Sarunu forums
Noskaņojums => Dienas pļāpa => Tēmu iesāka: reno 2015. gada 30. oktobris, 15:36:54
-
http://www.delfi.lv/aculiecinieks/news/blogi/kembridzas-universitates-studenti-kapec-mes-neuznemtu-latvijas-vidusskolenu.d?id=46657151
Laikam jau puiši zin, ko runā.Kaut kas smagi nav kārtībā. No otras puses -motivēt jaunieti 16 gadu vecumā cīnīties ar matrmātiku ir diezgan grūti, un ja speciālisti trūkst visā pasaulē, tā ir visur.
Mēs jau gan arī savējo pierunājām stāties eksaktajā klasē, un tas viņam bojāja visus vidusskolas gadus. Vienīgais labums - kad Mākslas akadēmijā stāstīts par optiku, visu esot sapratis
-
Par 3.daļu pilnībā piekrītu. Ko tur vēl gribēja obligātu - fiziku?
-
Var jau būt. Man grūti spriest, ka'ir tagad. "manā" laikā un skolā bija puslīdz OK, bet arī daudz lieku priekšmetu, kas atņēma enerģiju un neļāva tik daudz laika un uzmanības veltīt tiešām interesējošajiem.
Nu aš nevienu vēstures gadaskaitli neatceros, tāpat kā neviena latviešu literatūrā apķidātā autora dzīves nianses un gadus. Nekad nekur nav noderējuši.
Un CE matemātikā jau tad bija viegli. Gan 9., gan 12. un tas bija pirms daaaaaaaudziem gadiem. Ja tie kļuvuši vēl vieglāki, tad tiešām neredzu no tiem nekādu jēgu. Ja vēl tie vsp nekur nekotējas, tad moš netērēt naudu.
A kembridžai neder nevienas vidusskolas atestāts, vai ģimnāziju tomēr der? Jo kā tad tie džeki tur tomēr tika iekšā? Vai videni pabeidza UK?
-
1. Valsts Ģimnāzijā ir Bakalaura klase, no tās pilnīgi noteikti tiek iekšā, jo visu mācās angliski. Stājoties 1.VĢ papildus angļu val eksāmens
Tiek olimpiāžu uzvarētāji ar noliktu angļu val. testu. Teicamniekam vidusskolniekam vulgaris laikam tiešām nekādu izredžu
-
Interesanti, ka neder vien LV diplomi. Igauņu un lietuviešu der.
Es sapratu,ka musēiam iztrūkst kaut kāda analizējošā??? daļa.
Varbūt kļūdos, klausījos pa “ausu galam “.
Tas ,ka izglītība mums balstās uz faktu iegaumēšanu, ne kreativo domāšanu ari fakts.
Tāpat tas, ka skolotājs pārsvarā strādā ar “vājo galu “arī fakts.
Ar talantīgajiem tad, ja paredzamas olimpiādes. Pie tā jau pierasts un nešūmējos.
-
Pie tā jau pierasts un nešūmējos.
..bet vajadzētu.
-
Bet staajas tak muuseejie aarzemju augstskolaas... un iestaajas...
-
Tagad Kembridžu uzrakuši. OK, par to runāt vajag.
Bet arī tie, kas tepat studēs, kvalitatīvu vidējo pelnījuši. Apzinīgākās augstskolas propedeitiskos kursus taisa, neapzinīgākās atmet ar roku un skatās, lai maksa regulāri samaksāta.
-
..bet vajadzētu.
Man ne. Kam vajag, lai šūmējas. Saprotu, ka stunda tik gara, cik gara ir un skolotājs
viens pret 30. Tie kam priekšmets ne mājās padodas arī mājās īpaši nemācās
jo -ja nepadodas, tad arī īpaši neinteresē.
Spējīgais atbildes meklē un atrod pats,kas pat vērtīgāk.
Olimpiādēm tāpat ārpus stundām, ir bijis pat svētdienā,
jāsaka vien paldies skolotājai par savai ģimenei atņemto laiku. :)
-
1. Valsts Ģimnāzijā ir Bakalaura klase, no tās pilnīgi noteikti tiek iekšā, jo visu mācās angliski. Stājoties 1.VĢ papildus angļu val eksāmens
Tiek olimpiāžu uzvarētāji ar noliktu angļu val. testu. Teicamniekam vidusskolniekam vulgaris laikam tiešām nekādu izredžu
zinu. Tad bija starptautiskais bakalaurāts. Tad ne tikai olimpiāžžu uzvarētāji, bet vsp rv1ģ iekļuvušie, kas labākie EN testā.
Tad rv1ģ bija arī savi eksāmeni.
Tieši tāpēc jautāju,ka zinu ka no rv1ģ oksbridžā ir bijuši un ir gana daudzi.
-
Man ne. Kam vajag, lai šūmējas. Saprotu, ka stunda tik gara, cik gara ir un skolotājs
viens pret 30. Tie kam priekšmets ne mājās padodas arī mājās īpaši nemācās
jo -ja nepadodas, tad arī īpaši neinteresē.
Spējīgais atbildes meklē un atrod pats,kas pat vērtīgāk.
Olimpiādēm tāpat ārpus stundām, ir bijis pat svētdienā,
jāsaka vien paldies skolotājai par savai ģimenei atņemto laiku. :)
ir skolas, kur olimpiādēm drusku gatavo ari stundu laikā. Rv1ģ, piemēram. Tas droši vien nav mainījies
-
ir skolas, kur olimpiādēm drusku gatavo ari stundu laikā. Rv1ģ, piemēram. Tas droši vien nav mainījies
RV 1ģ jau ir izlase, ja kas. Nākamo māc. gadu varēšu komentēt precīzāk.
Pašubrid tā izskatās.
-
Man ir cits viedoklis. Nu nav tā mūsu izglītība sliktākā, nav. Citādāka pieeja - jā. Ja kritērijs ir tikai viena Kembridža - oi nu atvainojiet... Zinu tādus, kas tur mācās - nu viņi zināja noteikumus, pirms tam vecāki atpogā piķīti un palaiž šos vietējā koledžā...
Šobrīd pasaulē kotējas tieši daudzpusīgie, zinātnē. Tā teikt - starpnozaru speciālisti... un kur tad tāds nu radīsies, ar saviem 3 šauri specializētajiem priekšmetiem vidusskolā? Un jā. es neteoretizēju. Man divas studentes ģimenē. ok, neviena nav Kembridžā, bet tā jau ir tikai viena no daudzàm vietām pasaulē, kur mācīties...
-
mums sāpe bija, ka skolotāja strādā "uz olimpiādi"un pārējie var kulties, kā prot
-
Saprotu, Reno, jo tas bērns,kuram prieksmets interesē, jebkādā veidā atbildes meklēs.Protams,labi,ja skola atbalsta. Bet ja ne ar nav pasaules gals. Spriežu pēc sevis.
Varbūt tas ceļš mazliet garāks,bet vienalga nav neiespējams.
Man bija lietas, kas 12 gadu vecumā vienkārši. “nepieleca“ neskatoties uz privātskolotāju.
15 gados domāju -jēz, es tad stulba ,vai biju??? Tā ka...
-
skaidrs, ka nav. Bet ja cilvēks saka -tas man 3 gadus no dzīves totāli sabojāja... Bet es jau arī biju tā kas teica -akadēmija-tikai pār manu līķi (nu jau es 2 gadus beigta) un bāzos ar eksakto līniju.
-
Tā nav tikai Kembridža. Daudzas labākās britu, skotu augstskolas neņem. Zinu konkrētu gadījumu, kad Edinburga nepaņēma ar visiem mūsu A leveļiem. Stulbākais tas , ka tas jau gadiem tā - nu nevar būt , ka ministrija nezin.
Par specializāciju un "generālistiem".
Es domāju ir ok, ka mums ir vairāk priekšmetu vidusskolā, kā šauri specializētajās vidusskolās. Katram ir jāzina bioloģijas, fizikas, ķīmijas pamati- jo tā ir ikdienas dzīve mums apkārt. Etiķa esence piemēram nav nevainīgs ūdentiņs. Matus nevajag fēnot stāvot vannā ar ūdeni utt. Bet man ir kategoriski iebildumi pret SATURU, kas un kā tiek mācīts šajos priekšmetos. Sākot jau ar idiotiskajām darba burtnīcām mazajās klasēs.
Piemēram vēsture - mani izsauca uz skolu, jo bērns mazās klasēs nebija uzzīmējis kaut kādu laika skalu, ar n tajiem gadskaitļiem. Laika skala ir brīnišķīga lieta, bet vai jāzin no galvas? Nē, nē, nu nevajag no galvas, bet lai viņš uzzīmē (!) to uz lapas un būs jau labi! wrf? Sapratu, ka mana vēstures skolotāja ir reinkarnējusies! Man neko dzīvē nav devis tas, ka es zinu, kad notika Ēģiptes apvienošana,kurā gadā uzcēla Heopsa piramīdu un kurā gadā notika kauja pie Haironejām...
Un par matemātiku zinu, ka vēl tikai dažus gadus atpakaļ 1.vidusskola mācīja matemātiku pa kluso no krievu laikā izdotām grāmatām. Jo modernās ir s....
Un pareizi tas students pateica - ir pilnīgi vienalga vai tur interaktīva tāfele, vai parastā....
-
Oi, tā cepšanās par gadskaitliem, es mācoties ar cepos :rofl: un pusi neatceros :rofl:
Tik tagad saprotu, ka tā tiek trenēta atmiņa, nevis man mūžam jāzina
Kleopaatras dzimšanas diena :rofl:
-
mums sāpe bija, ka skolotāja strādā "uz olimpiādi"un pārējie var kulties, kā prot
Man savulaik skolā bija pretēja sāpe - ka tikai nesekmīgo nebūtu, pārējie izkulsies paši. Izsauc skolotāja klases priekšā vienu dunduku un pusstundu tērpina, cenšoties izvilināt no viņa kādu sakarīgu teikumu, lai ieliktu to bezizmēra staipāmo trijnieku. Pārējie "klausās", t.i., kavē sev laiku, kā nu māk. Kādreiz dienas beigās domāju - a zafig man tāda laika nosišana, KO es te daru, neko. Videnē biju ieviesusi sev "brīvo apmeklējumu"- gāju, kad bija nopietnākās stundas vai kādi atbildīgi kontroldarbi rakstāmi, bet tukšajās "atsēžamajās" dienās "bastoju", nododoties savam hobijam. Un nejutos itin neko zaudējusi vai iekavējusi.
-
Oi, tā cepšanās par gadskaitliem, es mācoties ar cepos :rofl: un pusi neatceros :rofl:
Tik tagad saprotu, ka tā tiek trenēta atmiņa, nevis man mūžam jāzina
Kleopaatras dzimšanas diena :rofl:
nu vismaz manu atmiņu tādā veidā uztrenēt nav izdevies.
Ir otra versija: galva nav miskaste... Es vsp daudz ko aizmirstu, visu paturēt vnk nespētu
-
bet es zinu, ka Viljams Iekarotājs iekaroja Angliju -1066.!! Iemācīts šķiet 8. klasē
-
Visu nav arī jāatceras. Atmiņa patiesi ir trenējama. Ir pilnīgi vienalga vai mācies
dzejoļus no galvas, vēsturiskus faktus, svešvalodas vārdiņus... jo vairāk trenē,
jo vairāk atceras.
Atmiņa ir gan īstermiņa, gan ilgtermiņa, vipār gana smalks mehānisms.
-
Bet pavisam veca gājuma ļaudis taču zināja kaudzēm dzejoļus no galvas, mācījās arī latīņu un daži pat grieķu valodas. Nu jā, bet fizikā viņiem bija jāzin mazāk
-
No rrīta Vētra skaidroja par to Kembridžu. Fufelis tas viss. Arī angļu regulāro skolu absolventi bez sagatavošanas kursiem Kembridžā nevar tikt tāpat kā latvieši. Tur ir iestāšanās pretendentu atlases sistēma un valsts tur ņipričom - žurnaļugu pīle
-
Es piekrītu pilnīgi par to neprasmi analizēt un domāt...kā to nosaukt? Es teiktu, atbildīgi :) Tā, it kā no tavas atbildes uz jautājumu būtu atkarīgs konkrēts lēmums. Un to pie mums neprot ne tikai vidusskolnieki, atceramies Zolitūdes maximu.
Bet par šauro specializāciju nepiekrītu. Ir jāsaprot kopsakarības. Var nezināt konkrētas lietas, bet ir jāsaprot, ar ko tās ir saistītas un kur vajadzības gadījumā varēs noskaidrot. Mums augstskolā teica: jums nav jāzina viss, jums ir jāzina, kur visu ātri var atrast :)
Visu veidu "ģēniji" (pēdiņās ne ironijas dēļ- vnk tie cilvēki ne vienmēr ir ģeniāli, bet tādi- ar specifiski konfigurētu prātu, kas uztver tikai noteikta veida informāciju)- tas ir īpašs gadījums, un viņiem jāļauj iet savu ceļu, lai kāds tas arī nebūtu. Zinu puisi, kurš 10. klasē kategoriski paziņoja, ka uz skolu vairāk neies; tā arī nepabeidza; tagad strādā par programmētāju Kanādā. Darbu atrada pats internetā; vecāki datoros - pilnīgas nulles. Pārējiem jāmāca prāta konfigurāciju variēt un apgreidot pēc nepieciešamības.
Ja godīgi, sekmes visās jomās daudz lielākā mērā ir metodes nekā kaut kādu mistisku iedzimtu talantu jautājums.
-
No rrīta Vētra skaidroja par to Kembridžu. Fufelis tas viss. Arī angļu regulāro skolu absolventi bez sagatavošanas kursiem Kembridžā nevar tikt tāpat kā latvieši. Tur ir iestāšanās pretendentu atlases sistēma un valsts tur ņipričom - žurnaļugu pīle
Protams, viņi tur kārto savus A-levels un svīst kā traki, un tāpat ir skolu noslāņošanās , nerunājot nemaz par privātajām. Bet mūsējie, kā es saprotu, netiek pat pielaisti mēģināt
-
Protams, viņi tur kārto savus A-levels un svīst kā traki, un tāpat ir skolu noslāņošanās , nerunājot nemaz par privātajām. Bet mūsējie, kā es saprotu, netiek pat pielaisti mēģināt
Bet kā tad tur tomēr daži tikušu? Kaut kā nesaprotu to visu, kā tie 2 kadri (šoreiz attiecībā uz viņiem gribas pielietot tomēr tādu apzīmējumu) iestājās Kembridžā? Laikam jau, lai iestātos, nākas pierādīt savu nestandarta domāšanu un prasmi pārvarēt šķēršļus... Bet par to milzīgo starpību starp skolu un augstskolu, ko [puiši minēja, cik atceros, vismaz gadus 35 atpakaļ, kad pati sāku mācīties pēc vidusskolas augstskolā, arī izjutu to pašu. Varbūt, ka tagad Latvijā tiešām augstskolas degradētas tik tālu, ka vairs šādu izjūtu nav...
-
Atmiņas treniņš . Daudz faktu zināšana. Nu nezinu. Es piekrītu flyingcat - jāzina kopsakarības un kur meklēt, kādi jautājumi jānoskaidro.
Piemēram kulinārija, es gribu citronu krēma(deserts) recepti. Es varu patērēt daudz laika meklējot viņu pie zupām. pat iesitot vārdus "citronu krēms" man iedos kaudzi ar kūku receptēm ar citrona krēmu. Bet ja es zinu, ka ir tādas kategorijas kā zupas, otrie, deserti, mans meklējumu loks krietni sašaurinās - es meklēju pie desertiem, jo tas ir deserts.
Tāpat ar vēsturi - vispirms notika tas, nākošajā periodā jaunie apstākļi "izsauca" tādus un tādus notikumus, bet zināt precīzus gadus priekš kam?
-
Es vēl tagad atceros un varu no galvas noskaitīt skolā mācītus dzejoļus, arī svešvalodās, bet trigonometriju esmu laimīgi aizmirsusi uzreiz pēc eksāmena augstskolas pirmajā kurā. :)
Mazais bērns gan labi atceras visādus faktus un skaitļus. Pati par to brīnos.
-
Nez, man šķiet, ka kārtējā turlupiņu lieluma mānija jeb mazvērtības kompleksi.... Ka nu tagad visiem jābūt studējušiem oksbridžā, citādi aš neskaitīsies laba ģimene, labi bērni un gana kruti vecāki.
IMO, oksbridžai visus šejienes turlupiņus tik tiešām nevajag. Sorry, get over it :D
Reno, ar mākslinieku neko nepadarīsi... Vēl atceros, "labrīt, nākamie deputāti, ministri... un dzejnieki"
-
:rofl: Tex, ar netrenētu atmiņu vecumā neatcerēsies kur mājas :P
Par infu piekrītu, galvenais saprast kopsakarības un prast meklēt.
-
bet es zinu, ka Viljams Iekarotājs iekaroja Angliju -1066.!! Iemācīts šķiet 8. klasē
Šito es arī zinu, bet šo skaitli iegaumēju tikai augstskolas studiju laikā - manai specialitātei ļoti svarīgs :)
-
tuk, par to es nemaz nebrīnīšos, ņemot vērā savas izredzes davilkt līdz 100+ un demencei :(
Ko tad neļauj kontroldarbos izmantot smartphonus? VISI uzreiz prastu atrast, kurā gadā kastur dzimis :)
-
;) atcerējos dažu sūksīišanos par IMHO (kaut kur nozudusi),
veikli atrasto infu, par to ka neveido dialogu.
:rofl: Ja sarunas laikā pēc katra fakta rakāsies smartā, nu nez‘...
Izglītības sistēma jau vispār pielāgota vidējam “patērētājam“,
Nekad nebūs apmierināts ne stiprais, ne vājais gals,ne ātri uztverošie,ne lēni .
Viskomfortablāk jutīsies tie, kas pa vidu.
-
Jei bogu netceros nevienu sarunu, kurā man būtu jāpiesauc kkādas vēsturiskas personas vai rakstnieka dzīves gadi... Nevienu. Laikam baisi neinteliģentas man tās sarunas :D
-
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/juris-puce-kembridza-mums-nespid.d?id=46655413
par faktu un datumu piesaukšanu -vispār laikam lietojam gan, pat mājas sarunās. Nupat nospriedām, ka pie visām nelaimēm vainīga Francija -sākot no 17. gadsimta vesels saraksts
-
Jei bogu netceros nevienu sarunu, kurā man būtu jāpiesauc kkādas vēsturiskas personas vai rakstnieka dzīves gadi... Nevienu. Laikam baisi neinteliģentas man tās sarunas :D
Tev varbūt nav gadījies saskarties ar Krievijas jauniešiem :) Tādiem, kas jauc I un II pasaules karu vai uzskata, ka Rīga ir "kaut kur pie Melnās jūras"... Tad uzreiz ir skaidrs, ka lietu kopsakarību nezināšana padara cilvēku spriest-nespējīgu jebkurā jautājumā.
-
100% Piekrītu Pūces teiktajam.
-
Nē, vispārīgai sajēgai par vēsturi uc lietām, protams, jābūt. Runa ir par to, ka konkrētu gadskaitļu iekalšana gan neviena dzīvību neglābs un inteliģenci nepaaugstinās.
-
Vispār tieši vēstures fakti visbiežāk tiek noklusēti, primitīvi vispārināti vai klaji sagrozīti politisku mērķu labā. Laikam tieši tagad vēsture kļūst īpaši aktuāla- maz kura zinātne ir tikusi tik bezkaunīgi izmantota nezinātniskiem mērķiem.
Un tad atkal- atcerieties mūsu diskusijas šeit- par potēm, par kontracepciju, par satiksmes noteikumiem...ļoti emocionālas diskusijas. Bet vai var kvalificēti piedalīties tādā diskusijā bez zināšanām? Labi, diskusijas...bet mūsu ministri pieņem lēmumus šajās un citās sfērās, nebūdami attiecīgās jomas profesionāļi. Pieņem lēmumus par nodokļiem, nebūdami ekonomisti, lēmumus par būvniecības noteikumiem, nebūdami inženieri...Mēs viņus apsaukājam par neliešiem un kā vēl ne, bet tas viss taču pēc būtības ir izglītības trūkums un neprasme ātri apgūt un strukturēt informāciju.
-
Man gan viedoklis, ka pēc varas “laužas “ ne tā gudrākā un intelegentakā sabiedrības daļa.
Un arī fakts, jo mazāk zina, jo gudrāks jūtās. Diemžēl.
-
Vēsture vsp slidena lieta. PSRS laikos vēstures grāmatās bija viens, 90tajos jau kas cits un tagad vēl kas cits. Par to pašu vēsturi.
T.i. NEVIENS īsti nezina, kas un kā tur bija, jo klāt nebija.
Nu tādus lielos faktus, ka bija WWI un WWII, rus revolūcijas jā, bet sīkākās niansēs mēs klāt nebijām un 101 niansi, kas vrb daudz ko ietekmēja nekad neuzzināsim. Piemēram, "manā laikā" tajā pašā rv1ģ klaji nemācīja par Ulmaņa orientāciju...
Tagad jau sakot tieši. Kaut gan ir dzejnieku un rakstnieku rakstiskas liecības, ka Munters pie viņa regulāri nakšņojis. Var jau būt ka kārtis spēlēja, protams. Bet man to nemācīja.
Vai tas tajos laikos viņu padarītu šantažējamu un iegāztu visu valsti? fvz. Varbūt visi visu patiesībā zināja, kas vsp interesējās?
Es par to, ka šādu sīku un ne tik sīku nianšu var būt vēl tūksošiem, par ko vairums neko nezina, līdz ar to vairums līdz kopbildei nekad netiks ne ar ne bez skolas. Kgan agrākos laikos cilvēki rakstīja dienasgrāmatas un laikabiedru aprakstos daudz kas varētu būt saglabājies vismaz attiecībā uz 20.g.s.
-
Vēsture vsp slidena lieta. PSRS laikos vēstures grāmatās bija viens, 90tajos jau kas cits un tagad vēl kas cits. Par to pašu vēsturi.
T.i. NEVIENS īsti nezina, kas un kā tur bija, jo klāt nebija.
Es par to, ka šādu sīku un ne tik sīku nianšu var būt vēl tūksošiem, par ko vairums neko nezina, līdz ar to vairums līdz kopbildei nekad netiks ne ar ne bez skolas. Kgan agrākos laikos cilvēki rakstīja dienasgrāmatas un laikabiedru aprakstos daudz kas varētu būt saglabājies vismaz attiecībā uz 20.g.s.
Taisnība. Bet to, kā minimums, vajadzētu apzināties. Savukārt, ja cilvēks vēlas ar argumentiem piedalīties politiskās diskusijās, kas balstītas uz vēstures notikumiem, tad ir skaidri jāapzinās, ka nevienam nav pilnas kopainas. Bet cilvēki, kuri no bērnības nav trenēti salīdzināt un analizēt faktus, viņiem nemaz nerodas tāda sajūta, ka viņi kaut ko nezina. Teiksim, tā Krievijas propaganda, kura ir fiziski bīstama valstij, bet notiek netraucēti katru dienu- lai to uztvertu kritiski, ir jāzina ne tikai noteiktas vēstures nianses...vēl būtu labi zināt pūļa psiholoģijas pamatus...skolas laikam tiešām par maz[/size][size=78%]...[/size]
Man savā laikā ļoti patika matemātiskais pamatojums teicienam: jo vairāk es zinu, jo vairāk saprotu, ka neko nezinu. Tā nav koķetērija, tā ir matemātika. Iedomājamies apli, tā perimetrs ir noteikta garuma riņķa līnija. Aplis simbolizē lietas, kuras mums ir zināmas. Jo mazāks aplis, jo mazāks perimetrs- tātad robeža ar vēl nezināmām lietām. Vēl labāk to ilustrē sfēra. Un tad, kad zināmo lietu kopums kļūst patiešām liels- tikai tad mēs sākam aptvert, cik milzīgs ir vēl nezināmo lietu kopums :)
-
Jap,j o mazāks aplis, jo vieglāk manipulēt. Varai izdevīgi.
Tālab arī tā gadiem ilgā “nespēja“(nevēlēšanās) sakārtot izglītības sistēmu LV.
Un domāju, tas vilksies vēl ilgi. Jo savus var izglītot ārpus LV.
-
Man vēl bija tas gods fizikas eksāmenā aprakstīt (aha, iestājeksāmens fizikā - rakstiski, pēc prastas vidusskolas) transformatora darbības principu un uzbūvi. Vēl bija 2 uzdevumi, ja pareizi atmiņa darbojas - ātrumu un paātrinājumu aprēķins. Standarta eksāmens. Plus ķīmija - 2 teorijas jautājumi no organikas un neorganikas un 2 uzdevumi - oksred reakcija un masas aprēķini. Plus sacerējums par visai konkrēta rakstnieka darbu (tā viegli - lapas 3) ar vērtējumu gan saturā, gan gramatikā. Plus matemātika - teorēmu pierādījumi un 4 uzdevumi.
Tas viss vēl papildus vidusskolas beigšanas eksāmeniem. Un nekāda vidējā temperatūra palātā, jo augstskolai savas prasības un šķavāt uz centralizēto eksi, kuru liek visas dievgosniņas.
Tagad mammucis nervus bendē tehniskajā augstskolā pamatskolas fizikas kursu dolbījot augstskolas studentiem... TEHNISKAJĀ AUGSTSKOLĀ! Cācām, kurām fizika nekad nav mācīta.... Murgs.
-
Nu un ko tad tagad no tādiem augstskolu beidzējiem gaidīt? 3 gadu laikā (bakalaurs! augstākā izglītība! - izsmiekls) apgūta fizika un ķīmija vidusskolas līmenī, apgramstīta matemātika....
Tie, kuri savulaik pameta pēsēresu, augstu kotējās aizdīķijā - lai vai kāda politiskā draza tika galvās dzīta, bet zināšanas arīdzan tur tika sabāztas.
-
Nu augstskolai tomēr nevajadzētu pasniegt vidusskolas mācību vielu.
Netiec līdzi, pēc pirmās sesijas - adjē.
Šķiet augstskolas ieinteresētas saglabāt nespējīgos studentus finansējuma dēļ un
“ražot“ diplomētus stulbeņus.
-
Savulaik augstskolaa anglju valodu- gurkjojos visus 4 semestrus, jo maaciija paareejos, kuri vsp ne buu ne mee... veel tagad nesaprotu, kaapeec nepiekritu piedaavaajumam uzreiz nolikt eksi un vairs nenaakt...
A skolaas tagad padziljinaatie kursi vai kaa vinjus tur atcelti? Mums, piem, kjiimija un biologjija bija "profilkurss" un stundu par to kudi vairaak... kopuma 8-10 maaciibu st dienaa... a "humanitaarie" izveeleejaas gjeograafiju (1 st nedeeljaa), kultuuras veesturi (1st nedeeljaa) un rezultaataa jau pusdienslaikaa no skolas prom...
Aa, anglene bi profils no pirmaas klases, arii videnee tur nekas nemainiijaas...
-
Un olimpiaadeem muus gatavoja peec stundaam, nevis stundu laikaa...
-
Nu un ko tad tagad no tādiem augstskolu beidzējiem gaidīt? 3 gadu laikā (bakalaurs! augstākā izglītība! - izsmiekls) apgūta fizika un ķīmija vidusskolas līmenī, apgramstīta matemātika....
Tie, kuri savulaik pameta pēsēresu, augstu kotējās aizdīķijā - lai vai kāda politiskā draza tika galvās dzīta, bet zināšanas arīdzan tur tika sabāztas.
Nekad vairs nebūs tā kā bija. Tehnoloģijas komplicētas, dzīve atvieglota, cilvēciņiem nav jārūpējas pašiem par savu eksistenci un komfortu. Visu var nopirkt. Vairs nebūs tādi fizmati, kas savā siltumnīcā no svalkā savāktiem komponentiem uztaisa automātisko ventilāciju un automātisko laistīšanas sistēmu. Un pasaule parāda, ka, ja vieni spēj nomenedzēt iekārtas izgatavošanu, tad tādus, kas to spētu kvalitatīvi apkalpot, vairs nevar atrast.
Jautājums - vai par to jaunā paaudze jānosoda, vai arī tā ir viņu dzīves realitāte un viņi pie tā nav vainīgi. Un tas, ka mēs sākam viņus kritizēt - tas ir tas pats visos laikos bijušais paaudžu konflikts, tipa, kad mēs augām...
Bet nenoliedzami, tie, kas ir trenēti uz domāšanu, tiem ir milzīgs handikaps tālākā dzīvē.
-
Domāju, ka ne tik daudz pie vainas ir mūsu skolu apmācības sistēma, cik politika. Nu nav tak nekāda īpaša vajadzība tajā pašā Kembridžā uzņemt migrantus, t.sk. latviešu jauniešus. Tādējādi radot konkurences pastiprināšanos.
Un otra lieta-cik no tiem, kas cenšas iestāties augstskolās patiešām vēlas izzināt un izmācīties visu iespējamo izvēlētā profesijā?Cik cenšas tur iekļūt''papīra'' dēļ?Un vai vispār ir kaut kāda kaut aptuvena nojauta, cik no studentiem arī strādās savā profesijā-t.i.viņiem tajā ir garantēta darbavieta? Manuprāt-piedāvājums nav salīdzināts ar pieprasījumu.
Augstskolas gan šeit,gan citur ir kaut kādā ziņā zaudējušas savu prestižu,ja tajās ir iespējas iekļūt par naudu un kukuli,ja tajās muļļājas studenti bez patiesas intereses un perspektīvas.
Augstskolai vajadzētu būt tiktiešām augstākai. Ar noteiktu zināšanu kopumu,kas jāzin tajā iestājoties-un vienalga,kādā ceļā tas iegūts - vai pēc mūsu izglītības sistēmas vai viņējās.
Konkurence ir skarba cīņa.
-
Jā, tas ir vēl interesantāks jautājums. Pieņemsim, ka skolēns ir ticis oksbridžā. Vai pēc tās viņš atgriezīsies LV un ko viņš te darīs?
Vai kādam te viņš ar savu oksbridžas diplomu un zināšanām būs vajadzīgs? Vai te vispār viņa jomā kkas notiek? Un pat ja no tiek, vai vecie buki, kas pieraduši tapt baroti, vsp ņems pretī tādu, kas par viņiem 3 galvas tiesas gudrāks?
Nez, man zināmie, kas aizbrauca uz oksbridžu nu bīda zinātni citur... jo te vnk nav ko bīdīt... Tas vēl neskaitot atbirumu uz "satikās, apprecējās" rēķina...
Kāda bija pretestība, kad te kāds bija sataisījies to iesīkstējušo murgu, lasi, šejienes izgl. sistēmu, reformēt... Cilvēks tik sev veselību sabojāja...
-
Un vēl tiem,kas brāķē mūsu izglītību-ja paskatās uz mūsu aizbraucējiem-tie gandrīz visi ir spējuši labi iesaistīties mītnes zemju darba tirgū un no sēņu lasītājiem ātri vien tikt pie kā labāka.Vai tas nav galvenais rādītājs-spēja konkurēt darba tirgū?Spēja strādāt arī ārzemēs?Tie visādubridžu papīri ir tikai apliecinājums,ka pabeigta augstskola.Bet galvenais tak ir-latvieši var! ar savām it kā nederīgām un nepareizām izglītībām būt labi un zinoši darba darītāji.Pierādīts praktiski.
-
Un vēl tiem,kas brāķē mūsu izglītību-ja paskatās uz mūsu aizbraucējiem-tie gandrīz visi ir spējuši labi iesaistīties mītnes zemju darba tirgū un no sēņu lasītājiem ātri vien tikt pie kā labāka.Vai tas nav galvenais rādītājs-spēja konkurēt darba tirgū?Spēja strādāt arī ārzemēs?Tie visādubridžu papīri ir tikai apliecinājums,ka pabeigta augstskola.Bet galvenais tak ir-latvieši var! ar savām it kā nederīgām un nepareizām izglītībām būt labi un zinoši darba darītāji.Pierādīts praktiski.
ne tuvu ne visi, Ezme, ne tuvu...
-
Jā, tas ir vēl interesantāks jautājums. Pieņemsim, ka skolēns ir ticis oksbridžā. Vai pēc tās viņš atgriezīsies LV un ko viņš te darīs?
Vai kādam te viņš ar savu oksbridžas diplomu un zināšanām būs vajadzīgs? Vai te vispār viņa jomā kkas notiek? Un pat ja no tiek, vai vecie buki, kas pieraduši tapt baroti, vsp ņems pretī tādu, kas par viņiem 3 galvas tiesas gudrāks?
Nez, man zināmie, kas aizbrauca uz oksbridžu nu bīda zinātni citur... jo te vnk nav ko bīdīt... Tas vēl neskaitot atbirumu uz "satikās, apprecējās" rēķina...
Kāda bija pretestība, kad te kāds bija sataisījies to iesīkstējušo murgu, lasi, šejienes izgl. sistēmu, reformēt... Cilvēks tik sev veselību sabojāja...
Man ir savs viedoklis par to darbošanos IZM. Minētā persona ir tipisks "ideju ģenerators", kurš vienkārši nebija, nav un nebūs spējīgs kādu savu ideju norealizēt. Labs, varbūt pat izcils ministra padomnieks, bet ne ministrs. No tā arī visas problēmas...