Sarunu forums
Noskaņojums => Dienas pļāpa => Tēmu iesāka: Trix 2015. gada 14. oktobris, 10:29:13
-
Kārtējās pārdomas piemetās, kad rokas kustas, bet smadzenes nav jāpieslēdz. :D
Vot nepatīk man savs vārds. Nekad nav paticis, kopš bērnības. Kaut kā sadzīvoju - kas ir, tas ir, ko tur ņemties. Savējie sauc pēc nika, svešie pārāk netraucē. Bet tagad sīči uzmetušies [kas, protams, normāli] skaitīt, kā kuru no vecākiem sauc, kā sauc vecmāmiņas, vectētiņus utt. Un katru reizi, kad man jāsaka, kā mani sauc, man zosāda metas.
Nu i iesprūdu pārdomās (ne pirmo reizi), ka tā arī nevaru izdomāt, kā es gribu saukties. Niks nav pielāgojams personvārdiem...
Jūs ar savu vārdu sadzīvojat lieliski?
Vai gribat citu? Tad kā jūs zināt, KĀDU??? :(
-
Vārdā mani reti sauc, un tas attiecas gan uz darbiem, gan ne-darbiem. Tāpēc vienmēr, kad kāds mani nosauc vārdā, es viegli satrūkstos, jo liekas, ka esmu kaut ko pašai nezinot sagrēkojusi.
Bet tā, ka mainīt? Nē.
-
Skolas laikā man savs vārds ne visai patika. Gribēju būt Iveta vai Inga. Bet tas pārgāja, kad sapratu, ka ivetas vai ingas ir pa pilnam, bet manējais nav ļoti bieži sastopams (kaut gan nekāds retais vārds arī nav). Vārdu esmu pieņēmusi, tagad pat patīk. Un atbilst man.
Kad jautāju vecākiem, kāpēc tādu vārdu izvēlējās, teica, ka tajā gadā esot bijis populārs.
-
Vai tad vārdu, ja galīgi nevar sadzīvot, nevar mainīt?
Ir zināmi gadījumi, kad oficiāli nogriež vārdam vienu daļu, jo nav paticis garais ieliktais (Svetlana). Ir gadījumi, kad oficiālos dokumentos noformē kristīto vārdu un sākotnēji likto vairs neizmanto.
-
Nē, nenomoku sevi ar šādu problēmu. Mājās vārdā sauc reti, kad i toč sagrēkojusi. Darbā vārda popularitātes dēl bieži satrūkstas, kad tiek piesaukta vārda māsa. Bet mainīt negribētu, normāls, visās valodās, izņemot Rus, lietojams...
Lūk, uzvārdu gan labprāt nomainītu.... Kādu? Vrb paņemtu kādas no senčiem pirmslaulību piemēram...
-
Vai tad vārdu, ja galīgi nevar sadzīvot, nevar mainīt?
Ir zināmi gadījumi, kad oficiāli nogriež vārdam vienu daļu, jo nav paticis garais ieliktais (Svetlana). Ir gadījumi, kad oficiālos dokumentos noformē kristīto vārdu un sākotnēji likto vairs neizmanto.
var tā. Tie 3 ķertie deputātu kandidāti dūle un ko tak nomainīja vārdus uz galīgi neizrunājamiem pie tam. Tagad visi LV Ahmedi gan jau arī legalizēsies
-
Uzvārdu vieglāk nomainīt - kaut kāda nodeva par laulības reģistrāciju, kaut kas par laulības šķiršanu. Galvenā problēma - atrast ideālā uzvārda nēsātāju, kas būs ar mieru mierīgi šķirties un nesamīlēsies lidz ausīm. :D Un pēc tam pierunāt "īsto un vienīgo" pāriet Tavā uzvārdā. :D
Kamēr sīču nebija, nestresoju. Pat pārāk netraucēja - kā ir, tā ir, garumzīmes netraucē, nav katram otrajam, tik vien, kā katru reizi kādā jaunā vietā 3x jāatkārto, un ar visu to mēdz saukt visādos atvasinājumos.
Tagad sāk sēdēt uz nerva. Katru reizi - pat nespēju formulēt to sajūtu - kauns, vai?
Un nezinu, kā es gribu saukties.
