Sarunu forums
Es un mēs => Sirdslietas un ģimenes lietas => Tēmu iesāka: lumbergs 2015. gada 21. decembris, 18:34:23
-
Gribēju pajautāt,cik svarīgi ir apzināt savas saknes? Vai esmu jocīga, ka to nedaru? No tēva puses viss ir kārtībā, radiņi ielikuši lielu darbu dzimtas koka izveidošanā,tas aug un plešas.No bioloģiskās mātes-pilnīga nulle, zinu tikai viņas tēvavārdu un dzimšanas gadu.Bijusi sieviete,jauna, traka, skaista,vienreiz šķīrusies, bijis dēls(mans pusbrālis),atstāts tēvam.Otrā sērija-ar mani-tas pats. Ceru, ka neesmu gulējusi ar savu brāli. Reizi pusgadā ienāk doma sameklēt,pagaidām vienīgais,ko esmu izdarījusi-uzaicinājusi draugos Mārtiņu Ziebergu :rofl: .Kaut kā ar gadiem tas jautājums sāk likties tā kā svarīgs,vai?Un kā ir jums?
-
Neinteresē.
-
Interesē.
Gadiem ilgi tās saknes (radošanās) iztrūka. Bet kaut kā nekoncentrējos uz to. Tagad, kad nav vairs ar ko radoties, varu mierīgi pateikt , ka man tā sakņu sajūta - patiesībā dzimtas tradīcijas, aizmugure, palīdzība,kopēji svētki, mantotas dārglietas, piemiņas lietas, galu galā mantotas mājas- ļoti pietrūkst. Varu tikai kādas stāstu druskas savākt.
Kāds attāls rads uz Auroras dienējis, Ziemas pili gandrīz vai šturmējis, viņa brālis leģionā , cits gūstā Vācijā vācu saimniekmeitā ieskatījies.. utt...
-
Nu jā, tie stāsti, kurus var savākt no vecākajiem dzimtas pārstāvjiem,ir vienreizēji un arī izskaidro daudzas rakstura īpašības. Kam no kā kas ir trāpījies! :rofl: Pārsvarā uz šīm domām mani uzvedinājis jaunākais dēls, kuram tas viss liekas interesanti.
-
Lumberg, bet tev tak ir riktīga Māja pie ezera. Man nekas tik sensacionāls nav, bet būtu interesanti, ja kāds rads to koku sataisītu un noliktu priekšā, pašai slinkums. Varbūt vecumdienās, kad galīgi darīt nebūs ko. Esot arī tādi pakalpojumi par naudu, kad ziņas par dzimtu no arhīviem kāds apstrādā.
-
Jaunībā īpaši neinteresēja. Tagad gribētu, bet nav vairs kam jautāt...
-
Ļoti interesē un solu sev, ka pieķeršos, bet ... man viss ir tik sarežģīti, ka apkopojot visu grāmatā sanāktu sērija ... Pagaidām ir bijis tikai avīzē un žurnālā un arī tad tikai viens zars ...
-
a man ,a man a man ..ir uzņēmīgi radiņi no abām pusēm,kas to dara :) ..vienlaik gribēju pielikt savu daļu..un lai nepazūd informacija tieši no maniem vecākiem un vecvecakiem... saskaros ar dīvainu lietu...kas mani samulsinaja un likos mierā...
es esmu urķētājs vēsturē. interesanti zināt un uzzināt... bet faktiski ticēt varu tikai pirmavotam vai sausiem faktiem... mana pārliecība,ka lirika ,kas ar laiku apaug ap faktiem ir tālu no patiesības..
-
Nē, lirika mani neinteresē, jo tās manā dzīvē bijis pārlieku daudz ...
Mani interesē konkrēti zari, atzari u.t.t.
Bet ir dažādi sarežģījumi, kas neļauj tik viegli visu atklāt ...
-
Viena puse sakārtota, tik smuki uz papīra jāsaliek kopā, jo ir interese. Otra puse neinteresē.
