Sarunu forums
Es un mēs => Sirdslietas un ģimenes lietas => Tēmu iesāka: kniepadata 2015. gada 14. aprīlis, 14:40:22
-
Palīdziet ar padomiem!
No domāšanas drīz galva uzsprāgs, netieku galā un nezinu, kā būtu pareizi.
Meitai ir attiecības ar 20 (!) gadus vecāku vīrieti (viņai 20 viņam 40), viņš ir manā vecumā. Tas turpinās jau pāris gadus.
Faktiski viņi dzīvo kopā, meita īrē dzīvokli.
Esmu pateikusi, ka mēs (ģimene, tuvākie cilvēki) nekad nesamierināsimies ar šīm attiecībām, ka tas nav normāli, ka nedzīvo jau izolācijā - sabiedrība apkārt to redz un žēlo viņu. Jā, man ir svarīgi, ko domā citi, jā, es kaunos no fakta kā tāda, šķiet, ka viņa arī nav īsti riktīga, ja viņas izvēle ir tāda.. Raudiens nāk iedomājoties par iespējamajiem mazbērniem, par viņas dzīvi pēc gadiem 10,20.
Pateica, ka viņai vienalga, ko mēs/es domājam.
Ko darīt?
Vienīgais, ko neesmu izmēģinājusi, nav runāts divatā aci pret aci ar ''znotu''. No tādas domas vien jau metas nelabi.
-
Vai tam viirietim veel ir kaadi truukumi, iznjemot to, ka 20 gadu vecaaks?
-
Meitai 20? Nu var gadīties, ka izaugšanas procesā arī pagrozīs domas, bet iespējams arī ka nē. Starp citu, par ko meita, esot tik jauna, strādā, ja var atļauties pati īrēt dzīvokli?
Bet tā, ja viņš ir visādi citādi bez uzskatāmiem trūkumiem (neskaitot neatbilstību mātes priekšstatam par pareizu vecuma atšķirību), tad neko traku neredzu izklāstītajos faktos.
-
Kniepadata, Tev ir dīvaina attieksme. :( Laid taču bērnu ārā no klēpja!! Superīgas šitās mamma, kuras "visu" zin, visu spēj paredzēt :D :D
Vai tik Tu nemēģini dzīvot savas meitas dzīvi?? kas Tavuprāt tieši nav normāli - ka viņa dzīvo kopā ar 20 gadus vecāku vīrieti, kur ir āķis - ja būtu 10 gadus vecāks, tad būtu OK? 12-15 gadus vecāks?
Manuprāt dzīvot kopā sievietei ar vīrieti IR normāli. Nenormāli būtu, ja viņa dzīvotu ar sievieti... bet arī tas Tev nedotu iemeslu viņai ko īpašu pārmest.
ko darīt - liec viņus mierā un risini savas problēmas.
Saki - par ko tieši tu kaunies??
-
Esmu pateikusi, ka mēs (ģimene, tuvākie cilvēki) nekad nesamierināsimies ar šīm attiecībām, ka tas nav normāli, ka nedzīvo jau izolācijā - sabiedrība apkārt to redz un žēlo viņu. Jā, man ir svarīgi, ko domā citi, jā, es kaunos no fakta kā tāda, šķiet, ka viņa arī nav īsti riktīga, ja viņas izvēle ir tāda..
īsti normāli varbūt nebūtu, ka meita dzīvotu kopā ar 20gadus vecāku SIEVIETI.
kaut gan visādi var būt, ja maitai labi, lai tak dzīvojas :)
a par ko tieši sabiedrība viņu žēlo??
un cik agrā jaunībā parādījās viņa arī nav īsti riktīga, kā tu, kā mamma viņai palīdzēji??
-
Nu lūdzu, kaut uz brīdi iedomājieties, ka jūsu bērns ir tādā situācijā. Patiešām viss liktos ok?
Jā, sabruka visi mani iedomātie izsapņotie scenāriji - ka viņai būs puisis (nevis vecis), kura vecāki būs mūsu vecumā, ka mēs visi draudzīgi palīdzēsim viņiem uzsākt dzīvi utt. Fantazējot vēl tālāk var sanākt, ka tad, kad mums vecuma dēļ būs nepieciešama palīdzība, tas nebūs iespējams, jo viņai jau būs pašai savs večuks. Ai, sviests..
Viņa nākamgad pabeigs studijas, piestrādā.
Un ne jau naudas vai smukuma dēļ ir kopā, tur no tā visa nav ne smakas, viņš ir absolūti vienkāršs un parasts vīrietis, kura vecums redzams ar neapbruņotu aci.
-
Jo vairaak trakosi un protesteesi, jo vairaak vinja tev dariis tieshi preteeji.
Vieniigais, ko var dariit, virziit domas uz to, lai nesasteidz attieciibas, nu tur kaazas, beerni utt. Bet tas jau neatkariigi no vecha vecuma, vinjai tikai 20, pirmaa pieredze nopietnaas attieciibaas, gan viss aizies savu gaitu. Bet nebaaz visu laiku aciis, ka vinjsh tachu vecs vecis.
-
Neapskaužu tevi, es būtu šokā, bet diez vai ko daudz meitai teiktu. Vienreiz izklāstītu savas domas un tad teiktu, lai dara, kā grib. Trakāk būtu, ja būtu krievs vai čigāns vai afroamerikānis manuprāt. Kā tev pašai liekas, ko meita viņā saskatījusi? Piemēram, Tev pašai viņš patiktu? ja netaisās precēties, lai jau dzīvo, gan kait kad pa;ries, ja velk uz preci, tad būtu nopietnāk.
-
tā iet, kad par daudz sadomājas... :) OK, sabrukušas ilūzijas, protams, ir sāpīgi, bet zāģēdama Tu nodari sāpes meitai un lauz viņas dzīvi.
Vispār jau bērns nav banka, kurā sākumā ieliec un vēlāk iekasē %...
Es tur tiešām neko traku nesaskatu.
Vairākiem paziņām ir 20 un vairāk gadu jaunākas sievietes, bet viss notiek, auklē bebjus, bauda dzīvi, viss kārtībā.
Mēs NEKAD nezinām kas un kā notiks mūsu dzīvēs, kuram kuru nāksies kopt... nefantazē tik tālu, bet baudi šodienu. Rītdiena nāks ar savām rūpēm...
-
Es arī nepriecātos par tādu variantu, ka saiet kopā cilvēki ar lielu gadu starpību, bet visam jau ir savs iemesls, un mātes viedoklis paliek pēdējā vietā.
Mani arī interesē tas, vai vīrietim ir vēl kādi trūkumi, izņemot vecumu?
-
varbūt viņš ir baigi labs kniebējs.
nu bioloģiskās šķēres vai kāviņtursauc.
-
Kniepadata, esi nu vismaz pati pret sevi atklāta - tu žēlo pati sevi, savus sapņus, nevis meitu. Pati kaunies no tā, ko tev kaimiņu babulis varētu pateikt (sabiedrība, phe)
Ja tu mīlētu meitu un tev būtu svarīgi, kā viņa jūtas, tēmas nebūtu ....
P.S Aha, kretīns tavā vecumā, kak že ... :rat:
-
Izlasīju vēlreiz Kniepadatas rakstīto sākumā. Izskatās, ka problēmas un kompleksi ir pašai Kniepadatai nevis meitai.
