Sakņu meklējumi

[tuk]

Šajā sadaļā jau ir viena gana plaši izvērsta, Spārkas sākta tēma par dzimtaskokiem.
Es tā saprotu, tās tās pašas saknes vien ir.

[ineshuks]

Nekad nav bijusi iisti interese par man nezinaamiem cilveekiem... ko man tie vinju vaardi un apmeshanaas vietas dotu... apmeeram tautiibu sajaukums liidz treshajai paaudzei zinaams...

[Luīze]

Pirmā asociācija man bija par sakņu dārzu, kur jāmeklē kas ēdams.

Ar ciltskoku nodarbojās māsīca, es tik no savas puses informāciju pievienoju. Bet īsti tālu nav izpētīts. Zināms, ka mans vecvectēvs (latvietis) ap 1900.gadu strādāja Ukrainā muižā par pārvaldnieku. Kāpēc tur, nav ne jausmas. Tur arī noskatīja un noprecēja glītu ukraiņu meiteni, kura kļuva par manu vecvecmāmiņu.
Mātes puses radiem ir poļu asiņu piejaukums, bet arī tur vēsture klusē, kas un kāpēc noticis.

[daddy]

Tur arī noskatīja un noprecēja glītu ukraiņu meiteni, kura kļuva par manu vecvecmāmiņu.
Mātes puses radiem ir poļu asiņu piejaukums, bet arī tur vēsture klusē, kas un kāpēc noticis.

Skaidrs, kāpēc Tu tik smuka un pievilcīga...

[Luīze]

Skaidrs, kāpēc Tu tik smuka un pievilcīga...

Paldies! 

[mellene88]

daddy-

tu pats jau daļēji atbildēji uz savu jautājumu -kad sāc filtret ,tad saproti,ka tā ir vairak attieksme nevis fakti...usjo..
bet manā gadījumā bija tā, ka klāt vel nāk nesaprotama noklusēšana... kkā slēpšana. Un saproti,ka nav jau ko kluset un slēpt..bet tiem pašiem cilvekiem tas dzīves uzdevums tik neatrisināts vai samudrīts ka negrib atzīt sev kur nu vēl citiem...
nu neko...
tāds parasts gadījums- nomira tētim brālis latgalē... braucam garām vietai,kur kādreiz bija vecātēva mājas- jautāju-kur palika? kas ar to māju notika? - neviens tjipa nezin, rausta plecus..tēlo ka nedzird un nesaprot jautājumu vēl 4i dzīvi bērni un neviens nezin,kas notika ar vecatēva māju :facepalm: (manu tēti ieskaitot) un neviens nevar atbildet uz šādu elementāru jautājumu  tad ko jūs neesiet izrunājuši? ko sakārtojuši un sadalijuši... oky mans tēvs teica- sabruka... :betons:
tad vēl, cits līdzīgas dabas jautajums- un ko?  katram sava versija... pilnīgi atšķirīga..lai gan fakts par kuru jautāju noskaidrojams elementāri(šis bija gad.kad gribēju dzirdēt to liriku no pirmavotiem) un tad sapratu..ka nevar ticēt kā tas var inerpretēties pec gadiem,kad šo cilvēku vairs nebūs..ja viņi paši vienu uzskātamu faktu pasniedz... pilnīgi dažādās verijās.Patiesībā, katram sava versija..tā kura labak patik un kuru pieņēmuši sev kā noderīgāko...
bet tā es ticu rakstītajam vārdam.. mums ir daudz fotogrāfiju ...sensenu..un daudz vēstuļu...arī senumsenu...un baznīcas grāmatu ieraksti utml.

[daddy]

nuja...
un tad izrādās, ka tie ir bijuši DZĪVI cilvēki ar saviem priekiem, bēdām, laimi un ciešanām, kurus apkārtējie nav gribējuši, varējuši saprast, vai skauduši, vai... vai...
pārāk tincināt nevar, kam patīk vecas kreveles plēst... ar visiem "respondentiem" ir bijis tā, ka dažas tēmas beidzās strupi...

bet bez tiem stāstiem jau uzvārdiem un gadskaitļiem nav jēgas...   

