Sarunu forums
Ikdiena => Buduārs => Tēmu iesāka: itta 2016. gada 19. janvāris, 12:55:51
-
Piemēram:
http://www.tvnet.lv/izklaide/popkultura/550419-pieci_skandalozakie_slavenibu_apgerba_negadijumi (http://www.tvnet.lv/izklaide/popkultura/550419-pieci_skandalozakie_slavenibu_apgerba_negadijumi)
Pašai ir gadījies bērnībā aiziet uz skolu ar svārkiem zem kleitas :)
Reiz viena meitene uz mūzikas skolu bija atnākusi tikai blūzē un zeķubiksēs utt.
-
Atnākt bez svārkiem ir man ļaunākais murgs. Par laimi nav piepildījies. Bet drēbes uzvelku otrādi regulāri. Citreiz dienas beigās kāds pasaka.
-
pēkšņa atklāsme, ka džinsi šekumā ir pārdiluši tā, ka spīd cauri :)
sajaukts termometrā 0* ar -10* un aiziets uz skolu rudens kurtkiņā
agrīnā bērnībā - klucis ielikts biksēs (vēl atceros)
kaujoties noplēsta piedurkne un zila acs
citu īpaši neatceros neko dižu..
-
Kleita, pārplēsta aizmugurē no vidukļa līdz apakšai - uzkāros, lienot pār zogu
Neaiztaisīts rāvējslēdzis uz muguras, blūze lauka izlīdusi, un tādā skatā uz skolu
Sveškermenis zekbikses starā
Splīsušas zeķenes redzamā vietā, maiņas zeķu nav
Pēc kritiena garās bikses uz ceļiem lupatās
Saplīsusi siksniņa kurpēm, bez iespējas pastaigāt, bet darbā svarīga diena un uz mājām ar busu jābrauc
-
Dima Bilan koncerts. Es protams pašā priekšā. Aiz manis tādas pašas nenormālās spiedzējas. Grib man izlauzties priekšā, es protams aizrāvusies, nevienu nelaižu. Jūtu kleita tāda vaļīga, aga, viena kaza attaisījusi rāvīti uz muguras. Es neko, aiztaisīju, iedevu pa tauri ar somiņu un turpināju klausīties koncertu.
Skaidrā nebiju un tas bija sen. Varbūt tas bija Sergeja Lazareva koncerts, neatceros.
(Darbības un personas ir izdomātas, visas iespējamās līdzības ar reālo dzīvi ir tīrā sakritība vai nejaušība.)
-
Padomju laika brūnajām kokvilnas zeķubiksēm gadījās, ka gumija pārtrūka. Tad nu nācās ar roku turēt, lai nenošļūk pavisam.
Esmu uz skolu bez svārkiem vienreiz aizgājusi kādā 6. vai 7.klasē. Garderobē atpogāju mēteli, konstatēju, ka svārku nav, atkal aizpogājos un gāju uz mājām apģērbties. :)
-
Klasika ar garajām zeķēm. Padomju laikos nav brīnums - ne reizi vien pārslīdēja pār zābaku.Bet arī šajos laikos ir nācies līst vārtrūmē saraustīt,kamēr nokļūsti līdz vietai,kur var novilkt vai pārvilkt.
Esmu uzvilkusi katrā kājā citu zābaku, katrā kājā citādu zeķi.
Esmu nostaigājusi darbā ar pusaizvilktu rāvēju sarafāna aizmugurē.
Un,protams, mūžīgais nelietības likums - kad uz mājas drēbēm uzvelc mēteli,lai aizskrietu līdz veikalam,tad satiec sen neredzētu cilvēku,kurš aicina ieiet kafejnīcā vai tml,kur mētelis būtu jānovelk.
-
Туьфя ту ешл ыутю :faint: Nu re, valodu nenomainīju.