-
Tille taisnību stāsta. Kniepadata egoisms lien ārā pa visiem galiem.
-
Varat tiešām roku liekot uz sirds pateikt, ka būtu priecīgas par šādu meitas izvēli? Diez vai, tā ka nav ko autorei pārmest.
-
Njā, laikam vajadzēja lūgt izteikties tiem, kuri ir vecāki un kuriem ir kaut aptuvena nojausma par manām izjūtām.
Jā, es netieku galā ar šo situāciju un jā, es uztraucos par savu meitu, lai arī viņai ir jau 20.
-
kuraa zhurnaaliitii varees lasiit teemas atrefereejumu?
-
Njā, laikam vajadzēja lūgt izteikties tiem, kuri ir vecāki un kuriem ir kaut aptuvena nojausma par manām izjūtām.
Jā, es netieku galā ar šo situāciju un jā, es uztraucos par savu meitu, lai arī viņai ir jau 20.
nu a kas Tev liek domāt, ka te nav vecāku?
man ir divas meitas, un esmu pieņēmusi visādas (manā izpratnē galīgi "garām") viņu attiecības, viņām pašām nesakot ne pušplēsta vārda. Ar cerību - ka nāks laiks - nāks saprašana. Pieņēmusi arī dzīvošanu kopā, tikai un vienīgi pie sevis lūdzoties Augstāko varu, lai neienāk prātā "nu laaabi, jāprecas...". Bet uz ārpusi - rokas nost no maniem bērniem, kas jums daļas!
Klau, tas taču ir tavs bērns, Tev viņš ir jāatbalsta... ar savu "nekad nepieņemsim" Tu viņu sāpini... savu bērnu!
Attopies... :(
P.S. ja pamati pareizie, saprašana atnāk.
-
kuraa zhurnaaliitii varees lasiit teemas atrefereejumu?
Kā es priecātos, ja tas būtu tikai rakstiņš žurnālā..
Piemēram, ja runājam par ''slavenībām'', tad lasot par Zeltiņas meitas izgājieniem, Šipkēvica ģimenes pieaugumu, kaut prezidentu, jums tas liekas ok? Un manā gadījumā slavu un naudu ņemam nost..
-
dārgā - gandrīz visi, kuri izteicās ir vecāki, daži (es) pat vecvecāki, tā ka auditorija ir pareizā, tikai mūsu viedoklis Tev nepatīk :) :)
jā, es arī viskautko biju sacerējies gan par znotu, gan vedeklu... ir dažas lietas, kas reāli sāp un pietrūkst, toties ir daudz kas cits, kas iepriecina... bet kpumā - ja mani bērni ir laimīgi, tad arī es esmu laimīgs, pat ja lietas nenotiek pēc mana prāta.
-
Man vecākiem bija gana liela vecumu starpība. Tāpēc man tas neliekas kaut kas ārkārtējs, nenormāls vai citādi briesmīgi.
-
dārgā - gandrīz visi, kuri izteicās ir vecāki, daži (es) pat vecvecāki, tā ka auditorija ir pareizā, tikai mūsu viedoklis Tev nepatīk :) :)
jā, es arī viskautko biju sacerējies gan par znotu, gan vedeklu... ir dažas lietas, kas reāli sāp un pietrūkst, toties ir daudz kas cits, kas iepriecina... bet kpumā - ja mani bērni ir laimīgi, tad arī es esmu laimīgs, pat ja lietas nenotiek pēc mana prāta.
Izklausās, ka tomēr šādā situācijā neesi, vai tiešām tik laimīgs un relaksēts vectēvs būtu priecīgs sev pretī redzot tikpat vecu bērna otro pusi.
Nu labi, ja es visu daru nepareizi, tad ko man, atvainoties? Salauzt savus uzskatus?
-
Nu labi, ja es visu daru nepareizi, tad ko man, atvainoties? Salauzt savus uzskatus?
Paklusēt un neuzbāzties meitai ar saviem aizspriedumiem un vēlmēm iekārtot viņas dzīvi pēc savas (un "sabiedrības") mērauklas.
Tā arī neatbildēji, kas tad tam vīrietim ir vainas, ja neskaita vecumu. Vai arī nemaz neesi painteresējusies, kāpēc meita ar viņu ir kopā, kas viņai viņā patīk, kādi ir viņas nākotnes plāni?
-
Tu nezkāpēc ļoti fokusējies uz cilvēka vecumu, it kā tas būtu vienīgis iespējamais "trūkums" :D ...galvenais, ka labs cilvēks un Tavai meitai patīk. punkc :)
gribi sazīmēšu Tev ainiņas, lai Tu gulēt nevari? piem. vecums vienāds, vai pat vīrs jaunāks (Tavuprāt ideāli), bet a)dzer un iekausta tavu bērnu, b)likumpārkāpuma rezultātā nonāk cietumā, c)negadījums darbā un paliek invalīds... šitādus stāstiņus var sazīmērt simtiem un aiz katra būs reāli cilvēki, reālas sāpes, reālas problēmas...
a Tu cepies ne par ko... daži gadi pāri iedomātai "normai"...
-
A meita ir laimīga? Vai tad mazbērnu nevar būt?
Protams, ka nevienam vecākam tas nav sapnis, bet tas nav tas sliktākais, kas var notikt. Mīli meitu un neliedz viņai to, kas dara viņu laimīgu.
-
Nu, manuprāt, tādā vecumā cilvēkam ir dzīves pieredze, intereses, viņam jāseko aktuāliem notikumiem..nevis, kā saprotu, tikai jāizdomā, ko ēdīs vakarā un paspēlēt spēlītes internetā.
Skaidrs, ka citai, pieaugušai sievietei, es viņu novēlētu, nav bijušas ne sievas, ne bērnu.
Man gan jau viss šķiet aizdomīgs. Meita sākusi pīpēt, viņam agrāk bijusi aizraušanās ar spēļu automātiem. Prieks, kur tu rodies!
-
Es arī iedomājos Zeltiņu, preicājies, ka tā neesi, tad visiem vairāk interesētu Tavas meitas dzīve.
Tu neko neatbildi par šo vīrieti, te vairākkārt jautā.
-
Paga, paga...
"Faktiski viņi dzīvo kopā, meita īrē dzīvokli."
Tobiš meita īrē, vīrietis pie viņas dzīvo? Un nevis otrādi? Es, protams, neko vairāk nezinu, bet IMHO frāzei bija jāskan vismaz "abi kopā īrē dzīvokli", kas lasāms kā džeks (40 g!) maksā, meita studē un dzīvo pie džeka, piepelnoties zeķubiksēm (jo studē!). Ar to nedomāju cacas parazitēšanu uz veča maka, bet ja 40gadīgs vīrietis dzīvo skuķa īrētā dzīvoklī, tad kaut kā baaaaigi ož pēc paveca, slinka, skaisti runājoša alfonsa (citāts: Un ne jau naudas vai smukuma dēļ ir kopā, tur no tā visa nav ne smakas, viņš ir absolūti vienkāršs un parasts vīrietis, kura vecums redzams ar neapbruņotu aci.). Un tas jau nemaz nav labi.