-
Es savulaik drusku paurkjeejos. Un kas tik neatklaajaas!!! Izraadaas ne tik taakos senchos bijushi vaacieshi, zviedri, polji un no mammas puses izskataas arii chigaani. Traks maisiijums esmu. Tagad zheel, ka nav vairs kam pajautaat siikaak - staastus uzzinaat, Jo zinu tikai kailus faktus
-
Mana izcelsme ir no mātes puses Kurzemes pilsētas proletariāts, no tēva - Vidzemes budži. Lapā periodika.lv ievadot meklētājā uzvārdus, esmu atradusi daudzas interesantas ziņas. Viens no mīļākajiem stāstiem ir par senci, policijas priekšnieku, kas naktī avarējis ar motociklu. Asociācijas pašas uzprasās, vismaz viens "savējais" nedzērāju virknē :D
Ciltskoku esmu sazīmējusi geni.com, jo vienruden uznāca apziņa, ka ja ne es, tad vairs neviens.
-
Savulaik interesējos, bet sanāca, ka vairāk pa mātes līniju (no Madonas puses, Liezēres), jo gan kompaktāka, gan kam prasīt bija, pie vecmammas laukos dzīvojot. Labprāt paturpinātu, un pa tēva līniju (no Augšzemes, Ilūkstes apkārtnes) paraktos dziļāk, bet tēvs cik zināja pastāstātījis un vairāk kam jautāt laikam nav. Vienīgais atliek arhīvs - varbūt tur vēl ko var izrakt.
Bet pati bērnības vasaras pavadīju Kurzemē, līdz kurienei karš atdzina Vidzemes vecomammu ar visu ģimeni. Tā arī mājās viņi neatgriezās. Nekas liels jau nebija - jaunsaimniecība, bet laikam baidījās. Vectēvs vēl aizsargos bijis, tas nekas, ka, kā stāstīts, no visām armijām mežā bēdzis... :P
-
a man ,a man a man ..ir uzņēmīgi radiņi no abām pusēm,kas to dara :) ..vienlaik gribēju pielikt savu daļu..un lai nepazūd informacija tieši no maniem vecākiem un vecvecakiem... saskaros ar dīvainu lietu...kas mani samulsinaja un likos mierā...
es esmu urķētājs vēsturē. interesanti zināt un uzzināt... bet faktiski ticēt varu tikai pirmavotam vai sausiem faktiem... mana pārliecība,ka lirika ,kas ar laiku apaug ap faktiem ir tālu no patiesības..
Pastāsti, kas tā bija par dīvaino lietu, kas lika likties mierā?
Es ar vecmammu, māti, tēvu esmu daudz runājis un ir savs priekšstats par "to kā bija". Kad biju mazs/jauns, tad visu pieņēmu par pilnu rubuli, vēlāk sāku filtrēt un just, ka tur ir vairāk stāstu un attieksmes nevis faktu... diemžēl ir arī melnās un pelēkās avis par ko neviens īsti negrib runāt...
un kas tad ir tie uzticamie fakti - dzimšana, kristības, laulības un miršana, tipa tas ko var baznīcu vai dzimtsarakstu nodaļā + zemesgrāmatā izlasīt...
-
un kas tad ir tie uzticamie fakti - dzimšana, kristības, laulības un miršana
Parunājot ar tēvu sapratu, ka arī tie nemaz tik uzticami nav - vismaz par savu dzimšanas dienu viņš zina teikt, ka iespējams fakts noticis dienu šurp vai turp, tikai, kad beidzot pēc dažām nedēļām kristīts, māte esot parēķinājusi uz atpakaļ apmēram, kad varējis būt...
-
Šajā sadaļā jau ir viena gana plaši izvērsta, Spārkas sākta tēma par dzimtaskokiem.
Es tā saprotu, tās tās pašas saknes vien ir.
-
Nekad nav bijusi iisti interese par man nezinaamiem cilveekiem... ko man tie vinju vaardi un apmeshanaas vietas dotu... apmeeram tautiibu sajaukums liidz treshajai paaudzei zinaams...
-
Pirmā asociācija man bija par sakņu dārzu, kur jāmeklē kas ēdams. :D
Ar ciltskoku nodarbojās māsīca, es tik no savas puses informāciju pievienoju. Bet īsti tālu nav izpētīts. Zināms, ka mans vecvectēvs (latvietis) ap 1900.gadu strādāja Ukrainā muižā par pārvaldnieku. Kāpēc tur, nav ne jausmas. Tur arī noskatīja un noprecēja glītu ukraiņu meiteni, kura kļuva par manu vecvecmāmiņu.
Mātes puses radiem ir poļu asiņu piejaukums, bet arī tur vēsture klusē, kas un kāpēc noticis.