Ņemt kalendāru un visu pielaikot, vai? Vismaz zināšu, ka gribu būt Lilija vai Irbe un miers dvēselē.
Eh, pasūdzējos, labāk nekļuva.
-
Kad nebūs ko darīt, pagūglē par isidioloģiju :D
-
Un beidz, krāmēties ar precēšanos un šķiršanos. Njebosj vēl sagribēs manu niecīgo mantu...
Uzvārdu arī var vnk nomainīt ar iesniegumu un kkādu valsts nodevu + pārtaisāmie dokumenti
-
Man savs vārds patīk gan fonētiski, gan vizuāli.
Neciešu, ja lieto kā deminatīvu, to drīkst vienīgi vecāki, vecvecāki.
Nesaprotu kā pieaugušā vecumā ar vārdiem sadzīvo Sarmītes, Mārītes u.c. uķi puķi.
Diezgan smieklīgi izklausās, kad darbā šiem miļvārdiņiem tiek piekabināts aizrādījums.
Bet vārdu, uzvārdu var mainīt.
-
Ja tāds diskomforts, tad varbūt tiešām ņemt kalendāru un sameklēt to citu, sev piemēroto?
Ar savu vārdu sadzīvoju labi, tāpat kā ar no tā atvasināto pamazināmo mīļvārdiņu. Bet visu bērnību/jaunību sapņoju tikt vaļā no sava nejaukā uzvārda. Līdz noprecēju čali ar smuki latvisku uzvārdu, ko arī pēc šķiršanās paturēju mantojumā :)
-
Nepatīk, nekad nav paticis, neviens vārdā nesauc, ir niki, mīļvārdiņi.
Gribu mainīt. Zinu arī, kādu gribu, reiz mamma atzinās, ka gribējusi arī tādu likt, bet citi ģimenes locekļi uzspieduši esošo, nav jau brīnums, kāpēc man viņi nepatīk.
Vot uz apaļu jubileju ņemšu un nomainīšu.
Vai ja kādreiz uzvārdu mainīšu.
-
Man patīk mans vārds, ir gana parasts, bet nav katrai otrajai sievietei.
Toties skolas laikā man bija problēmas ar manu vecāku vārdiem, jo abiem ir tādi, kas nav kalendārā un kādus parasti vecāki saviem bērniem neliek. Skolā pat kāds pamanījās paņirgāties par manu tēva vārdu.
Labākais ir tas, ka bērnībā gan mammai, gan tētim bija dubultie vārdi, turklāt abiem otrais vārds bija skaists un tradicionāls, par ko nebūtu jākaunās. Bet nē - saņemot pasi, bija jāizvēlas tikai viens vārds, ko atstāt (tāds likums tolaik bija), un abi izvēlējās to netradicionālo, neparasto, jo lūk citi viņus sauc tieši tajā vārdā. Tā ka nu nav mans tēvs Jānis, nav.... :sad_smiley:
-
Ilgu laiku nepatika.
Kopš bērns mani sauc vārdā nevis "mām mām" ir iepaticies. Pareizāk sakot vairs neriebjas
-
Trix, varbūt tagad var otrādāk -pajautā bērniem kāds vārds Tev piestāvētu :)
-
-pajautā bērniem kāds vārds Tev piestāvētu
Nez, nez, kad sīcībā spēlējām "princesēs", es gribēju saukties Rozmarija :D
-
aha un tad nāks ārā viss no Supermena līdz Sniegbaltītei :D
-
Man arī savs vārds ne pārāk. Līdzīgi kā Trix. Nav pārāk izplatīts, nav latvisks vai klasisks. Mammai teātra izrāde/luga esot patikusi. Godīgi sakot tīrās šausmas, kā savam bērnam var ielikt lugas varones vārdu, kurai lugā piedevām vēl ne visai laimīgs liktenis???
Apspriesti arī latviskie varianti - Ilze, Dace, Kristīne. Arī neiet pie sirds. Atvasinājumi un pamazināmās formas no mana vārda man vienkārši riebās, bet nebij dūšas pateikt. Tikai tagad varu.
Nekad neesmu domājusi par vārda maiņu, bet laikam vajadzētu, ja jau griež ausīs un nepatīk.
