai iegūstot puņķveida struktūru. Tas nav rīūgušpiens!
-
Tā kā šeit komentāros parādījās mīts par to, ka veikala piens pēc noklusējuma nerūgst, bet gan sarūgtē, piezīmēšu, ka tam nav sakara ar paša piena kvalitāti, bet gan ar pasterizāciju. Tās rezultātā tiek nonīdētas visas baktērijas - arī tās, kas dabiski nodrošina piena rūgšanu, tāpēc sākas laimes spēle "kurš pirmais kolonizēs piena paku". Ja palaimējas un tās ir kādas no pienskābajām baktērijām, kuras veido rūgušpienu, tad veiksmīgi sarūgs arī veikala piens, savukārt, ja nepalaimējas un pirmās savairojas kādas no ledusskapī dzīvojošām "nelabajām" baktērijām, tad piens ir izmetams. Gadījumos, kad laikus var identificēt piena novecošanas draudus, vienkārši pievieno tam karoti tīrkultūras, jogurta vai kefīra, kas nodrošinās pienskābo baktēriju vairošanos.
-
O, pāris vecu kaucmindiešu atsaucās ;) tad jau būs jātic. Bet nu vai tā ir, ka nekur neder - komposta kaudzē tak derēs :smile:
-
Nepiesārņo dabu! :talking:
-
Dabai tak visus produktus vajag atpakaļ. Es labāk savā sūdučupā izleju, nekā no mana rūgtpiena pēc tam Getliņu tomātus audzē un pārdod man atpakaļ pa 6,50 eur/kg
-
Nu par gudrona dīķiem daba nez kāpēc nav sajūsmā... :D Arī tak produkts!
-
Nu par gudrona dīķiem daba nez kāpēc nav sajūsmā... :D Arī tak produkts!
Daba neko nesaka, tas tikai dumi resnie putni tur iekrīt
-
Vaita putni sintētiskie? :P
-
Piedošanu, īpaši nelasīju, bet cenšos nepirkt ēdienu tik daudz, lai bojātos. Tāpēc laukā nemetu.
Un aiz skopuma vissuperīgākās sālītas baravikas stāvēja neapēstas ledusskapī.
Mazais pusspainītis. Kaut kā vienu brīdi vairs negribējās. Vakar atcerējos par to eksistenci un pēc tam nomocījos nedaudz ar caureju.
Taisīšu kaut kad vēl eksperimentu, vairāk nomērcējot. Vīrs saka - tas varot beigties slikti ;)
-
Nezinu kā ar skopumu , bet žēl ieguldītā darba ,piem. pagrabā , uz sarkanajām bietēm veroties - sēju , ravēju , mājās stiepu ... a pienāk marts un tvirtuma vairs nav. Tad nu došos uz bodi pēc svaigā kāposta un skābajiem kāpostiem (šogad no kāpostiem nekas nesanāca , jo bija pilni ar gaļu), izvārīšu lielo grāpi ar bietēm un taisīšu fiksās zupas - vienu porciju tādu , otru šitādu un vēl kādu burku gatavos salātus . Burkās iekšā un ledusskapī ! Nu var jau arī izmest ārā. :smile:
-
" žēl ieguldītā darba ,piem. pagrabā , uz sarkanajām bietēm veroties - sēju , ravēju , mājās stiepu ..."
Neapvainojies, bet kāpēc jāaudzē vairāk, kā spēj patērēt?
-
A ja reiz laba
" žēl ieguldītā darba ,piem. pagrabā , uz sarkanajām bietēm veroties - sēju , ravēju , mājās stiepu ..."
Neapvainojies, bet kāpēc jāaudzē vairāk, kā spēj patērēt?
A ja reiz laba raža padevās, vajadzēja zemē atpakaļ iekašāt?
Dažs labs, redz, pat veikalā tūlītējam patēriņam nejēdz iepirkties tā, lai ārā nebūtu jāmet, bet te gribi, lai sējot varētu līdz kg aprēķināt, cik izaugs un cik pa pusgadu pēc tam apēdīsies.
-
nu re , Kvadra jau atbildēja ! nekad jau nevar zināt kas un cik izaugs , piem. kāposti pagājušogad bija pilnīga katastrofa ,, vai arī pupas un pupiņas - uznāca vārnu bari un palika vagās pāris mazas balandiņas, ai , bet ne pa tēmu aizgāja , laikam , sorry !
-
Zinot savus un ģimenes apēšanas tempus, arī par ievārījumiem mammai lūdzu, lai nesavāra bezjēgā.
Un, ja arī ir vairāk, kamēr vēl svaigi un labi, atdāvinu cilvēkiem, kam tas prieku sagādā.
Tas pats ar citiem labumiem, ja ir vairāk, kā nepieciešams.
Bet katram jau savi ieradumi.
Vienam patīk krājumi, man patīk, lai būtu mazāk, bet svaigs.
-
oi oi oi...tik nezko ar tām vecajam bekām krāmējies ??? :taunt:
-
Nav ne vainas arī 3-4 gadus stāvējušiem marinējumiem.
Sēnītēm gan parasti ir cits uzdevums, ne pabarot saimi :) :) :) Tad vecums vairs nav noteicošais....
-
Pareizi, ne tam marinētas sēnes domàtas. Nav ko aprīt zaceni :)
-
ārsti nerekomendē marinētas sēnes kā uzkožamo alkoholam
-
Teorētiski viņi arī alkoholu parasti nerekomendē...
-
ar tām sēnēm un alkoholu ir laikam cits stāsts - ja nu gadījumā starp garšīgajām sēnēm ir iemaldījusies kāda zaļa mušmire , tad alkohols piepalīdz ātrāk indi iznēsāt pa visu organismu.
-
"oi oi oi...tik nezko ar tām vecajam bekām krāmējies ??? "
(Nesaprotu, kā citējamo iezīmē tādu pelēku :()
Pilnīgs altruists jau es ar nevaru būt. Man šausmīgi garšo sēnes. Nu tām sālītajām taču bieži pa ziemu glabājot uzmetas tāda balta virskārtiņa. Lielākoties noskalo un miers.
un šitās jau nav šādas tādas, bet baravikas.
varbūt Canmma pateiks, vai sālītās kļūst bīstamas, kad tajās notiek visādi neestētiski procesi?
Iespējams vaina tajā, ka esmu tur neskaitāmas reizes grābstījusies gar to spainīti un tad viņš palika uz ilgāku laiku pusaizmirsts (ledusskapī gan) visāgu ļaunu baktēriju varā.