Sarunu forums
Es un mēs => Sirdslietas un ģimenes lietas => Tēmu iesāka: Emīlija 2015. gada 01. septembris, 09:52:25
-
(https://scontent-ams3-1.xx.fbcdn.net/hphotos-xtf1/t31.0-8/11874994_998064236912217_2615680896972322170_o.jpg)
-
ļoti nepatīk teksti "puisītim ir jāsit...par taisnību"... taisnība katram var būt sava...
ka tikai cien. mikroķirurģijas centra vadītājs šitā ar klientiem neapgādājas - vienam acs, otram roka, sitiet vairāk viens otru mīļie bērni... MURGS!
-
Daddy, tev labāk patīk teikums " vai man tagad viņa jāaizstāv?" :)
-
Man tāds jautājums nerodas. Par laimi situācijās, kad šādi jautājumi jārisina, esmu nonācis ļoti reti.
Nekā patīkama tur nav, un to 1-2 reižu dēļ, kad tādi jautājumi būs jārisina, nav vērts kropļot bērna/puikas smadzenes, apzināti viņam šādu sviestu mācot.
Manuprāt nedrīkst mācīt darīt pāri citiem (sist, nogalināt) arī aizstāvoties, arī par "taisnību"...jo, ja to tiešām māca, tad tas jāizdara kārtīgi, jārāda, jāmāca kā to izdarīt visefektīvāk sist tā, lai neceļās... lai prasmes noslīpētu jātrenējas, vispirms uz nedzīvām, vēlāk dzīvām lietām... Tu tam tiešām piekrīti?
-
Nu, kkāda pašaizsardzība der gan puikiem, gan meiteņiem. Lai var nolikt uz lāpstiņām. Kauties kaušanās pēc nē.
-
Protams, jāaizstāv. Bet, vai jāsit..
-
Gudrība ir nenonākt asās situācijās ne uz ceļa, ne uz ielas.
Ja izaudzinās bērnu par "korķi", kurš lien risināt savas un ne savas problēmas, cīnās par "taisnību", tad problēmas vien tur sanāks...tad drīz vien "puisītis" pats sāks meklēt kam par "taisnību" pa muti iešaut un maciņu atņemt...
-
Visgrūtākais ir iemācīt, kad IR jāsit, un kad NEDRĪKST sist. Jo mācīšanas vecums ir pusgads+, kad morāle vēl nav pieslēgusies, ir tikai pliki instinkti. Nu un tad arī sanāk vai nu "mīkstie" vai "agresīvie"...
Gudrība ir nenonākt asās situācijās ne uz ceļa, ne uz ielas.
Savu urlu nedzird. Ne visas situācijas ir prognozējamas - dažreiz vienkārši nepaveicas atrasties uz ielas tajā punktā (pat ne laikā), kur urlas meklē, kam uzkasīties, un tad der jebkurš.
-
Piekrītu visam, kas rakstā teikts. Vienā brīdī ir iestājusies globāla ļubraku morāle - ne vairs vīrišķīgu vīriešu, ne sievišķīgu sieviešu. ONO.
-
Savu urlu nedzird. Ne visas situācijas ir prognozējamas.
Protams. Tie ir tie daži gadījumi par ko runāju... un tad jau citas cilvēka īpašības parādās - drosme, enerģija, gatavība aizstāvēties...
-
Piekrītu visam, kas rakstā teikts. Vienā brīdī ir iestājusies globāla ļubraku morāle - ne vairs vīrišķīgu vīriešu, ne sievišķīgu sieviešu. ONO.
Cik Tev ir dēlu? ko tad tādus ļurbakus izaudzīnāji?? :D
-
Daddy - pietiekami! Un nav ļubraki. Kaut kā tēvs arī pie audzināšanas būs pielavījies... :)
-
Manuprāt nedrīkst mācīt darīt pāri citiem (sist, nogalināt) arī aizstāvoties, arī par "taisnību"...jo, ja to tiešām māca, tad tas jāizdara kārtīgi, jārāda, jāmāca kā to izdarīt visefektīvāk sist tā, lai neceļās... lai prasmes noslīpētu jātrenējas, vispirms uz nedzīvām, vēlāk dzīvām lietām... Tu tam tiešām piekrīti?
izraujot no konteksta kaut ko vienu jau daudz kur var aizrunāties...:)
man pašai ir bijusi situācija jaunībā, kad vīrietis, brīdī kad man kaut kāds kretīns piesienas un neatšujas (pa ceļam no tualetes atpakaļ uz zāli kafejnīcā), un vēl paliek dusmīgs, ka neveltu šim uzmanību - stāv malā un pļāpā ar paziņu... uz manu izbrīnu par nekonedarīšanu... " a ko tad man, kauties bija jāiet?". A ko - man pašai bija jākaujas - un gandrīz vai bija, jo ķēra un turēja aiz rokas tā ka vēlāk zilumi palika, - ar spēcīgu tēviņu...? Lieki teikt, ka man ar šā vakara "partneri" vairs nebij vēlmes nekur kopā doties...
Nē, nav jāmāca _visus_ sist tā, lai neceļas. Bet zināt, kā to izdarīt - var dzīvē noderēt.
-
He, he.. Te nu tu jauc, Emīlij. Gan jau pati provocēji, lai tēviņi piesienas, un tad nabadzīte - ak, glāb mani..
-
Daddy - pietiekami! Un nav ļubraki. Kaut kā tēvs arī pie audzināšanas būs pielavījies... :)
Lieliski, man prieks par Tevi!! :)
a kura tad atzīsies, ka ļubraku vai dzelzs lēdiju izaudzinājusi?? a varbūt problēmas nemaz nav, ka tā tikai ļaužu valodās, pastāv, nu, lai būtu par ko parunāt??
kā savulaik par pensionāriem... sabrauc ciemiņi pensionāri un sāk vaidēt ai cik slikti, cik pensionāriem grūti... aptecējās dūša to klausīties (sabraukuši ar saviem auto, galds vai lūzt :just_popcorn:), saku kuri tad ir tie nabadzīgie - tu, tu vai tu? nē, nu mēs nē, bet ir taču, pa TV rāda... nu, tad saku, viņi arī lai sūdzās, a jums grēks žēloties... vairāk ciemos pie mums nebrauc... :smoker:
Emīlijai tātad bija gadījums, ļubraks izrādījās un sveiki tāpēc...
-
He, he.. Te nu tu jauc, Emīlij. Gan jau pati provocēji, lai tēviņi piesienas, un tad nabadzīte - ak, glāb mani..
jā, zini, to vien darīju kā provocēju iedzērušus tipiņus, un parasti tieši izlienot no mazmājiņas uzreiz...
tas no sērijas - ar to vien jau ka smuka pietiek un pati vainīga, ja?
-
jā, zini, to vien darīju kā provocēju iedzērušus tipiņus, un parasti tieši izlienot no mazmājiņas uzreiz...
tas no sērijas - ar to vien jau ka smuka pietiek un pati vainīga, ja?
Man izskatās, ka Broņa jokoja...
Bet labi sasaucas ar politikas tēmu... Provocēji - vajadzēja tūlīt gulties zemē un brunčus uz augšu... un bf vēl varētu pārmest... Tieši to grib iestāstīt, ka tā būtu jābūt tikai valstiskā mērogā. Privāti, protams, ka nē :D
-
Vot, tas ir atsevišķas tēmas vērts sižets: protams, no likuma un visādu feministu teoriju viedokļa vīrietis ir vainīgs vienmēr un sieviete- nekad. Bet, godīgi, vai ari savai pusaugu meitai mēs ieteiktu staigāt pa ielu pusnaktī, iedzērušai un pusplikai? Vai tomēr atrastos labāks padoms?
Bet par agresiju- man viens cīņas mākslu treneris teica: visvieglāk cilvēku ir nosist aiz bailēm. (Tas arī sasaucas ar politiku ;) ) Ja tu esi trenēts un stiprs- tu esi mierīgs, kontrolē sevi, un varēsi neitralizēt uzbrucēju bez smagām sekām. Ja būsi pārbijies- visādi var gadīties.
Kad mans puika gāja kādā 6. klasē, bija tāds gadījums- viens klases huligāns visu laiku viņu provocēja, lēkāja apkārt, apsaukāja. Puika nolika viņu gar zemi, nogāja pa viņu, noslaucīja ap viņu kājas un aizgāja projām. Neiesita nevienu reizi. Paldies treneriem! :)
-
Aha un cik laika, naudas, vecāku audzināšanas darba un vnk darba bija ieguldīts, lai tiktu līdz tādai trenētības pakāpei?
Un lai cik labi nebūtu trenēts, vienmēr var atrasties kāds vēl stiprāks. Vai ar pistoli no 3m attāluma... tas, jo te tēma par kaušanos, citā kontekstā citi ieroči, bet ideja tā pati.
Tā, Tavs puiks lika gar zemi (lasi, jelkā fiziski aizskāra) cilvēku, kas viņu aizskāra tikai verbāli un lēkājot apkārt? Kurš tad te ir vardarbīgs? :blushing:
Citādi, jā, protams, ka visādi var sanākt - a tāpēc nemēģināt nemaz un uzreiz gulties gar zemi?
Vai tomēr laikus nodrošināties un gatavoties sliktākajai situācijai (cerot no tās iziet ar diplomātiju, bet pieļaujot, ka ir gadījumi, ka tomēr nevar) un arī trenēties, cik tas iespējams pie dotajiem (arī laika, psiholoģiskajiem u.c.) resursiem?
-
Jā, es domāju, ka ir vērts un vajag trenēties fiziski un psiholoģiski. Un ne tikai ar domu, ka pasaule ir bīstama un cilvēki - ļauni. Tas palīdz, lai cik neliktos dīvaini, tikt galā ar agresīvajām emocijām.
Reiz ieteicu vienai bērnu dārza audzinātājai ieviest sīkajiem sumo paveidu: kā rodas konflikts- lai mēģina viens otru izstumt no apļa. Liela skāde no tā necelsies, bet sliktas emocijas būs konvertētas fiziskā darbībā ar stingriem noteikumiem. Bet gan jau, ka tas ir aizliegts, jo tak " jaunais humānisms" paredz, ka psihiski cilvēku var un drīkst aizskart, cik uziet, galvenais- lai necieš fiziski.
To epizodi ar puiku man izstāstīja viņa māsa. Var jau būt, ka bija arī kāda fiziska aizskaršana. Bet stāsts ir par to, ka riska grupā nonāk gan agresīvie, gan bailīgie. Prasme saglabāt iekšējo līdzsvaru ir visas drošības pamatā.
-
Ir likumsakarības. Ir dažādi cilvēki. Un ir situācijas, kuras neviens nevar paredzēt un prognozēt iznākumu.
No manas pieredzes. Mani puikas pēc dabas nebija/nav agresīvi. No viņu bērnības pat neatceros, ka būtu kādu situši vai paši aizskarti. Gan jau kādi konflikti bija, bet ne tik vērā ņemami, la prātā paliktu. Mācīti tika aizstāvēties, ja nu kas. Savu lomu spēlēja arī tas, ka kādu no 4 brāļu bariņa neviens neriskēja aiztikt.
-
Starp citu. lai vai kā, bet mani puikas atcerās baisos 'spīdzināšanas pasākumus' un vēl šo to no vectēva repertuāra. Kad uzzināju, metos nabaga bērniņus glābt (toreiz)... Atcerās, ka jā, bija nikni un bija gatavi 'ģedam' rīkli pārgriezt. Tagad atzīst, ka bija pareizi un ir iemācīti strādāt un par sevi (un arī brūtēm) pastāvēt. Šitādi tie pusapsvilušie pīrādziņi - ne tikai tēvi un mammas, bet arī vecvecāki var ko labu iemācīt...
-
mani puikas atcerās baisos 'spīdzināšanas pasākumus' un vēl šo to no vectēva repertuāra. Kad uzzināju, metos nabaga bērniņus glābt (toreiz)... Atcerās, ka jā, bija nikni un bija gatavi 'ģedam' rīkli pārgriezt.
no šitās vietas sīkāk un lēnāk lūdzu. :) citādi rodas iespaids, ka jūs tur paaudzēs ar putniem slimojat...
-
Pirmo reizi iedodot pretī, pirmo reizi uzvarot kautiņā ar kretīnisko skolasbiedru, kas terorizē visus jo stiprākais vai līdzīga svara urlu, kaut kas nomainās galvā - notiek klikšķis. Tas nav slikts klikšķis, es to atceros. Rokas lieki nav jāsmērē, bet iegāzt dažreiz ir labakais risinājums. Dēlus audzinot, jāgādā, lai tie nodarbotos ar komandu sporta veidiem. Tur ar mēru sagatavo gan atbildēt agresijai, gan arī miermīlībai. Sievietes vienas dēlus audzināt nedrīkst (tādā nozīmē, ka tikai mājās - bez sporta, pagalma un motocikletu skrūvēšanas). Tas ir līdzvērtīgi noziegumam pret bērna nākotni.
-
Kaut kur kaut kad lasīju: Ir reizes, kad jāsit. Ne kā universāls risinājums visām situācijām, BET.. ir reizes, kad jākaujas, jāaizstāv vājākais utml
-
saliekot kopā Mao un Murenītes komentārus redzams kā bandīti rodas - katrreiz uzvarot kautiņā rodas patīkams klikšķis. Tad tās reizes "kad jākaujas" kļūst biežākas, jo arvien biežāk gribas to klikšķi izbaudīt...
Nevar vienlaikus ražot ieročus un "cīnīties" par mieru! Mācot bērniem risināt problēmas no spēka pozīcijām mēs esam atpakaļ alu laikmetā... bērnam pietiek iedzimtās agresijas, kura audzinot ir jāmazina... kad mazs bērns niķojas, sit visapkārt, sper un svaida, jūs taču nemācat - PAREIZI PUIKIŅ, plosies tik tālāk, bet cenšaties bērnu nomierināt
-
Sava taisnība ir gan Mao, gan Murenītei, gan daddy. Dažādos posmos.
Ja ķīviņš izcēlies starp adekvātiem un saprātīgiem cilvēkiem, tad pārsvarā gadjumu situācija nenokaitēsies līdz brutāla spēka pielietošanai.
Taču ne vienmēr tā ir. Ja pretī šņāc divpirkstu pierīte, tad citu variantu nav. Jāsit. Tādi verbālu signālu neuztver.
Esmu ievilkts vārtrūmē, ir gribēts piesavināties manu auto..pateicoties tētim, kurš mani bērnībā aizveda pie sava čoma pamācīties karatē, abas reizes esmi ticis cauri vien ar saplēstu apģēru un pāris skrambām uz kulakiem...
Tāpat arī skolā un pagalmā. Nav pašam jāuzbrūk. Vari vispār mierīgi lasīt grāmatu, bet kādam taču vajag izraut to grāmat un aizmest. "Nedari tā" pēc otrās reizes būs tikai papildus stimuls mest vēlreiz.
Jā, bet galvenais ir vecāku ziņā -iemācī prast atšķirt situācijas un pieņemt pareizo lēmumu.
-
saliekot kopā Mao un Murenītes komentārus redzams kā bandīti rodas - katrreiz uzvarot kautiņā rodas patīkams klikšķis. Tad tās reizes "kad jākaujas" kļūst biežākas, jo arvien biežāk gribas to klikšķi izbaudīt...
Nevar vienlaikus ražot ieročus un "cīnīties" par mieru! Mācot bērniem risināt problēmas no spēka pozīcijām mēs esam atpakaļ alu laikmetā... bērnam pietiek iedzimtās agresijas, kura audzinot ir jāmazina... kad mazs bērns niķojas, sit visapkārt, sper un svaida, jūs taču nemācat - PAREIZI PUIKIŅ, plosies tik tālāk, bet cenšaties bērnu nomierināt
Es tak mierīgs, ka baļķis. :rat:
-
Te runa par aizstāvēšanos pret pāridarītājiem.Ko darīt puikam ,ko darīt vīrietim,ja iznāk sastapties ar agresoru vai citādu riebekli.
Kā tad iznāk-pie aizstāvēšanās jāizvērtē 100 iespējas un varianti,lai tik neaizstāvētos par daudz un nepareizi.
Savukārt agresoram neviens nepārmet,ka tas uzbrucis nevietā un nepareizi.
Vai nebūtu jāsāk ar to,ka jebkuram bērnam jau no pusgada vecuma jāiestāsta,ka sist,kost,spert,spļaut ir fui?Un ja kādiem vecākiem līdz skolas vecumam tas nav izdevies,tad viņiem ir jāsecina,ka ir radījuši prastu brāķi un tādam bērnam jāuztetovē brīdinājuma zīme-uzmanību-bīstams!Ja pareizās iestrādes neieliek līdz skolai-tad diez vai vēlāk tas izdosies.Jo lielāks bērns aug,jo lielāka aug agresivitāte,ja tāda nav izravēta bērnībā.Lai agresors staigā ar štempeli uz pieres,tad visi zinās,ka no tāda jāuzmanās.
Jo ir absurds,ja vispār izceļas diskusija par to,ka uzbrukt var visādi,bet aizstāvēties ir bīstami,!?!Kā lai to izprot mazs bērns,kam likumi nava jāzin?Ka lai viņam iestāsta,ka lūk uzbrukt var,bet pretī dot nevar?To atšķirību?
-
Utopija ir laba lieta....Bet. Kuram tad tu tagad uz pieres to ceduļku ar naglām spraudīsi -Pu? Un? Jāmāca jebkurā laikā un vietā dot pretī, lai neķaukst. Jo vienmēr atgadīsies kāds ar to ceduļku, viņam apriori jāgadās. Visus par pacifistiem nepataisīsi. Un 'brāķi' būros arī nesaliksi.
Tas ir tāpat kā peldētprasme - jāprot un viss.