Tīri teorētiski, protams, mīli kaut vecu galošu, bet praktiski - toč meita ir naivi iedomājusies, ka vīriņš vecāks nekļūs? Un 50-60 gados ar dēliem pa pagalmu futbolu spēlēs vai no kalna ar dēli brauks kā 40 gados? Tādi ir retums. Un, jopc., šajā punktā man ir pamats izteikties. Ja vīrietis vēl 45 gadu vecumā kalnus gāzīs, tad pie 50 jau tie kalni sarūk aizvien mazāki, līdz pie 65 jau pārvēršas par dīvāna čībām.
Lai dzīvo. Bet lai bērnus netaisa, ja negrib fiziskās aktivitātes viena ar viņiem izveikt. Ja meita pati laiku pavada pie datora, tad vienalga.
-
Es arī iedomājos Zeltiņu, preicājies, ka tā neesi, tad visiem vairāk interesētu Tavas meitas dzīve.
Tu neko neatbildi par šo vīrieti, te vairākkārt jautā.
Tur pat īsti nav, ko atbildēt. Absolūti vienkāršs, parasts, strādā visvienkāršākos darbus. Man nepatīk, ka izvairās skatīties acīs.
-
"vai tāpēc es meitu apģērbu, skoloju, audzināju, lai izdotu pie kretīna manā vecumā!"
Piedod. Citāts, manuprāt, atbilst.
-
Mēs katrs gribētu savām meitām jaunu, skaistu, bagātu Persijas princi par vīru. Bet vai tas ir tas, ko viņas pašas grib?
Realitāte, protams, nav iepriecinoša, bet kādi tad ir varianti? Terorizēt? Pierunāt? Killēt? Nedarbosies nekas no tā, iepūt divdesmitgadīgam skuķim. Laiks parādīs. Reizām laiks pavelk līdzi neatgriezeniskas lietas, bet arī ar to neko nevar darīt..
-
"vai tāpēc es meitu apģērbu, skoloju, audzināju, lai izdotu pie kretīna manā vecumā!"
Piedod. Citāts, manuprāt, atbilst.
Pati ne vienreiz vien to citēju draugiem..
-
uzsvars uz vārdu "kretīns"? :)
-
Ā, spēļu automāti arī pie viena. :D
Un smēķēšana.
Laba ietekme.
Es arī nepriecātos par šādu znotu.
-
Saki, parasts, nekā īpaša, bet kas tad tur tāds ir meitu piesaistījis? Es atceros, kā meitai skolas gados patika viens skolotājs, gandrīz pat tur bija kas vairāk(bet man viņš arī ļoti patika, tā ka pat sapratu). Iespējams, ja vīrieties būtu gudrs vai skaists vai talantīgs vai, galu galā, bagāts, Tu arī saprastu un pieņemtu. Laikam grūti pieņemt tādu misteru Neko un vēl 20 gadus vecāku.
-
nevis, kā saprotu, tikai jāizdomā, ko ēdīs vakarā un paspēlēt spēlītes internetā
Šito es par kretīnu manā vecumā, ne meitu teicu. Nekādu būtisku interešu, nekā. Sarunas mums nekādas tā arī nav bijušas. Par laikapstākļiem varbūt..
-
"Izvairās acīs skatīties."
Klau, neaiztiec to veci, lai meita izbauda pietrūkušā tēva lomu, bet jāmēģina meitai iestāstīt 2 lietas - neprecēties (a la studijas jāpabeidz bla bla bla), lai neiestājas problēmas ar meitas mantu (mantojumu) - skat. punktu "azartspēles" -, un netaisīt bērnus.
No manas pieredzes - ja vīrietim 40 gadu vecumā nav bijušo sievu un bērnu, nu nav tas nekāds zelta gabaliņš, nav. Nu NAV!
-
Saki, parasts, nekā īpaša, bet kas tad tur tāds ir meitu piesaistījis? Es atceros, kā meitai skolas gados patika viens skolotājs, gandrīz pat tur bija kas vairāk(bet man viņš arī ļoti patika, tā ka pat sapratu). Iespējams, ja vīrieties būtu gudrs vai skaists vai talantīgs vai, galu galā, bagāts, Tu arī saprastu un pieņemtu. Laikam grūti pieņemt tādu misteru Neko un vēl 20 gadus vecāku.
Jā, precīzi.
Nezinu, kas viņu piesaista. Mīlot un viss.
Zinu, ka bērnībā laikam par maz saņēma mīlestību, tagad viņš to sniedz.
-
"Izvairās acīs skatīties."
Klau, neaiztiec to veci, lai meita izbauda pietrūkušā tēva lomu, bet jāmēģina meitai iestāstīt 2 lietas - neprecēties (a la studijas jāpabeidz bla bla bla), lai neiestājas problēmas ar meitas mantu (mantojumu) - skat. punktu "azartspēles" -, un netaisīt bērnus.
No manas pieredzes - ja vīrietim 40 gadu vecumā nav bijušo sievu un bērnu, nu nav tas nekāds zelta gabaliņš, nav. Nu NAV!
Esmu taustoties jautājusi par dzīves plāniem kādus trīs gadus uz priekšu, stāstu, ka vislabāk būtu aizbraukt uz ārzemēm sapelnīt naudu savam dzīvoklītim (pa to laiku cerams, viss būtu izbeidzies).
Nē, pabeigšot studijas un divu gadu laikā gribot bērnu. Teicu, tikai ne no viņa..
-
Tas, ko varētu darīt, visdrīzāk, jau ir par vēlu. Es laikam nejauktos, noteikti necenstos aprunāt to vīrieti vai kaut kādus skandālus taisīt, bet saglabātu ar meitu labas attiecības, lai vismaz viņai nav jāciešas " mammai par spīti" . Gan jau ar laiku viņa pati salīdzinās, kā ir draudzenēm, kā ir citiem apkārt, un izdarīs secinājumus.
Man ir bijis znota kandidāts, kurš man likās galīgi garām. Bija grūti. Bet saņēmos pateikt, ka, lai ko es par viņu domātu, ja tāda ir viņas izvēle, tad ar to būs arī jādzīvo. Un ka es nepazemošu to puisi tik ļoti, lai uzņemtos vīrieša lomu meitas ģimenē.
Pēc apraksta spriežot, vaina jau nav vecumā. Bet vai daudziem pirmā attiecību pieredze ir uzreiz veiksmīga un uz mūžu?
-
nja laikam ja būtu bagāts tad būtu akceptējams
-
ja vīrietim 40 gadu vecumā nav bijušo sievu un bērnu, nu nav tas nekāds zelta gabaliņš, nav
piekrītu, šitas ir diezgan aizdomīgi...bet vienlaikus, vieš cerības, ka arī Tavējā viņam nebūs femme fatale... tā, kārtējā piestātne tikai, kamēr pieaugs...
-
Esi parakājusies viņa pagātnē tīri intereses pēc?
Kāda viņam izglītība, izklausās, ka viņš ir citā plauktiņā nekā Tava meita. Tad ar ko viņš meitu piesaistījis, Tev kā mātei taču tas noteikti ir redzams? Vai nav ne jausmas? Kur viņa izraka to vīrieti?
-
Esi parakājusies viņa pagātnē tīri intereses pēc?
Kāda viņam izglītība, izklausās, ka viņš ir citā plauktiņā nekā Tava meita. Tad ar ko viņš meitu piesaistījis, Tev kā mātei taču tas noteikti ir redzams? Vai nav ne jausmas? Kur viņa izraka to vīrieti?
