Sarunu forums
Es un mēs => Sirdslietas un ģimenes lietas => Tēmu iesāka: Trix 2016. gada 15. janvāris, 08:24:30
-
Rožu ziedlapiņas, sveces un šampanietis lai paliek kosmocacām - tas viss ir lēts štrunts.
Reālā romantika ir, izkāpjot no vakara vilciena, ieraudzīt vīru ar sniega lāpstu, kurš ir izracis taciņu Tieši Tev no mājas līdz peronam. Apkārt neviena, tālumā trīs sarkanas vilciena actiņas un visapkārt biezs, balts klusums, kurā nečukst pat upīte.
-
un te visas ar aizmiglotu acu skatienu sērīgi nostenas... :)
-
Izskatās, ka stenēja Betons viens pats. :rofl:
-
Jā, tā tiešām ir romantika!
Īpaši, ja esi sagatavojusies brist līdz vidum pa sniegu, velkot aiz sevis ar paiku piestūķētas ķeseles. Vai ieraugi pie autobusa pieturas traktoru, kuru speciāli Tev uzkurbulējis un atkratījies 3 kilometrus pretī, lai aizvestu pa rudenī izļurbāto ceļu, kura risēs žigulītis pazūd kā maivabole mēslu čupā...
Tas ir tik ļoti mīļi, ka nevaig nekādus uci pusi. Jo ir par Tevi piedomāts daudz vairāk kā veikala plauktā garāmejot šokolādes tāfeli paķerot...
-
Reālā romantika ir, izkāpjot no vakara vilciena, ieraudzīt vīru ar sniega lāpstu, kurš ir izracis taciņu Tieši Tev no mājas līdz peronam. Apkārt neviena, tālumā trīs sarkanas vilciena actiņas un visapkārt biezs, balts klusums, kurā nečukst pat upīte.
Torņkalna pārmijnieces stāsts... :D :D
-
Jā, tā tiešām ir romantika!
Īpaši, ja esi sagatavojusies brist līdz vidum pa sniegu, velkot aiz sevis ar paiku piestūķētas ķeseles.
Interesanti, vai cienītais traktorā domā par romantiku vai par paiku ķeselēs.
-
noteikti par romantiku, jo ja viņš sapņotu par klunkšķošu "paiku" pudelē, tad brauktu uz otru pusi, uz veikalu.
-
Es- kosmocaca...
-
Kaut kā aizdomājos... izskatās, ka tiktāl ar to feminismu esam gan, ka
normālus vīru ikdienas darbus sākām uzskatīt par neparastu, īpašu parādību...
Bet jā, arī ikdienas rutīnas darbiem var piemist romantiska nots, ja spēj saskatīt, sajust...
-
Nesaprast man šos lauku dzīves stāstiņus, es arī cosmocaca, bet Trix ir laimīga, i tas galvenais.
-
Ahhh,tā ir fiziska labsajūta!Ja ieraugu ,ka manā mājas teritorijā iebrauc lielais darba traktors ar 'šķūri un 10 minūtēs padara to,ko es palēkdamās muļļājos 2 stundas un tad vēl tikai tīras ir pašas nepieciešamākās takas.
Kas nav laukos ,tas nezin.Romantikai gan te laikam nav vietas.
-
Kaut kā aizdomājos... izskatās, ka tiktāl ar to feminismu esam gan, ka
normālus vīru ikdienas darbus sākām uzskatīt par neparastu, īpašu parādību...
Ir liela atšķirība starp ikdienas darbu (nokasīt pagalmu, izšķūrēt piebrauktuvi līdz ielai un novākt sniegu no kritiskajiem jumtiem) un atnākšanu pretī, pa ceļam izbraucot tīru taciņu uz koplietošanas ceļa (lai gan izbrist, protams, var tāpat, ir daudzmaz nobraukāts), lai mīļotajam cilvēkam vieglāk. Ja nejūti atšķirību...
