Sarunu forums
Noskaņojums => Dusmojos/ īgņojos/ bēdājos => Tēmu iesāka: diddly 2016. gada 11. marts, 12:12:45
-
Storijs,kuru variet ar saviem gadījumiem iz dzīves paturpināt.
I. Āgenskalna putnu gaļas stends,parasti rindas,pērkam tītargaļu. Majās konstatēju,ka šķiņķim,kas apm 4,60 eur/kg,piemests klāt simtgramīgs,sasmacis glumš broilera spārns,kas ap 1,90 eur/kg. Noškrobojos,ka nav ēdams,un atcerējos,ka gaļu lika ne no vitrīnas,bet kastes,kas viņai aiz muguras. Pārdevēja nesen paradījusies,visiem laipni novēl jauku dienu(kas tev daļas gar manu dienu!)
II.Vakar,turpat.Pērkam stilbiņus,un šķinķi,ātri saskaitu galvā,man patīk,lai smadzenes neierūs. Tā pati pārdevēja nosauc summu,precīzi +10 centi. Manī pamostas tasinības cīnītāja,laipni palūdzu pārsvērt abus maisiņus. Pretī saņemu-ja? nav pareizi? es galvā sarēķināju!
Protams,uzliek uz svariem,parādās summas...caur zobiem atvainojās.
Cik kg sasmakušu spārnu jamā pa maiņu iztirgoja? un cik pieskaitīja?
ok,ok,katrs grib dzīvot,ēst,rēķinus maksāt,bet ja krāpjas nemākulīgi :fryingpan:
-
Par so pasu, reiz centraaltirguu pirkaam sardeles uz atlaidi. Iesveera samaksaajaam, bet kaut kaa bija sajuuta, ka svars nedavelk, tad nu uzmetaam uz kontrolsvariem un devaamies atpakalj, ja buutu redzeets, kaa viena meetaaja svarus utt., lai nosleeptu savu mahineesanos, neko atvainojaas paarsveera un atdeva naudu, no taa laika saprotu, ka tirguu biezi vien skopais maksaa divtik... par to pasu apjomu...
Protams tas neizsleedz iespeeju, ka cilveeks patiesaam nejausji kljuudaas un izdod ne taa vai saskaita nepareizi - pasai ir gadiijies sarkt un baaleet, tamdeelj vairs galvaa summas nereekjinu...
-
Ogres Topā ir forša gaļa no kaut kādas saimniecības ar jocīgu nosaukumu, mēdz būt, ka speciāli braucu pakaļ saldētavas uzpildīšanas apjomiem. Pie viena iepērku arī citu gaļu. Tā nu aizbraucot mājās konstatēju, ka man cūkas šķiņķis iesvērts tāpat kā liellopa šķiņķis, kuru man pakoja iepriekšējo. Škrobe uz bik vairāk kā 6€. Bet nu pieņemu, ka vnk sverot manus apjomus un vērojot augošo rindu dāma sastresojās un aizmirsa cenu uz svariem nomainīt...
Vnk zināšu, ka nākamreiz jāpārbauda cenu uzlīme uzreiz pie vitrīnas.
-
Ogres Topā ir forša gaļa no kaut kādas saimniecības ar jocīgu nosaukumu, mēdz būt, ka speciāli braucu pakaļ saldētavas uzpildīšanas apjomiem. Pie viena iepērku arī citu gaļu. Tā nu aizbraucot mājās konstatēju, ka man cūkas šķiņķis iesvērts tāpat kā liellopa šķiņķis, kuru man pakoja iepriekšējo. Škrobe uz bik vairāk kā 6€. Bet nu pieņemu, ka vnk sverot manus apjomus un vērojot augošo rindu dāma sastresojās un aizmirsa cenu uz svariem nomainīt...
Vnk zināšu, ka nākamreiz jāpārbauda cenu uzlīme uzreiz pie vitrīnas.
Nu man ir gadiijies arii otraadaak un maajaas konstateet, ka esmu krietni vien ieekonomeejusi...
-
Tā man reiz tapa dārgākā aukstā gaļa ever, stilbiņš bij iesvērts par karbonādes cenu. Matīsa tirgū.