Viņš ir tik nekāds, ka neko pat atrast nevar, jo nekā nav..
Meitai bija/ir sava kompānija, viņš ir viena džeka no tā bariņa, brālis. Un tā nu tusē līdzi uz pusi jaunākiem.
-
Riskēju atvērt blakus tēmu, bet pateikt vajag.
mēs savulaik, audzinot savējos bērnus, viņu draugus nešķirojām pēc ...nu teiksim dažādām pazīmēm..., domājām, ka tas būtu snobiski, ka bērni paši sapratīs, kas ir labs un slikts un izvēlēsies labo (diezgan loģiski likās). DIEMŽĒL, īstenība izrādījās pilnīgi pretēja - bērni izvēlējās sliktāko - sliktākos no iespējamajiem draugiem, pīpmaņus, dzērājus, atkarīgos...tas notika tajā visa noliegšanas vecumā 13-19, kad viss ko vecāki saka dara ir slikts... un tā bija milzīga Dieva gādība, ka viņi tikai mazlietiņ apdedzinājās (katrs savādāk) un šobrīd viss ir kārtībā.
Un tāpēc ar sievu reizēm pārdomājam, ka, ja tomēr būtu jau agrā bērnībā, kamēr vēl bērns uzticās un klausa, "šķirojuši" draugus - ar šito draudzējies, bet ar šito nē, varbūt daudz kas būtu bijis savādāk... vismaz sirmo matu man noteikti būtu mazāk... :)
-
Ja meita mācās, bet tas draugs nē un sēž pie kompja, tad ļoti iespējams, ka attiecības izbeigsies pašas.
Dēļ atšķirīgas izglītības, erudīcijas un atšķirīgiem uzskatiem.
Man meitai vēl nav tas vecums, bet, mēģinot būt godīgs kaut pret sevi, esmu gandrīz pārliecināts, ka nemaz nebūtu sajūsmā, ja meitai uzrastos draugs manā vecumā. Pavisam traki būtu, ja agrāk mūsu ceļi būtu krustojušies... pasaule bieži ir riebīgi maza.
tpu,tpu,tpu ainiņa uzbūrās.
Un atklāti sakot, es savu reakciju paredzēt nespēju. Vai un cik ilgi es nepatiku spētu paturēt pie sevis...
-
Riskēju atvērt blakus tēmu, bet pateikt vajag.
mēs savulaik, audzinot savējos bērnus, viņu draugus nešķirojām pēc ...nu teiksim dažādām pazīmēm..., domājām, ka tas būtu snobiski, ka bērni paši sapratīs, kas ir labs un slikts un izvēlēsies labo (diezgan loģiski likās). DIEMŽĒL, īstenība izrādījās pilnīgi pretēja - bērni izvēlējās sliktāko - sliktākos no iespējamajiem draugiem, pīpmaņus, dzērājus, atkarīgos...tas notika tajā visa noliegšanas vecumā 13-19, kad viss ko vecāki saka dara ir slikts... un tā bija milzīga Dieva gādība, ka viņi tikai mazlietiņ apdedzinājās (katrs savādāk) un šobrīd viss ir kārtībā.
Un tāpēc ar sievu reizēm pārdomājam, ka, ja tomēr būtu jau agrā bērnībā, kamēr vēl bērns uzticās un klausa, "šķirojuši" draugus - ar šito draudzējies, bet ar šito nē, varbūt daudz kas būtu bijis savādāk... vismaz sirmo matu man noteikti būtu mazāk... :)
Tur jau tā lieta - vienmēr esmu zinājusi viņas draugus jau no bērnības, bet ka šitāds vecākais brālis tur uzradīsies pat iedomāties nevarēju. un nu jau ir par vēlu. Vai tiešām jūs, kam ap 40, tusētu un dzīvotos ar pusaudžiem, divreiz jaunākiem par sevi?? Tas jau norāda uz kaut ko slimīgu, nepareizu.
-
Riskēju atvērt blakus tēmu, bet pateikt vajag.
mēs savulaik, audzinot savējos bērnus, viņu draugus nešķirojām pēc ...nu teiksim dažādām pazīmēm..., domājām, ka tas būtu snobiski, ka bērni paši sapratīs, kas ir labs un slikts un izvēlēsies labo (diezgan loģiski likās). DIEMŽĒL, īstenība izrādījās pilnīgi pretēja - bērni izvēlējās sliktāko - sliktākos no iespējamajiem draugiem, pīpmaņus, dzērājus, atkarīgos...tas notika tajā visa noliegšanas vecumā 13-19, kad viss ko vecāki saka dara ir slikts... un tā bija milzīga Dieva gādība, ka viņi tikai mazlietiņ apdedzinājās (katrs savādāk) un šobrīd viss ir kārtībā.
Un tāpēc ar sievu reizēm pārdomājam, ka, ja tomēr būtu jau agrā bērnībā, kamēr vēl bērns uzticās un klausa, "šķirojuši" draugus - ar šito draudzējies, bet ar šito nē, varbūt daudz kas būtu bijis savādāk... vismaz sirmo matu man noteikti būtu mazāk... :)
Varbūt un tikai varbūt. Diemžēl, par nožēlu vai par laimi, mēs nevaram izskaitļot dažādus iespējamos scenàrijus.
Tāpat iespējams būtu variants, ka ierobežojot draugu loku, vēlāk, kad ierobežošana vairs nav iespējama, apdedzināšanās būtu krietni sāpīgāka un smagāka.
-
Man ir tik ļoti skumji, ka viņa savus foršākos gadus, kad vēl nav ne bērnu, ne kredītu, tikai jaunība un sajūta, ka viss ir iespējams, atdod tādam cilvēkam. Nu nevaru es ar to samierināties.
-
Tur jau tā lieta - vienmēr esmu zinājusi viņas draugus jau no bērnības, bet ka šitāds vecākais brālis tur uzradīsies pat iedomāties nevarēju. un nu jau ir par vēlu. Vai tiešām jūs, kam ap 40, tusētu un dzīvotos ar pusaudžiem, divreiz jaunākiem par sevi?? Tas jau norāda uz kaut ko slimīgu, nepareizu.
Sāls nav gados. 40 gadīgs vīrietis var tusēt 20gadnieku bariņā, ja tur ir kaut kādas intereses apakšā. Piemēram, bridžs, tūrisms, kalni.
Man ir pastabila draugu kompānija, kas dažādos jubilejas tusos savācas, kur vecumu līmenis max/min apmēram 15 gadi. Nav ne problēmu, ne interešu šķēru - tur es varu gan ar padsmit gadus jaunāku džeku pļerst par datoriem, dzīvi un kosmosu, gan ar bik vecākiem par to pašu.
Tas, ka 20 gadus jauna būtne pavelkas uz vecāka vīrieša dzīves briedumu un makaroniem, ir normāli. Nu dod viņi to, ko tam skuķim vajag, dod. Pat ja 20+ džekam nav astrofiziķa erudīcijas, pieredzes starpība ir. Un ja skuķim ar tēvu nav paveicies, ir 100% skaidrs, uz ko viņš pavilksies. Dabiski.
