Sarunu forums
Ikdiena => Garāža => Tēmu iesāka: Mao 2015. gada 27. septembris, 18:50:27
-
Pa rāciju:
- Alfa 1 izsauc Alfa 4!
- Alfa 4 klausās.
- Alfa 4 drīkst pamest pozīcijas un doties uz štābu pusdienās.
- Paldies Alfa 1, mums pieveda pusdienas un esam paēduši.
- Tad Alfa 4 padi@siet.
- Ha ha ha ha ha!!!
- Alfa 4 atlikt ņirgt. Gaidāms nopietns pretinieka uzbrukums jūsu pozīcijām, tā lai neviens pats neapdir@tos!
- Alfa 1. Alfa 4 sapratu. Visiem padir@t.
-
:rofl: :rofl: :rofl:
-
Kāds ļoti bedīgs amerikāņu tanks, bēdīgs, jo pa gaišo dienas laiku tika iemānīts lamatās un "saspridzināts" uz vella paraušanu un tādā veidā kritis kaunā, naktī noslēpies krūmiņos. Pretinieka izlūki, neko ņirdzīgu nenojaušot, pielavījušies izpētīt "ienaidnieka" plānus un iespējas. Tas dzelza gabals, visdrīzāk siltumradaros, pamanījis bariņu nezināmas izcelsmes bezkaunīgu zeļļu, negribēdams otro reizi palikt muļķos, spiedis pedāļus grīdā un laidis ļekas vaļā. Nu neko, ja jāskrien - jāskrien, laikam darīšanas. Izlūki viršos slēpjas un štuko tālāk, kur rāpot, ja nu gadījumā ir atklāti. Pēkšņi tankam pakaļ aiznesas kareivis ar lāpstu viena rokā un tualetes papīra rulli un biksēm otrā rokā. Lieki piebilst, ka skrienošais kareivis, visdrīzāk smieklu histērijas dēļ, netika nedz "nošauts" mugurā, nedz gūstīts. Nu vai šamā nenormālā mērkaķa ātruma dēļ...
-
Iz kāda forša kareivja vakardienas pieredzes...
"Dodos nakts patruļā pa mūsu nometni, lai parliecinātos, ka viss mierīgi, tuvējie krūmi nekādus pārsteigumus neslēpj un es mēness spilgtajā gaismā nepamanīšu starp kokiem spokojošos naidnieka siluetus vai savējos pa kluso dzeram. Pret Hammera riteni atspiedies, guļammaisā ar visiem zābakiem un automātu iekārpījies, krāc 150 kilogramīgs kareivis. Krāc vareni - brrrr, brrrr, brrrr un brrrrr. Es šam metru attālumā klusu palavos garām. Lai guļ cilvēks. Viss mierīgi. Pēc pusstundas atkārtoju maršrutu. Jau no tāluma dzirdu, mans draugs - brrr, brrr, brrr un brrrr. Nu lab. Vēl pēc pusstundas atkārtoju maršrutu, viss klusu, viss mierīgi. pat jokaini un spokaini un nedaudz bail.
Te pēkšņi draugs - BRRRRRRRRRRRRRRR! GANDRĪZ PANIKĀ TO ZELLI "NOŠĀVU", cik labi, ka automāts bij uz drošinātāja, bet savas bikses es gan "nošāvu" 100%"
-
Mao!!?? :confused: kur tu atrodies???
Viss labi?? :thinking:
-
Jā, Mao laikam sargā robežu, par ko Tex te visu laiku besās, bet reāli neko nedara..
-
Jā, Mao laikam sargā robežu, par ko Tex te visu laiku besās, bet reāli neko nedara..
malacis! vismaz kāds kko sargā... citādi pilnīga anarhija... un migrantu u.c. bārdaino paltrakos patvaļa
-
Mao!!?? :confused: kur tu atrodies???
Viss labi?? :thinking:
Bij divdiennieks ar armijniekiem kopā - lūk i saklausījos visādas gudrības...
-
Slēpnī pirms uzbrukuma jeb uzmanīgāk kungi, uzmanīgāk:
- Pielādēt ieročus!
- Patronu stobrā!
- Ieročus kaujai!
Te pēkšņi "BLADĀC" un vietnieks nobliezis komandieri...
...paaugstinajumā, kā divus pirkstus, 5 sekunžu jautājums.
-
Kaujas karstumā var nesadzirdēt izmaiņas:
"Es aiz koka, riebīgais otrā stāva logā. Šis ielenkts, es zem krustuguns. Nu ne ko, karos ar šo. Es šim BLADĀC, šis man BLADĀC. Es šim BLADĀC, šis man BLADĀC. Es šim BLADĀC, šis man BLADĀC. Es šim BLADĀC, šis man BLADĀC. Es šim BLADĀC, šis man BLADĀC.
Un tā, līdz no aizmugures kāds ļoti uzmanīgi uzliek roku uz pleca un mierīgā, mierīgā balsī teic: kungi, nomierinieties, kauja jau sen beigusies...".