-
Tur arī noskatīja un noprecēja glītu ukraiņu meiteni, kura kļuva par manu vecvecmāmiņu.
Mātes puses radiem ir poļu asiņu piejaukums, bet arī tur vēsture klusē, kas un kāpēc noticis.
Skaidrs, kāpēc Tu tik smuka un pievilcīga... :) :)
-
Skaidrs, kāpēc Tu tik smuka un pievilcīga... :) :)
Paldies! :blushing:
-
daddy-
tu pats jau daļēji atbildēji uz savu jautājumu :) -kad sāc filtret ,tad saproti,ka tā ir vairak attieksme nevis fakti...usjo..
bet manā gadījumā bija tā, ka klāt vel nāk nesaprotama noklusēšana... kkā slēpšana. Un saproti,ka nav jau ko kluset un slēpt..bet tiem pašiem cilvekiem tas dzīves uzdevums tik neatrisināts vai samudrīts ka negrib atzīt sev kur nu vēl citiem...
nu neko...
tāds parasts gadījums- nomira tētim brālis latgalē... braucam garām vietai,kur kādreiz bija vecātēva mājas- jautāju-kur palika? kas ar to māju notika? - neviens tjipa nezin, rausta plecus..tēlo ka nedzird un nesaprot jautājumu :wtf: vēl 4i dzīvi bērni un neviens nezin,kas notika ar vecatēva māju :facepalm: (manu tēti ieskaitot) un neviens nevar atbildet uz šādu elementāru jautājumu :rat: tad ko jūs neesiet izrunājuši? ko sakārtojuši un sadalijuši... :faint: oky mans tēvs teica- sabruka... :betons:
tad vēl, cits līdzīgas dabas jautajums- un ko? :rat: katram sava versija... pilnīgi atšķirīga..lai gan fakts par kuru jautāju noskaidrojams elementāri(šis bija gad.kad gribēju dzirdēt to liriku no pirmavotiem) un tad sapratu..ka nevar ticēt :) kā tas var inerpretēties pec gadiem,kad šo cilvēku vairs nebūs..ja viņi paši vienu uzskātamu faktu pasniedz... pilnīgi dažādās verijās.Patiesībā, katram sava versija..tā kura labak patik un kuru pieņēmuši sev kā noderīgāko...
bet tā es ticu rakstītajam vārdam.. mums ir daudz fotogrāfiju ...sensenu..un daudz vēstuļu...arī senumsenu...un baznīcas grāmatu ieraksti utml.
-
nuja...
un tad izrādās, ka tie ir bijuši DZĪVI cilvēki ar saviem priekiem, bēdām, laimi un ciešanām, kurus apkārtējie nav gribējuši, varējuši saprast, vai skauduši, vai... vai...
pārāk tincināt nevar, kam patīk vecas kreveles plēst... ar visiem "respondentiem" ir bijis tā, ka dažas tēmas beidzās strupi...
bet bez tiem stāstiem jau uzvārdiem un gadskaitļiem nav jēgas...
-
Lumberg- tu saki,kad mēs ejam nost no tēmas(vadībai gan jau liekas,ka sen nogajuši) lai laicīgi apklustam ;D
daddy- zin kas vēl par sūdu... :thinking: tagad padomāju..oky..man nav problēmu te pie jums runāt un muldēt.. varu visu izklāstīt..da kam tas interesē vispār :angel: .. vīriec arī pa lielam manu dzīvi pārzin..oky kādi 5-6% ir tikai priekš manis pašas...
bet, vai gribu lai visu manu storiju zin bērni??? fvz :confused: ... varbūt kādreiz.... bet tagad, man šķiet, viņiem vēl nav laiks...
varbūt arī par mani tapat domā, nafik stāstīt..taapat jau nesapratīs :blushing: a žaļ... es mēģinātu saprast :)
-
Nav jau tā, ka ne pa tēmu, lai gan vairāk gribētos uzzināt par piederību,pēctecību un ,ko darītu Jūs,katrs , situācijā,kad zinātu par tik tuva radinieka kā brālis,esamību?
-
Lumberg- tu mūs pa solītim,pa solītim pavirzi apakalj :)
tu jau zini,ka kā vienmēr, katram savs... dažam tas ir svešs cilveks un priekš kam interesēties...cits meklētu. Es pie tiem, kas sameklētu...sevis pēc..kas to zin kā pēc tam.. Par to domātu..kad tas- pēc tam, pienāktu.