Man ir tik ļoti skumji, ka viņa savus foršākos gadus, kad vēl nav ne bērnu, ne kredītu, tikai jaunība un sajūta, ka viss ir iespējams, atdod tādam cilvēkam. Nu nevaru es ar to samierināties.
Nepareizi. Lai izdzīvo nebijušo tēvu savā dzīvē. To viņai vajag vairāk nekā iluzoro brīvību.
Bet Tu saki, ka TEV pat nav par ko runāt ar TAVU VIENAUDZI. IMHO vairāk kā dīvaini.
Vairāk piesardzīgu padara šis un pārējie it kā starp citu minētie fakti, ko jau atzīmēju.
Rokas nav tetovētas? ;D Ar tumši zilu...
-
Broms, piekrītu. Visa dzīve jau tāda štučka - kā uz plāna ledus...
...ja zinātu, kur kritīs, noteikti paliktu spilventiņu :)
starp citu - ja tas vecis vecss un nesporto, tad taču viņš ātri nomirs! :)
a dzīvē visādi iet ...pazīstu sievieti, kura 20 g.v. izgāja pie 20 vai 25g vecāka, kuram jau bija dēls viņas vecumā...viņiem par laimi bērnu nebija, kad viņai bija 40+, tas vecais nomira un viņa apprecēja 30 gadīgu jaunekli (-12 vai pat 15 toč) un pat bērnu no viņa audzina. saka, ka esot laimīga...
-
Es varu teikt, ka man tas ir attaisnojies, ka ļoti šķiroju un skaidroju, kāpēc ar draugiem no tādām ģimenēm nevajag draudzēties. No vienas puses ir attaisnojies, jo tiešām ir kopā un draudzējas tikai ar sava t.s.līmeņa(kāds nu ir) cilvēkiem. Mēs, pieaugušie, taču arī tā darām. No otras puses redzu slikto - visus, kas ir neizglītotāki, nabadzīgāki utt - bāž vienā maisā un pat nepūlas iepazīt vai līdzjust vai saprast.
-
Ja meitas draugi bariņā kopā ar šo vīrieti, tad kaut kas viņus tur kopā, ne jau aiz pieklājības viņš tiek pieņemts.
-
Tā kā kopā nedzīvojam, tad tās reizes, kad tiekamies, ir tematiskas - nu, Lieldienas, Ziemassvētki, kad ir padaudz viesu un es nevaru laiku veltīt tikai viņiem. Un, atklāti sakot, ne es ne viņš pēc tādām sarunām nealkst. Ko ta mēs apspriedīsim, likteņa ironijas citātus? Naudas maiņas mūsu dzīvē?
Tetovēts nav. Man šķiet.
Nu nezinu, es 20 gadu laikā iekārtoju dzīvi, dzemdēju bērnus, mainīju darbus, labiekārtoju mājas. Viņš? Man šķiet, neko. Ir, patiešām ir personas, par kuriem google klusē.
-
Man ir visādi draugi, un maniem bērniem arī. Draudzēties nenozīmē akli kopēt un pārņemt visu slikto. Neesmu nekad aizliegusi draudzēties, bet esmu vērsusi uzmanību uz to, kas nav paticis. Spēja saprasties ar dažādiem cilvēkiem arī nav zemē metama. Tomēr draudzēšanās un ģimenes veidošana ir dažādas lietas - jaunībā var nesaprast to, ka ģimene uz 90% sastāv no praktisku jautājumu kopīgas risināšanas. Un praktiskos jautājumus cilvēki risina tā, kā ir pieraduši savā ģimenē. Vieniem ir pieņemts krāt un taupīt, citiem- visu " lieko" jautri iztērēt un nelauzīt galvu par rītdienu.
Žēl, ka meita nav radusi ar mammu dalīties un prasīt padomu- bet ko nu vairs.
-
Ja meitas draugi bariņā kopā ar šo vīrieti, tad kaut kas viņus tur kopā, ne jau aiz pieklājības viņš tiek pieņemts.
Brālis vienam no draugiem - it kā ticami.
Kādas vispār tiem draugiem ir intereses, ja viens pīpē un azartspēļojas? Pārējie balti un pūkaini?
-
Ja meitas draugi bariņā kopā ar šo vīrieti, tad kaut kas viņus tur kopā, ne jau aiz pieklājības viņš tiek pieņemts.
Brālis vienam no draugiem - it kā ticami.
Kādas vispār tiem draugiem ir intereses, ja viens pīpē un azartspēļojas? Pārējie balti un pūkaini?
Jā, balti un pūkaini, visi studē. Par tiem automātiem jau es arī uzminēju, ne jau nu no laba prāta viņa man stāstītu. Tagad jau gan vairs ne, bet esmu lasījusi, ka tā ir viena no spēcīgākajām atkarībām.
-
Azartspeeles, taa arii ir atbilde, kaapeec nekaa nav. Un nebuus arii. Pat nezinu, kaa, bet kaut kaa liidz meitai jaanogaadaa informaacija, kas tas ir. Vinja noliegs un nesapratiis, bet ar laiku pieleks. Lai palasa teemas par azartspeeleetaajiem, vienreiz Caalii taadu teemu redzeeju. Nu beedu ieleja tur ir.
-
Kaut kas man nelīmējas - jaunākais brālis (20 gadu starpība!) studē un ir zelta gabaliņš, vecākais - pilnīgs nekas, bet tusē kopā. Vai nu vecākais nemaz nav tik ļoti nekas, vai jaunākais arī nav cukurs - sekojoši - arī kompānija nav tik pūkaina, kā gribētos iedomāties.... Nav jau 10 gadi, kad mamma liek pievākt brālīti.
-
Skaties, ka nesaak izmantot tavu meitu. Azartspeelmanjiem jau uz kaada reekjina ir jaadziivo.
-
Kaut kas man nelīmējas - jaunākais brālis (20 gadu starpība!) studē un ir zelta gabaliņš, vecākais - pilnīgs nekas, bet tusē kopā. Vai nu vecākais nemaz nav tik ļoti nekas, vai jaunākais arī nav cukurs - sekojoši - arī kompānija nav tik pūkaina, kā gribētos iedomāties.... Nav jau 10 gadi, kad mamma liek pievākt brālīti.
Pusbrālis, tēvs bija viens.
-
Nu labi, bet kā jūs, kas saprot manu bēdu, rīkotos?
-
Tev ar meitu nav tik tuvas attieciibas, lai tu tur vareetu kaut ko dariit. Jaaietur neitraala liinija. Un jaapiegaadaa informaacija kaut vai par to pashu azartspeelju probleemu. Kaadi beerni ar shitaadu? Ja meitene ir gudra, pati ar laiku visu sapratiis.
-
Un jaapiegaadaa informaacija kaut vai par to pashu azartspeelju probleemu.
Mana māte tā arī izdarīja :)
-
Viens tēvs, nevis viena māte, kas kopā audzinājusi, vēl jo vairāk norāda uz pusbrāļu kopīgajām interesēm un līdz ar to Tavas meitas kompānijas nepūkainību.