Gribētu dzird Raganas komentāru par šo tēmu, vārda došana jau ir rituāls, simbolisks process.
-
visvienkāršāk pamatot pmlp ar precībām, ticību, vai izrakt kko no senčiem. Vrb kādai vecvecmammai bija kkāds skaists klasisks vārds?
Uzvārds trix nav aktuāli, bet tām kam ir, arī der pameklēties pa senču meitas uzvārdiem... un tur pat i vairāk paskaidrojumu droši vien nevajadzēs.
Kgan, man šķiet, ka viņiem gana labi der arī es tā jūtos un tādu gribu, i viss. Maksā nodevu un maini. Un tad vēl par visiem maināmajiem dokumentiem... tāpēc trix būtu bijis prātīgāk pēc kāzām līdz ar uzvārda maiņu nomainīt arī vārdu - tāpat dokumenti jāpārtaisa. Bet var jau vēlreiz...
-
Kolēģe nomainīja vārdu, nekas pmlp nav jāpaskaidro, iesniegumā ir atbilžu variants dots, ka sagādā diskomfortu, un viss.
-
tāpēc trix būtu bijis prātīgāk pēc kāzām līdz ar uzvārda maiņu nomainīt arī vārdu - tāpat dokumenti jāpārtaisa. Bet var jau vēlreiz...
Vot tad man kurpe nespieda. Ir un ir, da i hrens ar viņu - sajūsmā neesmu, bet cik man tas jālieto. Rakstītā veidā ir OK. Vismaz pietiek ar vārdu, lai zinātu, kurš ir Tas frukts, kas šito sataisījis. Savā ziņā profesionāla atpazīstamība.
Jau uzvārda maiņa man bija reālas sāpes pakaļā. :D Galu galā nav vairs 18 gadi, kad vienīgais sasniegums ir vidusskolas atestāts. :D Gan jau atlikušo pat ne pusi mūža kaut kā novilkšu.
Bet vārda verbalizācija toč uzrauj zosādu.
Jāiemāca sīkajiem lietot niku (bet priekš tam vēl par sīku. Lai vispirms iemācās, kā reāli sauc un kā var sazvanīt). :D Ij miers mājās.
-
Man ir absolūti neitrāla attieksme pret savu vārdu. Par laimi, neesmu nekāda Euluālija, lai būtu jāstreso un trīsreiz jāatkārto, kad man prasa, kā mani sauc :)
-
Pūka, Tavs vārds ir ar ļoti pozitīvu nozīmi, zem Saules enerģijas. :) Tikai jāskatās, kāda enerģija ir Tev pašai kā cilvēkam. Ja Mēnesī, tad rodas disonanse, kas ietekmē visus dzīves procesus - attiecības, veselību, darbu utt. Tas viss ir noskaidrojams.
-
Papildus vārda piemērotību vēl nosaka ar numeroloģijas palīdzību. Un, protams, neizpaliek tīri intuitīvā sajūta - ir piemērots, vai nē.
-
Nekad nav palicis savs vārds, pat nezinu kāpēc,bet mainīt nav bijusi doma,kāda jēga. Vārdā maiņa nav tik vienkārša, var tikai piekabināt bez problēmām otru sev tīkamo un likt visiem sevi tā saukt,bet pavisam nomainīt bez ļoti īpaša pamatojuma nevar.Zinu, jo kolēģe mēģināja.
Ieinteresēja Piafa - kā tad Tevi visi sauc,ir iesauka arī darbā?
-
:D oi, SN, itālijā vēl tā, bet cerams, ka portugālē nejautāsi, kur ir wc :evil:
-
Nīke, lielākā daļa mani sauc uzvārdā, pie tam nevis tā kā pasē rakstīts, bet vīriešu dzimtē (kā tas principā tika arī lietots manai vecmammai oficiāli).
Pārējie reti sauc un šķiet pat izvairās saukt tieši vārdā. Tā parasti dara sveši vai augstākstāvoši. Kaut gan esmu dizrdējusi kā es tieku pieminēta (nu netīšām garāmejot dzirdēju), ka arī augstākstāvošie lieto uzvārdu savstarpēji sarunājoties :)
Mājās es parasti esmu mamma vai "klau", "paklausies" vai citi uzmanības pievēršanas vārdi. Bet visbiežāk saruna tiek uzsākta arī bez tādiem.