Tātad, nemaz ne tik sen:
Kārtīga meitene taču sabiedriskā tualetē uz plika poda nesēdēs. Smuki apklāju malu, nodarīju darāmo , bet pārdomu gaitā radās ideja, ka vajadzētu noliftot uz bodi apakšstāvā. Tā arī izdarīju. Pie bodes durvīm viena paziņa saka man - klau, kas tev tur karājas? Un kaut ko man norauj, ap muguras apakšējo galu pēc sajūtas. Pagriežas un pasniedz man ap metru garu papīra stērbeli. :blushing:
PS Lai līdz bodei tiktu, man bija liels, cilvēku pilns vestibils jāšķērso. Līdz šim brīdim ceru, ka visi bija aizņemti ar savām lietām. :rofl:
-
90. gadi. Ziema. Pievakarē tikšanās ar priekšnieka biznesa partneriem. Stāvu, gaidu trolejbusu un atklāju, ka zeķubiksei aizmugurē valdziņu pārītis aizrāpojis - svārki bik virs ceļgala, zeķubikses patumšas, redzams labi. Kā par spīti vieta tāda, kur veikalu nav, tikai pārītis kiosku, kur, protams, arī nekā. Biju ar mieru nopirkt kaut vai tās stulbās bezpēdu zeķubikses, kas tolaik visur mētājās, bet pidziņas - arī to nav nekur.
Nu, ka nav tā, būs šitā - uzplēsīšu simetriju un basta, lai domā, ko grib.
Aha! Kas tev deva! Pie rokas nav pilnīgi nekā, ar ko tās sasodītās zeķubikses uzplēst! Kad nevajag, tad plīst pat no paskatīšanās. Pēc izmisīgas somas inventarizācijas un apkārtnes apskates nācās izmantot tiltiņa margu draņķīgo metinājumu, bet tos divus (un ne trīs vai vairāk!) valdziņus es tomēr dabūju pušu. Iedomājos to skatu, kā es tur līkņāju, vienu zābaku novilkusi, lai sadīrātu zeķubikses precīzi uz papēža... Zeķubikses "ar vīli", protams, vakarā izlidoja miskastē.
-
vakardienas zeķbikses bikšu starā -klasika
Pēc sab tualetes garie svārki aizmugurē sapinušies, sarāvušies uz augšu -kā tās senās dāmas ar visu svārku un apakšsvārku kaudzi tika galā?!
graciozi pietupjoties bikses pa aizmugures vīli pušu -sūu** padomju diegi -tas bija sen, labi, ka bija džemperis, ko tikpat graciozi ap vidu sasiet, līdz pie adatas un diega tiku
-
Cik labi, ka mūsdienās ir drogas uz katra stūra. Bet saplēstu zeķi par baigo traģēdiju neuzskatu, kam negadās.
-
Putns uz-irsa uz cepures, tā arī nostaigāju līdz kamēr pirmais spogulis gadījās...
-
Mamma stāstīja, ka jaunībā kleitas malu gadījās eskalatorā ieraut un izplīsa pamatīgs gabals no kleitas. Tad nu draudzene turēja šai klāt to kleitas gabalu, lai nav gluži ar pliku pēcpusi pa ielu jāiet, kamēr tikai līdz kopmītnei.
-
No manas agrās, nelīdzsvarotās jaunības:
Ziemas laiks. Ballīte lauku klubā. Iedzerts tā pakrietni. Man mugurā flisēti svārki, kuriem pamanos uzliet virsū kokteiļa glāzi. Audums tāds, ka pleķi var traki labi redzēt pat pustumsā. Man risinājums ātri rokā - aizskrienu uz labierīcībām, norauju svārkus, saslapinu, izgriežu un mugurā atpakaļ. Svērki krietni tumšāki (arī slapjāki), bet toties vienmērīgā krāsojumā. :)
-
vīriešu klasika -nostaigāt jaunajā kreklā ar kniepadatām un plastmasas ieliekamo apkaklei
Dzirdēts arī par žaketi ar visu pakaramo -grūti esot bijis rokas kustināt
-
Oi, oi, atcerējos. Bet nu jautrība toreiz nebij‘ ne prātā...