Eh, nenoturēšos... kā rāda Tava pašas pieredze - problēmas ar meitu -, nu nevajag 20 gados bērnus taisīt, ja pati vēl neesi garīgi pieaugusi un atrisinājusi problēmu ar mātes tarakāniem savā galvā. :( Meita jau tikai kopē Tevi pašu un risina salaistās problēmas kā nu māk... :(
Nezinu, kā smalki iziet no sūdiem, (turklāt rādās, ka jau esi iecūkojusi šajā punktā, nosodot viņas izvēli, jo ar apsēstajiem jārunā izcili viltīgi), bet mēģinātu iestāstīt meitai neprecēties un neapbērnoties. Pārējais pofig. Pie kājas džeka vecums, tas nav arguments, ne no tā šoreiz jābaidās.
Džeka nav pat vecajos draugiem.lv, kaut formāli? T.i. tiešām informācijas nekādas? [Neizskatās labi] Vispār stāsts ir par Rīgu vai dziļiem laukiem? Kas par darbavietu? "Vienkāršam darbam" arī ir darba devējs. Informāciju vajag...
Kopīgu radu/paziņu ar azartspēlistu problēmām nav, ko var aktualizēt, nenorādot ar pirkstu, kas tieši domāts? Tipa stādot kartupeļus, tante Daša apraudas, ka viņas vecais visu nospēlējis...
Krustmāte/trenere/uzticības persona meitai nav? Tur, kur studē. Vēlams ar autoritāti un vecāka (lai ir atnācis saprāts un uzklausa Tevi).
Iespēja meitai studēt gadu ārzemēs [prom no džeka, jo pusnabags sētnieks dižentālu līdzi neaizbrauks, vai, ja aizbrauks, tad ātri izkristalizēs attiecības]?
-
Trix, kompaanijaas meedz uztureeties dazhaadi cilveeki. Saikne ir pusbraalis un tagad arii draudzene no taas kompaanijas, taa nu vinjsh pie tiem jaunieshiem pieturas, jo ar savas paaudzes cilveekiem vinjam nekaa kopiiga nav. Tiem ir darbs, gjimene, beerni, maajas probleemas utt., a shis infantils savaa vecumaa, speelee speeliites un patusee ar jaunieshiem.
-
Ko bļausties? Zinu vienu ļoti jauku un pat sabiedrībā pazīstamu kungu, kuram SIEVA 20 gadus vecāka. Un nekas, mīļi abi balodīši. Mums pasiem ļoti nepatīk, ja MŪS regulē. Nu tad ļausim citiem vaļu sabojāt dzīvi sev pašiem. Vai arī nesabojāt un dzīvot jauki.
Ja pāris jūtās tik spēcīgs, ka nerūp apkārtējo grabēšana un vaimanas - veiksmi un laimi viņiem!
-
Habibi, IMHO neviena kompānija ilgi netur absolūti neiederīgu tipu. Agri vai vēlu kāds būtu pajautājis, ko šis te vienmēr vazājas, vai atdalītos no jaunākā (uz vienu tusiņu nepasauktu, uz otru...), ja vecākais kristu uz nerviem.
-
Camma, nu jau par vecuma starpiibu vairs neiet runa, tas tieshaam buutu shtrunts. Atklaajaas visaadi zemuudens akmenji.
-
Jauniibaa visaadi diivaini tipaazhi kopaa tusee, nav jau teikts, ka kriit uz nerviem, vienkaarshi ir nekaads.
-
pašreiz meitu neaiztiec, te jau pareizi teica -lai nav jāpaliek kopā aiz spīts. Labāk esi kā saule un pamēģini ar džeku parunāt par augstām matērijām -mūziku (vēlams klasisko nevis kombuļu inesi), iespied kādu grāmatu piem Velbeku vai ko taml. lai noteikti izlasa, saki nenormāli interesanta. Pajautā ko uzdāvināt -varbūt biļetes uz operu? Apjautājies, kur bijis pasaulē, ko redzējis, kas patīk.
Runājoties ar viņu vairāk' izzināsi un varbūt arī meita pamazām atjēgs, ka tips ir tāds piezemēts. Bet ja viņš ir seksa gigants, tad nekā...
Vienīgā cerība -pati sāks saprast, ka nav pāris.
Draudzenes nav, caur kurām vari ietekmēt?
Vispār es tevi saprotu un pati tādā situācijā būtu diezgan izmisusi aiz nespējas kaut ko mainīt. Diez vai man pašai izdotos labos padomus par indīgi mīļu iztaujāšanu realizēt...
-
Trix, kā rāda pieredze/ un ko tur liegties, dažreiz arī personīgā rīcība/, nereti vecāki ne tikai mēģina darīt visu, lai bērni nepieļautu kļūdas,ko pielaiduši paši, bet mēģina bērnu virzīt pa pašu nepiepildīto sapņu sliedēm.
No vienas puses, tas ir tikai normāli, ja māte pūlas meitai nodot savu pieredzi - iespējams, ne visai saldo pieredzi. Bet izmantojot savu pieredzi, neļaut tās pašas kļūdas pieļaut meitai.
Tik sāpe jau paaudžu paaudzēs ir saknē - cik no mums tādu, kuri ir par visiem 100 ieklausījušies vaecāku padomos?!
Par to kā turpinājušies notikumi un kādi bijuši padomi... ja tie šķituši greizi, tad tikai tāpēc, ka tie sniegti ņemot vērā tikai zināmo infu..
Žēl, bet tas bieži pierādās par vēlu..
Man tētis jau -padsmit gadus ir citos medību laukos, arī pats sen vairs neesmu puika, bet šad tad man pietrūkst viņa skatījuma un vieduma. Un ar šodienas pieredzi būtu tiiik daudz ko nrunat, runāt, runāt..
Atvainojos par nelielu netēmu.
-
-Mīļā, ko Tu domā par strukturēto oglekli?
- Atkal uz intelektu spied? Ej ieskrieties!
-Skaidrs! Tātad dimanta auskarus negribi.
Te var tdarīt tāpat, bet vai tas būs labakais risinajums, nav zināms.
Zināms ir tas, ka 2 personas no 3 savstarpēji kļūs naidnieki. Loterija..
-
[Autorei neuzņemt personiski!]
Brom, es par to, ko māte meitai nodod neverbāli, nevis par padomiem.
Piemēram, vārdos stāsta, ka tev jāapprecas, jāatrod gudrs vīrs, jāizveido laimīga ģimene, bet pašai, pirmkārt, ģimenes nav, otrkārt, visādos veidos katrā situācijā norāda, ka meitas draudzenei gan skaisti mati/labs augums/balti zobi, tādai jau vīrs pats atskries, žēl, ka tev mani plānie mati un šķībie zobi iedzimuši, kaut nu tev izdotos, bet mums jau dzimtā visas vīri pamet ar vēderu...
Rezultātā tā meita plēšas uz pusēm, lai piepildītu verbālās norādes, bet nevar to izdarīt, jo ir ieprogrammēta uz neveiksmi. Kamēr meita [ar psihoterapeitu, gudru draugu/treneri/krustmāti vai pati] nenonāks pie saknes, ka un kāpēc šķībi rīkojas [piesitas narkomānam, azartspēlmanim, alkoholiķim, narcisam, jaunas meitenes apvārdojošam onkam, kas visi ir tendēti uz īstermiņa vieglām attiecībām], tikmēr būs "bezlaulības vainags septītajā paaudzē" un "mūsu dzimtā visas pamet".
