Sarunu forums
Es un mēs => Filozofija, psiholoģija, ezotērika => Tēmu iesāka: baaciens 2015. gada 16. jūnijs, 10:37:09
-
Nu kā to iemācīties .... :faint: Es varu kā plika pa nātrēm pērties un tik un tā slikti sanāk ....
Aizvakar bija skaidrs, ka Līgo beidzot būs Latvijā un nebūšu tā, kas lāpīs pasaules caurumus ... Bet nē, vēl vakar zvanās un dīc ... Protams, vēl bija vecais labais triks pazvanīt no sveša numura ... Beidzās ar to, ka telefonu atslēdzu, bet šodien sevi šaustu - ja nu nevajadzēja teikt nē ...
Pa pirkstiem sev situ, lai neatzvanītu ... Kā no šī ārstēties?
-
Vienkārši atslābsti.... :smoker: :go_go: :bird: :coffee: :just_popcorn: :spicglaze:
-
Ja ar to pietiktu ...
-
Vēsi!
Kas Tevi šausta tagad? Kāda sajūta? Pienākums? Danunafig.:D
-
Ka šiem tagad jādomā, kā iziet no situācijas un nav daudz muļķu, kas pēdējā mirklī uz ko tādu parakstīsies .... Un naudiņa ar aiziet gar degunu...
Bet no otras puses - es jau sen šim projektam biju teikusi nē. Nauda ko par to maksā ir tik smieklīga, ka neko es nevaru zaudēt paliekot mājās .... + tajās dienās iekrīt kāzu jubilejums un līgo ....
Vienīgais mīnuss - man var nepiedāvāt citus projektus, bet .... es apzinos, ka esmu vērtīgais darbinieks....
-
Bet reāli, kā lai iemācās pateikt "nē"?
Pasaku un nedomāju, kā būtu, ja būtu?
Velku plususu un mīnusus?
???
-
Pasaki, ka šoreiz konkrēti nē, jo Tev ir citi plāni, bet ka būsi gatava izpalīdzēt citreiz.
-
Luīze, paldies :)
-
Nja... Man šī pati sērga. Nu jau vairākus gadus šad tad saku "nē!". Īpaši, ja jūtu, ka cilvēks itin labi var iztikt bez manas līdzdalības. Otra lieta - ja darīsi "pa blatu", tad izjās tevi ka maz neliksies un beigās čortosies un nolādēsi visu padarīšanu. Ļauju visam iet oficiālos ceļus un tad nekādu problēmu, ja vajag ko ārpus manas kompetences - "ejiet tagad tur un tur un dariet šitā", viss... Citādi ceļ nakc vidū un prasa sarunāt puspazīstamus spečukus, a maksāt pat netaisās... tam spečukam... par mani pat runa neiet... Vot i nafig vajag - man un tam spečukam - jo aiz viena tūlīt būs trīs nākamie, kam "šitā toč neatteiks un bez maksas un jebkurā diennakc laikā"...
-
Nja... Man šī pati sērga. Nu jau vairākus gadus šad tad saku "nē!". Īpaši, ja jūtu, ka cilvēks itin labi var iztikt bez manas līdzdalības. Otra lieta - ja darīsi "pa blatu", tad izjās tevi ka maz neliksies un beigās čortosies un nolādēsi visu padarīšanu. Ļauju visam iet oficiālos ceļus un tad nekādu problēmu, ja vajag ko ārpus manas kompetences - "ejiet tagad tur un tur un dariet šitā", viss... Citādi ceļ nakc vidū un prasa sarunāt puspazīstamus spečukus, a maksāt pat netaisās... tam spečukam... par mani pat runa neiet... Vot i nafig vajag - man un tam spečukam - jo aiz viena tūlīt būs trīs nākamie, kam "šitā toč neatteiks un bez maksas un jebkurā diennakc laikā"...
-
Bija arī man šitāda vaina. Iemesls - figviņzin - kaut kāds pārprastas pienākuma apziņas, pašnovērtējuma trūkuma un ambīciju mistrojums, ko spēcīgi pastiprināja jaunībā lasītais ("Pret kalnu", "Tā rūdījās tērauds" un visa pārējā tā laika literatūra).
Sāku pamazītēm, kad bija piegriezies būt par pasaules lāpītāju. Atteicu vienā jautājumā, pavisam nelielā. Visapkārtējs izbrīns un klusuma brīdis.... es atteicu??? :sarcasm: Griezās manī iekšā un drebinājās nolāpītā pienākuma apziņa, taču es turējos pretī un neatkāpos. Tad šī sajūta lēnām norima un biju gatava atteikt arī otru reizi. Sajūtas bija līdzīgas, taču vainas apziņa kremta īsāku brīdi. Un tā lēnām, pamazām trenēju savu "nē". Tagad jau sanāk bez lielas piepūles.