-
Nu kāpēc uz vecumu vārdu mainīt? Zinu, ka ir bērni, kas savu vārdu nepieņem un gaida pilngadību, lai varētu nomainīt. Tas nu vēl saprotams.
Uzvārdu arī, vienīgi, ja savs nepatīk. A tā, nesaprotu tās trakās sievietes, kas 7 x precas un katrreiz maina uzvārdu. Vēl visi izglītības dokumenti 7 x jāpārformē. Un tad vēl kabina pie svītriņas otru uzvārdu, kad izšķiras, tad atkal kabina nost. Es uzvārdu neesmu mainījusi un nemainīšu.
-
:D oi, SN, itālijā vēl tā, bet cerams, ka portugālē nejautāsi, kur ir wc :evil:
Tu saki? :) Leišiem jau ar ir daži produkti ar ne pārāk smalku pielietojumu, bet mani tas nerausta :coffee:
-
Man ir sens un klasisks vārds, ar ko bērnībā diezgan slikti sadzīvoju, jo gribējās kaut ko modernāku. Atceros, ka bērnudārzā vārda dēļ apskaudu gan Loretu, gan Sintiju, gan Eviju un Sondru. :) Bet pieaugot, pamazām iemācījos ar savu vārdu tīri labi sadzīvot, un ka tas labi iet kopā kā ar meitas uzvārdu, gan ar laulībā iegūto. Jo vairāk, ka gan vārds, gan uzvārds -latviski un labskanīgi.
-
Bet papildinot, pateikšu tikai vienu. Ja man arī pieaugot, savs vārds nepatiktu vai pat izraisītu diskomfortu, kā te dažas no jums iepriekš pieminējušas, es noteikti to apzinīgā vecumā nomainītu, jo nekas nav tā vērts, lai visu mūžu būtu jāmokās.
-
Nevajag jau nu pārspīlēt,kādas mokas,ka arī vēl tas,ka tiešām,kā jau te minēja - cik bieži tad kāds uzrunā vārdā? Burtu savienojums,vienam patīk,otram nepatīk. Bērnībā un jaunībā vēl var pacepties,bet nopietnos gados par to tā īsti satraukties,tas nav nopietni.
-
Bērnībā patika gari vārdi - visādas Jolantas, Arabellas utml. Pašai savs vārds ne visai patika, it īpaši necietu, ka sauca deminutīvā, bet kaut kad ap augstskolas laiku saradu pat ar to un šobrīd netraucē. Reizēm tikai domāju, cik tas atbilst man, bet traucēt netraucē. Vārds skaitās latvisks, diezgan izplatīts, bet vārdu topa augšpusē nav, Ilžu ir apmēram 2x vairāk (starp citu, pēc pmlp.gov.lv datiem izrādās Inešu Latvijā ir vairāk nekā Ilžu - negaidīju).
Bet par Mārītēm, Mudītēm utml. runājot - mammas vārdu "Skaidrīte" nekad neesmu uztvērusi jēdzieniski, tikai kā skaņu kopu. Domāju tā ir ar visiem šiem vārdiem.
-
Arī brīnos par tiem, kas kaut kā dīvaini uztver vārdus: Sarmīte, Mārīte u.c. Tie ir normāli vārdi, pie tam labskanīgi.
-
Man asociējas ar mazām meitenītēm,ne pieaugušām sievietēm. :)
Kā tad jūs uzrunā,ja vārdā reti???
-
skolas laikā savs vārds ne visai patika. iepatikās, kad sāku braukāt pa ārzemēm, jo tiek uztverts kā eksotisks, parasti saka, ka skaists vārds :) līdz ar to sapratu, ka man patiešām ir visai labs vārds.
p.s no sieviešu vārdiem ļoti patīk Elizabete, vīriešu Aleksandrs. nu, ja mainīt, tad ar mājienu uz carisko/karalisko ģimeni :)
-
O, jā. Ja jau Trix grib, mēs varētu ieteikt vārdus, ar ko Trix kā tēls mums asociējas. Nē, karaliskos nē. Varbūt saīsinājumus no karaliskajiem? Elza, Vika, Kate, Aleksa.. Vēl jau var modernizēt - Ketija, Leksija, Betija vai Beta utt. Bet tie man galīgi neiet kopā ar Trix.