Nesaprast man šos lauku dzīves stāstiņus, es arī cosmocaca, bet Trix ir laimīga, i tas galvenais.
Katram savs.
Nesaprast man to spaidīšanos uz ielām, veikalos, transportā; dzīvokļus, kur kaimiņi ņemas augšā, apakšā un pa sāniem ar mūziku, trokšņiem, smakām un skraidošiem bērniem - kaifoju, ka manējie mājā var bļaut un lekt, taču par to sūdzas tikai peles un mušas; kur, izejot uz ielas, ir mazāk gaisa nekā no rīta zem paša piep... segas. Kur bērnam nav, kur iziet parotaļāties, jo šūpolēs sēž vietējie narkomāni, bet smilšukaste ir kaķu un suņu palietota, turklāt vienu sētā neizlaidīsi - ja vien nav biezā privātmāja krutajā rajonā un sēta ar žogu un dobermani. No rīta izskriet rīta aplīti - gar mašīnām pie krustojuma (protams, protams - 3 vai 5 kilometrus tālāk ir parks, tikai turp vēl jānokļūst...). Iziet ar bērniem sestdienā pa Alfu vai Spici, jo citur tā īsti darāmā nav. Vakarā pie mājas atstātai mašīnai no rīta nav riteņu un pagalmā izkārtai veļai pēc stundas ir pieaugušas kājas...
Been there, seen that. Never again. IMHO tās krogu un kultūras iespējas neatsver negatīvo.
Bet labi vien ir, ka ir cilvēki, kas spiežas socializēties - tiem pērējiem pietiek brīvas vietas. :D
Taču tā jau ir cita tēma. Sākotnējā - par dažādajiem romantikas aspektiem un rūpēm par otru.
-
Ta jau atbraukt ar siltu mašīnu pretī, vilciens arī nav diez ko mazsabiedrisks.
-
Šā vai tā, bet priecājos līdz ar Trix.
-
Mango, ar auto nebūs romantiski. Ja vēl dobermanis uz pakaļējā beņķa...
Ar siltu auto tik cacas...
-
cacas vai necacas, kāda starpība, kur dzīvojat, da kaut Manhetenā... bet kā var nesadzirdēt to smalko, bezgacilvēcīgvērtīgo niansi Trix stāstā - to gan nesaprotu...
-
Vai tad kāds nesadzird? Take it easy.
-
Ir liela atšķirība starp ikdienas darbu (nokasīt pagalmu, izšķūrēt piebrauktuvi līdz ielai un novākt sniegu no kritiskajiem jumtiem) un atnākšanu pretī, pa ceļam izbraucot tīru taciņu uz koplietošanas ceļa (lai gan izbrist, protams, var tāpat, ir daudzmaz nobraukāts), lai mīļotajam cilvēkam vieglāk. Ja nejūti atšķirību...
Katram savs.
Nesaprast man to spaidīšanos uz ielām, veikalos, transportā; dzīvokļus, kur kaimiņi ņemas augšā, apakšā un pa sāniem ar mūziku, trokšņiem, smakām un skraidošiem bērniem - kaifoju, ka manējie mājā var bļaut un lekt, taču par to sūdzas tikai peles un mušas; kur, izejot uz ielas, ir mazāk gaisa nekā no rīta zem paša piep... segas. Kur bērnam nav, kur iziet parotaļāties, jo šūpolēs sēž vietējie narkomāni, bet smilšukaste ir kaķu un suņu palietota, turklāt vienu sētā neizlaidīsi - ja vien nav biezā privātmāja krutajā rajonā un sēta ar žogu un dobermani. No rīta izskriet rīta aplīti - gar mašīnām pie krustojuma (protams, protams - 3 vai 5 kilometrus tālāk ir parks, tikai turp vēl jānokļūst...). Iziet ar bērniem sestdienā pa Alfu vai Spici, jo citur tā īsti darāmā nav. Vakarā pie mājas atstātai mašīnai no rīta nav riteņu un pagalmā izkārtai veļai pēc stundas ir pieaugušas kājas...