-
Vo. vo, tagad arī sakārtoju 15 cilvēkiem labas 2 nedēļas .... ne aiz laba prāta, tak dīca un prasīja .... Neesmu pat "paldies" vēl dzirdējusi un domāju, ka nav arī ko gaidīt .... bet prasības šiem bija uh un ah ...
-
Iztēlojies sevi tā cilvēka vieta, kurš Tev mācas virsū. Iztēlojies, ka Tu esi tā, kura kādu mēģina pierunāt par mazu naudu uzspļaut Jāņiem un kāzu jubilejai...nu Tu tak izdomātu, kādiem vārdiem sevi par izlamāt, vai ne? Nu re, un tad pasaki to tam otram cilvēkam :) ok, pasaki pusi no tā, ko Tu pateiktu pati sev.
Un tad pajautā sev: kurā miskastē es sevi esmu atradusi, ka jebkura cita cilvēka vajadzības un velēšanās ir svarīgākas par manām? Ja no sirds dziļumiem lien ārā atbilde "nu, es taču esmu tikai tik vērta, cik uz mana rēķina var ietaupīt" ...tad noalgo sev menedžeri. Tādu, kurš apzinās, ka Tu esi vērtīgs darbinieks un vērtīgs cilvēks. Naudas taupīšanas nolūkos šis menedžeris vari būt arī Tu pati :)
-
Ir vismaz 2 grāmatas,gan jau vairāk, par šo tēmu. Nudien esmu izmantojusi un lietoju frāzes no grāmatas Mācies pateikt nē. Grāmatā arī iemācījos uzreiz neteikt jā, bet teikt tipa - apskatīšos plānotājā un tad pateikšu. Stulbi izklausās, bet iesaku izlasīt, bet gan jau esi lasījusi.
Par konkrēto gadījumu- Tu jau biji brīdinājusi, ka nepiedalies, tā ka tā nav uzmešana. Un tās, ka var nepiedāvāt citus projektus, mjā, uz šito jau pie mums te spekulē, tipa sakot- darbinieku rinda stāv uz tavu vietu!
Es vienmēr esmu pratusi pateikt nē, bet man bija pailgi jāmācās to izdarīt pieklājīgi.
-
Bija arī man šitāda vaina. Iemesls - figviņzin - kaut kāds pārprastas pienākuma apziņas, pašnovērtējuma trūkuma un ambīciju mistrojums, ko spēcīgi pastiprināja jaunībā lasītais ("Pret kalnu", "Tā rūdījās tērauds" un visa pārējā tā laika literatūra).
Sāku pamazītēm, kad bija piegriezies būt par pasaules lāpītāju. Atteicu vienā jautājumā, pavisam nelielā. Visapkārtējs izbrīns un klusuma brīdis.... es atteicu??? :sarcasm: Griezās manī iekšā un drebinājās nolāpītā pienākuma apziņa, taču es turējos pretī un neatkāpos. Tad šī sajūta lēnām norima un biju gatava atteikt arī otru reizi. Sajūtas bija līdzīgas, taču vainas apziņa kremta īsāku brīdi. Un tā lēnām, pamazām trenēju savu "nē". Tagad jau sanāk bez lielas piepūles.
Cik ilgs laiks paiet līdz vairs nekremt?
-
Pateikt "nē" ir vieglāk ar nelielu ,vēlams neitrālu, paskaidrojumu. Šoreiz nē, jo esmu nogurusi. Šoreiz nē , jo tam jātērē vesela diena, un rezultāts ir ļoti mazs, nesamērojams ar ieguldīto laiku. Labāk neitrāls paskaidrojums pēc būtības, nekā falšs aizbildinājums. Tā kaut kā.
-
Ja godīgi, kāds gads apmēram. Toties tagad ir tāāāda brīvības sajūta! (te vajag vismaz Minas avatara bildi smaiļuka vietā)
-
iedomājies, ka tie otrā galā saka -velns, viss nojucis...bet.. yess!!! piezvanīsim tai muļķei baacienam, to tak vienmēr var dabūt par pusvelti!!
uzreiz būs vieglāk atgādināt, ka esi jau pateikusi,ka nevari. Bez paskaidrojumiem, kas tie par plāniem
-
ja baaciens jau vienreiz ir atteicis, tad nekādi skaidrojumi nav vajadzīgi -tas tikai paildzina sarunu un var radīt caurumus aizsardzībā.
