Sarunu forums
Ikdiena => Virtuves pieredze, padomi, prieki => Tēmu iesāka: ineshuks 2015. gada 22. aprīlis, 10:51:38
-
Nopirkaas vakar kastinja smuka lapu jaukuma... vareetu beidzot izmeegjinaat recepti, kur shitaadas lapas aplej ar meerci no smalki sagriezta kuupinaata/viitinaata bekona sachurkstinaata ar chiplocinju un balzamiko klaat... kameer mediteeju pa gultu un audzeeju iedvesmu kaatot uz bodi peec taa bekona, domaaju- nez piezhuljeeneet tur veel svaigu bieti un burkaanu vai atstaat kaa origjinaalaa tikai lapas? Vaariita ola toch ietu klaat i lapaam i bekonam, vot biete rada shaubas...
-
Lai biete izpaliek. Ola varētu būt benediktīga. Un klāt vēl grauziņš - mmm
-
Svaigu bieti neliktu, tikai varītu, ja ir. Bez bietes arī var iztikt ļoti labi. Burkāns arī man nešķiet šeit iederīgs.
-
Grauzdinjsh izpaliks, es te imiteeju "svara veeroshanu"... (ar bekona meerci :D )
Ar to benediktiigo olu gan Tu mani satracinaaji... atsaucaas atminjaa, ka tajaa Index cafe ko ljoti liidziigu eedu, njammii... tik tur klaat veel Prosecco brokastu tiesai...
Eh, ar ko lai to aizvieto, siltu tak nedzers :(
-
Ar eljljas zaljumu meerci tie draazenji (arii biete svaiga) pat ljoti labi sader... vot saderiiba ar bekonmeerci manii rada shaubas... ok, biete dosies zupaa dziivot...
-
es pati arī satracinājos. Bet omleti ar sēnēm jau apēdu
-
Manuprāt, labi ietu klāt arī tomāts.
-
par bieti iedomājos - tu varētu taisīt molekulārvirtuvi :) es gan īsti nezinu, kā labāk - zaļu vai vārītu to bieti, bet sablenderēt un pārvērst par izsmalcinātu "biešu salsu, ar ko aprasināt salātu mix" . Un tad vēl izdomāt pareizo nosaukumu, piemēram:
"Benediktīniešu olas ar biešu salsā slacītiem salātiem un viegli grillētu bekonu"
-
Vārīta ola man sajūsmu neizraisītu, Benedikta - izraisītu.
Pēc bekona čurkstināšanas uz "garšīgās" pannas apcept šampinjonu - ietu klāt lieliski.
Tomāti ar bekona mērci - neesmu pārliecināta. Drīzāk kāda grilētā paprika eļļa, apsusināta, sagriezta strēmelēs.
-
Off-topic. Man no rītiem mašīnā jāklausās radio, kur visi muld. Sajūsminos par tās stacijas, kur Klinstons runā, viņa un dāmītes erudīciju, intelektu un vispārējām pērlēm. Piemēram Benedikta olas esot kultenis.
-
Salaati garshiigi... ola tom vaariita (sqvaariiju vairaakas uzreiz, lai paareejaam porcijaam ar paliek)... bet meerces ir mans vaajais punkts :(
Maisiiju sarkanviina etikji ar bik sinepeem, cukuru un oliiveljlju (it kaa extra virgin, ne pati leetaakaa)- nu par biezu man taa eljlja un garsha par specifisku... jaameegjina kaadas viinogu kaulinju vai veel kaadas eljljas...
to bekonu miinuss ir trakais saaljums, kad tos izchurkstina...
Karoch- pie ideaalaas receptes veel jaastraadaa...
Shampinjonu es liktu svaigu, ja liktu... bet veikalaa bi nesmuki...
-
Molekulaarvirtuvee jau buutu jaanjem biete un jaapanaak, lai izstaas kaa zemene :D ja es pareizi jaucu...
-
Ā, šitā darīji...
Es būtu bik savādāk. Sagrieztu šķērseniski bekonu strīpiņās, liktu uz sausas karstas pannas čurkstēt. Kad tauks iztecējis, uzmestu kapātu ķiploku, sāli, brūno cukuru, lai izkūst. Ja liekas, ka par maz uz salātu čupu tas viss, iemaisītu karoti eļļas, viegli padzisušu pārlietu salātiem, iecilātu. Pārliktu lapas ar "kas nu piedevām atrasts", pārslacītu ar balzamiko krēmu/glazūru (aveņu balzamiko krēms šajā kombinācijā - mmmm......), pārkaisītu ar plānām cietā siera "lapiņām" (no ikdienišķā gala vislabākais omēr ir Džiugas + tā kā siera nažu man nav, samizoju plēksnes ar speciālo dārzeņu/kartupeļu mizojamo nazīti - sanāk ideāli ;)).
Mana pārliecība ir, ka mērci nevajag daudz, tā ir kā garšviela visam pārējam. Piemēram vienai rimi paciņai ar salātu miksli pietiek ar kādām 4-5 ēdamkarotēm gatavas mērces bez krikumiem.
-
Es bekonu sachurkstinaaju, nekas dizhi daudz tur neizteceeja, bet nu to panas saturu iejaucu etikja, eljljas, cukura, sinepju mikslii...
Bekona peec siers neprasiijaas... ja ir lapas ar tomaariem un siipoliem, tad gan prasaas... un balzamiko glazuura tad labi der .
-
Molekulaarvirtuvee jau buutu jaanjem biete un jaapanaak, lai izstaas kaa zemene :D ja es pareizi jaucu...
jā, par šo man nav īsta skaidrība. Man vis`par bij licies, ka ņem dažas bietes molekulas, pieliek klāt dažas speciālā aparatūrā atdalītas zemeņu molekulas un iegūst divas tējkarotes molekulārpaikas, ko izklāj uz lielā šķīvja. Bet 3pavāru restorānā viņi reklamēja, ka būs molekulārvirtuves nodarbības un- pasniedza sifonā ar gāzi saputotu sulu, kas kļuvusi biezāka utt. Vai arī ar slāpekli sasaldēja sulu un ieguva sald - tā esot molekulārā virtuve...
-
ot tas manai ausij neizklausaas peec molekulaarvirtuves
-
ot tas manai ausij neizklausaas peec molekulaarvirtuves
anai arī nē:( bet es nesāku kašķēties ar slavenajiem 3 pavāriem.....
-
Kādreiz dokumentālajos kanālos bija raidījums Virtuves ķīmija (vismaz latviskoja tā), kurā darbojās molekulārvirtuves pavārs - tur būtība bija mainīt ierasto ēdiena/produkta garšu, struktūru uz ko citu. Vēl, ņemot par pamatu ķīmiju, stāstīja un rādīja, kā ēdiens zinātniski vispareizāk pagatavojams, piemēram, lai iegūtu izcilus frī kartupeļus, šķēlītes vispirms bija jānotur ūdenī ar 70 grādu temperatūru apmēram 10 min (izvilks uz āru cieti) un tikai tad jāvāra eļļā un, pateicoties cietes apvalkam, tie būs izteikti kraukšķīgi no ārpuses; kuri dārzeņi bija gatavojami taukvielās, kuri labāk ūdenī un kāpēc.