Bija paredzams kāds pasākums. Vajadzēja kleitu. Skaistu. Pārgurusi vazājos pa veikaliem,
un nekā, pilnīgi nekā jēdzīga. Ne par lielu naudu, ne mazu.
Jau tuvojas vakars un izmisums..
Un te pēkšņi, ak, debess IR!!! Tieši tas ko gribu, pēc kā alkstu...
Vienīgi nav mana izmēra. 2 reiz lielāks vai 1reiz mazāks.
Mēģināts nav zaudēts un lemju pielaikot izmēru mazāko.
Tavu prieku- iekšā tieku, raiferi aizvilkt varu, neelpojot vakaru varētu izturēt.
Un te nu sākas šausmene - es NETIEKU no kleitas ārā!!!
Mēģinu tā un šitā -nekā! Sāk trūkt elpas un piemetas
totāla baiļu sajūta, panika, klaustrofobija. Pēc kādas pusstundas laukā kā tiku...
Nemūžam ko tādu vairs... tik baisi tas bija.
-
Man papus cimperlīgs un kaut ko šamam nopirkt - baiss notikums, jo nekas, NEKAS nebūs pa prātam. Un uz veikalu laikot arī neies! Vienā reizē tomēr uz bodi tiek aizdabūts kurpes iepirkt. Nu tadiņ sākās - kurpes tiek pienestas, kungs uzlaiko un iet vaļā lielais "joptvaimaķ". Pa visu veikalu. Māte no kauna gatava cauri zemei izkrist (augstskolas pasniedzēja - a ja nu students blakus?). Kas tie par xxxx apaviem? Kādiem xxxx taisīti? Tos takš izjāts kuilis kājās nedabūs! Kungs ārdījās līdz brīdim, kamēr pienācu, atņēmu kārtējo nederīgo kurpi un izņēmu no tās kartonu, kas tur parasti ielikts formas saglabāšanai... Pārdevēja kaut ko gribēja klaigāt par neuzvedīgo kungu. Aizbāzu muti ar piezīmi, ka klientu līdz immfarktam novedusi ar savu nevērību - kuram tad tas kartons jāizņem?
-
Bija kādreiz (varbūt tagad arī ir, nezinu) tirgū zeķbikses, izmērs tām bija "na vas". Vienā reizē šitādās zeķbiksēs tērpusies devos uz darbu - braucu ar trolejbusu, kas bija diezgan pārpildīts. Tauta stumjas viens otram garām, jūtu, ka ar tām zeķbiksēm kaut kas nav lāgā... Ar mēteli un svārkiem zeķenes bija 3 reizes apgrieztas riņķī ap kāju un stakles vieta nonākusi tieši ceļgalu apvidū. Nācās izkāpt no trolejbusa un pieturā vilkt augšā zeķubikses - tieši kā skolas 1. vai 2. klasītē... Kopš tā laika neesmu pirkusi "kolgotki na vas"...
-
Bija kādreiz (varbūt tagad arī ir, nezinu) tirgū zeķbikses, izmērs tām bija "na vas". Vienā reizē šitādās zeķbiksēs tērpusies devos uz darbu - braucu ar trolejbusu, kas bija diezgan pārpildīts. Tauta stumjas viens otram garām, jūtu, ka ar tām zeķbiksēm kaut kas nav lāgā... Ar mēteli un svārkiem zeķenes bija 3 reizes apgrieztas riņķī ap kāju un stakles vieta nonākusi tieši ceļgalu apvidū. Nācās izkāpt no trolejbusa un pieturā vilkt augšā zeķubikses - tieši kā skolas 1. vai 2. klasītē... Kopš tā laika neesmu pirkusi "kolgotki na vas"...