-
Ha, kremt vienalga - neesam jau bezjūtīgi kluči. Tikai mierīgāk uztveram. It īpaši, ja redzi, ka cilvis problēmu atrisinājis īsā laikā un vēl diži apvainojies uz tevi... :)
-
Paldies Jums dāmas ;) Reizēm neredzās acīmredzamais, bet paldies, ka esat jūs :big_hug:
-
Ir arī ēnas puse, kad tevi uzskata par mūžīgo NĒ teicēju. Tad neviens arī tev neizpalīdz. Tas man lika padomāt un sākt teikt JĀ.
-
Ir vēl viens paņēmiens: nosauc cenu, bet nu tādu CENU, kuras dēļ Tu patiešām varētu atteikties no Jāņiem un pārcelt kāzu jubileju ...uz Parīzi ;) Ja atbilde būs, ka nav gatavi maksāt- ā, tad jau tas nebija TIK SVARĪGI, vai ne? :)
-
Nāra - nu tas gan nav īstais gadījums. Ir pieredze arī ar mūžigajiem "nē" teicējiem. Bet ja tā padomā - kāpēc kādam vienmēr ir jāizlīdz? Bez tam, ir mūžīgie izlīdzēšanas prasītāji - vienmēr ar kaut ko nemierā un vajag par velti un labāku!
-
Ir vēl viens paņēmiens: nosauc cenu, bet nu tādu CENU, kuras dēļ Tu patiešām varētu atteikties no Jāņiem un pārcelt kāzu jubileju ...uz Parīzi ;) Ja atbilde būs, ka nav gatavi maksāt- ā, tad jau tas nebija TIK SVARĪGI, vai ne? :)
vo, pareiza doma!
-
Ir arī ēnas puse, kad tevi uzskata par mūžīgo NĒ teicēju. Tad neviens arī tev neizpalīdz. Tas man lika padomāt un sākt teikt JĀ.
Tā bija vien no lietām, kas lika attuŗēties no "nē", bet ... šoreiz tiešām tā ir biroja plānošanas vaina ...
-
Ir vēl viens paņēmiens: nosauc cenu, bet nu tādu CENU, kuras dēļ Tu patiešām varētu atteikties no Jāņiem un pārcelt kāzu jubileju ...uz Parīzi ;) Ja atbilde būs, ka nav gatavi maksāt- ā, tad jau tas nebija TIK SVARĪGI, vai ne? :)
Perfekti!!!! Konkrētajai situācijai tas ir vairāk kā atbilstoši!
-
Pateikt "nē" ir vieglāk ar nelielu ,vēlams neitrālu, paskaidrojumu. Šoreiz nē, jo esmu nogurusi. Šoreiz nē , jo tam jātērē vesela diena, un rezultāts ir ļoti mazs, nesamērojams ar ieguldīto laiku. Labāk neitrāls paskaidrojums pēc būtības, nekā falšs aizbildinājums. Tā kaut kā.
Nepiekrītu, ir jāizdomā tāda neticama bomba, ka jānotic gribi vai negribi. Nu, kas tas par aizbildinājumu - esmu nogurusi? Labāk - man līgo vakarā pienākusi rinda uz svētkiem paņemt pie sevis tanti no trako nama, visi vēl pažēlos un sapratīs :D
-
Priekš kam jāmelo. Kāpēc nevar teikt godīgi, esmu piekususi, vēlos pabūt ar ģimeni un vīru. Vai tas ir kas nosodāms, par ko būtu jājūtas vainīgam? Ka neesi baigā starā strādāt virsstundas, ja tā nebija sarunāts?
Kādas grāmatas, tam tāpat ir jābūt skaidram.
-
Mango - nu kas Tu par draņķa cilvēku?! Atsaki un pat nejūties vainīga! Virsstundas - tā ir augstākā laime! Un tad vēl Hipohondra zvērestu piesauks - tas manā gadījumā... :)
-
Camma, mēs te varētu ar foruma personāžiem vienoties un sagādāt Tev augstāko laimi visas nakts garumā. :D
Tik nopublicē savu tel.nr., un mēs zvanīsim Tev rindas kārtībā.
-
Vissliktākais, ko var izdarīt - konsultēt pa telefonu pusmiegā... :)
-
Toties rezultāts jautrs. :happy: Vai ne pārāk.