-
O, jā. Ja jau Trix grib, mēs varētu ieteikt vārdus, ar ko Trix kā tēls mums asociējas. Nē, karaliskos nē. Varbūt saīsinājumus no karaliskajiem? Elza, Vika, Kate, Aleksa.. Vēl jau var modernizēt - Ketija, Leksija, Betija vai Beta utt. Bet tie man galīgi neiet kopā ar Trix.
es jau neiesaku, tikai savai ausij tīkamākos nosaucu :)
p.s pēc plika foruma vārdu ieteikt grūti, vajag feisu redzēt
-
Galvenais jau rakstura asociācijas. Bet var jau būt, ka vizuāli viņai piestāvētu Vizbulīte vai Margrieta.
-
Lūdzu, neko garāku par 2 zilbēm! Man jau uzvārds ar mašīnu jāved. :D
-
Jā Trixai ir problēma ar garumzīmēm,tad viņa noteikti ir Inguna vai Ingūna,tas ir līdzīgi kā Egils un Egīls...mūžīgā jaukšanās.
-
Bet Nārai ir "problēma" ar teksta uztveri. :D
Es rakstīju "kā ir, tā ir, garumzīmes netraucē"... Tas būtu tulkojams kā problēma? :D
-
Mani nebeidz paarsteigt, ka, pat augot svaram un gadiem, mani ljoooti biezhi sauc par Inesiiti... resnajos laikos taada gandriiz 90 kg "inesiite", jeezinj...
Bet nee, citu vaardu neprasaas...
-
Man patīk doma, ka pēc foruma Trix piedāvātu vārdu. Kaut vai asociācijas pēc. Man arī varat piedāvāt, sejas nebūs, jāiztiek ar lāča bildi. Es biju Trixi vienu izdomājusi, bet garš. Iešu vēl padomāt.
-
Vienā no Augst. skolām psih. lekcijās nesadzivošana ar vārdu tika bāzēta uz attiecībām ar
vecākiem un sevis (ne) pieņemšanu. Īpaši neiedziļinājos, jo nav aktuāli,
bet domāju ka infu var atrast. Numeroloģijas
un citas mistikas piekritējiem tas, protams, nederēs, jo vēlme ko mainīt
prasīs aktīvu darbību, ne tikai fatālu nolemtību.
-
Oi, tak no ezotēriķu viedokļa vispār vārds var pilnīgi mainīt likteni. Tā kā, Trix, varbūt labāk nemaini, ka nesanāk ziepes. Vai arī tieši otrādi - maini, varbūt ar jauno vārdu par miljonāri kļūsi. Tikai tad vispirms pie kādas babkas - pesteļotājas jāaiziet.
-
Vienā no Augst. skolām psih. lekcijās nesadzivošana ar vārdu tika bāzēta uz attiecībām ar vecākiem un sevis (ne) pieņemšanu. Īpaši neiedziļinājos, jo nav aktuāli, bet domāju ka infu var atrast. Numeroloģijas un citas mistikas piekritējiem tas, protams, nederēs, jo vēlme ko mainīt prasīs aktīvu darbību, ne tikai fatālu nolemtību.
No šitā punkta skatoties, man vārdam bija jāsāk sprūst kaklā pirms gadiem 9-10, nevis pēdējos dažos.
Bet variantus pieņemu. Kas zina, kāds sviests uz vecumu galvā iemetīsies. :)
-
Absolūti necentrēju tekstu uz konkrētu personu. Ja tā saprasts - izviņice.
Vien norādu, ka problēmai allaž ir cēloņi, līdz ar to arī risinājumi :)
-
Nīke, lielākā daļa mani sauc uzvārdā, pie tam nevis tā kā pasē rakstīts, bet vīriešu dzimtē (kā tas principā tika arī lietots manai vecmammai oficiāli).