Tagad Pear Cardin ir izmērs zeķubiksēm MAX, tad nu pa tiešām ir max izklaides, jo tā aukša ir tik plata un taadaam gruntiigaam beibeem paredzeeta, ka visu laiku to vien jādara kā jārausta uz aukšu zeķubikses, kā rezultātā izplēsu caurumu un mierīgu sirdi izmetu misenē, no tās reizes izvairos no izmēra max...
-
Man papus cimperlīgs un kaut ko šamam nopirkt - baiss notikums, jo nekas, NEKAS nebūs pa prātam. Un uz veikalu laikot arī neies! Vienā reizē tomēr uz bodi tiek aizdabūts kurpes iepirkt. Nu tadiņ sākās - kurpes tiek pienestas, kungs uzlaiko un iet vaļā lielais "joptvaimaķ". Pa visu veikalu. Māte no kauna gatava cauri zemei izkrist (augstskolas pasniedzēja - a ja nu students blakus?). Kas tie par xxxx apaviem? Kādiem xxxx taisīti? Tos takš izjāts kuilis kājās nedabūs! Kungs ārdījās līdz brīdim, kamēr pienācu, atņēmu kārtējo nederīgo kurpi un izņēmu no tās kartonu, kas tur parasti ielikts formas saglabāšanai... Pārdevēja kaut ko gribēja klaigāt par neuzvedīgo kungu. Aizbāzu muti ar piezīmi, ka klientu līdz immfarktam novedusi ar savu nevērību - kuram tad tas kartons jāizņem?
Nu skaidrs, kuramējā Camma atsitusies... :rofl: :thumbsup:
-
Arī nospriedu, ka tas ģimenē iedzimts.
-
Sēžam kopā ar draudzeni pie Origo uz sola.Te - pamanu, ka uz viņas somas neliels pleķītis - putns aplaimojis.Pasaku to viņai, aplaimojums tiek novākts, pasmejamies, ka tā jau svētība.Šķiramies, iekāpju trolejbusā, apsēžos.Un tad ieraugu uz savas somas sāna smuki lielu putna uztaisītu svētību.
-
Par zeķēm. ;)
Kad vēl cerējos ar savu tagadējo vīru, gribējās tā mazliet erotiski uzposties. Nopirku foršas zeķes ar mežģīņu maliņu un gumiju augšgalā un uzvilku tikšanās reizei par godu. Tuvāk par to nestāstīšu, bet jau romantiskā vakara gaisotnē manīju, ka manas zeķes lāga neturas. Vai nu kājas par slaidām, vai silikons par vaļīgu, kas to lai zin. Pirms promiešanas kaut kur sadabūju 2 spraužamadatas un piespraudu nolāpītos apģērba gabalus pie biksītēm. Pirmos 100 metrus vēl neko, bet jo tālāk gāju, jo manas biksītes vairāk zaudēja savu normālo pozīciju un drīz vien atradās ceļgalu rajonā. Variantu daudz nebija - slepus savilku neklausīgo veļu uz augšu, sabāzu rokas mēteļa kabatās, caur tām turēju bikšeles ciet un kaut kā nokļuvu mājās.
Kopš tās reizes - vai nu zeķubikses vai nekas.
-
Un te nu sākas šausmene - es NETIEKU no kleitas ārā!!!
Mēģinu tā un šitā -nekā! Sāk trūkt elpas un piemetas
totāla baiļu sajūta, panika, klaustrofobija.
es tikko iespruudu vienaa h&m topaa.
siikais bija man liidz, tad saucu kabiinee, lai mani atbriivo no taa apgjeerba un vinsh pilnaa nopietniibaa man saka .... ko tu bez manis dariitu?? nu ko tu baazies tik mazaas dreebees?? :D
koroche secinaajums viens: apstiprinaajies, ka h&m uz mani nerazjo un ... mosh notieveet vajadzeetu??
-
Njā... ja man h&m-ā der pat 2 izmērus mazāki topi kā reālie apkārtmēri ir...
-
jaa jaa man neder. kaadas shausmas
vispaar nepatiik tas veikals.
iepeerku tikai siikajiem kko
-
Bērnībā es sev uzšuvu "džinsus". Daudzmaz atbilstošā griezumā, no plāna zaļpelēka brezenta auduma (laikam tas reiz bija bijis plašķis), ar visām džinsu griezuma kabatām un rāvēju, un vēl ar atlokiem. Gadi 10 man toč bija, bet ne daudz vairāk. "Uz pilsētu" ar tām biksēm man iet neļāva (kauns taču!, ko kolēģi padomās, jo noteikti kādu satiksim!), bet pa pagalmu dauzīties - piecieta. Tā nu manas firmenes piedzīvoja visas skuķpuikas izklaides, ieskaitot kokos kāpšanu. Bet koki, protams, nebija eirosertificēti - kur tie zari bija izauguši, tur nācās aizstiepties, lai uzkāptu. Un vienā jaukā dienā šo eksekūciju neizturēja pakaļšuves trešās šķiras diegi, ar jautru "strrrr!" atklājot, ka zem biksēm man ir arī apenes. Sarkanas.
No koka nošļūcu fiksi, cerībā, ka neviens nav pamanījis, un klusībā svētīju to brīdi, kad maniem vecvecākiem iedalīja dzīvokli šajā mājā, nevis kaut kur citur - kur inteliģentāki cilvēki un bērni ir dzirdējuši par mērkaķu sarkanajām pakaļām...
Bikses, protams, tika salāpītas un valkātas vēl ilgi.
-
Reiz sensenos laikos...
Jūrmala. Melluži, 20. maijs, samērā silts bet peldsezon, protams, vēl nav sākusies, pludmale tukša.
Nākamais vīrs tikko no armijas atgriezies.
Ejam peldēt. Ne tikai apslapināties, bet riktīgi ņurkojām kādu pusstundu.
Iznākam no ūdens un ilgi neticam savām acīm. Drēbju un dokumentu nav. Naudas arī nav.
Labi, ka līdz vasarnīcai tikai nepilns km. Gājām slapjajos peldkostīmos un tur šo to no apģērba pa kaimiņiem salasījām.
Milicijā mūs apsveica, kā togad pirmos apzagtos.
-
70 .gadi...esmu vidusskolas draudzības pasākuma sakarā ieradusies kaimiņu mazpilsētā.Draudzības stiprināšanai mūs vakarā aizved uz mazpilsētas DK uz balli.Kā jau tajos laikos balle ir kupli apmeklēta un noris intīmā gandrīz-tumsā.Silti un patīkami.Arī man ir uzgadījies partneris,nāk lūgt uz katru deju un man tas gluži labi patīk.Dāmu dejā sarosos un dodos zāles tumsā uz pretējo kaktu puisi uzlūgt.Ja,tur jau viņš ir......bet divos identiskos eksemplāros!Dvīņi un pie tam tumsā gluži vienādi.Apmulsu un uzlūdzu malējo no labās.Dies viņu zin,vai biju dancojusi ar abiem vai tikai ar vienu?Tā arī nepaprasīju un izlikos,ka neesmu neko manījusi un biju priecīga ,ka drīz posāmies prom.Divi identiski bija par daudz.
-
70 .gadi...esmu vidusskolas draudzības pasākuma sakarā ieradusies kaimiņu mazpilsētā.Draudzības stiprināšanai mūs vakarā aizved uz mazpilsētas DK uz balli.Kā jau tajos laikos balle ir kupli apmeklēta un noris intīmā gandrīz-tumsā.Silti un patīkami.Arī man ir uzgadījies partneris,nāk lūgt uz katru deju un man tas gluži labi patīk.Dāmu dejā sarosos un dodos zāles tumsā uz pretējo kaktu puisi uzlūgt.Ja,tur jau viņš ir......bet divos identiskos eksemplāros!Dvīņi un pie tam tumsā gluži vienādi.Apmulsu un uzlūdzu malējo no labās.Dies viņu zin,vai biju dancojusi ar abiem vai tikai ar vienu?Tā arī nepaprasīju un izlikos,ka neesmu neko manījusi un biju priecīga ,ka drīz posāmies prom.Divi identiski bija par daudz.
Apģērbušies viņi arī bija vienādi? ;)
-
Gar bērnības dārza malu tecēja upīte/grāvis. Laikam taisnots, malas 45 grādu leņķī apakšā diezgan padziļš ūdens 2-3m plats. Braukājos ar trīsriteni gar grāvja malu. Man varēja būt gadi 3, skaidri zinu, ka ne 4. Pēkšņi krustēvs saka , ko tu te pa malu, pamēģini pa slīpumu, ātrāk ripos! No sākuma samulsu, bet tad nodomāju - braukšu, un pie paša ūdens apstāšos, nav prāta darbs aukstā grāvī ar drēbēm mērcēties.
Liels bija mans izbrīns, kad ritenis pie ūdens malas neapstājās un es pabraucu zem ūdens.
Kā mani izķeksēja no ūdens neatceros. Pēc tam bija skandāls, mana mamma bija dusmīga uz krusttēvu, bet man tas likās smieklīgs atgadījums. Vēl tagad nezinu, bija smieklīgi jeb nē...
Oi, apģērbs. Apģērbs bija pilnīgi slapjš!
-
Gar bērnības dārza malu tecēja upīte/grāvis. Laikam taisnots, malas 45 grādu leņķī apakšā diezgan padziļš ūdens 2-3m plats. Braukājos ar trīsriteni gar grāvja malu. Man varēja būt gadi 3, skaidri zinu, ka ne 4. Pēkšņi krustēvs saka , ko tu te pa malu, pamēģini pa slīpumu, ātrāk ripos! No sākuma samulsu, bet tad nodomāju - braukšu, un pie paša ūdens apstāšos, nav prāta darbs aukstā grāvī ar drēbēm mērcēties.
Liels bija mans izbrīns, kad ritenis pie ūdens malas neapstājās un es pabraucu zem ūdens.
Kā mani izķeksēja no ūdens neatceros. Pēc tam bija skandāls, mana mamma bija dusmīga uz krusttēvu, bet man tas likās smieklīgs atgadījums. Vēl tagad nezinu, bija smieklīgi jeb nē...
Tev gaiši matiņi bija bērnībā? :)
-
Apžēliņ, pusei latviešu bērnu gaiši mati bērnībā! Jā, bija gaiši. Kāpēc jautā? Es vienkārši 3 gados nebiju par fiziku dzirdējusi. Uz domu spēku paļāvos!
-
Moš Betons ir taus onkuls...?
-
Zini,tai tumsā un apmulsumā man likās vienādi.Ja kas-tolaik uz ballēm puišiem bija gan uzvalki,gan šlipses,daudzviet bez uzvalka ballē nemaz iekšā nelaida.
-
2 jauni cilvēki dzīvoklī izklaidējas. Pēkšņs zvans pie durvīm iztraucē izklaides. Dzīvokļa īpašnieks steigā rauj virsū džinsenes, lai atvērtu durvis, bet.......mī un žē....Atskan sāpju skaņa ne no šīs pasaules - izrādās, ka steigā rāvslēdzī ir ievērta tik maigā ādiņa, paši saprotat, kurā vietā. Rezultātā, dīvainu kunkstienu pavadībā, kas atskan no vannasistabas, dāma pieņem pastnieka reģistrēto sūtījumu. Nu jā, tālākais jau ar "šķērēm un ledu" risinājums.