(kas ir Mārtiņš?)...
manā familijā šo jaut meita varēs risināt, cik daudz un ko vajag :rofl: viņai papucis sagādājis laikam 3vai 4us pusbrāļus/pusmāsas :D katru no citas sievietes... :rat:
Bet tu -klausies savās iekšiņās :)
-
Es zinu par savu pusbrāļu esamību, viņi arī bet nav bijis nekādas intereses,kaut puiši jauki, tikāmies tēva bērēs pirmo un pēdējoreiz.
Tur vēl var būt mantojuma lietas,Lumberg, painteresējies. Bet kas cits-diez vai.
-
Līdz šim neesmu darījusi neko.
Biotēvs ir sagādājis bariņu (zinu par nelielu kušķīti ar pus-siblingiem, bet pieļauju, ka varētu būt krietni vairāk), bet neesmu pazīstama ar tiem zināmajiem (kam zinu vārdus uzvārdus un aptuvenos vecumus).
Sveši cilvēki, citur un savādāk auguši...
Vai kādreiz ko gribētu? - nezinu, bet pagaidām nē.
-
Laikam, jau ir tā, ka par daudz ko mēs uzzinām tikai pēc laika. Visu laiku bijām par 100% pārliecināti, ka viss ir tā kā uzskatījām un kā mums stāstīja, ko paši redzējām, bet pēc kāda laika atklājas pavisam cita bilde... Māsīca tā uzzināja pa pusbrāļa eksistenci tikai pēc mātes nāves, kad tēvs atzinās par vēl viena dēla eksistenci. Vispār jau tas sižets ir romāna cienīgs, bet, ja pareizi sapratu, arī tēvs par to, ka viņam ir vēl viens bērns uzzināja tikai tad, kad šis dēls viņu atrada.
Ja runa pa arhīviem un citām rakstu lietām, pat tie nesniedz pilnu ainu, jo šādiem bērniem bieži vien oficiāli tēva nav...
-
Mani "pusbrāļi un pusmāsas" nav nekādi "pus", jo neskatoties ne uz ko - man ir māsas un brāļi. Tikai viena māsa "attālinājusies" no ģimenes, bet tā ir viņas izvēle ...
Esmu bijusi lieciniece gadījumam, kad meita 45 gadu vecuma pirmo (!) reizi ierauga tēvu... apbrīnojami, ka īsā laikā šīs ģimenes kļuva tiešām tuvas ...
Savukārt brālēns un māsīca man ir tik sveši, cik vien var būt .... Un tomēr, esmu par savu sakņu apzināšanu ...
-
bet, vai gribu lai visu manu storiju zin bērni??? fvz :confused: ... varbūt kādreiz.... bet tagad, man šķiet, viņiem vēl nav laiks...
varbūt arī par mani tapat domā, nafik stāstīt..taapat jau nesapratīs :blushing: a žaļ... es mēģinātu saprast :)
Tā ir es arī savējiem bērniem, mazbērniem stāstu to ko varu un gribu stāstīt...dažus stāstus viņi zina no galvas, tie noteikti aizies nākamajām paaudzēm :) bet stāstīt VISU...khmm, noteikti nē, tas var nodarīt vairāk ļauna (man, viņiem, citiem iesaistītajiem), bez nekāda labuma... var rakstīt dienasgrāmatu, kuru atļaut atvērt 20 gadus pēc savas nāves :) bet kur garantija, ka kāds nepiekļūst agrāk?? :)
-
Zināms, ka mans vecvectēvs (latvietis) ap 1900.gadu strādāja Ukrainā muižā par pārvaldnieku. Kāpēc tur, nav ne jausmas. Tur arī noskatīja un noprecēja glītu ukraiņu meiteni, kura kļuva par manu vecvecmāmiņu.
Mātes puses radiem ir poļu asiņu piejaukums, bet arī tur vēsture klusē, kas un kāpēc noticis.
Mans vectēvs no mātes puses, lai nopelnītu naudu zemes iegādei, kopā ar savu māsu Pēterburgā atvēra maizes ceptuvi. 1917.gada revolūcijas laikā viņiem nācās pamest visu un bēgt ar to, kas iekrāts un ko var panest. Neesmu droša, vai tiem naudas papīrīšiem pēc tā visa bija kāda vērtība Latvijā, jo mamma stāstīja, ka bērnībā ar tiem esot spēlējusies.