Pārējie reti sauc un šķiet pat izvairās saukt tieši vārdā. Tā parasti dara sveši vai augstākstāvoši. Kaut gan esmu dizrdējusi kā es tieku pieminēta (nu netīšām garāmejot dzirdēju), ka arī augstākstāvošie lieto uzvārdu savstarpēji sarunājoties :)
Mājās es parasti esmu mamma vai "klau", "paklausies" vai citi uzmanības pievēršanas vārdi. Bet visbiežāk saruna tiek uzsākta arī bez tādiem.
hmm, neesi man kkāda radiniece no 5. ķēves 6. paaudzē? Latvisks koka nosaukums, ko tik tiešām 1. LV laikos lietoja tikai vīriešu dzimtē (arī sievietēm)?
Vsp mani mulsina koku nosaukumu pielāgošana dzimtei, kad sievietēm piebāž galotni pat, ja uzvārds ar to zaudē savu nozīmi - koka nosaukumu. Kāpēc tāda diskriminācija?
Kāpēc sievietei jābūt, piemēram, Bērzai vai Ozolai (kgan visi zina, ka koks ir bērzs, bet sieviete, redz, šajos laikos nedrīkst būt Bērzs vai Ozols), bet vīrietis var būt Liepa, Priede vai Kļava, nevis Liepis, Lieps vai Priedis?
-
Nē, nelatvisks.
-
Anna :coffee:
-
Ir jau arī vīrieši ar reālo koku galotnēm - Andris Eglīte, fotogrāfs (ja pareizi atceros). Un pretēji - Aivars Kļavis, publicists. Nevis Kļava.
Tā ka - bardaks kā visur. Labi, ka šo vēl nesāk tīrīt un uzlabot kāds, kam savajadzējies savas eksistences attaisnošanai izpildīt kaut kādas kustības ar mēli. :(
Gan jau, labi pacenšoties, var tikt arī pie uzvārda Dzenis, ja vecvecmāmiņa tā saukta.
Starp citu, reāls vēl padlaiku stāsts, kā meitene paģērējusi, lai viņa būtu Dzenis, nevis Dzene. Cik saprotu, nekāda mīļā citiem nebijusi, tad nu ieguvusi komplektā kļičku Dzenis-penis.
_______________
Annai bērnībā ir viena nelaime, lai gan vārds man patīk (nezinu gan, vai man) - latviešu valodā pārāk daudz atskaņu... Un jauno dzejnieku nekad nav trūcis. :D
-
Bet vīrieši ir un arī gana populāri ar siev. Galotnēm
Lago Lapsa
Pēteris Kļava
Andris Liepa
Sievietes zinu Ozolas, Oses, Bērzas, Āboliņas bet nevienu, kam butu izdevies izplēst koka , dzīvnieka vai kā cita nosaukumu vīr.dzimtē, kgan visām vecmammām 1. LR laikā bija normāls koka nosaukums. Arī Zaķis, Dzenis utt. Bet šajos laikos neviennu nezinu un droši vien baisa plēšanās...
-
Es gan negribētu uzvārdu vīriešu dzimtē, kaut arī "runājošais".
-
Olga Pīrāga tagdiņās nav Pīrāgs?
-
Nu, piemēram, Kļavis ticamākais tapis sliktu valodas zināšanu dēļ. Lai nu kā ar sievišķotajiem Bērziem un Ozoliņiem, jo var saprast, kur saknes aug, vairāk žēl, ja, vārda dzimti mainot, jēga zūd. Mums kursā bija meitene no Latgales ar uzvārdu Veins, un viņa ļoti cīnījās, lai neviens to nepārtaisa par Veina.
Ir vēl visādas valodas kļūdas, kas rodas vārdus pārveidojot no vīriešu uz sieviešu dzimti. Piemēram, dāma, kurai uzvārds beidzas ar -ela un izspriedu, ka viņas brālis likumsakarīgi ir -els, bet nē - izrādās -elis... It kā sīkumi, bet kaitinoši.
-
Gramatika ta gramatika,
bet VC absolūti ignorējis, ka vēsturiski uzvārdi LV veidoti jēdzieniski.
Un tad dāma ar skaisto uzvārdu Stars pārvēršas par prastu bikšu staru (Stara).
-
Vispār jau "kociņi sieviešu dzimtē" nav kociņi sieviešu dzimtē, bet gan ģenitīvā.