Been there, seen that. Never again. IMHO tās krogu un kultūras iespējas neatsver negatīvo.
Bet labi vien ir, ka ir cilvēki, kas spiežas socializēties - tiem pērējiem pietiek brīvas vietas. :D
Taču tā jau ir cita tēma. Sākotnējā - par dažādajiem romantikas aspektiem un rūpēm par otru.
Mazliet nesaprotu, kāpēc uzreiz šī galējība, ja kādai tomēr tīkams arī šampanietis un sveces, bet OK .... es vispār nesaprotu galējības...
It kā nevarētu būt iztīrīta taciņa un pēc tam arī sveces un visi pārējie uķi, puķi ....
vai arī - viņš iztīrījis taciņu, bet viņa viņam pārējos "uķi puķi " ....
Hello, pasaulē nav tikai balts un melns, ir arī .... rozā :P
-
Jaa, es uztveeru...
Bet nosaukt shampi un vannu defoltaa par "leeti"- sacelj spalvas nepatikaa...
-
Hmzz..
Es saprotu abas galējības. Nu man vismaz tā šķiet.
Nav nepareizi ne šampja vanna, ne jauna kamera traktoram.
Mums patīk nesteidzīgi papļāpāt malkojot viskiju. Vai, kā pagājušajā naktī, termokrūzē kafiju ar lielu cepuri/vai tikai cepuri/, suni pie siksnas un iet pavazāties vnk tāpat. Forši, mīļi, romantiski.
Bet problēma tā, ka to pārāk bieži nevar atļauties. Rīt agri jāceļas, šodien mēle pār plecu utt.
Es zinu, mana cenšanās kādai sīkai dāvanai tiktu novērtēta. Bet lai sīkums nebūtu līdz nelabumam banāls, tam ir jāvelta uzmanība un attiecīgi arī laiks.
Šo laiku es labāk tērēju pagatavojot vakariņas, trauķenē nomainīt traukus, piekārtojot dzīves telpu.
Kāda jēga nogurušai sievai no pudeles šampja?! Glāze un atslēdznieks klāt :)
Bet es esmu egoists un visu daru tikai savu ērtību labad. Man patīk, ka sieva, ejot gultā, joprojām ir mundra :)
Nu aptuveni tā kaut kā ;)
-
Hmzz..
Es saprotu abas galējības. Nu man vismaz tā šķiet.
Nav nepareizi ne šampja vanna, ne jauna kamera traktoram.
Mums patīk nesteidzīgi papļāpāt malkojot viskiju. Vai, kā pagājušajā naktī, termokrūzē kafiju ar lielu cepuri/vai tikai cepuri/, suni pie siksnas un iet pavazāties vnk tāpat. Forši, mīļi, romantiski.
Bet problēma tā, ka to pārāk bieži nevar atļauties. Rīt agri jāceļas, šodien mēle pār plecu utt.
Es zinu, mana cenšanās kādai sīkai dāvanai tiktu novērtēta. Bet lai sīkums nebūtu līdz nelabumam banāls, tam ir jāvelta uzmanība un attiecīgi arī laiks.
Šo laiku es labāk tērēju pagatavojot vakariņas, trauķenē nomainīt traukus, piekārtojot dzīves telpu.
Kāda jēga nogurušai sievai no pudeles šampja?! Glāze un atslēdznieks klāt :)
Bet es esmu egoists un visu daru tikai savu ērtību labad. Man patīk, ka sieva, ejot gultā, joprojām ir mundra :)
Nu aptuveni tā kaut kā ;)
Tā nav galējība, tas ir vidējais aritmētiskais ... Es par to, ka nevar - ja jūs neģībstat no tā kas man bija, tad es jums uzskaitīšu visus mīnusus kā jūs dzīvojat (kaut liela daļa nav trāpīta) ...