-
Mani var krāpt uz nebēdu, nekad neko neskaitu, nerēķinu. Zdaču nepārskaitu.
-
vissmukākā ir tā monētas pieturēšana ar īkšķi -zdaču pircējam redzot skaitīja savā saujā, kad pārber viņējā, 20 santīmi paslēpās zem īkšķa.
-
Tāpēc ciest nevaru iepirkties tirgos
-
Man šī ir bērnības trauma. Nebiju nemaz tik maza vairs, kādi gadi 12, bet, kad tirgus tante par 2 rub. burkānu buntīti no piečuka, izdeva rubli, nevis trīs, stāvēju apjukusi, bet viņa vēl smaidīdama pavaicāja - vai gribot, lai tos burkānus kur ietin. Labākā atbilde būtu bijusi - jā, tajos atlikušajos divos rubļos, bet es siltumnīcas bērns, stāvēju un klusēju. Tik šķebīga sajūta, un kaut kā bija pārliecība, ka nebija nejauši, neko nesajauca, novērtēja, ka var un viss...
Diemžēl ar svaigo gaļu ir tā, ka tirgū parasti tā ir labāka. Katrā ziņā Rimi, kur šķiet poļi vien nopērkami, vairos pirkt. Sky parasti ir O.K. Lielveikala pluss, ka tur mierīgi varu nopirkt kaut šķēli karbonādes, kamēr tirgū ir sajūta, ka gaida - pirkšu vismaz kilo.
Matīsa tirgū iemēģināju vienu pārdevēju, kuru ieteica, kā labu kaut kādos recepšu rakstos (kā ieiet no āra, tā pie letes pa kreisi), bet mana pieredze ir dažāda - gadās, ka ir labi, bet pēdējoreiz uz Jaungadu tik treknu krūtiņu iešķieba... :fryingpan: māk ar tik veikli parādīt, apgrozīt, bet es tik skrienoša, tik skrienoša, ar darbu sarakstu... Droši vien ar pastāvīgajiem kundēm viņa tā neizrīkojas, bet neko labu par viņu (un tirgu kā tādu) tas neliecina.
-
Ne gluži par krāpšanos, bet par pārdevēju tēmēto aci. Veikaliņš, kur regulāri pērku gaļu. maltā 3.60. Pārdevēja redz, ka man rokā 5ītis, tātad neko citu šodien neņems. Sver - var vairāk? - nu, lai ir, rezultāts 4.80.
Gaļai ne vainas, bet princips.
-
Ne gluži par krāpšanos, bet par pārdevēju tēmēto aci. Veikaliņš, kur regulāri pērku gaļu. maltā 3.60. Pārdevēja redz, ka man rokā 5ītis, tātad neko citu šodien neņems. Sver - var vairāk? - nu, lai ir, rezultāts 4.80.
Gaļai ne vainas, bet princips.
lūk, šādos gadījumos tīšām teiktu, ka nē, nevar vairāk :P Lai kasa nu ārā no maisiņa lieko. Turklāt par 1/3 - tas ir nekaunīgi... Ja man vajag, piemēram 300g, tad kur es to 4. porciju liktu? Ēstu vļe 1 dienu, kamēr galīgi zb?
Un jā, laikam nedrīkst atklāt nodomus... pēc naudas sniegties tikai, kad prece jau nosvērta ;)
-
Nu, es zināju, ka patērēsim, pofig, ka vairāk. Bet piefiksēju kā bezkaunību.
-
Nu ja. Ja esi nekaunīgs, tad es arī varu - nē, biju doma'jusi varbūt mazliet, bet ne jau par 1/3, lūdzu izņemiet tomēr to lieko virs prasītā svara (viņai jau nav jāzina, ka ģimene spētu patērēt) :P
Vai: ek, nu labi... tā kā viss piečuks jau gaļā, tad snikeri šodien neēdīšu...
Otrreiz vairs neatkārtos ;)
Bet pievienojos, tieši tās nepieciešamības pēc komunikācijas dēļ un neērtībām ar parkingu un stulbām lokācijām un darba laikiem, tirgos praktiski neiepērkos.
-
Vai jums vispār kādreiz ir gadījies,
* ka iemēra mazāk, nekā prasa
* mārrutki nav šorīt rīvēti
* gurķi kā no dobes
utt.