Te es redzu meitas bērnībā trūkušu tēvu, ko viņa tagad kompensē. Tiktāl normāli. Bet ja viņai nepieleks, kas viņu velk pie 2x vecākiem vīriešiem, viņas meitas atkārtos taciņu, jo normālu ģimeni (īpaši, ņemot vērā blakusinfo) šī meita nenodibinās, un viņas meitas arī augs ar nepilnīgu/nepareizu/neesošu tēvu.
Tāpēc es runāju par savas galvas sakārtošanu un nevairošanos automātiski, kopējot iepriekšējos gļukus.
-
Ko darītu Tavā vietā, prasi. Es neesmu tavā vietā, līdz ar to pat nevaru saprast, kā Tu jūties, varu to tikai iedomāties. No malas visi ir gudri dot padomus un bārstīt psiholoģiskās blēņas, kamēs tas neskar pašu. tad gan attieksme, gan secinājumi ir pilnīgi citi, ja tas skar pašu.
Varu tikai iedomāties tādu situāciju. Tā ka Tu neraksti, vai meita tev stāsta par savu ikdienas dzīvi ar šo vīrieti un izskatās, ka tev pašai tur daudz kas nav skaidrs, tad izdaru secinājumu, ka neesat lielas draudzenes. Jo parasti jau meitas pastāsta vai pasūdzas par kādu ikdienišķu lietu vai paprasa padomu(vai ievēro - tas cits jautājums).
Raksti, ka svētkos nav īsti laika runāt ar šo vīrieti. Nav jau jārunā, tur jau pietiek redzēt, kāds ir sabiedrībā, kā uzvedas, kā izturas pret meitu, kā draugi viņu vērtē. Ja jau nāk uz svētkiem, tad jau tomēr skaitās pieņemts ģimenē, tad jau citi radi arī pazīst? Kā radi viņu novērtē?
Ko es darītu. Vispirms jau droši vien nebaidoties no asumiem pateiktu gan savas domas, jo, lai kā noliegtu, bērni tomēr ieklausās. Izšķirt Tu viņus nevari, bet savas domas izteikt nav liegts. Man liekas, ar to arī viss beigtos, ko tad vairāk var izdarīt. Jācer, ka dzīve visu saliks pa plauktiem.
vai meitai tās ir pirmās nopietnās attiecības? ko saka viņas draudzenes par to visu?
-
Par visiem "zemūdens akmeņiem" un "tarakāniem" - vislielākie tarakāni ir kādam citam, ne meitai.
Ja paliktu tikai 1. posts, tad vienīgā šaize būtu vecuma starpība. Tā kā netika sagaidīts "vai man dieniņ, mīļā" atbalsts, sāka uzpeldēt viskaut kas cits.
Mana doma ir - meita taisās prom no mātes skavām un pofig, uz kādiem citiem sūdiem, ka tik no mamsīša prom.
Galu galā - lai dara kā grib. Tā ir meitas dzīve un viņai tā dzīvojama. Visi apkārtējie savu viedokli darījuši zināmu. Viss. Tālāk paši tiks vai netiks galā. Sāpīgi, bet fakts jāpieņem. Ja liks šamos mierā, drīz vien apjautīs, ka cīņas nav, ka neviens pretī nestāv, moš kļūs neinteresanti spēlēties ar paraugušu rotaļbiedru.
-
Skaties, ka nesaak izmantot tavu meitu. Azartspeelmanjiem jau uz kaada reekjina ir jaadziivo.
... Meita īrē dzīvokli...
-
Skaties, ka nesaak izmantot tavu meitu. Azartspeelmanjiem jau uz kaada reekjina ir jaadziivo.
... Meita īrē dzīvokli...
Un džeks pie viņas piedzīvo... Jau izmanto.
-
Kā es tevi saprotu...
Ne jau pat vecums tas galvenais, bet tā šausmīgā sajūta, ka acīmredzami bērns krīt bedrē un Tu nekā nespēj palīdzēt. Tā bezspēcības sajūta ir briesmīga. Un paies kādi 10 gadi, kad acis atvērsies un meita teiks, kāds ārprāts tas bijis. Taču gadi būs pagājuši.
Ko darīt- pieskatīti es par to izmantošanu un par to kaut kā runāt, kaut gan nedzird jau...
Skaidrs, ka skuķi izmanto. Vecis 40 gados bez savas dzīvesvietas, nu, vienkārši burvīgs eksemplārs!
Aicini ciemos, taisi nevis svētkus, bet talkas, organizē kopā strādāšanu, tad parādās īstie radziņi un arī apmātas jaunuves tos pamana.
Aicini meitu braukt ceļojumā, redzēs, vai teiks, ka visa nauda aiziet veča uzturēšanai.
3 gadi ir klasiskais rozā briļļu periods, bet pēc tam ilgi velk, jo nespēj atzīt, ka bijušas muļķes, tas tavai meitai trakākais priekšā.
-
Vai tad 40 - gadiigam vecim sava maajoklja nav, nu kaut vai istaba pie mammas?
Meitene ljoti jauna, vinjai viss veel priekshaa. Taapeec nevajag baigi spiest uz to, ka vecis slikts, tad ilgaak tureesies pretim un par spiiti ar vinju dziivos. Chuuskas laipniibu ietureet, kaa te jau reno mineeja. Bet no beerniem atrunaat, pajautaat, kaadu kontracepciju lieto utt., tad meitene varbuut paaris gadu laikaa pati attapsies.
-
Par visiem "zemūdens akmeņiem" un "tarakāniem" - vislielākie tarakāni ir kādam citam, ne meitai.
Ja paliktu tikai 1. posts, tad vienīgā šaize būtu vecuma starpība. Tā kā netika sagaidīts "vai man dieniņ, mīļā" atbalsts, sāka uzpeldēt viskaut kas cits.
Mana doma ir - meita taisās prom no mātes skavām un pofig, uz kādiem citiem sūdiem, ka tik no mamsīša prom.
Galu galā - lai dara kā grib. Tā ir meitas dzīve un viņai tā dzīvojama. Visi apkārtējie savu viedokli darījuši zināmu. Viss. Tālāk paši tiks vai netiks galā. Sāpīgi, bet fakts jāpieņem. Ja liks šamos mierā, drīz vien apjautīs, ka cīņas nav, ka neviens pretī nestāv, moš kļūs neinteresanti spēlēties ar paraugušu rotaļbiedru.
+1 par šo mamsi gandrīz jebkādi citi sū** būs labāki...
mamsim neērti, redziet, ko teiks kaimiņi (kuriem dziļi pajāt, vai maksimums vnk mēles aiz gara laika patrīt) un tāpēc koriģēt meitu? ... a par savu eksistenci nav neērti? Tur nevienam "kaimiņam" nebūtu, ko pateikt?
Ko darīt? - Likt mierā. Tad vrb pavisam tomēr vaļā netiks un kādreiz atgriezīsies. ... jo piedzemdēta tak, lai vecumdienās ar % atgrieztu štruntīgo ieguldījumu un "ūdens krūzi pienestu" pa smuko?
Nu un ,ak tusē ar jaunākiem - atradušās te normu noteicējas!
Lūk, azartspēles, ja tiešām spēlē, jau ir sliktāk. Ja ir azartspēles, ir parādi, turpinot spēlēt - krimināls... Ja līdz 40 nodzīvojis spēlēdams azartspēles un ne reizi nav noslīcis parādos, iesēdies par kko vai tml., tad nu patiešām īsti atkarīgs vrb tomēr nav.
Ja tiešām ir parādos, t.sk. kriminālos u.t.t., tād viņu jau meklē visu veidu parādpiedzinēji - vari riskēt parādīt šiem ceļu, tikai pašas meita ir blakus ;)
-
Man ir diezgan bieži nācies jaunām dāmām teikt: iztēlojies situāciju, kad tu esi pilnībā atkarīga no šī vīrieša...stāvoklī, ar mazu bērnu uz rokām. Kā, tavuprāt, viņš izturēsies, vai varēsi uz viņu paļauties? Reizēm tas līdz. Patiesībā es pati arī tieši tā vērtēju vīriešus- vai riskētu būt no viņa atkarīga? Ja atbilde ir "nedod Dievs, tikai ne to!"- nu, viss skaidrs.
Ja jau meita nestrādā, tātad par dzīvokli maksā vecāki? Nu, te ir tēma, par ko parunāt: "meitiņ, mēs tev apmaksājam dzīvokli, kamēr tu nestrādā, bet, ja jau tev ir ģimenes attiecības, tad mūsu pienākumi ir beigušies, tagad tavam vīrietim par tevi jārūpējas!" Citādi sanāk, ka jūs paši sponsorējat šādu dzīves modeli.
-
Viiriec, iespeejams, nesauc meiteni par negudru vai kaadu nu te epitetu maate bija izveeleejusies...
-
Kā es tevi saprotu...
Ne jau pat vecums tas galvenais, bet tā šausmīgā sajūta, ka acīmredzami bērns krīt bedrē un Tu nekā nespēj palīdzēt. Tā bezspēcības sajūta ir briesmīga. Un paies kādi 10 gadi, kad acis atvērsies un meita teiks, kāds ārprāts tas bijis. Taču gadi būs pagājuši.
Ko darīt- pieskatīti es par to izmantošanu un par to kaut kā runāt, kaut gan nedzird jau...
Skaidrs, ka skuķi izmanto. Vecis 40 gados bez savas dzīvesvietas, nu, vienkārši burvīgs eksemplārs!
Aicini ciemos, taisi nevis svētkus, bet talkas, organizē kopā strādāšanu, tad parādās īstie radziņi un arī apmātas jaunuves tos pamana.
Aicini meitu braukt ceļojumā, redzēs, vai teiks, ka visa nauda aiziet veča uzturēšanai.
3 gadi ir klasiskais rozā briļļu periods, bet pēc tam ilgi velk, jo nespēj atzīt, ka bijušas muļķes, tas tavai meitai trakākais priekšā.
Jūtu, ka tu mani saproti.
Bet paldies arī pārējiem par viedokļiem. Nekāds psihoterapijas seanss gan nesanāca, tarakāni galvā ir man (pēc vairuma viedokļiem).
Jādzīvo vien tālāk, laiks rādīs, kā būs. Turēšos pie savas nostājas, ka tā ir kļūda, meitai pateikšu, ka viņa vienmēr var rēķināties ar mani/mums (vecākiem), bet viņas kavalieris gan mūsu mājās nav gaidīts.
-
Es mājā, kur man pateiktu, ka mans dzīvesbiedrs nav gaidīts, savu kāju vairs nespertu...
-
"bērns krīt bedrē"? Redzami varbūt tagad, bet pēc būtības droši vien visu laiku tur jau ir bijis, tikai tagad tas redzams arī visiem pārējiem un māmuķis "slikti izskatās", citādi jau būtu vienalga, ka tik ūdens krūzi smuki pienes :)
Te izdabāt nav iespējams - nekad nebūs gana pareiza: VISIEM māmuķa iedomātajiem stereotipiem 1 clv nevar atbilst. Turklāt ja atbildīs jau uzskaitītajiem, tiks piedomāti vēl un vēl klāt :) Vecāku mīlestību nevar nopelnīt, lai kā censtos - tā vai nu ir un pilnīgi bez nosacījumiem, vai nekad arī nebūs :(
Parezi dara, ka dzīvo ar ko grib un jūtas labāk.
-
Kniepadata, vai esi pasēdējusi un ar to vīrišķi nopietni parunājusi? Ne jau par laiku vai to ko ēdīs. Par dzīves plāniem, par to, ko viņš vēlas, par to, kā to visu nodrošināt? Kā viņš redz Tavu meitu ģimenē, kāda loma viņai iedalīta, kā plāno turpmāko nākotni. Uzprasīt pa tiešo, ja jau plāno bērnus, kā viņš grasās šo pasākumu finansēt, kādas garīgas un materiālas vērtības viņš savam bērnam spēs dot. Un par to pašu arī ar meitu. Un to visu ne jau ar prokurora toni, bet ar PATIESU ieinteresētību par viņu dzīvi.
Taču, ja Tu esi satriekta jau par faktu, ka kaimiņi šokā un sabiedrība žēlo, tad sarežģītāk.
-
Nu jā nekas iepriecinošs jau nava.Bet kamēr meitai lielās rožainās brilles-ko gan padarīt?Vīrišķim ap 40 jau sen brilles nav rozā krāsā,tam ir praktiskāka pieeja lietām.
Nevajag meitai pārmest-ko gan viņa šobrīd savai sirdij var pavēlēt?Prāts stāv zemāk par jūtām-it sevišķi jaunībā.
Bet nekas jau netraucē ar laipnu vārdu parunāt ar meitu un iesēt šaubu sēklu,lai tā klusītēm sākt dīgt.
Un-jo mazāk Tu apspriedīsi savas meitas dzīvi ar apkārtējiem-jo mazāk Tev par to jautās un jo mazāk Tevi traumēs apkārtējo ziņkārība un viedokļi.Nerunā tak par to ne ar vienu !Tu laikam pati labprāt par to gribi parunāties un peldēties radu-draugu -kaimiņu līdzjūtības viļņos.Nu nevajag!Nerunā par savas meitas dzīvi,nevazā to pa pasauli.
-
Man mamma gribēja, lai es būtu balerīns.
A, ja nopietni - mūsu psihajā laikmetā mēģināt regulēt cita cilvēka dzīvi ir gan nepareizi, gan neiespejami, gan lieki. Pieņem vai nojūdzies.
-
Un vel - varbūt Tavs bērns ir hitrāks par visiem mums un dabū ko tādu tajās attiecībās, par ko mēs visi, ieskaitot Tevi, tikai sapņojam un nosprāgsim nesagaidījuši - tagad ej un atrieb mūs visus. Lai visiem ir slikti.
-
Un vel - varbūt Tavs bērns ir hitrāks par visiem mums un dabū ko tādu tajās attiecībās, par ko mēs visi, ieskaitot Tevi, tikai sapņojam un nosprāgsim nesagaidījuši - tagad ej un atrieb mūs visus. Lai visiem ir slikti.
par mani gan nevajag iet atriebt, es pagriezīšu otru vaigu...nē, labāk trešo :D es zinu, ka neesmu spējis savējiem visu dot, kas viņiem vajadzīgs, tāpēc viņi ir tādi kā ir. es neesmu ideāls, viņi nav ideāli un arī pasaule nav ideāla.
citādi jau koki debesīs ieaugtu...