-
Isti ķibele tā nebija -bet jautri. Savās jaunajās kļošenēs SPILGTI ORANŽĀS braukšu no Jūrmalas uz Rīgu. Ar vilcienu. Man likās, ka tās bikses sačokurosies man uz auguma, noejot tos metrus pa peronu gar visiem vilciena gaidītāju skatieniem
-
Isti ķibele tā nebija -bet jautri. Savās jaunajās kļošenēs SPILGTI ORANŽĀS braukšu no Jūrmalas uz Rīgu. Ar vilcienu. Man likās, ka tās bikses sačokurosies man uz auguma, noejot tos metrus pa peronu gar visiem vilciena gaidītāju skatieniem
Košas krāsas piesaista uzmanību. :D
Kurā gadā tas bija, reno?
-
padomju gadā
-
padomju gadā
Tad jau nav brīnums, ka skatījās. :)
-
Protams. Pie tam audums bija galīgs štrunts, burzījās. pēc pirmās mazgāšanas cik atceros pārvērtās lupatā un saīsinājās par šortiem
-
Man kaadreiz bija koši oranzi bikssvaarki, melna bluuze un gana izteiksmiigi auskari ar oranzas nokraasas dzintariem plus iepirkts pieskanjots paliels gredzens, kaa rezultaataa, vaacu valodas odarbiibaas regulaari tiku pie replikaam, protams ar to tas viss nebeidzzas, jo biju spiitiiga un nepakljaavos tam, ka jaabuut peleekajai pelei rezultaataa, gandriiz tiku pie nesekmiigas atziimes atestaataa, bet kaut kaa izdevaas to visu sakaartot... to skolotaaju gan atminos, ka vissliktaako un tendenciozaaku uceni, kaada jebkad bijusi... pieseejaas ne pa teemu un veerteeja nevis zinaasanas, bet simpaatijas un radurakstus...
-
Jeeez,jums te visiem tā maskēšanās tagadiņ???
Tad Stīna, tad atkal Justīne? Tagad atkal šis???
OPREDEĻiTES, kas Jūs??? Kaut kāds bērnudārzs... vai arī... labāk neteikšu.
-
oi, tuk, nāc čatā, tur ir īstā dzīve un santa barbara....tad visu sapratīsi.
-
Uz pleca uzkakājis putns man jau ir klasika, kā tāda vārnu bāba dažreiz jūtos.
1. Universitāte, lekcija, šausmīgi karsta pavasara pēcpusdiena, mūs līdz vakaram marinē siltā auditorijā. Pēkšņi pamanu, ka kursa biedrs tā jocīgi skatās uz mani, pie tam, tieši uz krutīm. Sākumā padomāju, kāds nekauņa, pēc tam pati uzmanīgāk paskatījos. Ak, jel, blūzei vidējās podziņas atpogājušās un pavīd tāds spilgs, rozā krūšturis. Ģīmis man pēc tam laikam bija vēl spilgtāks.
2. Vēl skolas laikā. Draudzene starpbrīdī saka: "Tev uz pakaļas kaut kāds sarkans pleķis, aizej pie spoguļa paskaties". Izrādījās, biksēm caurums izplīsis, bet sarkanais pleķis ir apakšā redzāmās apenes. Nācās iet mājās pārģērbties.
3. Ziema. Steigā jau lasos ārā no mājām, viss gatavs, bet pirkstaiņus atrast nevaru. Izpsihojos un izgāju ārā plikām rokām, pie sevis šķendēdamās. Kā vēlāk izrādījās, šamie bija iebāzti cepurē. Cepure galvā un viens pirksts no cepurs smuki ārā rēgojas, tieši uz pieres :rofl: Gan jau skats pa rubli bija.
-
Tie, kas dejojuši, dziedājuši zina, ka pārģērbties visi spējīgi jebkurā vietā un jebkurā ātrumā, viens no otra īpaši nekautrējoties, jo vajag. Un tad nu - sastrēgumā stāvot viss notiek tieši tāpat - kreklus nost! bikses nost! citus kreklus virsū! oi, blakus arī autobuss arī stāv, bet mēs te galīgi puspliki :)