[mellene88]

Lumberg- tu saki,kad mēs ejam nost no tēmas(vadībai gan jau liekas,ka sen nogajuši) lai laicīgi apklustam ;D

daddy- zin kas vēl par sūdu... tagad padomāju..oky..man nav problēmu te pie jums runāt un muldēt.. varu visu izklāstīt..da kam tas interesē vispār  .. vīriec arī pa lielam manu dzīvi pārzin..oky kādi 5-6% ir tikai priekš manis pašas...
bet, vai gribu lai visu manu storiju zin bērni??? fvz ... varbūt kādreiz.... bet tagad, man šķiet, viņiem vēl nav laiks...
varbūt arī par mani tapat domā, nafik stāstīt..taapat jau nesapratīs  a žaļ... es mēģinātu saprast

[lumbergs]

Nav jau tā, ka ne pa tēmu, lai gan vairāk gribētos uzzināt par piederību,pēctecību un ,ko darītu Jūs,katrs , situācijā,kad zinātu par tik tuva radinieka kā brālis,esamību?

[mellene88]

Lumberg- tu mūs pa solītim,pa solītim pavirzi apakalj

tu jau zini,ka kā vienmēr, katram savs... dažam tas ir svešs cilveks un priekš kam interesēties...cits meklētu. Es pie tiem, kas sameklētu...sevis pēc..kas to zin kā pēc tam.. Par to domātu..kad tas- pēc tam, pienāktu.
(kas ir Mārtiņš?)...
manā familijā šo jaut meita varēs risināt, cik daudz un ko vajag    viņai papucis sagādājis laikam 3vai 4us pusbrāļus/pusmāsas katru no citas sievietes... 
 Bet tu -klausies savās iekšiņās

[Nāra]

Es zinu par savu pusbrāļu esamību, viņi arī bet nav bijis nekādas intereses,kaut puiši jauki, tikāmies tēva bērēs pirmo un pēdējoreiz.
Tur vēl var būt mantojuma lietas,Lumberg, painteresējies. Bet kas cits-diez vai.

[tex]

Līdz šim neesmu darījusi neko.
Biotēvs ir sagādājis bariņu (zinu par nelielu kušķīti ar pus-siblingiem, bet pieļauju, ka varētu būt krietni vairāk), bet neesmu pazīstama ar tiem zināmajiem (kam zinu vārdus uzvārdus un aptuvenos vecumus).
Sveši cilvēki, citur un savādāk auguši...
Vai kādreiz ko gribētu? - nezinu, bet pagaidām nē.

[...(cita)]

Laikam, jau ir tā, ka par daudz ko mēs uzzinām tikai pēc laika. Visu laiku bijām par 100% pārliecināti, ka viss ir tā kā uzskatījām un kā mums stāstīja, ko paši redzējām, bet pēc kāda laika atklājas pavisam cita bilde... Māsīca tā uzzināja pa pusbrāļa eksistenci tikai pēc mātes nāves, kad tēvs atzinās par vēl viena dēla eksistenci. Vispār jau tas sižets ir romāna cienīgs, bet, ja pareizi sapratu, arī tēvs par to, ka viņam ir vēl viens bērns uzzināja tikai tad, kad šis dēls viņu atrada.
Ja runa pa arhīviem un citām rakstu lietām, pat tie nesniedz pilnu ainu, jo šādiem bērniem bieži vien oficiāli tēva nav...

[baaciens]

Mani "pusbrāļi un pusmāsas" nav nekādi "pus", jo neskatoties ne uz ko - man ir māsas un brāļi. Tikai viena māsa "attālinājusies" no ģimenes, bet tā ir viņas izvēle ...

Esmu bijusi lieciniece gadījumam, kad meita 45 gadu vecuma pirmo (!) reizi ierauga tēvu... apbrīnojami, ka īsā laikā šīs ģimenes kļuva tiešām tuvas ...

Savukārt brālēns un māsīca man ir tik sveši, cik vien var būt .... Un tomēr, esmu par savu sakņu apzināšanu ...

[daddy]

bet, vai gribu lai visu manu storiju zin bērni??? fvz ... varbūt kādreiz.... bet tagad, man šķiet, viņiem vēl nav laiks...
varbūt arī par mani tapat domā, nafik stāstīt..taapat jau nesapratīs  a žaļ... es mēģinātu saprast

Tā ir es arī savējiem bērniem, mazbērniem stāstu to ko varu un gribu stāstīt...dažus stāstus viņi zina no galvas, tie noteikti aizies nākamajām paaudzēm bet stāstīt VISU...khmm, noteikti nē, tas var nodarīt vairāk ļauna (man, viņiem, citiem iesaistītajiem), bez nekāda labuma... var rakstīt dienasgrāmatu, kuru atļaut atvērt 20 gadus pēc savas nāves bet kur garantija, ka kāds nepiekļūst agrāk??