Lai gan, Broms nav vidējais aritmētiskais, vidējais neaizdomāsies tik tālu, bet ... galējība tā nav ...
-
Cik pāru, tik arī priekštatu par romantiku,
un kurš nu būs tiesigs noteikt, kura būs tā īstā un pareizā...
-
Da liidz vannai ar shampi, kas nav Riigas pussaldais, videejais videejais neaizdomaasies... pagalmu vb izshkjuurees...
-
Ja godīgi, es negribētu šampja vannu - kodīgas vielas aplamās vietās :P
Bet vnk forša vanna un šampis pie vannas nebūtu tas sliktākais, kgan konjaks būtu labāk :D
sooo, katram savs. Man patīk ka Trix ar kungu prieks vienam par otru.
Bet priecātos arī par ekskluzīvākām lietām
-
Mees jau ar shampi dzert, ne tajaa seedeet piedaavaajaamies ;)
-
Šampānieša vanna gan nav bijusi, bet visas citas kosmocacu lietas biezā slānī.
Joprojām balsoju par Trix variantu - ja otrs izdara kaut ko neobligātu ārpus vispārpieņemtā, tas ir daudz jaukāk nekā stereotipiskā romantika.
-
Prieku saprotu, bet neko"aarpus vispaarpienjemtaa" gan tur neredzu...
Vb taapeec, ka cosmo romantiku no maniem viirieshiem bijis retaak dabuut kaa reaalas lietas...
Tieshaam juuseejie juus gaidiitu ar svechu vannu, kameer juus pa kupenaam brienat?
-
Sveču vannu vieglāk uztaisīt kā iztīrīt sniegu :rofl:
-
Neobligātu? Notīrīt sniegu? Ienest malku? U.c.
Cilvēcīgumu, izpalīdzību, palīdzību saprotu. Bet tas nav virs ikdienas.
-
Mango,Tu tiešām uzskati,ka tas ir ikdienišķi šķūrēt sniegu,lai sieva no vilciena līdz mājai var smuki atnākt, nevis brist līdz ceļiem? Savu teritoriju ir obligātais darbs,bet ne jau 'publisko'telpu.
-
16:49
Bet tas bija jau vispārīgi, te jau par konkr.gad. vairs nerunā.
-
Kas tad ir tā romantika? Darbs? Darbība? Nē tak. Noskaņa. Dvēseles stavoklis.
Ja kāds ar savu darbību kādam to rada, kā piem. autorei - jauki, vien tālab nav jānoniecina tas,
kas šādu noskaņu rada citiem. Nu kaut arī tās autoresprāt būtu “kosmocacas“.
Citādi tas tā augstprātīgi un lecīgi izklausās.
-
Kosmocaca gan nav ne augstprātīgi, ne lecīgi.
-
Uzskatu, ka jaa... ne jau visu gadu jaashjuuree un nez vai kilometrs...
-
Nu tak - katram sava romantika, un noder gan tā romantika, kas sniega iztīrīšana, gan tā, kas sagatavota karsta vanna ar šampanieti. Abas noteikti ir labas un viena otru neizslēdz.
-
"Pa lielam" man vairāk iet pie sirds Trix aprakstītā romantika. Tomēr pietrūkst kāds elements no "vieglās" romantikas klāsta. Negaidot atsūtīti ziedi, puķu pušķis. Savukārt šampānietis, sveces kā "vieglās" romantikas atribūti manis pēc varētu nebūt izgudroti. Par puķēm sāku domāt - kas aizkustina vairāk, negaidītības moments vai ziedi? Gan, gan. Tomēr atceroties baltos ceriņus un maijpuķītes decembrī , atceros, ka toreiz vienīgā doma bija "CIK tas maksā? Man jauni ziemas zābaki vajadzīgi..."