-
Iet 5 brašuļi patruļā. Visi brašāki viens par otru un viens vēl tipa pieredzējis un galvenāks, tas iet pa priekšu. Nu tad tas arī pamana auklu uz takas. Nu skaidrs, lamatas. Palūko tuvāk - toč lamatas. Visbrašākais ņemas "atmīnēt" un protams "BABĀHHH!". Te no krūmiem lec ārā divi iezīmētie, jeb kuratori, jeb pa tautiskam - tiesneši un saka: bē bē, jūs visi beigti, guļās gar zemi līdz tālākiem rīkojumiem.
Savukārt komandieris, dzirdot to pašu "BABĀHHH!", pa rāciju sāk uztraukties un nervozēt, citiem vardiem, aizsūta vienu pačolēt, kas par ķezu. Nu un šams ziņo:
- Alfa 1, te Beta 5.
- Alfa 1 klausās.
- Pieci mūsējie "rokas, kājas pa gaisu, smadzemes krūmos". Kuratori ķiķina.
- Ko līda?
- Atmīnēt!
- KO LĪDA, TEV PRASA???????
Morāle: Nav komandas "no poda nokāpt", sēdi un priecājies. Dzīvāks būsi.
-
No Warpedia:
Sēņotajs jeb mycota maniacus vulgartis -
Ja laikus nepamana, spējīgs palīst pakaļ sēnei zem rūcoša tanka, brist cauri apšaudes zonai, pēkšņi mainīt virzienu ieraugot jaunaudzi gāzošu kapurķēžu tehniku (pie kam parasti metas tieši tai ceļā). Parasti tiek izķerts un padzīts, tad klusi burkšķot mēģina ar līkumu (jo kareivji tak stulbi un viņa sarkano kuli neradz) atgriezties un to, zem tanka noskatīto, sēni pa kluso izķeksēt. Vietējais sēņotājs parasti paķer līdzi kādu svešo un tas svešais to dienu tad nolād visu atlikušo mūžu, jo sēņošanas vietā viņi tiek gaiņāti kā trakas mušas un nespēj izsprukt dažādu līmeņu aprīkojuma dēļ.
-
Šis izklausās pēc Ādažu poligona rudens ...
-
Sēdi tu ierakumā. Pavēle - nestresot. Nedod dies, tu esi tāds mudaks kas, kaut kam nočaukstot - izšauj, da kaut pretinieka virzienā. Pretinieka novērotāji un/vai bezpilotnieks kas, kā maitu lija ganās apkārt, momentāli noteiks trobeles epicentru un uzgāzīs tev uz galvas vai nu zenītraķeti, vai raķeti gaiss-zeme no iznīcinātāja, kas ganās anoloģiski, tikai augstāk un saraus tevi gabalos un vēl kaudzi tavu biedru 100 - 200 m. rādiusā. Neviens ar tevi nekaros un spēkus netērēs. Klakc un gatavs. Un pat, ja tev paveiksies un tā nenotiks, vēl pirms otrās reizes tevi nomušīs savējie.
Šitamie principi arī sadzīvē noder.
-
Iz viena forša kareivja pieredzes.
"Sēžam ar pārinieku ierakumā, sedzam flangus kolēģiem, šie attiecīgi mums. Nu ideja, kā māja - bliežam pa diognāli, kolēģi ar - sanāk, ka mums dēļ pašu uzbērta vaļņa iešaut paurī nevar, bet mēs krusteniski, jeb kuru, kas skrien virsū kolēģiem, dabūnam rokā. Kolēģi tāpatam. Un mūsu šāvienu neredz - jo pa diognāli. Nu skaidrs, pa lielam, ja? Nu rau, un manas diognāles (apšaudes) zonā, tiešā virzienā uz kolēģiem nesas ap 15 gabali, pinoties paltrakos, nešpetni šķendoties un un spļaujot zilas liesmas no visām arkebūzām, kas pa rokai, kišlakā paķērušās, pārsvarā AK izskatā. Zobenus pieminēju? Ne? Lūk, zobenus šamie nevicināja. Bet auroja, kā traki. Man ierocis kaujā, es nemaz pārinieku netraucēju, lai sedz kolēģus uz otru pusi, pats gudrs, davai iztērē aptveri, fiksi otru, uzkabē vēl divas un uz abiem vēl divsimts patroņi kastē, vispār nervu nav - ap 20 sekundes, un neviens nekur neskrien un nestreso, klusums un miers. Un te kā sāk viens no pretinieka pozīciju puses nelabā balsī sūkstīties..... ."
Morāle: ko lien ar basām kājām tieši uz maizes naža?
-
Šorīt teica, - Zemessardzē esot baigais pieplūdums, - lūk arī rezultāts "uz sejas"
-
Lai ir! Vrb beidzot kāds robežas sargās, ja armiju, redz, politisku iemeslu pēc nevar norīkot...
-
Ja nu Tavā teritorijā ir ielīdis kāds mūdžveidīgais pterodaktilus kaiteklius vulgaris uz divi top-top staigājošais homos perpendikularis un Tu šamo esi nobliezis līdz pilnīgai dvašas izlaišanai vai ne tik traki, divi brīdinājuma šāvieni nebūs lieki arī pēc tam. Savukārt, ja to ākstu esi nobliezis mugurā, mākoņus nešaudi lieki - zvani advokātam vai labāk, pazīstamiem "tīrītājiem".
-
:thinking: Pazīstams “tīrītājs“ man būtu problēma :(
-
Vai Rīgā ir Zemessardze?
-
Cik zinu Rīgā ir ZS Studentu bataljons un Štābs.
-
Tak pat kkāda nožogota ēka ir starp matīsa ielu un 1. sl-cu...
-
:thinking: Pazīstams “tīrītājs“ man būtu problēma :(
vai ne :D
-
Šitamais būs garāks pastāsts aiz tamā, ka šitamajā ir visvisādi šamējamie un šīmamie.
Nu ta - aiziet!
Nu puiki karo, pareizāk - zaurē karošanas mākslu. Skrien, lec, visādi citādi iztaisās - nu tobiš, L burtā ieņem slēpni un pamet šamo, sedz viens otru ar uguni, mētājās ar visādām dūmojošām uzpariktēm, un visādi citādi nešpetni iztaisās. Ģīmji nomalēti Rambo stilā, tik nikni balti zobi ņirdz, kā teikdami - es tevi, mīļā, aprīšu ij nenošķaudīšos. Oi, lirisks atkāpis. Kur palikām? Ā! Peizāža, kas Jums būs būtiski zināt, lai turpmākā stāstījumā ar visām mielēm iemielētu to pasākumu un izdzīvotu līdzi ir idilliskai tuvu - rododendrārijs, kas pāraudzis pār poligonu, jeb kaut kādi garstiebru augi ar čie čie čie čie čiekuriem rūsganām spalvām un bagātīgu skujeni, pakājē ar savām diženajām saknēm ietusējot ar virši zied, pārcietis haosu zem nosauciena - LV ziema, no sevis izsaka purvu, jeb vietu, kur kad jākaro, iekrītot slepnim piemērotā bedrē, sanāk, ka sausa ir tikai puška. Pats tu, kā Spaiņa Bobs Švēpausis, jeb žurkus mItrulis vulgaris. Lūk. Nu tad Alfa karo, jeb Pūš ārā pretinieku, pretinieks kaut ko sapīpējies, škendās, spļauj pretī svinu un pretojas, vien vārd sakot - auns kas auns. Visi nikni kā velli, dod virsū sevi nežēlojot. Čārlijs stāv malā, kasa savu štrumentu aptveres un ņirdz, jeb tautas valodā - uzmanīgi vērtē kļūdas un uzreiz mācās no tām. Viens no Čārlija spicākajiem jaunuļiem, pēkšņi kolēgām iesniedz mutvārdu iesniegumu par savējiem mirkļa novērojumiem, proti - tālumā, aiz koka, kaut kas lūr. Ir trīs varianti - civilais, ienaidnieka špiks, citplanētietis. Saskaņā ar agrāk saņemtu instruktāžu, pavēli un bērna kājā ieliktiem instinktiem, jagrābj ciet visi trīs, skaidrībā tiks vēlāk. Un panesās operācija - divi aizdiebj uz lamatām, divi aplenc dzinēju stilā, lai šamam ir motivacija mukt, un parējie ķērgdami "ups, ai didint again" un citus The Pixies motīvus, metās rakarim, jo vēlāk apstiprinājās - rakaris, tieši virsū, protams šaudami no visām stabulēm tā, ka pat instruktori pa otram pamodās. Operācija noritēja vaiksmīgi, zaķis skrien, kur gludenāks, un ak vai - piezdjec, rakaris ieskrien tieši visasinskārākā Čārlija ķetnās tik ļoti, ka pat pats Čarlis sasmējās. Ij ko? Točno citplanētietis. Jeb spiegs, tikai ļoti negatavots - pilnīgs RAW. Otrais variants. Nu saskrien visas nodaļas skatīties - ko mēs tur uz kārts uzmaukuši, medīta vepra stilā, stiepjam štaba virzienā, un applaudē, un gavilē, un ķiveres met gaisā, un mūk, jo šamās smagas, svoloči. Toč sajūta, ka mēs kaut kādi Brēmenes muzikanti, vai bezmaksas VUS, Sūnu ciemā piestājuši. Mēs ar nav ar pirkstu taisīti, davai gūstekni mocīt, labākajās tradīcijās - ja neatbild uz jautājumu, atdo pulksteni, otru - atdo cimdā, trešo - biksas. Lai stress, bailes un vēlme runāt - piesien pie bērza un uzmauc paša cepuri uz acīm, loģiski ar dupsi uz ārpusi. Nu lab, puiks noskrējies, trīc kā apšu lapa, iedevu šamam 100 gramu (turpmak pratinot, gan pabrīdinājām, ka piešūsim promiles, ja nerunās). Atkāpe - triks tāds. Vien vārd sakot - novilkām šamam visu ādu pār acīm un visādi citādi likām saprast, ka nāve ir tepat, aiz rododenda. Informāciju nedabūjām, nu varbūt - cik noteikumos teikc, ko jāsaka, ja nāves bailes piezagušās un elso: "mēs zinam, tu ir dzēris, un zinam tava komandiera tel. nr." un aizgājām uz nākošo lekciju. Pēc stundas skatamies, viens jož pliku D prom virzienā, bet tik ātri, ka mums visa interese nolaižas intereses pēc paskriet līdz. Nu i kuj sņim, lai bērns sasildās.
Paiet diena, pienāk nakc. Beigti kā suņi, spēku nav, sausa nav nekā izņemot bazūnes, zobi klab, nervi ņje k čortu. Guļam teltīs. Te - babah, pa nometni šāviens. Trauksme, visi - kurš trusikos, kurš ar cīņu biedri klēpī, visi metas ieņemt riņķa aizsardzību, ar mūli peļķē, un - bābah - dodam iespējamam rakarim pretī. Rakaris pazūd. Mēs teltīs. Pēc desmit minūtēm iesnaužamies un akal - babāh... . Un tā līdz pieciem rītā. Ik pēc 15 minūtēm - viens babāh, un aiziet!!! Es zinu, kurš bij tas babāhātājs, ES ZINU....
-
Un īsais:
Sargāju tanku no ārpuses, nakc, ziema, zobi klab tā, ka tuvējā pilsētā neviens neguļ. Viens mierinājums pilsētai - neguļ drošībā. Dzirdu, čab kaut kas netālu. Es, saskaņā ar instrukciju, kautrīgi izmetu speciāli sagatavotu repliku: "Stāvi, šaušu". Un pretī saņemu - STĀVU, ŠAUJU!
Čau, Rasma...
-
Ziemas izdzīvošanas mācības - dots: guļammaiss, lāpsta, sērkociņi un uz diviem viena dzīva vista. Un pēc 3 dienām atbrauc pakaļ. Eksāmens nokārtots, ja izdzīvoji. Vistai izdzīvot nav obligāti.
-
Vai tiek pieļauts arī negatīvais scenārijs - eksāmens nav nokārtots? Kas seko? Bēres? ;)
-
3 dienas 2atā 1 vista? Skarbi, ja nekas ēdams garām neskrien.
-
Vai tiek pieļauts arī negatīvais scenārijs - eksāmens nav nokārtots? Kas seko? Bēres? ;)
Ja nopietni - protams drīkst padoties, vistām par apsmieklu...
-
3 dienas 2atā 1 vista? Skarbi, ja nekas ēdams garām neskrien.
Vistu var iemest lāča migā un, kad tas lien ārā lūkot, kurš trobeli taisa - ar lāpstu un mukt. Šitais jādara, ja nosalst un iekurt neko nevar. Jēlu tak ne vistu, ne lāci var daudz apēst...
-
Dumie -lai lāci izvilinātu, tak nevajag visu vistu, pietiktu ar pašu maltītes pārpalikumiem -asiņainām spalvām un ķeskām.'
Ko jums tur māca :fubar: jeb ko jūs māciet
-
:coffee: nu lāci no ziemas migas ar asiņainām spalvām diez vai izvilināsi..
Bet jēlu lāci toč daudz neieēdīsi.. sašķebinās bez maizītes.
-
Ja nopietni - protams drīkst padoties, vistām par apsmieklu...
Jūs ar vistām to kariņu spēlējat???
-
Un no jaunākā.
Gaidāms uzbrukums no lauka puses, intensīvs. Kad gaidāms? Rīt. Varbūt naktī. Hvz. Mūsu uzdevums noturēties ierakumos trīsdesmit minūtes un tad dzīvi palikušie ļikatu ļekatu - uz otro līniju, tur turēties līdz galam, jo aiz muguras, burtiski 50 metri, iekārtosies štābs, tehnika un virtuve. Nu ko, baigi forši - pirmos ierakumus, par cik klaja lauka malā (jo ar no drona var uzfilmēt, tas nešpetnis sīkdams visu laiku siro apkārt, kā teikdams "un tevi es redzu, un tevi arī..."), taisam reāli nereālus - ar šaušanas ekstrām, jumtu, maskējot pat smilšu čupu. Sastādam riņķī visādus rododendrus, uz jumta velēnu, ierakumu grīdā zāle un skujas, lai smilts nespīd cauri, nu ņemamies uz vella paraušanu. Pretinieks nedrīkst līdz pēdējam brīdim pamanīt, ka tiek gaidīts, ta pirmajā kniebienā vairāk noknaibīs. Savukārt otro līniju, ak cik jauki, nav jataisa vispār, jo tā kā reiz ietrāpās vecā egļu jaunaudzē, kur pat dienā vells aci izbakstīs, pie kam tur ir kara laiku ierakumi, kurus tad arī izmantosim. Tik cik šaušanas zonas patīrīt un zarus izlasīt, lai kājas nenolauž lecot iekšā. Viss smuki, tīrs - zolīda vieta miršanai. Putniņi čivina.
Nu ko, sēžam pirmajos ierakumos, gaidam. Ilgi gaidam, pīpēt nedrīkst, runāt nedrīkst, pirst tikai drīkst, bet tā, lai snaipers nepamana. Vien vārd sakot - drīkst tikai to, kas meža/lauka apstākļos izskatās un skan dabiski. Kā no aļņa vai zaķa nācis. Nu skaidrs tak? Gaidam stundu, gaidam divas, gaidam dienu. Tāds darbs, bet nikni kā pūķi. Un šnabi ar nedrīkst. Nu loģiski, ja pīpēt nedrīkst - to arī nevajag. Nu, un kad viss jau līdz brošai, kājas notirpušas, smadzene nestrādā, gribas mājās - SāKĀS. Droni - bzzzzzzzing pari galvām un tad aiziet, mīnmetēji, ložmetēji, tehnika, aiz tās noslēpušies, ļaunu izperinājuši neģēļi, un tik nāk virsū. Un mēs, acis izvalbījuši, beram šiem uz galvas uguni. Stress nenormāls, šamo daudz, bruņojušies līdz zobiem, nāk arvien tuvāk, patronas beidzas zibenīgi, spēj tik lādēt. Elle iet vaļā vien vārd sakot. ŠAUSMAS. Nu beidzot ir komanda atkāpties.
Tad nu sākas rallijs - pirmie jož uz otrajām pozīcijām. Un, kad jau pieskrējuši un gandrīz ielekuši tajās - redzam līdz nāvei pārbijušās sejas un to acis, rokas, kā traki vicinādami, nelabā balsī bizo kaut kādi "savējie", un auro - MĪNĒTS, MĪNĒTS!!!
Kas, bļa, mīnēts, kādā sakarā aizmugurē, ko jūs (kā vēlāk izrādās ķērcēji ir no štāba atbalsta nodaļas) štāba žurkas te slaistaties, ja jums deguna galā nomīnē??? Un vispār paiet malā, var pa purnu dabūt ar bazūnes kātu, mums karš un nervi, nejaucas pa vidu, veselāks būsi. A vajadzēja varbūt apstāties, parunaties - piekakājuši maitas mums ierakumus pa diennakti...
-
Mnjā, un kam mūsdienu kara specifikā būs vajadzīgi ierakumi? Jums tur laika mašīna arī ir, lai satrenējušies varat aizmaukt uz kādo 1942. gadu pašaudīties?
-
Lai lasītu, alfabēts ir jāzin. Va ne? Bet, ja nopietni - ir lietas, kuras nemitīgi jātrenē un jaslīpē, apstākļi un vide ir otršķīrīgi.
-
Nekādi nesaprotu par ko ir šī tēma?
-
Mao stāsti par Zemessardzes aktivitātēm.
-
Mao ir militārista?
-
Mao brīvajā laikā ir zemessargs.
-
Nu varbūt ne gluži, varbūt citādi saucās, varbūt Mao ir milzu fantazētājs, bet principā doma pareiza. Instruktors Viedis vien vārd sakot.
-
Un ko tu instruē?
-
Es nez, Rūdi, kam Tev padziļināta info?
-
Man mājās kaimiņš militārists, instruē visus kas lec no lidmašīnām.
-
A kur Tu dzīvo?
-
Mao- Tev tak nav šajā nedēļas nogalē mācības? :D
-
Pigu - nav. Un, ja būtu - pigu es teiktu. Skūpstu Tavas rociņas...
-
...ja sarunu pa rāciju tu pabeidz ar vārdiem "beidzu", rēķinies tomēr, ka tas nevienu nafig neinteresē! Aizliegts, protams, apvienot patīkamo ar lietderīgo, nav.
-
Negaisa laikā parasti ir sūdīgi sakari. Un tā lai paliek, tāds neoficiāls pamiers sanāk. Ir gudrinieki, kas meklē kādu spicāku vietu, tajā rāpjās augšā, lai pašā spicumā vēl ko uzspraustu. Viņus saukā par zibenszeļļiem un apbalvo pēc nāves.
-
-Tango 1, šeit Charlie 4, sekos ziņojums, klausos.
-Charlie 4, šeit Tango 1, gatavs pieņemt, klausos.
-Tango 1, šeit Charlie 4, Alfai 1 uz bruņutransportiera nosprādzis Harris, sakaru ar tiem nav, klausos.
-Charlie 4, šeit Tango 1, Harris uz lampām jeb uz tranzistoriem?, klausos.
-Tango 1, šeit Charlie 4, īpaši stulbiem atkārtoju - uz bruņutransportiera, klausos.
-
-Tango 1, šeit Charlie 4, sekos ziņojums, klausos.
-Charlie 4, šeit Tango 1, gatavs pieņemt, klausos.
-Tango 1, šeit Charlie 4, Alfai 1 uz bruņutransportiera nosprādzis Harris, sakaru ar tiem nav, klausos.
-Charlie 4, šeit Tango 1, Harris uz lampām jeb uz tranzistoriem?, klausos.
-Tango 1, šeit Charlie 4, īpaši stulbiem atkārtoju - uz bruņutransportiera, klausos.
Interesanti man, kā /bijušajam/ sakarniekam ;)
(pārveidots špikojums)
-
Šitais iet mācību materiālos iekšā.
-
Man laikam skaidrs, kāpēc Mao tā ir aizrāvies ar šo pasākumu.
(Foto no http://www.unfoto.lv/ (http://www.unfoto.lv/))
[attachment deleted by admin]
[attachment deleted by admin]
-
- Nutā, bļin, cāļīši, kas pa desām! Auroja rācijā līdz termosprādzienam piebriedis instruktors, kad bij sadzinis kursantus biežņu brikšņos ar miljonvērtām rācijām slēpties un baidīties un pēc pusstundas uz sakaru pārbaudi vairs atsaucās tikai 2 gab..
-
Man laikam skaidrs, kāpēc Mao tā ir aizrāvies ar šo pasākumu.
(Foto no http://www.unfoto.lv/ (http://www.unfoto.lv/))
Normālas slāvu gūstāmās! Nu pēc UAZika spriežot...
-
Totaals bezsakars. Vai nesakariigi kursanti.
-
Totaals bezsakars. Vai nesakariigi kursanti.
Laikam būs tā ka, ja tev neparaizi saprogrammēta rācija, tad norunātajā laikā neesot sakaros, jāmāk novērst brāķi un hei hop la la lei! Ja neesi sakarīgs, bezsakars garantēts sakaros. Tā būs. Vai kāp kokā.
-
Pie Puskas un lejāk uz Gaujas pusi ir "aklais plankums" - 30m masti nelīdz...
-
Tā ir, grēks strīdēties.
-
A no Franča smuks skats, un pie uxo labas sēņu vietas :D
-
Sēžu es slēpnī mežā, bedrē, nomaskējies tā, ka pats sevi neredz. Nāk pretinieka ķīlis, ķemmē mežu, skats briesmīgs, visi apņēmušies mani atrast un nožmiegt, vēl tik fonā kāds vācu maršs pietrūkst. Komandieris ar noslēpies un pavēlējis pielaist tuvāk, nešaut, kāmēr šis neizšaus. Nu lūk - gaidu šāvienu, šie nāk, šāviena nav. Viens brien tieši man virsū, es ciešos, šis tuvojās. Šāviena nav, laikam komandieris ar neredz mani. Sliktais jau 10 metri no manis, jau 5, 3, 2... . Nu neko darīt, izmežģīs vēl kāju uz mana paura, žēl būs nabagu - pacēlu stobru, caur tēmekli paskatījos šā ieplestajās acīs un - bliukt. Un elles dzīres varēja sākties...
-
Maocīt! Izdzīvoji :big_hug:
-
Ar no šodienas - norakušies lineārajā slēpnī, gaidam ienaidnieku. Viss, kā labākajos Anglijas namos - ienaidnieks nāk, mēs to pļaujam, šis akal nāk, mēs šo akal pļaujam. Tālāk stāsta komandieris - es laikam pa daudz uz sevi paņēmu un tiesnesis/kontrolieris saka, ha, tu beigts, guli un nečauksti it nemaz. Nu es guļu, te pierāpo nodaļas jauniņais un prasa, vai man slikti. Es klusēju. Šis mani apgāž uz muguras un sāk purināt, es klusēju. Lodes spindz, šis bļauj pilnā rīklē, vai man ir gadījumā nelabi. Es klusēju. Lodes spindz, kāds vēl blakus BABĀH ar ko lielu un nešpetnu uztaisa, ausīs džinkst, mani purina un kaut ko mēģina izpurināt. Un tad jauniņais nolēma, ka jāuzsāk mākslīgā elpinašana un uzreiz ar no mutes mutē. Es atdzīvojos uzreiz un kurators bij gar zemi no ņirgām tik pat ātri. Jauniņais gan ilgi bij nikns, ka es viņam nepateicu, ka esmu beigts.
:facepalm:
-
Stāvam rindā pie medmāsiņas durvīm uz šprici. Tie, kas dabūjuši, arī stāv, kaut kas būs jāparaksta. Poti dabūjušo bariņš paliek arvien lielāks un lielāks, nedabūjušo arvien mazāks un mazāks - konveijers darbojas nevainojami, nekas neliecina par kādām nobīdēm no normas, vai ko kritiski strauji risināmu. Te, mirkli pēc nākamā skaistules upura ieiešanas kabinetā, tā durvis atsprāgst un mūsu princese nikna, ka pūķis paziņo, nē, drīzāk nobrēcas - APNIKUŠI JŪS MAN, VISI VIENĀDI, LABI, IZDĪCĀT - PĒC MĀCĪBĀM ALU JAU DRĪKSTĒS!!! ATKĀRTOJU - ALU JĀ, ŠŅABI NĒ! NĒ, NE OTRĀDĀK UN NĒ, PAT, JA MANI PASAUKSIT! ĶĒMI...
-
Nu Mao vismaz nodarbināts. Ar svētu lietu. Muļķības nenāk vairs prātā (domāju - sirdslietas, nedienas ar sievietēm un tā).
-
Muļkības. Muļķības kāreiz pat ļoti tagad nāk prātā. Tikai - čur, es apakšā....
-
Dāmas tak ar var stāties zemessardzē,
vai jums tur nav nevienas, kuru varētu glābt, piesegt un tā...
-
Tak nedrīkst. Reglaments. Bet muļķības gan tad prātā būtu..
-
Ja dāma elpinātu, tad visa rota būtu kritušie...
-
ahhhh... mākslīgā elpināšana ierakuma apstākļos :coffee: ... cik romantiski! :blushing: , es laikam ļautos... :coffee:
-
Nu ko, visi galīgi zili izkarojušies, mute pilla ar dubļiem, pār lūpu ne pārspļaut, spēki nulle. Pilsēta netālu. Jāiet kofe padzerties'i. Tāpat naktī negulēs - adrenalīnis. Pie izejas no nometnes grozās ģenerālis baisi svarīgs, ļoti labi, ejam atprasīties. Šams arī godīgi pabrīdina - vērosim, atnāksit ķēmi tādi ķēmā, būs sūdi. Nu skaidrs - izdzērām varen glaunā kafetērijā spaini bezalkoholiskā alus un steberējām apakaļam. Rīts, ierinda - ģenerālis vaicā: "Nu ko, visi vakar alu sadzērās?". Ierinda mauro: "Tieši tā!". Nu tad davai baisu fizisko! Tikai divi lohi skumīgi saskatās....
-
Pēc vakariņām pavēle - tīrīt ieročus, rīt klopes nebūs, varēs ātrāk tik mājās. Nu, ka tīrīt tad tīrīt. Nu mans berž un berž, berž un berž, un berž. Naktī neguļās, skatos filmu. Pēķšņi - kontakts, klope uz vella paraušanu ap 10 minūtes, visas magas tukšas. Naidnieks, pensionāru grupa no Kanādas - nokritis. Pavēle - pēc brokastīm tīrīt ieročus, klopes nebūs. Aha, kā tad!
-
Ierados nometnē individuāli, ar novēlošanos, pa tumsu atradu vietu teltī, pastūmu kolēģus pa malām, ieriktējos, jāguļ. Mēģinu gulēt, miegs caurs un kņud visi orgāni. Kaut kas lien un rāpo, pie kam separātiski nekaunīgi uzstājīgi - varētu šaut, bet sanāk pa sevi. No rīta vācamies nost, Mao gulējis uz skudru pūžņa....
-
un Tu tiešām,tiešām to nenoskaidroji uzreiz???? :facepalm:
tad jau esi gana nejūtīgs un biezādains..moš begemots :scratch:
pag..un kolēgas arī tad tādi paši....un vispār..teltiim ir grīdas....
ir...
es zinu, ka ir :thinking:
-
Nē, vismaz Zviedru amijas teltīm nav grīdu.
-
Es sākumā padomāju, ka ir runa par teltenēm, a izrādās Zviedru.
-
Šis nebūs jestri - iebrucēji miruši. Visi. Elpojiet dziļi. Es iešu nomirt, dzīvas vietas nav, sāp viss Mao: kviked nused jokis, pusilikukus adyus provis...
-
Reaktīvais ātrums - ātrums, kad komandieris ir atstājis tevi mirt, lai citi atkāpjas, bet vells tāds esi spītīgs dzīvotājs un pēdējā brīdī, kāmēr pretinieks pārlādē aptveres, mūc pa labības lauku kalnā un dzirdi, kā no trim bruņmašīnu ložmetējiem sadzen tavā mugurā miljonu ložu, bet kuratori rēc, jo par tādu bezkaunību soda punkti iedalīti tiem mudakiem, kas iztērē visu munīciju uz vienu zaķi.
-
Un vēl par ātrumu, kad bikses pillas. Nu tātad es bizoju, bēgu un baidos, man pakaļ šauj visi, kam nav slinkums. Te redzu idillisku skatu - man paralēli vagu nolēmis paraut evakuācijas transporta virzienā milzu zaķis. Tādu nebiju redzējis - liels kā zilonis. Nu tā mēs draudzīgi pa lauku vālējām, tik šis bij krietni ātrāks. Žēl, būtu nodaļai savs zaķis.
-
- Pretinieks lauka malā!
- Cik tālu, kāds skaits, kāds bruņojums?
- Ap desmit kakli, 800 metri, ne sūda nevar redzēt.
- Nešaut, vērot ar binokli ko dara.
-Ziņoju, pretinieks ēd zāli.
- Atlikt paniku, stirnas mūsējās, sedz kreiso flangu...
-
Viktorīna - kā sauc mūsu rotas kaķeni?
-
Viktorīna - kā sauc mūsu rotas kaķeni?
Bumba. :D
-
Maomobīlis. Un nav tā nejauša sakritība bet Maoideoloģijas loģisks paturpinājums.
Uz kauju ar slavenībām. Bildē ZZTOP. Buņģieris bez bārdas, lai vālītes nesapinas...
[attachment deleted by admin]
[attachment deleted by admin]
-
Un tas skūtais pakausis - Mao-balerūnis :)
-
Tā kaut kāda seksa rota vai?!
A ko tas auto nr. nozīmē?! Nepārtrauktu apriti?
-
A ko tas auto nr. nozīmē?! Nepārtrauktu apriti?
Tas ir vietu sadalījums teltī.
-
Viktorīna - kā sauc mūsu rotas kaķeni?
Cerams, ka ne Katjuša ;)
-
Labi, rotas kaķeni sauc Rota.
-
Kaut kā tā:
https://m.flickr.com/#/photos/latvijas_armija/27599202173/in/set-72157668034396903/ (https://m.flickr.com/#/photos/latvijas_armija/27599202173/in/set-72157668034396903/)
Un šitā:
https://www.instagram.com/p/BHo5r-Gj6bo/ (https://www.instagram.com/p/BHo5r-Gj6bo/)
-
O! Mao ar Vendenē bijis. :D kādas ir Tavas atsauksmes?
-
O! Mao ar Vendenē bijis. :D kādas ir Tavas atsauksmes?
Man ir tikai labas atsauksmes. Uzvarētājiem vispār defoltā nebūtu jāčīkst...
-
Tu Sarkanajos vai Zilajos spēlējies? :D
-
Ne sarkanajos. Ā, Tev nav atzinušies rezultātā? :laugh:
-
Ak jel, es pusi neklausījos, gan jau palaidu garām. Neesmu spējīga visu noklausīties + apblenzt kartes.
-
UPD, mans kungs ar , izrādās bijis ne sarkanajos. ha!
-
Mūsu jaukā nodaļa, noslēpusi transportu krūmos, pati ierakusies līdz ausīm dubļos, gaida pretinieku, lai to aizkavētu, piespiestu pamest transportu, paretinātu rindas, iesētu izmisumu un paši rauj vagu. Nu skaidrs- iebrucēju kavēšana. Kauja 30 sekundes un laižam ļekas uz nākošo, jau iekārtoto pozīciju.
Nu lūk, babāh ir, līķu jūra, lecam transportā, dodam mežā iekšā pa kaut kādu stigu, verķis lēkā kā nenormāls, visas plombes izkritušas, garastāvoklis pa rubli. Pretinieks laiza rētas un trin izmisīgas atriebes vāli, ko mums arī vajag. Nesasniedzis nākamo slēpni, mūsu dranduļets uzduras kritušam rododendram, visi metas to novākt, novāc, vālēs tālāk un tad tas pagāns iestieg un diezgan pārskatāmā vietā. Nu ko, stums. Visi stumj, stumj, izstumj. Aleluja, iebraucam biežņā, pretinieku nedzird un neredz, sapīpos. Un te klizmas sajūta pārvēršas par jau notikušu - dāvināto šķiltavu ar rubīniem nav. Nu Mao nokāpj apakaļ, palūkāt vai nespīd tā manta dubļos. Ierocis kaujai, neērti, bet nu manta - rokos, rokos, rokos... un te klāt izbīlis caur nekontrolētu purkšķi - jeb no krūmiem izlec kurators un saka: "Vakarā pats pieteiksies" un pazūd. Nu skaidrs - pizdjec.
Vakarā, pie ugunskura visi zirgojās, Mao trīc un dreb. Te ceļas kājās kurators un velk līdzi to nabagu, pieprasa vispārēju uzmanību, izvelk no bikšu kabatas ilgi lolotu ozola lapu sniedz to, kā visdārgāko ordeni un saka: "kamēr Jūs, mudaki, ļuļķējāt, nepadomājuši ne par riņķeni, ne sausām biksēm, šitais zellis ierakās ar visām četrām dublī un piesedza Jūsu glupās pakaļas un bardaku no pēkšņa pretinieka izlēciensirojuma.".
-
Pag,bet šķiltavu ta atradi? :confused:
-
Mao kļičku būs jāmaina uz Vilibaldu Drosmiņu.
-
Pag,bet šķiltavu ta atradi? :confused:
Kur tad, tajā jezgā? Pirmo un pēdējo reizi ko meklēju, nu i nafig. Pa kuriozi nopelnīto Pulkvežleitnantu ne tādas vien sadāvinās....
-
Iet vaļā kaujas operācija. Mēs sedzam bāzi, kaut kādi parazīti lien ārā no visām spraugām mums karodziņa atņemt. Nu forši, 4 magas + 4 iepakojumi amo, visiem trindjec. Sēdu aiz paugura, visi karo nešpetni, no manas puses klusums. Varēt skriet palīgā citiem, bet nedrīkst, jāsedz flangs. Garlaicīgi. Te pamanu, ka viens, nu čista sātans, jau pielavījies spļāviena attālumā, pa vidu tik bedre, no otra paugura riktējas mani nobendēt. Nu es davai šaut, Šis davai šaut pretīm, es davai šaut niknāk un bļaut (jo tiesneši kaut kur nosvīduši): tu tak beigts, es pirmais tevi pamanīju. Šis davai škendēties pretī, kas beigts esot es. Bet es tak JŪTU - dzīvs. Nu vo - klope turpinās, līdz es pamanu, ka šam pierāpo papildspēki - 1 gab.. Es davai drosmīgi rācijā ķērkt - palīgā, palīgā! Un divi mūsēji ir klāt. Tas tur pagāns arī nav uz ausīm kritis un no blakus paugura rācijā auro - palīgā, šim nāk palīgā, mēs visi mirsim, dievs sargi mūsu dvēseles! Nu mīkstais, vvs.
Tā mēs bariņā pieberam pilnu bedri ar čaulām un neviens neplāno padoties, lai arī meistarība, drosme un atbildīgs vājprāts manuprāt jau nu varēja otros uzdzīt bijības kokā. Bet nekā. Te mūsējam uznāk apgaismība un šis komandē - visiem gulties, es uzbliezīs ar lielo bazūni! Distance ap pieci metri, es no ņirgas gar zemi, pretinieks pilna bikse, jo reāli tā nedrīkst - a mums? Mums pofig, mēs neuzbrukām! Trobele baigā, amo vairs netiek taupīts, neviens vairs nehrena nedzird, bardaks. Te no bedres pašā klopes epicentrā lec ārā labi maskēts tiesnesis histērijas stāvoklī un sāk šķendēties - visi beigti, ka es jums saku, ZB PSIHIE, NEBŪS NEKĀDAS BAZŪNES UN ES UZ MEDPUNKTU AUSIS ĀRSTĒT!
-
It kā pieauguši cilvēki... :D
-
It kā pieauguši cilvēki... :D
Luīz, Tu taču par vīriešiem un kariņspēlēm :smej: