Sarunu forums
Ikdiena => Virtuves pieredze, padomi, prieki => Tēmu iesāka: Nomade 2016. gada 28. februāris, 22:18:13
-
Man būtu interesanti uzzināt, kādas kulināriskas nebūšanas ir gadījušās jums?
Man, piemēram, nupat nesen sanāca, ka biskvīta ruletes mīklu taisot, aizmirsu pielikt miltus. Cepot jau viss bija baigi smuki, viss pufīgs un lieliski apetītelīgs - kā izņēmu no cepenes, tā - puff- un viss sakrita. Galu galā, tur jau tikai olbaltums un dzeltenums. Izfederēju misenē.
Reiz sanāca tā, ka, šerpi verot vaļā cepeni, trāpīju iekš karstuma mutuļa, bet man brilles uz deguna tai brīdī. Rezultātā brilles aizsvīda, neko vairs neredzēju un izgāzu sacepumu uz grīdas. Rezultātā ciemiņi ēda atsildītas saldētas spicas. Smalki.
-
3 dārzeņu sautējumam - sīpoli, selerijas, burkāni aizmirsu pielikt burkānus un nesapratu, kāpēc garšo ne tā.
-
Reiz pļāpājot marinēju silķu rolmopšus.
Uzvārīju marinādi, un texta -vispirms jaatdzesē, karstu nevar liet, pavadībā uzlēju rolmopšiem.
-
Nesen pankuukas naacaas nahrenizeet- garshoja peec trauku mazgaajamaa... miiklai sho klaat toch neleeju... bljoda ar it kaa tika skalota peec mazgaashanas... bet pankuukas eedamas nebi :(
-
Tinu vēl bildi atpakaļ: viesības, paredzēts grilēts VESELS lasis. A šis, makāns, gruntīgs, šo neņem nekāds grils, kā ir jēls, tā ir. Ciemiņi, neēduši, grauž zobbakstāmos...
Liku to makanu beigās cepenē. Nu tad jau bija gatavs gan :))
Bet kopš tā laika mana družka nāk ciemos ar savu salātburciņu - a, vdrug, mums atkal lasis uz grila :rofl:
-
tuk, kāpēc nevar karstu uz siļķi?
-
Sanāk mīksta pļura ne siļķe...
-
Oi, vēl atcerējos. Tas jau baigi sen...
Iejaucu mīklu pīragiem, bet raugs laikam vecs un šī maita nerūgst. Sazvanu Tukkungu, lai no darba braucot atved raugu.
Vakars jau vēls, nospriežam ceps rīt. Ieliekam bļodu ledusskapī .
No rīta atverot ledusskapi, mīkla ir visos plauktos un visos ēdienos...
Jaunais raugs bija iedarbinājis veco un process pošol...
Skats neaizmirstams.
-
Tā kā iecienītā gurķu marinēšanas recepte iekļauj etiķa liešanu pa tiešo burkā, būtiskākais to neaizmirst izdarīt. Ir gadījies.
-
Neko tādu, kas būtu galīgi sabojāts un neēdams, es neatceros, bet bija pāris kūku, kurām aizmirsu pielikt cukuru. Un vienreiz uztupināju uz plāCmaizes bezē kārtu bez cukura. Ēdēji brīnījās, kāpēc jāliek olbaltuma omlete pa virsu, bet tāpat apēda visu. :D
-
Jautri palasīt, ko jūs esat sarakstījuši. Pagaidām vissmieklīgāk liekas par mīklu ledusskapī. :) Nu, forši, nu! Tāda dzīves pieredze!
Pati, jāteic, gatavoju maz. Tādu, ko lieku citiem priekšā. Un, kad jau apkārtējiem nav jāatrāda, tad jau visi iespējamie piedegumi vai sāls/cukuri ātri aizmirstas. Dzīves līdzgaitnieks gan gatavo brīnumgardi un veiksmīgi!
-
Jaa, biezaakais negadiijums ir sasaaliit atbilstosi savai saals izjuutai uz ko vienam par daudz otram par maz, bet nu kaa saciit jaasaka - visiem neizdabaat.. :)
Vienreiz pljaapaajot zemenes apbeeru nevis ar cukuru, bet ar saali, visjautraakais ir tas, ka aptveeru jau briidii, kat gaazu virsuu, ta pat bija par veelu ko glaabt, jo taa saals bija sasuukusies nenormaalaa aatrumaa, zemenes nonaaca misenee... Citaadi taadas ieveeriibas cieniigas saizes, kas nav ikdieniskji siikumu nudien negadaas...
-
Reiz sensenos laikos, kad zāle bija zaļāka un es vēl kojās dzīvoju, uzlēju kafiju sev un savam mīļotajam puisim. Pārjautāju, vai cukuru šim piebērt, jā, lai pieberot karotīti. Pieberu, samaisu. Pļāpājam. Puisis iedzer malku, tā dīvaini palūr uz krūzīti... Iedzer otrreiz, uz mani paskatās. Tādu pilnīgi dīvainu ģīmi dod man - še, pagaršo, baigi jocīgā. Es blisinu acis, iekampju malku - toč jocīga. Pagaršoju savējo - arī jocīga.
Lēnām, nu ļooooti lēnām pierāpo atklāsme, ka burka ar cukuru un burka ar sāli - kā jau kojās - uz galda ir abas vienādas...
Vārīju nākamo porciju, bet atziņa, ka lielā koncentrācijā sāls vairs nav sāļš, tika piefiksēta.
-
Nesen pankuukas naacaas nahrenizeet- garshoja peec trauku mazgaajamaa... miiklai sho klaat toch neleeju... bljoda ar it kaa tika skalota peec mazgaashanas... bet pankuukas eedamas nebi :(
Ir gadījies Fairy uz pannas uzgāzt, labi, ka laikus attapos.
-
Ir gadījies Fairy uz pannas uzgāzt, labi, ka laikus attapos.
Reizeem pietiek tikai nomazgaat pannu ar so drankji, lai skjistu, ka viss garso, peec taa... fui un brrrrrr
-
Pasen atpakaļ cepu kaut kādu Ķekavas pusvistu, ciemiņi gaida, jo zina, ka mana visteles sanāk ļoti garšīgas. Baigā vilšanās, vista bija tik cieta, ka zobus varēja nolauzt. Nebiju izlasījusi uz birkas, ka tā ir dējējvista. Iztikām ar kafiju un siera maizēm.
-
Ir gadījies Fairy uz pannas uzgāzt, labi, ka laikus attapos.
Exis shitaa sardeli triis reiz ieksh Fairy cepa un nesaprata, ko taa desa puto :D nomazgaa, cep pa jaunu- atkal puto!
-
Skolas laikaa darbmaaciibaa, kad veel meiteneem virtuvee rosiities maaciija, visas bijaam sadaliitas grupaas. Katrai grupai savs eediens gatavojams. Blakus grupinja vaariija shokolaades kjiiseli. Man taa garshoja, ka izleemu vecaakus ar sho gardumu vakaraa paarsteigt. Viss jau buutu labi, bet...ar kartupelju cieti taa paarforseeju, ka no mana kjiiselja vareeja golfa bumbinjas grebt 😞
-
Āboļkūkas vietā omlete ar āboliem. Briesmas. Aizmirsu miltus pielikt mīklai.
-
Āboļkūkas vietā omlete ar āboliem. Briesmas. Aizmirsu miltus pielikt mīklai.
Nu nau jau tas trakaakais, ja jau var omleti ar daarzenjiem, tad protams arii ar augļiem nav tas trakaakasi :D
-
Kanēļmaizītēm kanēļa vieta sarkanie pipari... Nevar nokasīt nost no jēlas mīklas, nevar!
-
Jokaini... bet neko šaizīgu ķēķī neatceros... Laikam jau briesssmīgi atbildīgi uztveru ģimenes indēšanas pasākumus....
-
nopirku jaunu cepešplīti. Nu, jūs atceraties... to smuko, ar retro kloķīšiem, pulkstenīti... Urā, man ir gaismiņa iekšā, johohoo, man ir taimeris! Ja taimeris, ir, tad tas ir jāizmanto. Iemarinēju jērakāju, ielieku ar visu cepamtrauku cepenē, sastellēju pulksteņus, lai ir gatavs uz manu atnākšanu no darba... Vīrs atbrauc pretī uz darbu, pa ceļam iegriežamies veikalā, tur piens kartupeļu biezputrai, brokolis, ko vēl varētu piedevās... atbraucam mājās. Eju iekšā. Hmm, vajadzēja jau smaržot visam pēc traka... Kautko pati ar sevi par šo tēmu sarunājos, zābakus nost vilkdama... Te piepeši vīrs saka nedaudz mulsi - es tur plītij kloķīšus sakārtoju kad atbraucu... laikam... nevajadzēja...?
Nu neko, vakariņās bij brokolis... :)
-
Es visu laiku tikai lasīju un brīnījos, nu kā var Fairy eļļas vietā uzliet?!! :rat:
Manā virtuvē viss tik ergonomiski, tik parocīgi, :angel: pat katrai bļodai sava noteikta vieta. Tikai ābolu etiķis noklīdis, es tak pirku!
Šorīt cepu omleti, uzlieku pannu, lai sakarst. Lielā eļļas pudele tukša, nolieku izmešanai, ņemu parasto litrīgo -visas rindā pie plīts stāv. Uzleju šļuku -baigie mutuļi, tvaiki un etiķa smaka.
Protams, sekoja mans bļāviens -kurš *&^% etiķi te ir nolicis :fryingpan: , jo es jau nu nekad tā nedaru. Bet kas zin...
Labi, ka etiķi neuzlēju jau tad, kad kaut kas cepas, piem pankūkām
-
Deviņdesmitajos juku gados, kad ar darbu bija kā bija, kādu brīdi strādāju jaunizbūvēta bistro virtuvē. Atvēršana, pirmā darbadiena, vispārējs stress. Jaucam piedevām salātus - kāposti ar burkāniem. Kolēģe piemaisa sāli, cukuru, provējam - skābi... Pieberam vēl cukuru - skābi! Sarīvēju vēl tos kāpostus ar burkāniem - atjaucam. Pagaršojam - ir labāk, bet vienalga par skābu. Pieberam vēl cukuru. Nu jopcik, skābi! Vēlreiz kāpostus ar burkāniem, vēlreiz cukuru... Rezultātā pilna liela bļoda ar skābiem salātiem... Nez, cik ilgi mēs šitā vēl ņemtos, ja ne trešā kolēģe, kurai pietika prāta aplūkot mūsu "cukuru" un konstatēt, ka tā ir citronskābe :D
-
Bērnība, ap gadiem septiņiem.
Kā liela lasītāja, biju salasījusies par ēdamajiem kastaņiem siltajās zemēs.
Galva pašai sava un jūrmalas vasarnīcā lieli uz skaisti kastaņi ienākušies. Gatavoju kā baraviku mērci. Apcepu sviestā, pievienoju krējumu...smaržoja dievīgi.
Biju ļoti sarūgtināta, ka ēdams tas vis nebija.
-
Ā, literatūras ietekme uz bērna psihi... :D
Es izlasīju, ka ārzemēs uz maizes smērē margarīnu. Uzsmērēju. Krutāko no visiem - par 43 kap. Un nospriedu, ka ārzemnieki ir stulbi - sviesta vietā šitādu draņķi smērēt. :D
Izlasīju ar kādu baudu šie dzer sodas ūdeni, un, protams, pamēģināju praksē, - pārliecība, ka ārzemēs visiem nav pilns rublis, nostiprinājās galīgi. :D
Gliemežus un varžu kājas mēģināt pusdienās vairs negribējās - gan jau arī klaji meli. :D
-
Vienu vasaru mammai daarzaa tik forshs pirmais gurkjis briest,ka nenotureejos-nochiepu! Paarnesu maajaas,tuuliit uztaisiishu ar kreejuminju,piliiti etikja ,dazhiem piparkrikumiem. Pastiepju roku plauktinjaa,aiz aizkarinja,uzpilinu to,ko domaaju etikji esam,otrpusis saka- un ko Tu dari?Paskatos- rokaa acetona pudele,atcerieties,ka bija leishu etikjis ar uzrakstu actas?apmeeram vienaadi arii izskatiijaas etikjesju tonji. Nu neko, naacaas zagto gurkji ar visu acetonu izgaazt misenee.un tad veelreiz atskaneeja-un ko Tu dari? misene smuka,no baltas plastmasas...
-
Oi, radene stāstīja, ka krievu laikos klients atnesis pateicības dāvaniņu - džina pudeli. Tāds brīnums nav bijis dzerts, tādēļ nolēmuši, ka jādzer pa smalkam, kā ārzemēs - ar sodas ūdeni. Dzēruši un spļaudījušies, tik traku strebekli tikai trakie amerikāņi varot iedzert. Ber sodu cik gribi, trakāks par nāliķi. :veee:
-
Neesmu jau nekāda muļķe - zinu, ka olu mikroviļņos likt nevar - uzsprāgs. Jēlu. Bet man tak ir vārīta! Turklāt - nomizota. laba tāda lauku oliņa - uzsildīšu, lai garšīgāka.
Uzsila.
[attachment deleted by admin]
-
Ak, Emīlij.... :D
Vīrs kādreiz izdomāja mikrenē pliku ne vairs pirmā svaiguma baltmaizi uzsildīt. Maize aizdegās, mikrene nosvila, visa māja vēl ilgi smirdēja pēc sviluma.
-
A kas ir ar to olu, kāpēc viņa tā reaģē? (mikroviļņi nekad nav bijuši)