Vectēvu neesmu satikusi, jo viņš nomira, kad paša 6 bērni vēl bija mazi. Par savu sievu viņš bija 27 gadus vecāks.
-
Mans vectēvs no mātes puses, lai nopelnītu naudu zemes iegādei, kopā ar savu māsu Pēterburgā atvēra maizes ceptuvi. 1917.gada revolūcijas laikā viņiem nācās pamest visu un bēgt ar to, kas iekrāts un ko var panest. Neesmu droša, vai tiem naudas papīrīšiem pēc tā visa bija kāda vērtība Latvijā, jo mamma stāstīja, ka bērnībā ar tiem esot spēlējusies.
Vectēvu neesmu satikusi, jo viņš nomira, kad paša 6 bērni vēl bija mazi. Par savu sievu viņš bija 27 gadus vecāks.
tad jau gan jau viens slēptais atzars no vectēva pirmās laulības kaut kur figurē
-
Tā viņam bija vienīgā laulība. Par vectēva eventuālajiem ārlaulības piedzīvojumiem ziņu nav.
-
Brīnos, ko jūs tādu sadarījuši, kas tik ļoti jāslēpj no bērniem. Domāju, ka galvenos vilcienos jāzina par senčiem, tak ne jau visādi sīkumi, vienīgi, ja tās sīkās lietas tā ietekmējušas, ka beigās no tām sanākuši baisi ģimenes noslēpumi.
-
Brīnos, ko jūs tādu sadarījuši, kas tik ļoti jāslēpj no bērniem. Domāju, ka galvenos vilcienos jāzina par senčiem, tak ne jau visādi sīkumi, vienīgi, ja tās sīkās lietas tā ietekmējušas, ka beigās no tām sanākuši baisi ģimenes noslēpumi.
Broņai gan viss vienkārši :)
visādi sīkumi - šas es stāstīšu kā pirmo miljonu nopelnīju :P
-
visādi sīkumi - šas es stāstīšu kā pirmo miljonu nopelnīju :P
Vot to bērniem, mazbērniem kā pirmo vajadzētu izstāstīt...
Bet es arī nesaprotu,kas no tuviniekiem jāslēpj. Kā tai dziesmā,savējie sapratīs ...
Ja nē, nav “savējie“ ;)
-
Mani mulsina tehniskas lietas - savādāk tie dzimtas koki izplešas nejēgā un drīzāk ir tīkli nevis koki. Laikam ir konsekventi jāievēro tikai vīriešu līnija (?) Zinu , ka ir kaut kādas programmas internetā. Kāds varētu sagremot tos galvenos principus un izklāstīt te....
Tas mani bremzē šajā pasākumā.
-
Tehniski nav nekas grūts. No bezmaksas vietām man labākā škiet geni.com. Ir latviskais interfeiss, ne 100% gludā valodā, bet ir. Taisnība, ka izplešas nejēgā, ja visus brālēnu un māsīcu bērnus iekļauj.
Līnijas jau gan vajag abu vecāku.
(Pielikšu bildi, Džeinas Fondas gan, ne savu).
[attachment deleted by admin]
-
Vot to bērniem, mazbērniem kā pirmo vajadzētu izstāstīt...
Bet es arī nesaprotu,kas no tuviniekiem jāslēpj. Kā tai dziesmā,savējie sapratīs ...
Ja nē, nav “savējie“ ;)
nepiekrītu :)
maz, ka pats ar trauksmes sajūtu mūžu nodzīvo, nafig to vajag tālāk nodot - tēvu grēkus līdz 7 paaudzei? :)
-
Nu nez, no kā tā trauksme, vai ta nozagts tas miljons?, teici nopelnīts.
Lai tak bērni zina kā nopelnīt.
Vai tad skauž, ka paša bērni arī mācēs nopelnīt un būs pārtikuši???
-
tas ir tikai piemērs, man līdz pirmajam miljonam patālu, vēl pusceļš nav noiets... :) bet tādu piemēru, ko noklusēt var būt desmitiem, ja ne simtiem...
Mesidžs ir par to, ka savējie nav pelnījuši tādas "nastas". Tieši tāpēc, ka savējie.
-
Un nafig to miljonu, ja grēki un nav miera??? Vot eto ņe po ņi ma ju. un vēl līdz 7tai paaudzei.
-
Un nafig to miljonu, ja grēki un nav miera??? Vot eto ņe po ņi ma ju. un vēl līdz 7tai paaudzei.
klau, padaudz Tev to jautājumu... :banhead:
es neskaitīju, bet ar 5 "kāpēc" jau vajadzētu varēt līdz pašām saknēm aizrakties (savienoju ar topika tēmu, lai mūs neizbano) :D
-
Tā kā reizi gadā rīkojam radu saietus, bija man doma vienā no tādām reizēm noprezentēt "saknes", bet tādas, ko visi saieta dalībnieki zinātu. Tas ir, man nebija domas rakties pārāk dziļi, vien 1-2 paaudzes atpakaļ (manu vecvecāku līmenī). Un apkopot visādus iegājušos stāstus. Nekas nesanāca, jo nebija atsaucības. Stāstos neviens nedalījās. Tā arī es atmetu ar roku. Un kam gan tas viss vairs interesētu pēc manis?
Dzimtas shēmas apkopošanai izmantoju interneta bezmaksas programmu. Geni.com tā nebija, cita, bet vairs neatceros. Kaut kādus cilvēkus pat atradu, kas bija gatavi pa samaksu pētīt ciltskoku.
-
Radu saieti besī. Vienā tādā biju.. NU kur jēga. Ja visu laiku esmu dzīvojis neko nezinot par šiem ļautiņiem, tad kāda mārrutrka pēc man viņi vajadzīgi kaut kādā saietā.
-
Vo, vo, mani pagājušdajā rudenī aicināja ilgi un no dažādām pusēm. Nebraucu, jo tie cilvēki man nav interesanti. Cik atceros no bērnības, pat nepatika. Domāju, ka nekas nav mainījies - iedzērājonkuļi un skaļas, spiedzošas tantes. 7.pakāpes brālēni, kas gribēja man pa dupsi plikšķināt un sešpadsmitdaļmāsīcas, kas valbīja baltas acis, jo es "par lepnu" esmu, negāju ar viņām tenkoties.
Māsa aizbrauca un bija sajūsmā. Bet tas normāli, mēs abas pasauli redzam pilnīgi dažādi.
-
Es biju līdzi vīra radu saietā, tur varēja just, ka ir grupas, kas baigi satiekas un radojas un tad tādi pasvešie. Bet radu rakstu līnijas bija sataisītas, un kopš tā laika entuziasti tik liek un liek klāt, drīz puspasaule būs rados.Vīrs vairs nereaģē, jo nemitīgi pienāk gan no Heritige gan Geni
Smieklīgākais -sākām viens otram bakstīt sānos,rādīt uz vienu džeku un ķiķināt :rofl: -re, kur viens -kā izliets vectēta profils! Jāpiezīmē, ka tas bija izteikti īpatns :)
-
Fuck visu šito lietu. Baigie radi... Vai nu mums, latviešiem pieņemts visu skaust un aprunāt, vai vaina manā uztverē, bet nupat jau ne ar vienu radu nečupojos. Nu nevaig man to! Ja var par sūdiem apvainoties, tad tupi ar savu apvainojumu. Tikko rakstīju par savām kāzām, kur līgava kotletes viesiem nepasniedz... I ko? Kas man tagad slikts no tā, ka mātesbrāli vairs neesmu redzējusi gadu desmitus? Ij nezinu, dzīvs vai nosamiris.
Mūžīgi mūžos tēvamāsa vaimanā "TEV jau tie sliktie gēni!" - domā alkoholismu. NEVIENS no tēva puses nav alkoholiķis (izņemot mani, laikam). Toties veiksmīgi aizmirst, ka pati un pašas meitas nelaulātas bērnus sadzīvojušas. Tas jau neskaitās... Nē, man nav nekas pret patstāvīgām sievietēm. Bet ja jau visu mēra pēc baznīcas, tad sāc ar sevi...
Vīra radi nevar sagremot, ka neesmu nekrofile (vai kā nu tur sauc tos 12xgadā KAPUSVĒTKU svinētājus). Nu nebraukšu es katrās brīvdienās "uz kapiņiem" - ir citas, daudz svarīgākas lietas - vēl dzīvi esošie vecāki un bērni!.
-
Tad laikam man ar radiem paveicies. Vasarā uz kapusvētkiem aicina, un tad jau sanāk gandrīz vai radu salidojums. Un šie neapvainojas, ja kādu gadu neaizbraucam.
Otrpusim gan ir smagie gadījumi, kam nekas nav labi un kas par visu apvainojas. Man pat viņa tante sava vīra bērēs atļāvās uzbraukt, ka es esot nelaiķim ļoti patikusi un kāpēc es neesmu viņu apciemojusi. Tas, ka man pašai savi radi, savi pienākumi un šie arī gluži aiz stūra nedzīvo, turklāt nav arī ciemos aicinājuši, kaut kā tantei paslīdēja garām.
-
Man atkal ir radi, kas vienmēr visus nopēta, apspriež, baigi seko līdzi tam vai viss ir kā "pieņemts" utml. Tāpēc es ar cienītā radiem gan labāk saprotos, gan labāk man viņi patīk, un arī tiekamies biežāk. Daudz biežāk kā ar manējiem. Citreiz aizdomājos par mammas postulēto "viņi taču tavi vienīgie radinieki" par to tuvāko radu grupu, bet nu nav motivējoši vienalga :D
Toties ar cienītā radiem jau ir izveidojušās kopā sanākšanas tradīcijas - 2x gadā uz sīča jubilejām pie mums visi vai gandrīz visi sabrauc, 1x gadā pie vienas kurstmātes uz Zsv pēc iespējas savācās, cik nu dzīvoklī lien. Nav tik slikti :)
-
Jānošķir 2 lietas -
1) radošanās kā aktīvs process
2) radurakstu izpēte
Abi procesi var būt dažādā intensitātē un proporcijā. Man šķiet , ka ideālā variantā viss notiek plūdeni, dabiski.
Bet mūsdienās cilvēki vairs nedzīvo savā dzimtajā vietā, lauki, mazpilsēta, pilsēta, citas valstis - pirmā daļa , ja ar to saprot "dzīvo" saskari ir apgrūtināta.
Man joprojām ļoti patīk tāda radošanās forma kā talkas - kad radi nāk palīgā lauku darbos ( reti mūsdienās?), remontos, mantu pārvešanā no vienas vietas uz otru, varbūt būvniecībā.
-
Pūk, Tava pēdējā rindkopa var būt vai nebūt radi. Tie drīzāk ir draugi...
Ja radi ir tādi, kurus vēlas par draugiem - forši. Ja nē, nu neko.
-
Dienas vilšanās. Rīts sākās ar sauli logā, rīta kafiju un kaķa ņurcīšanu. Ieslēdzu TV, pirmo Baltijas kanālu. Nu paradums mans tāds. Sākt svētdienu ar Dmitrija Krilova pasaules ceļojumu 15 minūtēm. Liekas, ka biju to TV ieslēgusi par agru- rādīja Mališevas veselības programmu. Tai brīdī šamā kladzināja kaut ko par X un Y hromosomām un iespēju izzināt cilvēka radu rakstus līdz bezgalībai. Atdzīšos godīgi, man vienmēr bija kāds sapnis... Pēc nostāstiem Fātera radurakstos, kaut kādos tur entos paaudzes līkločos, Dzimtas tēvs bija nācis no siltām zemēm. Nu ķipa muižkungs to bija atvedis no tālienes, kā labu mucinieku un vīna darītāju. Tāds, ļoti izteiksmīgi dienvidniecisks tips un raksturs... Nu un bija man sapnītis atšifrēt šo ģimenes noslēpumu ar to ģenētisko analīzi. Kaut kad nebūt. Šorīt tā Mališeva manu sapni piebeidza. Dīglī! Man nekad nepatika tā TV programma!!!! :n+: Iedomājaties! izrādās, ka tā kā es esmu sieviete, tātad man ir divas sieviešu X hromosomas un radurakstus es varu uzzināt tikai par sieviešu- mātes līniju, kur man tāpat ir viss skaidrs! Lai uzzināt tēva līniju jābūt Y hromosomai, tātad to var dabūt tikai no brāļa, par kura esamību mani vecīši nav savlaicīgi parūpējušies! Tātad - Viss! Bez izredzēm! Mēs to Nekad neuzzināsim!!! Ar vienu sapni mazāk. Un diena tikai sākās ...
-
Bet kaut kur dzimtas kokā augstāk nevar atrast to dzimtas Y hromasomu? ...nav neviena 5.pakāpes brālēna, kuram varētu būt? :)
-
Var jau būt, ka ir par vēlu, bet bez hromosomām var noderēt arī kāds vēsturnieks dzimtā.
Mana tante (LVVS) tāda bija un papildus tiešājam darbam vienas LPSR rajona centra pilsētas muzejā pēc baznīcu grāmatām un citiem avotiem bija aizrakusies līdz brīdim, kad ~ 182... gadā pirmais sencis pa tēva līniju bija ieradies no Pleskavas guberņas uz dzīvi tagadējā LV teritorijā.
-
Ui, man savā laikā omis no galvas visus radus vārdos un uzvārdos noskaitīja līdz piektai paaudzei ar visiem intīmiem sīkumiem - ap 180 cilvēku(par ko strādāja, no kā, kur un cik gados no dzīves atvadījās). Man vēl bija fantāzija pa veciem kapiem pabraukāt un ciparus precizēt. Baznīcas grāmatām galus meklēju muzejā, bet tur vajadzēja kādu spečuku līdz, jo rakstītas liekas vecā vācu drukā. Gribējās tādu skaidru bildi. Nē nu iespējams, ka kāds Y-nēsātājs eksistē, bet tur tāda figņa, ka mūsu atzars nāk no trešās paaudzes septiņu dēlu ģimenes un tieši mūsējais radu gabals bij pacēlis cepuri un aizgāja dzīvē. Tā kā radu droši vien daudz, bet atrast bez variantiem.
-
https://www.myheritage.lv/dna, tur ir visādi interesanti stāsti par DNS lomu radu rakstu atklāšanā.
-
https://www.myheritage.lv/dna (https://www.myheritage.lv/dna), tur ir visādi interesanti stāsti par DNS lomu radu rakstu atklāšanā.
Un tas ir tā juridiski legāli, ka es uztaisu DNS testu un mani rezultāti/dati tiek doti tālāk iespējamajiem radiniekiem un otrādi? :thinking:
Kkā liekas, ka kantorim tas viegls peļņas avots, ja viņi ir tiesiski labākajā gadījumā tikai dot anonīmus DNS testu rezultātus. Man kā potenciālajam senču meklētājam taču tas neko nedod
-
Neesmu pētījusi; izskatās, ka cilvēkiem patīk.
Nevienu jau nespiež.
-
Es taču ne par to. Prātoju, kā reāli varētu darboties radinieku meklēšana pēc DNS?
-
Man nav profila dotajā linkā, bet ir geni.com. Princips visur līdzīgs. Uztaisa analīzi, saņem rezultātu digitālā formā. Tālāk ir iespēja dot komandu datu bāzei to salīdzināt ar citiem rezultātiem un atrast radnieciskus. Protams, pieejami ir tikai to cilvēku dati, kas arī veikuši analīzi un ievadījuši datus.
To pašu datu bāzē var darīt ar uzvārdiem, dzimšanas vietām un tamlīdzīgi.
-
bet nu sviests. NU un ko lai ar tādu jaunizceptu gēnu radinieku iesākt? Sajust baigās radnieciskās saiknes? Nu, mazums, vecvecvecfāters kaut kur sagrēkojis, tagad varbūt puse Priekuļu pagasta rados..
-
bet nu sviests. NU un ko lai ar tādu jaunizceptu gēnu radinieku iesākt? Sajust baigās radnieciskās saiknes? Nu, mazums, vecvecvecfāters kaut kur sagrēkojis, tagad varbūt puse Priekuļu pagasta rados..
Uznāca smieklu lēkme. Par to Priekuļu pagastu (Ir Priekules pagasts un Priekuļu pagasts laikam. Mans DNS vairāk no Priekules). Cik gan maz mēs zinām. Vispābā.
-
Abi ir novadi :)
-
A kā tad Applaudisemangas Dikoters?? Neesi lasījusi Mērnieku laikus?? Kaudzītes Tev ir tukša skaņa?? :faint: :faint:
Off topic.
Gluži otrādi. Kaudzītes bija kaimiņi maniem senčiem. Matīss ir kristījis manu tēvu (kā pērminderis vai kaut kā tā).
Beigās vēl mēs ar Spārku izrādīsimies kkādas kuzīnes :alt: