par puiku audzināšanu - trāpīgi. Mikroķirurģijas centra vadītājs Māris Kapickis

[Emīlija]

[daddy]

ļoti nepatīk teksti "puisītim ir jāsit...par taisnību"... taisnība katram var būt sava...

ka tikai cien. mikroķirurģijas centra vadītājs šitā ar klientiem neapgādājas - vienam acs, otram roka, sitiet vairāk viens otru mīļie bērni... MURGS!     

[Emīlija]

Daddy, tev labāk patīk teikums " vai man tagad viņa jāaizstāv?"

[daddy]

Man tāds jautājums nerodas. Par laimi situācijās, kad šādi jautājumi jārisina, esmu nonācis ļoti reti.
Nekā patīkama tur nav, un to 1-2 reižu dēļ, kad tādi jautājumi būs jārisina, nav vērts kropļot bērna/puikas smadzenes, apzināti viņam šādu sviestu mācot.

Manuprāt nedrīkst mācīt darīt pāri citiem (sist, nogalināt) arī aizstāvoties, arī par "taisnību"...jo, ja to tiešām māca, tad tas jāizdara kārtīgi, jārāda, jāmāca kā to izdarīt visefektīvāk sist tā, lai neceļās... lai prasmes noslīpētu jātrenējas, vispirms uz nedzīvām, vēlāk dzīvām lietām... Tu tam tiešām piekrīti?       

[Mango]

Nu, kkāda pašaizsardzība der gan puikiem, gan meiteņiem. Lai var nolikt uz lāpstiņām. Kauties kaušanās pēc nē.

[Broņa]

Protams, jāaizstāv. Bet, vai jāsit..

[daddy]

Gudrība ir nenonākt asās situācijās ne uz ceļa, ne uz ielas.
Ja izaudzinās bērnu par "korķi", kurš lien risināt savas un ne savas problēmas, cīnās par "taisnību", tad problēmas vien tur sanāks...tad drīz vien "puisītis" pats sāks meklēt kam par "taisnību" pa muti iešaut un maciņu atņemt... 

[Trix]

Visgrūtākais ir iemācīt, kad IR jāsit, un kad NEDRĪKST sist. Jo mācīšanas vecums ir pusgads+, kad morāle vēl nav pieslēgusies, ir tikai pliki instinkti. Nu un tad arī sanāk vai nu "mīkstie" vai "agresīvie"...

Gudrība ir nenonākt asās situācijās ne uz ceļa, ne uz ielas.

Savu urlu nedzird. Ne visas situācijas ir prognozējamas - dažreiz vienkārši nepaveicas atrasties uz ielas tajā punktā (pat ne laikā), kur urlas meklē, kam uzkasīties, un tad der jebkurš.

[Camma]

Piekrītu visam, kas rakstā teikts. Vienā brīdī ir iestājusies globāla ļubraku morāle - ne vairs vīrišķīgu vīriešu, ne sievišķīgu sieviešu. ONO.

[daddy]

Savu urlu nedzird. Ne visas situācijas ir prognozējamas.

Protams. Tie ir tie daži gadījumi par ko runāju... un tad jau citas cilvēka īpašības parādās - drosme, enerģija, gatavība aizstāvēties...

[daddy]

Piekrītu visam, kas rakstā teikts. Vienā brīdī ir iestājusies globāla ļubraku morāle - ne vairs vīrišķīgu vīriešu, ne sievišķīgu sieviešu. ONO.

Cik Tev ir dēlu? ko tad tādus ļurbakus izaudzīnāji??

[Camma]

Daddy - pietiekami! Un nav ļubraki. Kaut kā tēvs arī pie audzināšanas būs pielavījies...

[Emīlija]

Manuprāt nedrīkst mācīt darīt pāri citiem (sist, nogalināt) arī aizstāvoties, arī par "taisnību"...jo, ja to tiešām māca, tad tas jāizdara kārtīgi, jārāda, jāmāca kā to izdarīt visefektīvāk sist tā, lai neceļās... lai prasmes noslīpētu jātrenējas, vispirms uz nedzīvām, vēlāk dzīvām lietām... Tu tam tiešām piekrīti?       

izraujot no konteksta kaut ko vienu jau daudz kur var aizrunāties...

man pašai ir bijusi situācija jaunībā, kad vīrietis, brīdī kad man kaut kāds kretīns piesienas un neatšujas (pa ceļam no tualetes atpakaļ uz zāli kafejnīcā), un vēl paliek dusmīgs, ka neveltu šim uzmanību - stāv malā un pļāpā ar paziņu... uz manu izbrīnu par nekonedarīšanu... " a ko tad man, kauties bija jāiet?". A ko - man pašai bija jākaujas - un gandrīz vai bija, jo ķēra un turēja aiz rokas tā ka vēlāk zilumi palika, - ar spēcīgu tēviņu...? Lieki teikt, ka man ar šā vakara "partneri" vairs nebij vēlmes nekur kopā doties...

Nē, nav jāmāca _visus_ sist tā, lai neceļas. Bet zināt, kā to izdarīt - var dzīvē noderēt.

[Broņa]

He, he.. Te nu tu jauc, Emīlij. Gan jau pati provocēji, lai tēviņi piesienas, un tad nabadzīte - ak, glāb mani..

[daddy]

Daddy - pietiekami! Un nav ļubraki. Kaut kā tēvs arī pie audzināšanas būs pielavījies...

Lieliski, man prieks par Tevi!!
a kura tad atzīsies, ka ļubraku vai dzelzs lēdiju izaudzinājusi?? a varbūt problēmas nemaz nav, ka tā tikai ļaužu valodās, pastāv, nu, lai būtu par ko parunāt??

kā savulaik par pensionāriem... sabrauc ciemiņi pensionāri un sāk vaidēt ai cik slikti, cik pensionāriem grūti... aptecējās dūša to klausīties (sabraukuši ar saviem auto, galds vai lūzt  ), saku kuri tad ir tie nabadzīgie - tu, tu vai tu?  nē, nu mēs nē, bet ir taču, pa TV rāda... nu, tad saku, viņi arī lai sūdzās, a jums grēks žēloties... vairāk ciemos pie mums nebrauc...   

Emīlijai tātad bija gadījums, ļubraks izrādījās un sveiki tāpēc...