Ozoliņa Līze ir Ozoliņam 'piederoša' Līze, t.i. Ozoliņa sieva = locījums tāds pats kā "galds" un "galda kāja". Un vēl agrāk bija Ozoliņu Līze, t.i. Līze no Ozoliņu mājām. Tā ka, ja skatās pēc jēgas, tad Vīram ar uzvārdu Kaķis ir sieva Kaķa, nevis Kaķe. T.i. Kaķa sieva.
Tikai laiku un tautu staigāšanas rezultātā bardaks saviesies. Sieviešu emancipācija, kad sieviete kļūst par atsevišķu vienību, plus brāļu tautas virsvadība, kad krievam pofig, ko ierakstīt tam fašistam pasē. Tad ir vīrs Podnieks, sieva Pudņika, meita Pudniece. :(
Ir vēl visādas valodas kļūdas, kas rodas vārdus pārveidojot no vīriešu uz sieviešu dzimti. Piemēram, dāma, kurai uzvārds beidzas ar -ela un izspriedu, ka viņas brālis likumsakarīgi ir -els, bet nē - izrādās -elis... It kā sīkumi, bet kaitinoši.
Vot šitais man arī lec acīs un tracina. :(
-
Olga Pīrāga tagdiņās nav Pīrāgs?
Vai kkad dikti neplēsās, lai to izplēstu?
Kkur kko rakstīja, vairs neatceros...
Bet kāpeč būtu jāplēšas par uzvērdu, kas tieši tāds bijis, piemēram vecmāmiņai jaunībā?...
-
Tieši tas Dzenis u.tml. smuki saglabājušies trimdas latviešiem, jo ASV, Austrālijā u.c. ar uzvārdu ķēzīšanu nenodarbojās. un ka tik arī tur nebija sašutims, ka, atgūstot LV2 pilsonību, mēģināja un gan jau arī saķezīja?
-
Mans uzvārds oriģinālā skan vēl briesmīgāk.
Hana man ira pēc fenšuj vai kas tas bija, vārds un uzvārds ne tāds, daugavāā, daugavāā.
-
Kur to var uzzināt, ka vārds un uzvārds ne tāds?
-
Man jaunības draudzene taisījās studēt Krievijā un mainīja no Vilka uz Vilks. Jo krieviski Vilka būtu dakša.
-
Man jaunības draudzene taisījās studēt Krievijā un mainīja no Vilka uz Vilks. Jo krieviski Vilka būtu dakša.
- так вы приедите?
- да, да, приеду!
- нет, ну вы приедите, рита?
- да сказала, что приеду!
- а фамилия! фамилия - приедите???
Priedītēm arī grūti...
-
Vairāki varianti:
- Vai Bērziņš ir?
- Berziņša ņetu!
- Un kur viņš ir?
- Kurviņša tože ņetu!
Телефонный звонок на предприятие
- Здрасьте! Иванова можно?
- Его нет на месте.
- А в цеху его нет?
- А Овцехуев у нас давно не работает.
-
Kur to var uzzināt, ka vārds un uzvārds ne tāds?
Pirmajā lapā kkas bija ierakstīts, pašķirsti tēmu. Ne tāds, kā patīk, bija domāts, nevis neatbilstošs.
-
Atslēgvārds - isidioloģija. Bet labāk neaizraujies :D
-
Ā, tas, kur Zuarguss un Arstarlursmirus.
-
Jā, pie sevišķi labskanīga vārda netikt - lapās autori ir, piem, Rilltuurrs, Sturgurs..
-
Sturgurs vēl neko, tāds skandināvisks izklausās :)
-
Agrāk likās, ka man tāds garlaicīgs vārds. Bet iepatīkas ar vien vairāk.. Īss un ļoti latvisks. Labi saskan ar manu smuko uzvārdu.
Mamma teica, ka gribējusi mani par Ilutu nosaukt!!! Tad gan būtu baismīgi - ļoti nepatīk šis sieiviešu vārds.
-
Tantei bija vārds Elza uzvārds - Gailis
visi sauca par Gaiļu Elzu..jo bija arī citas Elzas rados ...