-
Lai iemācītos pateikt nē, laikam jau nu tomēr vispirms sev jāatbild "a kāda figa pēc es gribu visiem laba būt?":)
-
Paralēli atteikšanās treniņiem roc augšā iemeslus savai vainassajūtai un nepietiekamai pašapziņai.
Ir tieśi tā, kā meitenes te raksta - sākumā pilnīga katastrofa gan emocijās, gan ķermeņa reakcijās, bet ar katru savas atļaušanās robeźu paplašināšanās soli jūties brīvāk, komfortablāk un harmoniskāk. Tā ir sevis cienīšana
-
Kas, pofigisma kursi, dēļ nelielā pieprasījuma, ir aizvērušies? :)
-
Par tādiem bija aizmirsts. Jāiztiek ar to, kas pašam galvā un internetā.
-
Tā tā.. baaciens ir žurnālists, kas vāc materiālus rakstiem... Negaidīti :facepalm: http://www.tvnet.lv/egoiste/attiecibas/564507-ka_atteikt_prieksniecibai_un_kolegiem_lai_paliktu_laiks_ari_gimenei
-
Hihi....drīzāk tā ir rakstā minētās grāmatiņas reklāma
-
a mums te tā ierasts - vai nu tūlīt aiz tēmas parādās žurnālversija, vai pēc žūrnālgabala - diskusija šeit. vot saproti, kurš kuru...
-
Manas narcistiskās personības lielākā pretruna ir tā, ka tā īsti labi un vienmēr, kad vajadzētu pateikt "nē", neesmu iemācījusies līdz pat šim brīdim, kaut labi apzinos, ka kādreiz kāda draudzene ar to nospekulē vai vienīgais dēliņš, nemaz nerunājot par klientiem. Resp., - ar mainīgiem panākumiem tas izdodas.
-
Es arī ne jau vienmēr saku " nē" . Bet tad es saku: labi, TEVIS DĒĻ es to izdarīšu :)
-
Es arī ne jau vienmēr saku " nē" . Bet tad es saku: labi, TEVIS DĒĻ es to izdarīšu :)
Ideāls teiciens, lai tam pakalpojuma saņēmējam liktu justies vainīgam un mazināt saņemšanas prieku. ;)
-
Es arī ne jau vienmēr saku " nē" . Bet tad es saku: labi, TEVIS DĒĻ es to izdarīšu :)
Ideāls teiciens, lai tam pakalpojuma saņēmējam liktu justies vainīgam un mazināt saņemšanas prieku. ;)
Domā, tādi manipulatori jūtas vainīgi? Viņi vēl vairāk sabužinās spožās spalvas savai pašapziņai :D
-
Teiciens ir domāts tam, lai pakalpojuma saņēmējs apzinātos, ka ir saņēmis pakalpojumu un nebrīnītos, kad citu reizi pakalpojums tiks lūgts no viņa. :) Ja tas lieku reizi liks kādam pārdomāt, vai tiešām nevarēja pats tikt galā- jo labāk.
-
Es arī ne jau vienmēr saku " nē" . Bet tad es saku: labi, TEVIS DĒĻ es to izdarīšu :)
Ideāls teiciens, lai tam pakalpojuma saņēmējam liktu justies vainīgam un mazināt saņemšanas prieku. ;)
Domā, tādi manipulatori jūtas vainīgi? Viņi vēl vairāk sabužinās spožās spalvas savai pašapziņai :D
TAK NE VIENMĒR cilvēki, kas gaida palīdzību vai ko citu no otra,- manipulē ! Turklāt ir apzinātās un neapzinātās manipulācijas (ja pat manipulē) un tikai apzinātie manipulatori nejutīsies vainīgi (un arī ne vienmēr!) Tā kā nav tik vienkārši, un palīdzēt vai nē, tā ir mūsu pašu izvēle un problēma, nevis otram likt justies vainīgam, ka viņš gaida to...
-
Narcise, es jau tikai kontekstā atbildēju uz Tavu manis citēto komentu. Kādēļ tad kādā jāiedzen vainas sajūta un jāmazina saņemšanas prieks, ja jau Tu pēc tam pretrunīgi raksti tā, kā Tu raksti?;)
-
Minne, mini kaut 1 pretrunu manā textā! Es teicu ka "ideāls" texts PĒDIŅĀS (!!!) ir pateikt otram, ka "daru to tevis dēļ", lai iedzītu vainas apziņu un atbildēju Tev uz Tavu repliku ka manipulatori nekad nejūtas vainīgi. Es tādu textu: "daru to tevis dēļ" nekad nesaku, jo vainas apziņa nav tas, ar ko mēs kaut ko varam panākt-pašiem ar sevi jātiek galā, un ja neprotam pateikt "nē", KAD VAJAG, tad jāturpina to apgūt.
-
Tā tā.. baaciens ir žurnālists, kas vāc materiālus rakstiem... Negaidīti :facepalm: http://www.tvnet.lv/egoiste/attiecibas/564507-ka_atteikt_prieksniecibai_un_kolegiem_lai_paliktu_laiks_ari_gimenei
Piafa, nu ņemot vērā, ka visi zina, cik slikti rakstu latviski .... Eh,..... ;) :D
Bet par konkrēto situāciju - tagad viens ir dikti apvainojies; cits tēlo, ka mums jau sen viss bija sarunāts, tikai es visu esot sajaukusi un pārpratusi ....; vienai mani žēl ....
Savukārt es esmu ieguvusi ilgi gaidītās brīvdienas un nesliktu piedāvājumu pēc brīvdienām ;) Izrādās tas bija vērtīgāk nekā biju domājusi.
-
:clap: Man patiess prieks.
-
Narcise, tātad neuztvēru, ka pirmais koments bija domāts tā, kā Tu tagad paskaidroji, mazliet ar ironiju.
Bāacien, nākamā reize būs vieglāka!
-
Nu, redz. Tagad atcerēties, ka pasaule nesagrūs no "nē". Tie, kas grib pūsties, lai pūšas.
-
Narcise, tātad neuztvēru, ka pirmais koments bija domāts tā, kā Tu tagad paskaidroji, mazliet ar ironiju.
Tā arī sapratu, ka pārprati. :) Nekas-gadās, - virtuālā vide laupa balss intonācijas un sejas mīmiku, tādā ziņā ideāla vieta pārpratumiem un ne jau tikai tāpēc. :)
-
baacien, super! :) Un atsevišķs prieks, ka kaķis ir atkal atpakaļ :)
Gribu pielikt savas 5 kapeikas Minnes un Narcises diskusijai: patiešām ir tādas lietas, kuras mēs darītu tikai ļoti īpašu cilvēku dēļ. Ne vienmēr tas " tikai tevis dēļ" ir jāuztver kā pārmetums, reizēm tas nozīmē tieši to, ka :" kura katra dēļ es to nedarītu, un, lūdzu, neuztver šo kā normu- es izdaru īpašu pakalpojumu tieši tev!"
Piemērs: nesen manam draugam vajadzēja nomainīt dzīvoklī santehniku, un visas praktiskās darbības paveicu es, savā brīvajā dienā, kamēr viņš nodarbojās ar pilnīgi citām lietām. Viņam pašam to izdarīt būtu sarežģīti, jo viņš neprot nevienu vietējo valodu un neko nesaprot no santehnikas. Tomēr, ar visu to, es negribētu, ka tas tiek uztverts kā ikdienas norma. Man ir svarīgi, ka mēs abi to saprotam.
-
Lai iemācītos pateikt nē, laikam jau nu tomēr vispirms sev jāatbild "a kāda figa pēc es gribu visiem laba būt?":)
Dežurēju pie mātes slimnīcā.Blakusgultas gana spraunais sievišķis:DZETOČKA,
NEHOČETSA SVOIH BEZPOKOIC vai es neaizietu līdz bodei, viņai WC papīrs drīz beigsies .VOT NAROD.
-
A čužuh možno?! Cik laipns cilvēks. :faint:
-
Pats stulbākais, ka pametu no zālēm vemstošo bezpalidzigo mamuķi un aizdrāzu uz bodi.Vēl arvien nikna uz sevi.Mentalitātes atškiribas, audzināšana,stulbums?Droši vien pēdējais. :banh :banhead:ead: :banhead:
-
man arī nepieleca ironija... citreiz jāizlasa viss, pirms komentēt ;) ...
so, nolabots...
-
Teiciens ir domāts tam, lai pakalpojuma saņēmējs apzinātos, ka ir saņēmis pakalpojumu un nebrīnītos, kad citu reizi pakalpojums tiks lūgts no viņa. :) Ja tas lieku reizi liks kādam pārdomāt, vai tiešām nevarēja pats tikt galā- jo labāk.
Nu pārliecība, ka visi saprot mājienus, nav īpaši pamatota. Un es tādu frāzi varētu pat vnk palaist gar ausīm, ja domāju par ko citu. Un diez vai kko apzinātos :D
-
Ak,vairs nav aktuāli,māte mājās,secinājumus esmu izdarijusi .Viekārši biju tiiiiiiik nikna uz sevi.