-
Vai nu man vienmēr ir pārdabiski veicies, vai esmu ar aklumu sista un nemanu, ka mani krāpj, bet nav man kaut kādu sliktu atmiņu par tirgu, nu nav. Kas nepatīk, ir iepirkšanās neērtība - gari gabali jānostaigā, visu rokās stiepjot, stāvvieta tālu un tā pati maksas(^%*&%&) - bet citādi es noteikti būtu par tirgu - augļu/dārzeņu, gaļas un zivju izvēle un kvalitāte nesalīdzināmi labāka.
-
Mūsu mazpilsētā ir tāds postpadomju gastronoma veikals.Vispār veikals tīri labs,bet pie garāka pirkuma čeka mājās pāskatot ieraugu preču sarakstam pa vidu -cigaretes.Nekādā gadījumā nebija manas.Tagad uzmanos,ja vairāk pērkos un arī paskaitu līdzi.
-
Man visu laiku sver mazāk, nezinu, kāpēc tā. Ja prasu 400g, iesver 300, ja puskg, tad 400, ja kg, tad parasti 900, ka būtu jākasa no maisiņa kkas laukā, nekad nav bijis. Vrb tas arī kāds krāpšanas veids, jo es jau nepārrēķinu, cik tie grami maksā.
-
Pērkot malto gaļu, esmu ievērojis, ka visi pārdevēji "nejauši" uzkrāmē pa virsu +/- 100 g, un tad pircējam nevainīgi jautā: "Atstāt..?". Lieki piebilst, ka lielākā daļa, tostarp es, nopūšoties samierinās un ļauj atstāt tos 100 gramus, bet iedomājieties, cik daudz maltās gaļas pa dienu / nedēļu / mēneši šitā, it kā nejauši var izpārdot..? Riktīgs bizness! :sarcasm:
-
Nav iisti kraapshana, bet vai nu padomjlaiku atskanjas vai lielummaanija- nopirkt kko mazaa daudzumaa ir izaicinaajums... Jo skaidraa latvieshu valodaa paluugtu "1 cm shkjeeliiti" (nu nevajag vairaak manai tomaatzupai) VIENMEER grib uz vismaz 5 cm, ti, puskilo, palielinaat... Nu nevajag man... Tas pats ar 2 ciisinjiem un 1 alkshnju desinju pohmeljzupai... Nu nevajag man rezerves...
-
St c, citzemju tirgos shitaa indeve nav maniita... muuseejaa es sen neriskeeju mikrodaudzumus prasiit ;) bet veikalaa ar bola acis par maniem nepiedieniigajiem apjomiem...
-
ineshuk, moš tās tavas iedomas? Vai arī es esmu tik biezādaina, ka nepamanu nekādus centienus man iedot vairāk kā es prasu...? Pilnīgi nekādu problēmu - paprasīt kaut ko vienu, divus vai pāris šķēlītes. Pārdevējas ar ne aci nepamirkšķina...
-
Kaadas iedomas, ja es prasu cm shkjeeliiti, paardeveeja panjem visu gabalu un raada cik grieziis- vinjas cm parasti ir 5x lielaaks par maneejo...
-
vakardien.
pilns maks ar kapeikām.. mājās sašķiroju pa labi melnās, pa kreisi baltās...
čāpoju uz blakusveikalu pēc krējuma..nu, paņēmās arī zirņu burka... pie kases babajiņam beru saujā kapeikas un saku, lai skaita vai pietiks.. šams tjipa skaita,skaita,skaita... beigās priecīgs paziņo- te ir tieši tik cik vajadzīgs :thumbsup:
man domāt,ka nedz viņam, nedz man nebija sajēgas cik īsti es iebēru saujā :)
-
Pēdējo gadu laikā neviens nav nosķobījies, ja paprasu 3 cīsiņus. Tagad taču visi pieraduši, kurš vienai porcijai pērk, kurš kaķim, kurš nevar vairāk atļauties..nez, neviens nebolās. Viss taču iet uz priekšu, arī LV. Nu, ok, zemnieku tirgū grib lai pērk maisu burkānu uzreiz, bet arī tur sāk pierast pie 2 burkāniem pamazām.
-
Jauno kartupelju sezonaa man puskilo tirguu nepaardeva ;)
-
Tiešām nevaru iedomāties, kāpēc. Nebija taču sasvērti maisiņos pa kg?
Nu, labi, viens nepārdeva, gan cits pārdos, nez, vai viss tirgus sazvērējies.
-
Nebija sasveerti... vnk negribeeja kraameeties ;)
-
Nebija sasveerti... vnk negribeeja kraameeties ;)
Vnk uz 3 kilo, atsķirībā no 0,5 kg, 200 g trūkumu nepamanīsi :)
-
St c, citzemju tirgos shitaa indeve nav maniita... muuseejaa es sen neriskeeju mikrodaudzumus prasiit ;) bet veikalaa ar bola acis par maniem nepiedieniigajiem apjomiem...
Es regulāri prasu 50 gramus liellopa gaļas nogriezt. :) Minkiem.
-
Man shitie llopa filejas un jeera ribu nedaliitaaji atgaadina takshus pie stacijas- tuvaak par Juurmalu nebraukshu un taa i staav visu dienu bez darba...
-
aha, man šitie pie durvīm zvanītāji un kartupeļu tirgotāji tajā vienīgajā reizē, kad es jau gribēju no viņiem tos kartupeļus pirkt, tirgojot tikai maisos - bija vismaz 10, ja ne visi 16 kg. Protams, nenopirku. Pagraba man nav, uz balkona izsals, kur es tos 16 kg visu ziemu turēšu - istabā goda vietā? :banhead: vai viņi domā, ka daudzdzīvokļu mājās tikai daudzbērnu ģimenes dzīvo, kas kartupeļus tonnām patērē?
-
Vnk uz 3 kilo, atsķirībā no 0,5 kg, 200 g trūkumu nepamanīsi :)
O! man arī šķiet, ka tirgū maza daudzuma nepārdošanai varētu būt šis iemesls :D
-
CT prasīju vienu reņģi, bet man atbildēja, ka tik maz nedodot - ja ņem, tad jāņem trīs.
Teicu, lai dod trīs un jautāju cik jāmaksā un man atbildēja - tā ir dāvana, lai kaķim labi garšo ;)
-
Es esmu griezusi arī speķa šķēli, bet ja cilvēkam vairāk nevajag, smuku, plānu speķa šķēlīti , ko nodzīt kāri pēc speķa .
Mani pašu ir Rimi apšmaukuši- svēra Saukas sīpoldesu, uz lapiņas, kas papīram virsū - cīsiņi- par eiro kilogramā dārgāki, cena lielāka, samaksājām vairāk
-
Lūdzu man šķēli no tās sveramās maizes un divas šķēles tās tur gaļas. Saiņot nevajag. Tāpat apēdīšu.
:blushing:
-
Nāc, iesvēršu :D Sviestu vajag?
-
Tad jau man arī jāķer kāds starppilsētnieks :D
-
Oi, es atcerējos smagāku gadījumu par šmaukšanos centrāltirgū. Atceļā uz Rīgu iepērkos Parīzes lidostas taxfree bodē - pirkumu sanāk diezgan daudz, jo man bija sadoti visādi pasūtījumi par smaržām un alkoholu. Tas bija tajos tālajos laikos, kad Ryanair vēl nebija ieviesis vienas somas politiku un Latvijā vēl bija lati. Attiecīgi, saskaitu, cik man makā vēl eiro, un saku pārdevējai - par X eur es maksāšu skaidrā, bet pārējo ar karti. Pārdevēja - tāda paveca, ārkārtīgi šarmanta un zolīda franču kundzīte - nu tik laipna, tik laipna, saskaita daļu no maniem pirkumiem, iedodu skaidrinieku, skaita pārējo, pavicina vienu šokolādes konču kārbu, seko pantomīma - ak, šito varēja pie skaidras naudas, es, kas tajā laikā no franču val. neko nejēdz, māju, ka ir viss ok, samaksāju ar karti. Kad mājās krāmējos un pavisam nejauši sāku pētīt čekus, konstatēju, ka tā konču kārba iesista abos čekos - gan tajā, ko maksāju skaidrā, gan tajā, ko maksāju ar karti. Vārdsakot, tantuks bija izšmugulējis sev šokolādi uz mana rēķina. Finansiāli skāde jau nebija ļoti liela, bet tās mieles - ka jaukā kundzīte patiesībā mani bija apcirpusi kā aitu :(
-
Kāpēc uzreiz - apcirpusi kā aitu. Var taču tas pārdevējs gluži vienkārši kļūdīties arī kādreiz. Sevišķi tāds, kas nevis divus kažokus dienā notirgo, bet kkur pie pārtikas precēm simtiem pirkumu dienā aprēķina. Dienas beigās jau galva kā spainis. Pašai ir gadījies tais aizlaikos, kad vienā privātbodītē pastrādāju, kļūdīties gan uz vienu, gan uz otru pusi. Un patīkami, ka cilvēks, kuram atvainojos, ir saprotošs un nenolamā par zagli (uz pārdevējiem, kā tādiem zemcilvēkiem, jau drīkst izgāzt jebkādas emocijas, ko citur neatļautos), vai pat atdod atpakaļ par daudz izdoto. Nē, es nesaku, ka neviens nekad neapskaita tīšām, apskaita. Bet nevajag jau nu katru, kas kaut ko ne tā čekā iesitusi, tūliņ par apkrāpēju uzskatīt. Paši nekad nekur savā darbā nekļūdaties?
-
aha, tikai taxfree lidostā kā reize ir tā vieta, kur pircējus apkrāpt ir visdrošāk - atpakaļ uz Parīzi jau neviens nelidos, lai pieteiktu pretenzijas par 2x izsistu konfekšu kārbu. Ja vēl nebūtu tā pantomīma ar to kastes cilāšanu un pārspīlētā laipnība, tad varbūt arī varētu noticēt, ka tantuks kļūdījies, bet šitā - ņeverju!
-
Mani apšmauca pārdevējs vienu vienīgo reizi, bet tā kārtīgi... Spānijā. Tikko biju samainījusi skanošo , iegāju kaut kādā bodītē, domāju, ka jānopērk kādu sīkumu, lai samainītu mazākās vienībās. Kaut ko gribēju pirkt - iedevu pārdevējam to savu palielo banknoti(vairs neatceros cik tur bija. Džeks deva zīmi, ka nauda pa lielu, vai nevaru ko sīkāku maciņā salasīt. Kamēr pētīju maka satur, šams uz manu naudas zīmi (spriežot pēc visa) bija uzlicis kaut ko virsū un uztaisīja nevainīgi - laipnu ģīmi. To visu "spēlīti"es vēlāk sapratu. Nodomāju, ka būšu to naudas zīmi ielikusi somiņas kabatā un gāju ārā.... tā arī bija lielāka kļūda. Aiz durvīm izrakāju visu somu, atgriezos... a jēga? ... paši saprotat :cry: / Labi, ka tā bija pēdējā diena Spānijā, tālāk jau bija Portugāle un pavisam cita valūta. Bet tai dienā paliku bez muzeja apmeklēšana, krodziņā pusdienas ēdu uz citu rēķina un arī vietējā tirgū, kur visi metās pēc lētās olīveļļas biju piespiesti atturīga.
-
Pirms daudziem gadiem..
Francija. Nica.
Pa dienu iela, kura vakarā, pēc dažu stundu pārtraukuma pārvēršas par restorānu un krodziņu ielu.
Pavazājamies un tagad ir uznākusi kāre kaut ko iekost. O - ēdam picu.
Man ļoti garšo visādu ūdeņu radījumi. Un piedāvājumā ir pica ar jūras veltēm/šito man teica sieva. Viņa ļooti maz furičīja/ Edienkarte "saprotamajā" franču valodā, oficiants ar angļu uz "jūs". Drīzāk uz "hvz" :D
Atnesa man picu ar dažiem laša gabaliņiem. Bļ.., tādu es Rīgā varu ēst.
Varbūt pazuda tulkojumā, varbūt jūras velte bija tikai lasis,bet pēc cipara spriežot, vismaz gliemežvāku varēja uzmest :)
-
Taa Nicas juuraszveeru restoraanu iela ir super...
(Vnm pirms celjojuma iepaziistu eedamlietu nosaukumus vieteejaa valodaa)