Rezumē - ja vienas un tās pašas lietas dara dažādi cilvēki, tās nav vienas un tās pašas lietas. Galvenais ir īstais cilvēks. Ja neviltoti priecājies par baltiem ceriņiem decembrī, un nedomā cik tas maksā , viss ir kārtībā. Ja tādu pašu sajūsmu izraisa jauna, super ērta, darba virsma virtuvē - arī viss ir kārtībā!
-
Droši vien būs nepopulārs viedoklis, bet nekad neielaižu sevī domu “cik tas maksā“
sagādāt otram prieku. Pieauguši cilvēki.
Nebūs bendžam, aizņemsies vai ies kājām...
Pati arī esmu no kā atteikusies, lai citiem būtu prieks, un dies‘pas, ja viņi varētu nojaust,
ka tādēļ mēnesi ēdu vien lētākos makaronus bez siera...
Iepriecinātā prieks ir mans prieks,
un būtu vīlusies, ja kāds prieka vietā domātu par iztērēto naudu.
-
Koks ar diviem galiem - doma par to, ka tu tagad mēnesi pārtiksi no lētajiem makaroniem (nu nojautīs taču, ja gana tuvs draugs!) dāvanas saņēmējam var sabojāt visu prieku...
Lai saņēmējs varētu dāvanu bez sirdsēstiem pieņemt un priecāties, tai būtu jābūt samērīgai ar dāvinātāja rocību, citādi gaidītā prieka vietā kreņķi vien ir.. Nu tā es domāju.
-
vēl "feināk", ja tā romanķika no ģimenes budžeta apmaksāta, un tu esi tā, kurai tie caurumi būs jālāpa... :)
-
Nu nez‘ ir budžets un ir taču arī katram sava nauda, vai jums kā citādi?
Jebšu jūs atskaitieties par katru skropstu tušu un saplīsušo zeķi? Apēsto bulciņu?
Pasidzeļkinu ar draudzenēm?
-
tuk, nedramatizē. es teoretizēju, "pa izlasīto komentu pēdām"... :)
-
Kaut kā izskatās ka tu “dramatizē“, jau teicu vairumam nebūs populāri,
tā vien mana “dzīves svinēšana“
-
Tev ir tiesības uz Tavu pierdzi. Man - savu. Bij man tāds... romantiķis... (ka viņu #%&*). Romaņķika tāda un šitàda, a man "spriedās kaklā", jo zināju, ka daudzkas uz parāda. Uzmini, kurš bija vainīgs, kad ļubofj beidzāsa a parādi bij jāatdod.
Man saprotamāka ir tāda romantika, kas ar sirdi un rīcību, ne dārgām mantām un "pārsteigumiem" izteikta... Bet nu katram savs mērs, tas saprotams...
-
Tad Tavs dramatisms kļūst izprotams.
Nē, no mūsu priekiem ļaunums nevienam nav cēlies.
Viss saprāta robežās.
-
Sen tas bij',kad ar exi cerējamies. Tādā skaistā ziemas vakarā,jams mani tramvaja pieturā sagaidīja ar ragaviņām :) Pilsētas nomale,tumšs,bet man bija kauns. Beigās jau forši bija,patālo gabaliņu,ko būtu jākājo,mani aizvizināja pie sevis uz māju.
Tas pats-laikos,kad bija tikai parastie telefoni...biju sacemmējusies-telefonu neceļu,iekšā dzīvoklī nelaižu,karoče,ignorēju. No rīta uz studijām ejot,redzu milzīgiem burtiem uzrakstu-Mincīt,es tevi mīlu! vārtrūmē,uz sienas,pretim treptelpas ieejai.
Tagadējais izskries otrpus pilsētai,ar siltu džipu,ja vajadzēs atvest. Bet TĀ romanķika,kas toreiz,jaunībā nebūs vairs...ehhhh....
-
Kosmocaca gan nav ne augstprātīgi, ne lecīgi.
Ir, ja saprot zemtekstu. :)