Ar savu vārdu esmu mierā...
mani vairak satrauc fakts,ka nolaidu lažu (lielu lažu ) izvēloties lielajam puikam vārdu... :(
jauna biju,dura biju..nedomaju liidz galam ar SAVU galvu
zinu,ka puikam viņa vards riebj... es pat atbalstītu,ja viņš gribētu mainīt, bet viņš par neuzņēmīgu... vai es nezinu kas...
vardā viņu sauc tikai darbavietās,kurās nezin viņa hobiju un viņa niku...
visi citi tikai nikneimā...
pat nejustu,ja nomainītu :)
ko Trix ieteikt nezinu...vajadztu kko nešpetnu, piemeram Ita (jaa, man sis vards liekas nešpetns)... :coffee:
bet jā, mani arī reti sauc vārdā, mes tādi dīvainīši...tagad domāju...patiešām ..vardos kādu sauc,ja ir nopietna problēma ..jeb uzrunatais neklapē ausis un vajag uzrūkt... :D
-
Mellen,par Saulvedi nosauci,vai!? :smile:
-
Nāra- nujā :faint: Saulvedis laikam būtu vēl trakāk...lai gan idejiski :confused: :confused: :confused:
Bet nē,neuzminēji... itākā parasts vārds,bet slāvu ...
viņam, kā dziļam nacionālistam,tas kaa sarkana lupata vērsim.
-
Man savs vārds nekad nav paticis, un laikam jau arī tagad īsti nepatīk. Bet ko nu vairs, sava veida vzītkarte. Tas tāpat kā ar savu balsi- citi jau viņu sadzird savādāk nekā mēs paši. Ak, un man patīk, kā mans vīrietis viņu izrunā :)
Toties necerēti tiku pie baigā bonusa- mans otrais šķirtais vīrs atstāja mantojumā Krievijas vāciešu uzvārdu, kurš izklausās visnotaļ latvisks un ir smukāks par manu dzimto! Par uzvārdu es pilnīgi pati sevi apskaužu, paveicās, nu :) :) :)
Sakarā ar vārdu jau agrā bērnībā sapratu vienu svarīgu lietu. Mums bērnudārza grupiņā bija meitene, tāda smuka un atraisīta, un viņai bija vārds, kuru es būtu gribējusi sev! Klusi pie sevis īgņojos, ka, lūk, tā tai dzīvē notiek- vieniem viss, citiem- nekas...un paklusām vēroju to meiteni. Un, vērojot, sapratu, ka varbūt pilnīgi visas lietas, kas ir viņai, es tomēr negribētu sev. Piemēram, man ne īpaši patika viņas mamma. Un tad palēnām nonācu pie slēdziena, ka nav vispār jēgas kādu apskaust. Jo, ja būtu jāmainās, mēs tik un tā nebūtu ar mieru mainīties pilnīgi visā. Un tad jau ko, katram savs.
Bērniem vārdus domāju ilgi un rūpīgi- lai labi skan visās/pēc iespējas daudzās valodās. Tāpēc vārdi ir visai parasti, bet nekādu samulsumu ar izrunu vai dokumentiem neizraisa. Meitai agrāk savs vārds neesot paticis, bet tagad ir labāk. Puikam ir mana vectētiņa un vecvectētiņa vārds. Jā, mana vecmāmiņa apprecēja vīrieti, kuru sauca tāpat kā viņas tēvu :) Tāds labs, stingrs vārds, manā skatījumā. Meita uzvārdu nav mainījusi, bet, ja nu kādreiz sadomās, tad dabūs smuku latvisku uzvārdu- atkal labi.
Kad lika vārdus mazbērniem, man sākumā bija grūti mazmeitas vārdu sagremot. Tagad redzu, ka šis, manā bērnībā ļoti retais vārds, atkal ieiet modē un ir visai populārs. Mazdēlam atkal izvēles procesā panesās tādas versijas, ka man mati metās sirmi :rofl: bet gala rezultāts ir labs.
Atcerējos vēl vienu stāstu par vārdiem. Vienam manam azerbaidžāņu draugam sākumā bija iecerēts cits vārds. Bija jau tā kā izlemts. Un tad ieradās vecvecmāmiņa no kalniem, paskatījās un sīko un pateica"jūs ko, tas tak nav nekāds...! Tas tak ir skaidrs ...!" Un tā kā viņa bija uz to brīdi vecākā dzimtas locekle, viņas vārds bija likums. Manuprāt, puisim paveicās :)