Sarunu forums
Es un mēs => Veselība => Tēmu iesāka: Nomade 2016. gada 19. aprīlis, 23:01:28
-
Vajagot par šo tā sirsnīgi parunāties, tā lasu. Nu, viedokļi?
-
Ja pēdējie metri palikuši. Dzīve nav dzīve, bet pretsāpju zāles, pusnarkostiskā miglā viss tīts, radinieki nomocījušies.. Kāpēc, lai to nevarētu pieļaut?
(Jo tūliņ sāks viltot parakstu piekrišanai, lai mantojumus dabūtu (kā senos laikos dzīvokļus izkrāpa...))
-
Pilnībā atbalstu.
-
Bezcerīgos gadījumos - atbalstu. Kāda jēga no eksistences, kas sagādā tikai mocības pašam un apkārtējiem? Ja ir pilnīgi un galīgi skaidrs, ka tā ir pēdējā stadija, atpakaļceļa nav, un slimajam nav ne spēka, ne cerību, ne vēlēšanās mocīties tālāk.
Bet jautājums slidens, jo ar to ētiku daudziem ir tā, kā ir... Vai nav... Kurā brīdī sāksies vecenīšu "brīvprātīga eitanazēšanās", jo mājiņa, zemīte vai briljanti kūtspakaļā noraktajā mučelē kādam jau noskatīti?
-
Es arī par. Jau sen sanāca noskatīties dokumentālu filmu par šo. Nu kāpēc to aizliegt cilvēkam, kas ir NEDZIEDINĀMI slims, ja viņš pats pie pilna prāta uzskata, ka tā būtu labāk. Aiziet, nevis sāpju nomocītam, bet mierpilni, tuvinieku lokā.
Un kāpēc to liegt 98 gadus vecam mīlošam pārim, kuri vēlas aiziet kopā un 1 dienā abi reizē?
-
Veel jau arii pastaav visaadi cilveeciskie faktori pie diagnosticeesanas utt... plus mantrausiiba ... es pret...
-
Kāda tur, hrens, diagnosticēšana un cilvēciskais faktors vēzim 4. stadijā pēc operācijas, kur atgrieza, apskatījās, ka visu izgriežot, tikai āda paliks, aizšuva un palaida... Ar prognozi max 2 mēneši un recepti pretsāpju zālēm uz dažiem simtiem...
Vai absolūtā demence n-to gadu garumā, kad cilvēks vairs nelūdzas, lai ļauj nomirt, jo ir aizgājis pilnīgā ārpasaulē, nejēdz ne rīta, ne vakara, ne vēdera izeju kontrolēt... Bet sirds stipra, vēl ilgi vilks... Nu kāda velna pēc? Kam no tā labāk? Brīnumi notiek tad, ja tiem tic. Var atveseļoties "Rietumu medicīnas" galīgi norakstīts cilvēks, bet tikai tad, ja viņš pats sevi izvelk. Kad vairs nav cerības un saprāta, tad brīnumi nenotiek.
Ir situācijas, kas ir acīmredzami neatgriezeniskas un basta.
-
Vienmēr un visos laikos pastāvēs morālās šaubas - par savtīgajiem tuviniekiem un kaimiņiem ar pretenziju uz blakuszemesgabalu...
Bet var likumiski noformēt tā, ka samazina šādu negodīgu rīcību līdz minimumam. Ne jau mēs vienīgie ar šo moralitāti cīnāmies. Ir valstis, kur sapratne par cilvēka izvēli nemocīties tomēr guvusi virsroku.
Šepat var palasīt Inešuka pieredzi par būdelē meža vidū atstātu večuku. Nomira tāpat un mantinieki uzradās tik vai tā. Un ja cilvēks pusdārzeņa morfijotā stāvoklī lēni mirst badu no vēža, kas nosprostojis zarnas - to redz desmiti mediķu. Kādēļ liegt pēdējo žēlsirdības apliecinājumu?
Ar prātu un sirdi saprotu tuviniekus, kuri cīnās par savu mīļoto dzīvību ar zobiem un nagiem. Bet reizēm tas ir nevajadzīgi. Acu priekšā n-tie piemēri, kur "izglābts" vājnieks sabojā dzīvi visai ģimenei uz tuvākajiem 40 gadiem... 99% gadījumu brīnumi nenotiek.
-
Jā, tagad, kad medicīniski iespējams dzīvību saglabāt, bet ne tās kvalitāti, esmu par to,
ka indivīdam jābūt tiesībām ne vien uz dzīvi, bet arī nāvi.
Par sevi zinu. Lemt par tuvajiem... sarežģīti. Ļoti sarežģīti.
Ļoti sarežģīti, jo manā dzīvē bijuši divi gadījumi, kad netika dotas nekādas cerības,
bet..., bet izlīda kā caur adatas aci, visiem par pārsteigumu ...
Jā, sarežģīti...
-
Eitanaazija tom kkaa neattiecas uz dementu vechuku noshpriceeshanu... (kaut arii no cilveeka tur tik nosaukums palicis)
-
Vispār es priecātos, ja būtu iespēja vēl pie saprāta esot uzrakstīt kādu cedeli,
ja nu demence, tad adjē...
Bet, protams, risks pastāv, ka kāds var “nopirkt“ man šo diagnozi:).
-
Mees nezinaam, ko dementais pats iisti domaa, juut, saprot savaa praataa... dziivot grib taapataas...
-
Tas protams. Bet es pie saprāta esot negribētu ntos gadus dzīvot citā realitātē, tālab priecātos par iespēju laicīgi uzrakstīt savas vēlmes, ja nu kas...
-
Mani maac shaubas, vai kaadaa valstii shis der kaa pamatojums...
-
Es pilnīgi un galīgi par.
Tas radīs drošības sajūtu cilvēkiem kas ir smagi un neārstējami slimi,kad ciešanas iet pāri paciešamai robežai.Par visiem stulbiem morāles principiem pat nedomāju un negribu dzirdēt.Ja reiz mūslaiku medicīna vēl nespēj un negrib ar visām kaitēm tikt galā-tad cilvēka spīdzināšana nav pieciešama.Man tas izraisa tādas pārdomas,ja reiz nonāktu tādā neapskaužamā stāvoklī-nenokavēt to brīdi,kad pati varu sevi ''izslēgt''..nevis bezcerīgi mocīt sevi un tuviniekus.Un vēl jāizdomā-KĀ to izdarīt.Legāla eitanāzija visas tāda veida problēmas atrisinātu.
Tikai nesaprotu,kamdēļ ārzemēs eitanāzija maksā tik astronomisku summu.Cilvēks,kas nonācis ciešanās pie gala,vēl ir spiests domāt,kur sagrabinās to naudu.Arī diezgan cietsirdīgi.
-
80% budzheta juridiskaam lietaam, 20- mediciiniskaam
-
Mees nezinaam, ko dementais pats iisti domaa, juut, saprot savaa praataa... dziivot grib taapataas...
Dementais grib dzīvot... Ja clv pirms šķiet,ak viņš negribēs tāds, tad, nonākot tajā stāvoklī tomēr grib dzīvot un baidās mirt :(
Vrb pat tādā veidā smadzene pasargā no vecuma un tā seku apzināšanās...
Sooo, tādā gadījumā nošpricēt nedrīkst vis, IMO. Pat, ja viņš dzīvo savā realitātē - ja vinām tur labi, kādas tiesības kādam tajā jaukties?
Gana daudzi dīvaini ļauži dzīvo savā realitātē arī agrākā vecumā un skaitās pieskaitāmi... Kgan psiholoģiski ir tikai nelaime līdzcilvēkiem.
Līdzcilvēkiem ir tiesības doties prom un nebūt blakus tādam, bet tomēr ne gluži špricēt nost.
Bet vai tad eitanāziju vai assisted suicide pa kluso neparaktizē, kam vajag? Galu galā ir n-tie medikamenti... Normāli radinieki sadabūtu. Personāžs pats ielieto, bez vardarbības pazīmēm, da tur pat krimināllieta nebūs...
Ja man kāds tuvs clv lūgtu, nešaubos, ka sadabūtu medikamentus vai vnk gana lielu daudzumu ielas narkotiku...
Vnk kārtējā lieta, par ko liekuļiem nav iekšu runāt, bet darīt dara...
-
http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/219563/veza-nomocitais-viesturs-mirst-un-ludz-palidzet-piepildit-vina-pedejo-velesanos
-
Par fiziski daudzmaz adekvātu cilvēku, kas fizioloģiskās vajadzības apjēdz, tikai pusdienas viņam iedod Elviss Preslijs un viņš pats oti labi apzinās, ka ir Merilina Monro - tak lai dzīvo sapņos. Vismaz laimīgs. Nē, tur nevienam nav jājaucas.
Bet ja cilvēks nonstopā baidās, jo zem gultas fašisti, pie durvīm klauvē KGB, naktīs neguļ un kliedz, smērē kakas pa sienām, ēd tikai zaļus kartupeļus, jo citādi viņu "indē", zāles var tikai iešpricēt, ja izdodas sasiet utt... Skaidrības brīži nav atšķirami no "savas realitātes", jo nonstopā stāsta, ka negrib dzīvot, prasa, lai nošauj utt. Kādam uztrenētam cīkstonim visu laiku jāsēž blakus, citādi izdemolē māju, naudas nevienam nav, lai apmaksātu pansionātu, bet līdz psihenei nedavelk kaut kādu sīku nianšu dēļ (un diez vai tas tagad ir piespiedu un bezmaksas pasākums).
Tas, protams, ir no zila gaisa sakompilēts apraksts, - bet ko tad?
Mākslīgi jātur pie fizioloģiskas bezcerīgas dzīvības - jo medicīna to vaaar!, kad pats lūdzas to izbeigt? Tā ir spīdzināšana, maskēta aiz humānisma.
-
Jā, un tādu radinieku Trix slaktēs nost? Cik gadus iedos? Te jau līdz absurdam. Sabiedrība Latvijā daudz kam nav gatava. Kur nu vēl līdz civilizētam eitanāzijas aktam.
-
Broņ,tam visam gatava ir gan sabiedrība,gan neārstējamie slimnieki.Tam nepavisam gatavi nav mūsu sociālie dienesti-lai būtu pieejama aprūpe par adekvātu naudu Trix piemēra cilvēkam,lai bezcerīgi slimajiem vienīgā izeja nebūtu pašnāvība,lai darbspējīgie cilvēki netiktu norakti aprūpējot demences un gadiem ilgi uz gultas guļošos slimniekus utt utt.Kaut kādas iespējas jau ir arī te,bet diez cik laba attieksme gan tur nava.Aizbildinoties ar naudas trūkumu tie daži esošie pansionāti ir novesti līdz vārgai eksistencei.Un tie vārdi''nav naudas''-ir viisvieglākais veids-kā netērēt tur,kur īsti negribas.Lai smagi slie mokās paši kā var,kamēr laimīgi nomirst,lai invalīdi tur eksistē kā nekā -diez ko pasūzēties jau viņi nevar,Kamdēļ tērēt tur,kur nav atdeves?Ja šo cilvēku aprūpētājiem atmet nožēlojamas algas,kādi ļaudis tad tur strādā?
Man liekas,ka pagaidām mūsu valstī sociālais darbs norit pēc principa-kamdēļ darīt,ja var nedarīt?
Un tam dežurteicienam''nav naudas''-es neticu nemaz,tas ir tikai ērts atrunu veids.
-
Tas Trix apraksts absolūti nav fantāzija-tā ir manas draudzenes māte patsmitgadu garumā.
+vēl ugunskura kurināšana istabā uz grīdas, nemitīgā poliču saukšana,
jo līķu kaudzes te pagrabā, te bēniņos,
brukšana bērnam ar cirvi virsū, jo tas sātans, lekšana ārā pa otrā stāva logu utt...
Tas viss ir drausmīgi...
-
Par fiziski daudzmaz adekvātu cilvēku, kas fizioloģiskās vajadzības apjēdz, tikai pusdienas viņam iedod Elviss Preslijs un viņš pats oti labi apzinās, ka ir Merilina Monro - tak lai dzīvo sapņos. Vismaz laimīgs. Nē, tur nevienam nav jājaucas.
Bet ja cilvēks nonstopā baidās, jo zem gultas fašisti, pie durvīm klauvē KGB, naktīs neguļ un kliedz, smērē kakas pa sienām, ēd tikai zaļus kartupeļus, jo citādi viņu "indē", zāles var tikai iešpricēt, ja izdodas sasiet utt... Skaidrības brīži nav atšķirami no "savas realitātes", jo nonstopā stāsta, ka negrib dzīvot, prasa, lai nošauj utt. Kādam uztrenētam cīkstonim visu laiku jāsēž blakus, citādi izdemolē māju, naudas nevienam nav, lai apmaksātu pansionātu, bet līdz psihenei nedavelk kaut kādu sīku nianšu dēļ (un diez vai tas tagad ir piespiedu un bezmaksas pasākums).
Tas, protams, ir no zila gaisa sakompilēts apraksts, - bet ko tad?
Mākslīgi jātur pie fizioloģiskas bezcerīgas dzīvības - jo medicīna to vaaar!, kad pats lūdzas to izbeigt? Tā ir spīdzināšana, maskēta aiz humānisma.
Shitie nav jaatur, vinji pashi labi turas pie dziiviibas...
-
Nu un ta tagad jūs tā trakā cilvēka vietā izlemsiet, ka jāslaktē nost. Lai vieglāka dzīvošana. Lūk. te jau parādās tie gadījumi, kad radi dabūtu atļauju slaktēšanai. Tikai, kas zina, kā visu traktē un kā varbūt to pusslimo cilvēku izprovocētu. Bet dabūt pie ārstēšanas vai citādi risināt gan nav spējīgi, tad, kā tik nadzīgi būtu gatavi uz slaktēšanu?
-
Eitanaazija ir PASHA, nevis radu izveele... nu, vsm taa taa domaata...
Un lv nav gatava eitanaazijai... tad tieshaam visus apruupeejamos vai daargaak aarsteejamos nahrenizees un alles...
-
Broņa, es runāju par to, ka būtu iespēja pirms atrunāt pašam vēlmi-ja demence,tad esiet tik laipni...
Tāpat kā ar orgānu ziedošanu pēc nāves, cilvēks var izteikt savu gribu un tā tiek respektēta.
Bet vispār duāls tas humānisms-
dzīvnieka ciešanas var pārtraukt, cilvēka nē...
Un nedod dievs sunci pielikt pie ķēdes, bet demences skarto tev pat ieteiks piesaitēt, lai sevi vai citus neapskādē...
-
Es esmu par.
Viennozīmīgi par eitanāziju gadījumos kā vīrietim tajā linkā, kad ārsti ir pateikuši, ka nekas vairs nelīdzēs un mokās gan pats cilvēks, gan piederīgie - uz viņu skatoties. Es ar ziedošanu baigi neaizraujos, bet vīrietim no tā raksta noziedoju. Turklāt, ja tas būtu iespējams šeit, uz vietas, domāju, ka viņam nepieciešamā summa būtu mazāka un mocības arī mazākas, jo to varētu nokārtot ātrāk, turklāt, diez vai viņam pats ceļojums neizraisīs vēl lielākas mocības.
Pirms dažiem gadiem saskāros ar situāciju, kurā visi domājām - kāpēc gan nav atļauta eitanāzija? Cilvēks cieta autoavārijā, gūstot ļoti smagu galvas traumu. Ārsti viņu "izglāba". Cilvēks 2 gadus gulēja uz gultas, nevienu nepazina, apkārt notiekošo nesaprata un visu laiku mocījās sāpēs, līdz nomira. Arī viņa dzīves beigas, kaut neapzinātas, bet tomēr būtu bijušas mazākām ciešanām, ja būtu iespējama eitanāzija.
Tāpat zinu vienu sievieti. Viņai ir bērns, bērnam ir 9 vai 10 gadi un viņš atrodas kaut kādā speciālā aprūpes iestādē. Bērns normāli auga līdz kādu 2 vai 3 gadu vecumam un tad viņam kaut kas notika (Te mediķes noteikti zinās, kas tas ir, es pats īsti nezinu) un bērns guļ uz gultas, bez izredzēm jebkad staigāt, nespēj pat pats paēst ar karoti, nevienu neatpazīst, baidās no visiem un pat nerunā, tikai kaut kādas skaņas, apmēram kā kad zīdainīši sāk kaut ko bubināt. Visa šī cilvēka turpmākā dzīve, lai gan ilgāk, kā līdz 20 gadiem diez vai nodzīvošot, jo ar šo slimību ilgāk neviens nedzīvojot, būs tāda - uz gultas, bez sajēgas, kas notiek. Sieviete strādā divos darbos, lai apmaksātu bērna uzturēšanos šajā iestādē, labi zinot, ka labāk, kaut līdz tādam, ka sapratīs, kas notiek un spēs pārvietoties kaut invalīda ratiņos, šim bērnam nebūs. Vai šis arī nebūtu gadījums, kad eitanāzija būtu vietā? :scratch:
Par demenci gan nezinu. Zinu cilvēku, kas ar to slimoja, taču bija pilnīgi nekaitīgs apkārtējiem. Pašam gan vajadzēja kādu, kas pieskata, lai neaizmirst plīti izslēgt vai gludekli, lai pavaktē, ko velk mugurā, lai neizietu ziemā ārā pārāk plāni apģērbies, jo aizmirsis, ka ir ziema un ceļabiedru uz pastaigām, lai atgrieztos mājās, bet citādi viņš bija normāls cilvēks līdz pēdējai dienai. Cik nu es vispār par to zinu, tad tās demences var izpausties dažādi. Ja izpaužās šādi, kāpēc vajadzētu eitanāziju?
-
Bet vispār interesanti, lv pilsonim ir tiesības uz nāvi?
Tie pašnāvnieki tak tiek ķeksēti no tiltiem un māju jumtiem ja tiek pamanīti...
Ja nepamana, tad viss ok. Itkā ir, itkā nav...
Grūtups jau ar nošāvās, kad saprata, neārstējams.
-
Saapes VAR nonjemt... tas, ka sisteema nestraadaa, ir kas cic...
-
Viennozīmīgi PRET.
Tad varbūt lai bērns, kuram ir bezcerīgi slima māte, pats arī viņu nogalina (eitanzē). Lai māte, kurai bezcerīgi slims bērns, arī pati viņu nogalina. Utt.
Kaut vai tāpēc varbūt skatījums mainītos...
-
Jūs, kas te runājat, laikam neesat cilvēkus ar demenci redzējuši. Nu gribētu gan redzēt, kā tuk uzraksta papīru, ka, ja viņai gadījumā demence, tad, lai nekavējoties galē nost.. Tā demence ir absolūti nekaitīga lielai daļai. Un bieži vien iestājas, kad jau tuvu ir pēdējā stundiņa. Jā, gadās agresīvāki gadījumi, bet arī tos var "neitralizēt". Nu Latvijā varbūt ar to ir grūtības.
-
Tad varbūt lai bērns, kuram ir bezcerīgi slima māte, pats arī viņu nogalina (eitanzē). Lai māte, kurai bezcerīgi slims bērns, arī pati viņu nogalina. Utt.
Kaut vai tāpēc varbūt skatījums mainītos...
Jā, man nekas nav iebilstams pret to, ka eitanāzija nāktu komplektā ar to, ka tās prasītājam pašam tas ir jāizdara. Tie, kas ir pie sajēgas un mokās sāpēs, turklāt eksistē kādā slimnīcas palātā, vai mājās gultā, nespējot pat pārvietoties pa telpu normāli, kur nu vēl kāda runa par iziešanu ārā, tie bez aizķeršanās sev to izdarīs. Ja, nedod Dievs, pienāks diena, kad mana māte būs tādā stāvoklī, kā es aprakstīju to cilvēku, kas cieta avārijā, un būs tāda iespēja - jā, es pats viņai to izdarīšu un ne tētis, ne māsa neprotestēs. Mēs ar mammu esam runājuši par šiem "ārstu izlābtajiem" un es zinu, ka mana mamma būtu tikai par. Tāda dārzeņa uzturēšana pie dzīvības par visām varēm tas ir kaut kāds egoisms. Ķeksītis sev - redz, mēs viņu nenogalinām, viņš dzīvo! Dzīvo? Jūs nopietni šito?
Tie, kas ir pie apziņas, viņi paši grib mirt, jo saprot, ka nekad vairs neko dzīvē nedarīs un turklāt būs vienkārši apgrūtinājums tiem, kam viņš jāvāc. Viņš, pat, ja nemocās sāpēs, mokās savā apziņā par bezjēdzīgu eksistenci, turklāt bonusā viņam ir atņemtas jebkādas iespējas savas mocības izbeigt pašam - cilvēks, kas nevar pakustēties, arī pašnāvību neuztaisīs.
Tas nav kā ar cilvēkiem, kas vairs nevar staigāt - kam ir vēl rokas, ar kurām kaut ko darīt, tikai jāmācās sadzīvot ar jauno situāciju.
Mēs esam humāni, mēs visiem ļaujam dzīvot. Phe, protams. Mēs esam egoisti un neļaujam nomirt tiem, kas to vēlas, jo ir skaidri zināms, ka viss, kas viņiem ir atlicis, tā ir eksistence vienā vienīgā murgā. Mēs humāni iemidzinam dzīvnieciņu, lai tas nemokās, bet vienlaicīgi, liekot sev humānisma ķeksīti, spīdzinām cilvēkus.
Ticu, ka tūlīt sagaidīšu kādu akmeni savā virzienā.
-
Nu jau atkal balts vai melns ...
Es par to, ka indivīdam jābūt izvēles iespējām.
Ne nu visi uzreiz galēsies nost. Būs kristieši, kas tam nekad nepiekritīs un tā būs viņu izvēle, bet izvēlēties mocīties un mocīt citus, manuprāt ir jābūt.
-
Viennozīmīgi PRET.
Tad varbūt lai bērns, kuram ir bezcerīgi slima māte, pats arī viņu nogalina (eitanzē). Lai māte, kurai bezcerīgi slims bērns, arī pati viņu nogalina. Utt.
Kaut vai tāpēc varbūt skatījums mainītos...
Nē. Teorētiski arī dzīvnieku jāeitanizē vetārstam, nevis pašam ar "jūrskolas", krāsns kruķa vai žurkuzāļu palīdzību, tad kādēļ lai ar cilvēku tiktu pieļauta pašdarbība? Kā tad lai tuvinieks to izdara - ar spilvenu miegā vai bomi pa pakausi? Tā jau, piedodiet, vairs nebūtu eitanāzija, bet slepkavība. Galu galā, šim procesam nepieciešama atbilstoša kvalifikācija un, domājams, arī šādi tādi preparāti, kas nav pieejami katram gribētājam.
-
Varētu padomāt, ka tas smalkais vārds - eitanāzija kaut ko maina. Kādam jau tāpat būs jāslaktē. Modernais bende. Ne vairs ar cirvi pa galvu..
-
Varētu padomāt, ka tas smalkais vārds - eitanāzija kaut ko maina. Kādam jau tāpat būs jāslaktē. Modernais bende. Ne vairs ar cirvi pa galvu..
Ok, cilvēks, kas veic eitanāziju ir bende. Faktiski jau tā arī ir, nevaru nepiekrist.
Bet kā faktiski sauc tos, kas ar žēlabainiem skatieniem noskatās uz to cilvēku, kas katru dienu mocās kā ellē, bet neko nedara, lai ciešanas atvieglotu, zinot, ka ir tikai laika jautājums, kad tas viss beigsies ar nāvi, jo glābjams tur nekas nav? Kā Tu tos nosauksi?
-
Bet ja cilvēks nonstopā baidās, jo zem gultas fašisti, pie durvīm klauvē KGB, naktīs neguļ un kliedz, smērē kakas pa sienām, ēd tikai zaļus kartupeļus, jo citādi viņu "indē", zāles var tikai iešpricēt, ja izdodas sasiet utt... Skaidrības brīži nav atšķirami no "savas realitātes", jo nonstopā stāsta, ka negrib dzīvot, prasa, lai nošauj utt. Kādam uztrenētam cīkstonim visu laiku jāsēž blakus, citādi izdemolē māju, naudas nevienam nav, lai apmaksātu pansionātu, bet līdz psihenei nedavelk kaut kādu sīku nianšu dēļ (un diez vai tas tagad ir piespiedu un bezmaksas pasākums).
Tas, protams, ir no zila gaisa sakompilēts apraksts, - bet ko tad?
Neko. Nevari to paciest? - bēdz. Nedzīvo kopā.
Gan jau nelaime nebūs ilgi jāgaida.
Ja gribi tomēr mantot dzīvokli, tad sāc domāt, kā par pansionātu samaksāt, vai nolīgt dežūrām pāris cīkstoņus... Vai sarunā ar sakarīgiem mediķiem, kādas zāles vajag, lai vismaz apkārt neskraida un māju neposta.
-
Varētu padomāt, ka tas smalkais vārds - eitanāzija kaut ko maina. Kādam jau tāpat būs jāslaktē. Modernais bende. Ne vairs ar cirvi pa galvu..
var tak pieslēgt pie pogas visu. Bet pogu nospiež pats tomēr...
-
Jūs, kas te runājat, laikam neesat cilvēkus ar demenci redzējuši. Nu gribētu gan redzēt, kā tuk uzraksta papīru, ka, ja viņai gadījumā demence, tad, lai nekavējoties galē nost.. Tā demence ir absolūti nekaitīga lielai daļai. Un bieži vien iestājas, kad jau tuvu ir pēdējā stundiņa. Jā, gadās agresīvāki gadījumi, bet arī tos var "neitralizēt". Nu Latvijā varbūt ar to ir grūtības.
Esmu diemžēl redzējusi. Lidz stadijai, ka neatpazīst tuvākos radus, guļ, fizioloģiskās vajadzības smērē uz sienas, pamperi plēš nost no sevis, tapetes no sienas arī, no kaimiņu dzīvokļa kliedzot 7 meitenītes u.t.t.u.t.j.p...
-
Tex, ne visiem tā ir. Mans vērojums, ka gaišie, labestīgie cilvēki tādi paši arī demencē.
-
Ja tā būtu...
-
Jā, šis ir interesants fenomens, ka uzskata demences slimniekus par potenciāli eitanizējamiem.
-
Es runāju vienīgi par sevi un savām vēlmēm un nevispārinu...
-
Viennozīmīgi PRET.
Tad varbūt lai bērns, kuram ir bezcerīgi slima māte, pats arī viņu nogalina (eitanzē). Lai māte, kurai bezcerīgi slims bērns, arī pati viņu nogalina. Utt.
Kaut vai tāpēc varbūt skatījums mainītos...
Eitanāzija = Asistēta pašnāvība, ja nu kas.
Varbūt kāds atceras, gadus atpakaļ bija gadījums, Lietuvā, Viļņā,
kad māte palīdzēja nomirt -jā, nevis nogalināja savu dēlu, kuram negadījuma dēļ bija,
ja pareizi atceros,gandriz 99% apdegums un sāpes vājpratā. Dēls lūdza māti to pārtraukt, jo nespēja to izturēt. Neskatoties, ka katoliska, sabiedrībā bija pārsvarā mātes pusē, bet,
protams, māti tiesāja kā slepkavu...
-
Tas Trix apraksts absolūti nav fantāzija-tā ir manas draudzenes māte patsmitgadu garumā.
+vēl ugunskura kurināšana istabā uz grīdas, nemitīgā poliču saukšana,
jo līķu kaudzes te pagrabā, te bēniņos,
brukšana bērnam ar cirvi virsū, jo tas sātans, lekšana ārā pa otrā stāva logu utt...
Tas viss ir drausmīgi...
Šādos gadījumos ir attiecīgas iestādes, lai slimais neapdraudētu līdzcilvēkus.
-
Ja cilvēks pats grib aiziet, vai tiešām nevar uzkrāt miega zāles? Apēd štuk 50 un saldi (vai ne tik saldi) aizmieg. Uz mūžīgiem laikiem. Nevajag prasīt finansiālu palīdzību nevienam.
-
Šajā tēmā ir vairāki morālie aspekti. Viens ir fiziskās sāpes. Par tām viss skaidrs - neviens negrib otru mocīt.
Te kaut kur pavīdēja kas cits - apziņa, ka cilvēks negrib būt par baisu nastu citiem, ja ar viņu pašu kas atgadās. Un negribam paskatīties patiesībai acīs, tēlojam baigos humānistus. Vecs cilvēks, kas zaudējis visu, kas tuvajiem bijis tik mīļš (mentāli), guļ uz gultas gadiem, nespēj pat pateikt savas fiziskās vēlmes (ēst, podiņu), pie pilnas apziņas - vai mēs zinām, kā viņš mokās garīgi? Pie tam, ja prāts saglabāts (par to mums nav ne jausmas un turpinām domāt, ka kļūstot par fizisku dārzeni nez kāpēc arī smadzenes atslēdzas) - tas ir baisāk kā cietums, jo cilvēks ir sociāla būtne, nepārtraukti uzņem informāciju. Guļot uz gultas - kurš viņam lasa grāmatas? rāda kino? Mēs paši tā negribam. Nu tad apdomājiet, ka tā tas var gadīties un tik vien no līdzestības dabūsiet, kā gudrus spriedelējienus par to, ka katram ir tiesības, ka neesam Dievs, ka....
-
Nāra,ja būtu tādas reālas un cilvēcīgas iespējas-gan dažs labs piederīgais izdaritu šo glābšanas darbu.Nekas nav smagāk kā skatīties sava tuvinieka mokās un NESPĒT palīdzēt.Kur vienīgā atpestīšana ir nāve-un to pašu neviens nedrīkst piedāvāt.
Tas mīts ka nāve ir visbriesmīgākais notikums-ir dziļi iesakņojies uz laiku laikiem.Dzīve mokās un bezcerībā gan ir apsveicama un atbalstāma?!
Ja cilvēks pie skaidra saprāta,bet sabrukušas miesas ir nonācis pie gala-tad kamdēļ nav iespējas izpildīt viņa PĒDĒJO vēlēšanos?Kas sekos šīm mokpilnajām dienām un naktīm?Vienalga nāve.
-
Vai tas ir normāli? http://www.la.lv/fiziski-vesela-24-gadus-veca-sieviete-belgija-eitanazeta/
-
Jā, depresijas slimnieki varētu būt pirmie kandidāti uz eitanāziju, tie, kam iekšas nav sev pašiem to nodarīt. Es jaunībā biju tāda pati, to vien domāju, kā nomirt. Ja tas būtu bijis tik viegli, kā divus pirkstus apčurāt, varbūt i aizietu uz kādu klīniku, lai nošpricē.
-
Kāds pamats apgalvot, ka psiholoģiskās sāpes ir mazākas par fiziskajām?
Jautājums ir cits, vai tās ir novēršamas, jā, pacientam pieņemamā veidā. Ja nav, tad, kāda atšķirība no tā vīrieša, kas vēža dēl mocās un nevar ieēst, ja clv analogi mocās psiholoģisku iemeslu dēļ (un arī nevar ieēst u.t.t.)?
-
Man, šajā kontekstā, vēl aizvien pats būtiskākais ir jautājums-vai mana dzīve,
respektīvi dzīvība pieder man? Ja nē, tad kam?
Es kā indivīds drīkstu, parakstot papīrus atteikties no turpmākas ārstēšanas.
Tātad man ir tiesības uz nāvi.
Kādēļ lai nebūtu tiesības uz civilizētu, cieņpilnu aiziešanu?
-
Vai ne?
Tev ir tiesības ēst par daudz sāli, par daudz cukuru, sarīties produktus, kas sastāv gandrīz tikai no palmu taukiem. Lietot alko un smēķēt. Par pārstrādāšanos un miega bojāšanu pat nerunāsim - n-tie darbi ar 24h maiņām. Ir visas tiesības un iespējas bendēt savu veselību. Neuzturēt to - caurām dienām krēslā sēdēt... Atteikties no ārstēšanas arī.
Tad kāpēc ne nomirt?
Es gan nezinu, vai ir jēga no tās likumības. Sarijas tablešu kaudzi vai artēriju garumā smuki iegriež un gatavs tāpat - nelikumīgi, bet pats vaininieks miris un neko šim vairs nevar padarīt :)
-
Katrs var dariit kaa nu veelaas, ja vinjam tas skjiet pareizi..., neviens jau nesola, ka elle ar naavi izbeigsies..., jo taa ir veelme atbriivoties tik vai tas taa buus..., to nu Jums nespees pateikt neviens...
-
Varbūt neprecīzi izteicos, bet doma - nevis nomirt, bet KĀ nomirt.
Man personīgi šīs izvēles iespēja šķiet ļoti būtiska.
Tieši IZVĒLES iespēja, tiesības.
Un tas nebūt nenozīmē, ka man šīs tiesības obligāti būs jāizmanto.
-
Tex, tas nebūtu pietiekami smalki. Smalkāk ir dabūt naudu, lai Šveicē smalkā klīnikā ar orķestri..
A kas tur, uz kūti ejot govi slaukt, ar sirdi nokrist govs mēslos, nu ļoti necienīga nāve.
-
Varbūt neprecīzi izteicos, bet doma - nevis nomirt, bet KĀ nomirt.
Man personīgi šīs izvēles iespēja šķiet ļoti būtiska.
Tieši IZVĒLES iespēja, tiesības.
Un tas nebūt nenozīmē, ka man šīs tiesības obligāti būs jāizmanto.
Lielaakajai daljai, lai vai kaa gribeetos taadas iespeejas nav un nebuus, lai kaa arii veeleetos, kaads tur augsaa taadu variantu nav izskatiijis...
-
Lielaakajai daljai, lai vai kaa gribeetos taadas iespeejas nav un nebuus, lai kaa arii veeleetos, kaads tur augsaa taadu variantu nav izskatiijis...
Komunistiskās vienlīdzības idejas, lai dzīvo mūžam!
Arī reliģiskās.
-
Komunistiskās vienlīdzības idejas, lai dzīvo mūžam!
Arī reliģiskās.
Es vairaak, par to, ka savu naaves stundu mees lielaakoties nezinam un liidz ar to izveeleeties ko un kaa var tikai tie, kas veelas aiziet aatraak, pirms nolemtaa laika..., pie tam ar religjiju te nu ar nav nekaada sakara, protams, ja veelaas var pievilkt ko vien gribaas un kaa vien gribaas...
-
Sabiedrība, kur braucējam ir milzu problēma apstāties pie gājēju pārejas (skat. Cammas tēmu Garāžā), ne tuvu nav gatava eitanāzijai.
-
Mēs atkal par to, ka indivīdam, kuram veģetēt kluvis fiziski&morāli neiespējami,
būtu tiesības to civilizēti pārtraukt, nevis gadiem gaidīt to stundu, kuru nezinām.
-
Sabiedrība, kur braucējam ir milzu problēma apstāties pie gājēju pārejas (skat. Cammas tēmu Garāžā), ne tuvu nav gatava eitanāzijai.
Vispārinājums. Kā tur, tā šeit daļa sabiedrības.
Nevienam tak ar varu neliks eitanazēties.
Mani absolūti nesatrauktu,
ja zinātu, ka kaimiņmājas onka izvēlējies pielikt punktu savām ciešanām.
-
Padomaa, kas dariitos pie muusu nestabiilaas ekonomiskaas situaacijas... nu neesam mees taadaa situaacijaa, kad saadus leemumus pienjemtu paardomaati...
-
Nu pag. Eitanāzija, jebšu asistētā pašnāvība, paredzēta aiziešanai no dzīves slimniekiem, kam fiziskais ķermenis jau neglābjami un neatgriezeniski sabrucis un eksistence sagādā vairs tikai sāpes, ko atsāpinātāji "neņem". Tobiš, pie medicīniskām indikācijām. Nevis pie katras iedomas un kaprīzes, kad mendele uznākusi, depresņaks iestājies, brūtgāns pametis, nauda beigusies, jebšu senčiem "ieriebt" sagribējies. Ne tā?
-
Kvadra, izrādās, ka ne tā. Ja bezcerīgs depresņaks, arī var. Tas pēc tā Ittas ieliktā raksta.
-
Par un pret ...
http://www.diena.lv/pasaule/belgija-veikta-eitanazija-redzi-zaudejosiem-45-gadus-veciem-dviniem-13988123
http://nra.lv/latvija/111870-belgija-klust-par-vienigo-valsti-kur-atlauta-bernu-eitanazija-latvija-nav-gatava-sadai-diskusijai.htm
http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/194299/kapec-birutas-mammai-pedejos-menesus-bija-ta-jamokas-atklati-par-eitanaziju-par-un-pret
Civilizācija, kas neprot ciest [/size]Eitanāzija sengrieķu valodā nozīmē laba nāve jeb viegla nāve. Tā ir neārstējami slimu cilvēku pašnāvība, ko palīdz izdarīt ārsts, ar vienu injekciju izraisot ātru un nesāpīgu nāvi. Tā ir legalizēta Nīderlandē (bērniem no 12 gadu vecuma), Luksemburgā (tikai pieaugušajiem), Beļģijā (nu jau arī mazgadīgajiem) un divos ASV štatos. Šveicē ārsti drīkst izsniegt nāvējošo devu nedziedināmiem pacientiem, kas nolēmuši beigt savu dzīvi. Turklāt Šveicē eitanāziju var veikt arī ārzemnieki, pēdējos gados izraisot pieaugošu nāves tūrismu. Dati par kopējo eitanāziju veikušo skaitu ir nepilnīgi, vienīgi zināms, ka Eiropā labprātīgā nāvē ārstu uzraudzībā ik gadu dodas vairāk nekā 5000 cilvēku. Visās valstīs, kur ir atļauta vieglā nāve, medicīna, paliatīvā un mājas aprūpe ir visaugstākajā līmenī. Un tomēr pat mazajā Nīderlandē eitanāziju 2012. gadā izvēlējās ap 4000 cilvēku. Beļģijā 2012. gadā reģistrēti 1432 eitanāzijas gadījumi – par 25 procentiem vairāk nekā gadu iepriekš. [/color]
-
Baisi.
-
Tātad gribētāji ir... kāpēc to liegt?
Tas, kurš tiešām gribēs un fiziski vēl ir spējīgs, tāpat izdarīs.
Tikai var izvēlēties opciju ar 200km/h ielidot citā auto... un paraut vēl kādu līdzi...
Tad labāk, lai mierīgi un smuki tikai pats. Nu ja clv gribas ar orķestri, lai tak. Ar piebildi, kamēr pats to apmaksā, bet arī kamēr cena ir adekvāta vidējā pilsoņa maksātspējai.
Ne galīgi lēta arī, lai to neizvēlētos situācijās, kad tomēr ārstēšana vai vismaz komfortablāka situācija būtu iespējama ar dārgiem medikamentiem. Vrb clv tomēr vēl padomātu, ja komforts kaut ar zālēm palielinātos...
-
Bardaks mediciinaa to komfortu nekaa nepaaugstina... kaut iespeejas ir...
-
Tiesa. Bet vai tas diskomfortā esošais clv tur var ko darīt?
-
Var...
-
Var...
Saņemt visu gribasspēku un neelpot.
-
Saņemt visu gribasspēku un neelpot.
Nereāli bez palīdzibas no malas.
-
Runa, man likaas, bi par situaacijas uzlaboshanu tobriid, nevis mirshanu...
-
interesanti, vai tie, kas eitanāziju atbalsta, paši būtu ar mieru piedalīties - būt kopā ar pacientu pirms nāves, paši ievadīt dzīvības funkcijas pārtraucošas zāles? skatīties paša izraisītā (kaut likumīgi) nāvē? darīt šo darbu, nu, ik nedēļu, teiksim?
-
interesanti, vai tie, kas eitanāziju atbalsta, paši būtu ar mieru piedalīties - būt kopā ar pacientu pirms nāves, paši ievadīt dzīvības funkcijas pārtraucošas zāles? skatīties paša izraisītā (kaut likumīgi) nāvē? darīt šo darbu, nu, ik nedēļu, teiksim?
kāpēc ne? Ja algu maksātu, "vadlīnijas" būtu (jo nav ne jausmas, kā tas jādara.
Jā, depresīvs darbs principā nepatiktu, bet ko tad lai saka policisti, cietumsargi, asenizatori, morgu darbinieki u.c.
-
Esmu pret... bet, domaaju, ka ir situaacijas, kad vareetu... tiesa gan, vsp izmeegjinaatu citas metodes... ar naudu daudz ko var.. a ja iemesls veeleeties eitanazeeties ir liidzeklju truukums apruupei- tas ir ljoti nepareizi...
Taapat sanaak skatiities... un ne vnm sbkjiet pareiza ilgaa agoneeshana... nav teikts, ka bezsamanjaa vaidoshs nemocsas...
-
Nav pamata domāt, ka, ja eitanāziju atļautu Latvijā, tā būtu daudz lētāka nekā Šveicē, vai ne?
-
Es ne par eitanaazijas daargumu... es par nespeeju noliigt paliigus kopshanaa un aarstu uz maajaam... a valsts paliatiivaa apruupe ir kaada ir... biezhaak nav...
Viesturam tie 10k saprotu bija ne tikai pashai ptoceduurai, bet visai gjimenei uz turieni un peec tam atpakalj... lai pavadiitu laiku ar gjimeni un aizietu gjimenes lokaa...
-
Es ne par eitanaazijas daargumu...
Es sapratu. Bet - ja nav naudas aprūpei, eitanāzijai arī nebūs.
-
Nav ideju, cik taads pasaakums maksaa
-
Latvietim Šveicē vajagot 10KEUR.
Da veirums Latviešu, aj šiem būs lieki 10K , vairs negribēs darīt sev galu :D
-
Labi, paliatīvā aprūpe utt, bet vai tiešām sāpēs nevar noņemt ar zālēm, esmu lasījusi, ka nav pacientam jācieš sāpes, ka priekš tam ir zāles. Vai tad atsāpinātāji arī maksā tūkstošus?
Un tie, kas prasa naudu Šveicei, varbūt paši varēja saņemties un izdarīt pašnāvību(neatbalstu, protams).
-
Par to Inešuka -ar naudu daudzko var. Jā var. Bet vai vienmēr vajag...
Stāsts no dzīves. Divas māsas, gana turīgas,
savu veco sirmmāmuļu ar ntajām vecumkaitēm
staipīja pa visu bijušo PSRS ārstēdamas.
Gādīgas, mīlošas meitas, viss ok.
Būtu vēl ilgi večiņu staipījušas,
kamēr viens sakarīgs doks nobrēcās: “Meitas, laujiet tak mātei mierīgi nomirt!“
-
Tas arii noziimee kvalitativu paliatiivo apruupi- atsaapinaat...
Un es neaicinu aktiivi aarsteet neaarsteejamus, bet tai pashai atsaapinaashanai vajag naudu... lai elementaari noliigtu specu... buusim reaali- lielaakaa dalja gjimenes aarstu "krataas valjaa" no shaadiem pacientiem un nenodroshina nepiecieshamo...
-
Kādu specu jānolīgst, lai atsāpinātu? Labs ģimenes ārsts to tiešām nevar veikt? Par kādām naudām apmēram ir runa un vai ārsti vismaz pasaka, kur griezties?
-
Var... bet kkaa izvairaas... daudzi der- onkologs, internists, tas pats paliatiivais, ja uz valsts pakalpojumu ilgi jaagaida...
-
Kāpēc izvairās - žēl recepti uzrakstīt? Laikam nesaprotu. Gribas zināt, ja nu dzīvē noder(cerams, nevajadzēs nevienam, protams), lai zini, ko darīt, kur vērsties.
-
ĢĀ izvairās un kratās vaļā no tām receptēm, jo baigā ķēpa tās
ir very stingrās uzskaites receptes, jo praktiski narkotikas un kāpēc lieki krāmēties.
Tik vienkārši. Lūk.
-
ĢĀ izvairās un kratās vaļā no tām receptēm, jo baigā ķēpa tās
ir very stingrās uzskaites receptes, jo praktiski narkotikas un kāpēc lieki krāmēties.
Tik vienkārši. Lūk.
Kur tieši ķēpa? Papīru aizpildīšanā?
-
ja ir reāls pacients ar diagnozi - ne tur nelikumības, ne ķēpa, ne?
-
Ar līdzīgu diagnozi kā aprunātajam Viesturam mira mana māmiņa.
ĢĀ rakstīja visu, ko vajadzēja, man tikai spricmāsa bija jāgādā. Pēdējais laiks - slimnīcas VIP palātā, jo mājās nevarēju klāt izstāvēt un labu kopēju tā nemaz nedabūsi. Atsāpināšanai bija (laikam morfijs), cik tikai vajadzēja. Bet es nenorimti kādam/visam med.personālam ko maksāju un nesu privāti, lai būtu drošība, ka viss notiks vislabākajā veidā, un es, darbā būdama, varu nekreņķēties.
-
Ar līdzīgu diagnozi kā aprunātajam Viesturam mira mana māmiņa.
ĢĀ rakstīja visu, ko vajadzēja, man tikai spricmāsa bija jāgādā. Pēdējais laiks - slimnīcas VIP palātā, jo mājās nevarēju klāt izstāvēt un labu kopēju tā nemaz nedabūsi. Atsāpināšanai bija (laikam morfijs), cik tikai vajadzēja. Bet es nenorimti kādam/visam med.personālam ko maksāju un nesu privāti, lai būtu drošība, ka viss notiks vislabākajā veidā, un es, darbā būdama, varu nekreņķēties.
Sensitīvs jautājums, protams, bet, ja drīkstu atļauties vaicāt - apmēram kādu summu sanāca bezmaksas medicīniskajiem pakalpojumiem "pa virsu" samaksāt?
-
To man apmēram četru gadu laika periodam, kad jau palika slikti, pagrūti sarēķināt. Bet 10 000 noteikti ne.
Galvenais maksāšanas maratons bija kādi pāris mēneši slimnīcā, kad mājās vairs nevarēja. Man NEVIENS NEKO NEPRASĪJA, bet sistēmu zinoša draudzene pateica kā pēc cenrāža, kas jādod ārstam, kas/cik virsmāsai, kas tālākajam personālam, un cik regulāri. Un viss bija tik labi, cik jau nu tādā situācijā vispār var būt.
VIP palāta un uzturēšanās slimnīcā pēc cenrāža parastā kaut kāda.
-
To man apmēram četru gadu laika periodam, kad jau palika slikti, pagrūti sarēķināt. Bet 10 000 noteikti ne.
Galvenais maksāšanas maratons bija kādi pāris mēneši slimnīcā, kad mājās vairs nevarēja. Man NEVIENS NEKO NEPRASĪJA, bet sistēmu zinoša draudzene pateica kā pēc cenrāža, kas jādod ārstam, kas/cik virsmāsai, kas tālākajam personālam, un cik regulāri. Un viss bija tik labi, cik jau nu tādā situācijā vispār var būt.
VIP palāta un uzturēšanās slimnīcā pēc cenrāža parastā kaut kāda.
Neprasīja, bet, ja Tu sistēmu nezinātu (nemaksātu), pieļauj, ka viss nebūtu ok?
-
pieļauj, ka viss nebūtu ok?
Pat ļoti pieļauju. Nav tādas sistēmas vēža slimniekus pēdējā stadijā "turēt" slimnīcā vispār. Tātad noruna ar ārstu jau par to. Un par visu tālāko.
-
Kur turēt, tas jau nav tik svarīgi, galvenais- lai viņam nesāp. Ja var dabūt zāles un to nodrošināt mājās, tad viss daudzmaz ok.
-
Lai Dievs pasargā! Ar naudu var DAUDZ vairāk, kā bez ...
Tomēr arī nauda nav garants .....
Nesen 28 - 30gadnieci pavadījām (tas ir laiks (2 gadi), ko zinājām par slimību un līdzējām ko varējām - morāli un finansiāli (citādi - rokas par īsām))....
Tās slimnīcas ainas, ko dzirdējām .... lai visaugstākie spēki stāv klāt ...
Invalīda apliecība arī - te tiek piešķirta, te "atņemta" .... cīņa ar RS, darba devēju un tā tālāk ...
Raugoties no malas, man ir tikai viena doma - kāpēc valsts atbalsts nav daudzkārt lielāks? Tas nav kārtējais tirliņš, kas apdzēries drasē pa ielām. Cilvēks ir pie pilnas apziņas un saprāta un bez visa tā jau skaudri sāpīgā.... vēl arī birokrātijas kambari ...
N O Ž Ē L O J A M I ...
-
Bācien, cik nu atminos, valsts "atbalsts" ir izoperēt un/vai apstarot un palaist. Ja ir nauda, visu birokrātiju var apiet. Bet tas jādara plānoti, preventīvi, pirms vēl kaut kāda birokrātija sāk galvu snaikstīt.
-
Kur tieši ķēpa? Papīru aizpildīšanā?
Atskaitēs.
Nauda, visu nerisina. Arī liela. Diemžēl.
Mums radiniekam samaksājām par 5dienu grozīšanu 2dežūrpersonām 2000 tad vēl ls,
un vienalga izgulējumi ar kuriem arī aizgāja, ne ar pamatslimību.
Pēc šīs pieredzes ņēmu bezalgas atvalinājumu un saviem mīļajiem esmu klāt visu laiku pati.
-
Bācien, valstij interesē vien nodokļu maksātāji & potenciālie maksātāji ... tas arī viss.
-
Bācien, cik nu atminos, valsts "atbalsts" ir izoperēt un/vai apstarot un palaist. Ja ir nauda, visu birokrātiju var apiet. Bet tas jādara plānoti, preventīvi, pirms vēl kaut kāda birokrātija sāk galvu snaikstīt.
Tu domā, ka cilvēkam 28 gadu vecumā baigā doma, ka tas ir beigu sākums? Starošanas, operācijas, parūkas un .... cīņa par invalīda apliecību .. ik pa laikam ilgstoša darba nespēja .... Tātad arī nav ienākumu, lai vizinātos Rīgas Satiksmē - te ir apliecība, te beidzas termiņš ... Atceros, ka bija saķeršanās tieši tajā mirklī, kad brauca to atjaunot ... Tas bija vāks ...
Tagad gaišā piemiņā, bet to izturību, lai katram tāda!
-
Ja Inešuks pagrieza tēmu - vai kvalitatīva paliatīvā aprūpe gadījumā nav labāk nekā eitanāzija.. Tas laikam no pacienta attieksmes pret dzīvi/nāvi/ticību/mūžību un citām lietām arī atkarīgs.
Es, sev, labāk eitanāziju.
Taču briesmīgi ir tas, ka vnk "dabiski" - kas tas vispār ir? - bez atsāpināšanas? - vēža un dažu citu diagnožu gadījumos ir ārprāta mokas. Un tad, sauciet, kā gribat, bet izstrādājam sistēmu, nu kaut "VADLĪNIJAS" , lai cilvēkam nav jāmokās. Un tad es arī nezinu - tas morfija pārņemtais pacients ir tas pats cilvēks? Joprojām? Vai nav tā - nomušī uzreiz vai lēnām? Tb eitanāzija vai aprūpe galu galā sanāk tas pats?
-
Es probleemu redzu pavisam citur...
Ir smagi straadaat ar mirstoshu pacientu... taapeec, sargaajot sevi, liela dalja medikju norobezhojas... arii vinjiem buutu vajadziigs psihologjisks atbalsts... kura nav... tad nu sargaajas, kaa maak...
-
Bācien, valstij interesē vien nodokļu maksātāji & potenciālie maksātāji ... tas arī viss.
Un nodokļu maksātājs, kurš ir spiests atteikties no darba, lai apkoptu savu radinieku .... Tad ir izdevīgāk, kā nodokļu maksātājs, kurš strādā un maksā nodokļus .... kamēr valsts atbalsts garantē rūpi par tuvinieku, kurš ir darba nespējīgs ne savas nolaidības dēļ ...
Ai, labi, zinu visas atbildes ... veselības aprūpe mani tracina visvairāk .... es pat nesūdzētos par pārējo, ja šī joma tiktu sakārtota ...
-
Es probleemu redzu pavisam citur...
Ir smagi straadaat ar mirstoshu pacientu... taapeec, sargaajot sevi, liela dalja medikju norobezhojas... arii vinjiem buutu vajadziigs psihologjisks atbalsts... kura nav... tad nu sargaajas, kaa maak...
Un tā norobežojas visi ....
-
Tu domā, ka cilvēkam 28 gadu vecumā baigā doma
Tēma ir eitanāzija. Tas jau ir finišs. :(
-
Paliatiivie straadaa visai labi.. tikai vinuu ir daudz par maz...
PS visi- tas ir mazuliet paarspiileeti... tikai- jaarok...
-
Labi tikai būtu, ja tie, kas paši negrib ķēpāties, vismaz parādītu virzienu, kur rakt..Ko cilvēks parastais nemediķis var zināt. Kamēr izkož sistēmu, tikm ēr var būt par vēlu.
-
Paliatiivie straadaa visai labi.. tikai vinuu ir daudz par maz...
PS visi- tas ir mazuliet paarspiileeti... tikai- jaarok...
Rakt var, protams, ar maku zobos...
Bācien, tas kopjamais, smieklīgi, protams, arī ir maksājis nodokļus...
-
Kaadu nu valsts nodroshina paliatiivo apruupi (teelo, ka nodroshina), taada ir...
Nezinu, bet apshaubu, ka mezhoniigajaa kapitaalismaa visi min algu sanjeemeeji tiek apruupeeti uz urraa... aarsteeti toch netiek...
-
Ineshuk, Tu sagrauj manu ticību, uz papīra viss tik skaisti izskatās.Apskatīju specialitāti paliatīvās aprūpes speciālists, domāju - kādi kursi tikai jāiziet, bet tur riktīgas studijas.
-
Bez naudas nekas nenotiek. Kaut kādu daļu no absurdo ESF projektu naudas tam vajadzētu izkampt. (Es nezinu, kā medicīnai ar ESF, tikai minu).
"Vadlīniju" rakstīšanā paradigmā projektam: diagnoze> onkoloģijas nodaļa> operācija un/vai starošana > atveseļošanās vai paliatīvā apūpe/ eitanāzija - varētu piedalīties pietiekami daudzi ļaudis ar pieredzi, i mediķi, i pacienti, i tuvinieki. Tikai, lūdzu, ne birokrāti.
-
Pri čom tur alga, kādu viņi saņēmuši? Nemaz nezinu, kādu algu tie vecie ļaudis bija saņēmuši, visticamāk sievietes vispār nav strādājušas algotu darbu.
Domā, paliatīvā aprūpē liek ar lielajām algām vienā galā, ar mazajām otrā?
Un vispār vemju no tā, ka onkoloģiskā nodaļā jādod kukulis, kaut kāds slepenais cenrādis jāpārzina.
-
Par maz to speciaalistu un par maz naudas
-
Tik traki ar tom nav... ir kam paveicas
Bez naudas nekas nenotiek. Kaut kādu daļu no absurdo ESF projektu naudas tam vajadzētu izkampt. (Es nezinu, kā medicīnai ar ESF, tikai minu).
"Vadlīniju" rakstīšanā paradigmā projektam: diagnoze> onkoloģijas nodaļa> operācija un/vai starošana > atveseļošanās vai paliatīvā apūpe/ eitanāzija - varētu piedalīties pietiekami daudzi ļaudis ar pieredzi, i mediķi, i pacienti, i tuvinieki. Tikai, lūdzu, ne birokrāti.
-
Pri čom tur alga, kādu viņi saņēmuši? Nemaz nezinu, kādu algu tie vecie ļaudis bija saņēmuši, visticamāk sievietes vispār nav strādājušas algotu darbu.
Domā, paliatīvā aprūpē liek ar lielajām algām vienā galā, ar mazajām otrā?
Vsm aktiivaas aarsteeshanas apjomu daljaa valstu tas ietekmee... un tas ir pareizi...
-
onkoloģiskā nodaļā jādod kukulis, kaut kāds slepenais cenrādis jāpārzina.
Broņ, ja tas par manu komentāru, tad tā nebija onkoloģiskā nodaļa. Tur izoperē un palaiž. Ja viss, ko onkoloģijas nodaļa ir darījusi, ir izrādījies velti, tad tālākais ir pacienta un tuvinieku problēmas. Neviens neko nepiedāvā, eitanāziju, protams, arī ne. Tad nu skaties, vai mājās varēsi kopšanu un atsāpināšanu nodrošināt, vai kādas citas med.iestādes paspārne jāmeklē.
-
Hospisu lv nav... paliatiivaa nodalja tur 7 vai 10 dienas... sekundaaraa un terciaaraa liimenja hospitaalii shqadiem vaajiniekiem tieshaam nav jaaatrodas...
Shiibriizha sisteemaa atliek maajapruupe... Riigaa ir visai daudz kantoru, pat bezmaksas... lauki- mirsti kaa sanaak...
-
Bet tik un tā, cenrādis ta noslepenots, jāklaušina tuvāk stāvošas personas. Nevis piedāvājam tādus un tādus pakalpojumus attiecīgā cenā. Es sapratu, ka kaut kāda kreisā nauda jāmaksā.
-
Taada nu ir taa muusu bezmaksas mediciina, kur atbildiigie idioti nesanjemas nosaukt lietas iistajos vaardos... it kaa par briivu... 5 cilveekiem meenesii... ko dariit paareejiem?
-
paliatiivaa nodalja tur 7 vai 10 dienas.
Es praktiski nekad neizsakos ar "nošaut", "pakārt", bet - jebkurš, kas ko nebūt zina par smagām slimībām, pasakiet, kas ir 7 -10 dienas?!
Ja kāds sadomā sabiedrisku organizāciju situācijas risinājumam dibināt, dodiet ziņu, piedalīšos.
-
Tā tas ir, kurš reāli nav ar to saskāries, tam tas idealizētais skats.
Teorētiskais no praktiskā smagi atšķiras...
Ai, ko tur..., var jau visu idealizēt. Līdz brīdim, kad nākas ar to saskarties.
Nesen Delfos lasīju Kļavi, kurš ar to visu arī diendienā saskarās.
Viņam šauabu nav, ka bezcerīgos gadījumos eitanāzijas iespējai jābūt.
-
Ne eitanāzijas, bet atsāpināšanas un aprūpes iespējai. tas man viedoklis.
-
Nu visas tās atsāpināšanas ir derīgas un labas,ja tās dod cilvēkam iespēju atkal kustēties,apkopt sevi,kaut ko darīt sevis iepriecināšanai,t.i.dzīvot.Bet ja arī pēc atsāpināšanas procedūras ir jāpaliek gultā un bezcerīgi jāraugās griestos...līdz nākošai atsāpināšanas reizei?Ko tas dod cilvēkam?Dzīvi tak neatgriež,gulēt gultā un gaidīt nāvi,,tas ir šausmīgi.
-
Es praktiski nekad neizsakos ar "nošaut", "pakārt", bet - jebkurš, kas ko nebūt zina par smagām slimībām, pasakiet, kas ir 7 -10 dienas?!
Ja kāds sadomā sabiedrisku organizāciju situācijas risinājumam dibināt, dodiet ziņu, piedalīšos.
Paliatiivaa nodalja nav hospiss, tur tieshaam nav nedeeljaam jaaatrodas
-
Paliatiivaa nodalja nav hospiss, tur tieshaam nav nedeeljaam jaaatrodas
Man vienalga, kā to terminoloģijā sauc, bet vajag iespēju regulāri un ilgstoši būt aprūpētam, atsāpinātam, no brīža, kad tuvinieki vairs netiek galā līdz pēdējai dienai.
Un, pat tad - kā Ezme teica - gaidīt nāvi, tas ir šausmīgi.
-
Tam nav nepiecieshams stacionaars
-
Ar medicīnas iespējām tas aiziešanas process tiek krietni izstiepts laikā.
Nespējnieks tiek gan mākslīgi barots, gan dzirdināts, plus vēl visādas sirds, nieru, u.c.
drapes biezā slānī... un atsāpināts. Daudzmaz, labākajā gadījumā.
Ja agrāk tās ciešanas būtu nedēļu, tagad tās mokas velkas mēnešiem.
-
Tam nav nepiecieshams stacionaars
Kaut kāds jumts virs galvas IR nepieciešams. Ja cilvēks vientuļš? Ja laukos? utt.
-
Pa nedeelju neaizietu...
Bet ok, ierosiniet iniciatiivu likvideet jau taa minimaalo uzturosho terapiju ;)
-
Ir cilvēki, kuri paraksta papīrus, ka atsakās no turpmākās ārstēšanas, apzinoties,
ka tas bezjēdzīgi.
-
No aktiivas aarsteeshanas...
-
No aktiivas aarsteeshanas...
Kāda ir neaktīva ārstēšana?
-
Ineshuk, Tu esi n e g l ā b j a m a ideāliste. :P :clap:
-
Es par, kaut tūlīt. Tikai tie uzdevumi - vecāki zem zemes jāpabāž pirmie,- vēl nav paveikti. A ko te darīt šai pasaulē, vilkt nožēlojamo dzīvīti? Patīk šitais "dievs deva, dievs ņems". Cilvēki mīļie, dieva Nav!! Mēs esam tādi paši kā sunīši, kaķīši, pērtiķīši, zivtiņas, utt. Piedzimstam, nomirstam, sapūstam. Viss.
-
Katram tiks dots pēc viņa ticības.
-
Katram tiks dots pēc viņa ticības.
..nu, nu.. ;)
-
Katram tika dots pēc viņa ticības.....
Gan jau ka tā arī ir.Tikai-kur mājo cilvēka ticība?Tak jau dvēselē.Dvēsele pie cilvēka īstajā laikā nonāk ar Dieva palīdzību.Savukārt miesu sagādā vecāki.Kā sacīt-cilvēka veidošanās ir komplekss process.
Un ar to miesas veselību mums ir tā pašvaki-ņemot vērā visus ārējos faktorus,pārtiku,iedzimtību un pārējo.Ar smagām saslimšanām cīnās gan ticīgi,gan neticīgi cilvēki un Dievs nevar iedot jaunu miesu slimās vietā.Katram cilvēkam pienākas viena miesa un viena dvēsele t.i.-katrs piedzimst vienreiz.Un ja miesa ir neglābjami slima un nomocīta-tad arī dvēselei tur vairs nava komfortablas vietas.
-
Es par, kaut tūlīt. Tikai tie uzdevumi - vecāki zem zemes jāpabāž pirmie,- vēl nav paveikti. A ko te darīt šai pasaulē, vilkt nožēlojamo dzīvīti? Patīk šitais "dievs deva, dievs ņems". Cilvēki mīļie, dieva Nav!! Mēs esam tādi paši kā sunīši, kaķīši, pērtiķīši, zivtiņas, utt. Piedzimstam, nomirstam, sapūstam. Viss.
Oi, ar šādu skatījumu uz dzīvi tiešām nav ko šai pasaulē darīt :(
-
Kā piedzimst, tā eitanizējas..
-
He-he, redz, esmu reāliste, nevis pesimiste, kā te daži padomāja. Starpība milzīga.
-
Nee, nu var jau cilvis vnk pie aarsta neiet un zaales nedzert... taa ne tikai terminaalie pacienti dara...
-
Nu tādā "ticības garā" tak ratā medicīnu! Ja dievs devis, tad lai ņem ar plauškarsoni, stipru caureju u.c. mūsdienās pilnīgi ārstējamām kaitēm :D ko ne? Vai tad tā drīkst dieva plānos jaukties?
A parakstīties, lai nejaucas, nē?
Pretrunas un liekulību tikai es te redzu?
-
Kaads tur reaalisms? Ja tieshaam visu dziivi liekas, ka nozheelojama dziiviite, tad vai nu psihiatra kungs jaaapmeklee vai kkas jaadara, lai nebuutu tik nozheelojama...
-
Bija viens tāds foršs aņuks par šo tēmu:
Plūdi. Visus ļaužus no mājām evakuē. Viens onka atsakās savu māju pamest. Piebrauc auto, saka - vecais, kāp iekšā, aizvedīšu! Onka saka - nē, Dievs mani glābs! Ūdens plūst klāt, viss applūst, onka sēž jau uz palodzes. Piebrauc laiva, saka - kāp, vecais, iekšā, aizvedīšu sausumā! Onka saka - nē, Dievs mani glābs! Aizbrauc laiva. Ūdens kāpj vēl, nu jau onka sēž uz jumta. Atlido helikopters, saka - vecais, rausies grozā, aizvedīšu! Glābies, citādi noslīksi! Onka saka - nē, Dievs mani glābs! Aizlido helikopters. Ūdens kāpj, noslīkst onka. Nonāk Dieva priekšā un ar pārmetumu saka - Dievs, Dievs, es tā uz tevi paļāvos, ka tu mani glābsi, bet tu mani pameti noslīkstam! Dievs pavīpsnā un atbild - ak tu nejēga! Kurš tad tev atsūtīja to auto, laivu un helikopteru?!
-
Es skeptiska mazliet citā aspektā.
Tā kā mēs runājam par nāvi, aiziešanu, tad man neliekas, ka ticība ko izšķirs pēdējās robežas šķērsošanā vai pēcnāves eksistencē (ja tāda, protams, pastāv). Nav nekādas starpības - tic cilvēks paradīzei vai ellei, reinkarnācijai vai karmai, neesamībai vai totālai izzušanai, enerģiju pāriešanai no viena stāvokļa citā - vienalga būs tā, kā kāds CITS nolicis šajā pasaulē. Dievs, Augstākā Apziņa, Kosmoss..nezinu kas, bet kaut kas, pār ko mums nav varas un noteikšanas, un ko mēs nevaram zināt. Protams, nevar jau aizliegt ticēt da jebkam, pat tam, ka šobrīd varam cauri sienai vēsi iziet
-
Es saprotu tā, ka (ne)ticības lietas un, protams, dzīvošana saskaņā ar šo (ne)ticību nozīmē kaut kādu... kā to lai nosauc... garīgās attīstības pakāpi, no kuras atkarīga atbilstoša pēcnāves eksistence, karma un nākamā inkarnācija.
Bet, mandomāt, par to diskutēt diezgan bezjēdzīgi, jo katram sava (ne)ticība, kuru ne ar kādu sludināšanu no malas neizmainīsi. Zinu, pati līdz gadiem 25 biju absolūta ateiste-materiāliste, kā jau īstens padomijas produkts...
Kad cilvēks līdz šādiem eksistenciāliem jautājumiem nonāk, tad arī atrodas atbildes un atziņas. Ja nenonāk, tad nenonāk. Tātad nevajag viņam. Un bāzties kādam virsū ar nelūgtām atbildēm, padomiem un "apgaismošanas" centieniem ir bezjēdzīgi un kaitīgi, jo neko citu, kā atgrūšanas reakciju pretim nesaņemsi.
-
Es tikai par to, ka nav ne jausmas, vai cilvēks, ticot reinkarnācijai vai paradīzei, tiešam reinkarnēsies vai nonāks paradīzē. Tas - par dabūšanu katram pēc ticības.
Varam ticēt, kam gribam, bet viss notiks pēc kāda cita prāta, vēlmes vai plāna. Var gadīties, ka tas sakritīs ar kāda ticību, bet var gadīties, ka nē. Neviens nav atgriezies un pastāstījis, kas ir AIZ ;)
-
Te http://apollo.tvnet.lv/zinas/tiesibas-nomirt/728843 (http://apollo.tvnet.lv/zinas/tiesibas-nomirt/728843)
labi pateikts, kāpēc nevajadzētu jaukties un kādam kko norādīt
"Viņa uzsver, ka tie cilvēki, kuri cīnās par to, lai cits domātu tāpat kā viņi, patiesībā paši nav pārliecināti par sevi, savu vērtību sistēmu. Viņiem ir bail, tā ir tik nestabila, ka viņi citu vērtību sistēmu sāk uztvert kā apdraudējumu. Jo cilvēks ir pārliecinātāks par savu vērtību sistēmu, jo mierīgāks viņš ir un vairāk pieņem citu vērtību sistēmas."
Pakļauties CITU bailēm būtu vnk stulbi, sorry
-
Tos ticiibas idinjus, kuri draud ar elles ugunjiem tak vsp nav veeraa jaanjem...
-
Sākusies parakstu vākšana Mana Balss par iespēju.
-
Atkaartoshos, bet- LV tam nav gatava...
Vispirms normaala apruupe jaanodroshina, nevis visi eerti jaanoved liidz veelmei eitanazeeties...
Gariigo miilas moku cieteeji vsp lai pashi karas, ja ir veelme... un veelams, lai to dara pareizi, nevis skraapee veenas kur to nav...
-
Ha! Kad būs normāla aprūpe,pēc eitanāzijas nebūs nepieciešamības.
Tieši tagad nedziedināmiem cilvēkiem tas būtiskāk par būtisku, kad jācieš
cilvēka cieņu pazemojošā stāvoklī BEZ NEKĀDAS medicīniskās aprūpes un ar baisu attieksmi.
Tieši LV.
-
Arii valstiis ar labu apruupi pastaav eitanaazija
-
Taapeec arii peec eitanaazijas nebuutu jaabuut vajadziibai onkopacientiem...
Vot ALS un dazha cita liga :(
Da kaut vai HOPS...
-
Tāda dubulta morāle ar to “sabiedrība LV nav gatava“.
Atņemt dzīvību potenciāli veselai dzīvībai, pie tam lemt par ne savu nāvi ir ok,
bet pieņemt lēmumu un izdarīt izvēli par savu ciešanu pārtraukšanu nav ok.
Dīvaini, ka aborts daļai sabiedrības ir pieņemami, savukārt eitanāzija nav .
Viena dzīvība ir valstiski atbalstāma, cita ne.
-
Var, protams, ticīgos par idiņiem saukāt, bet šeit ir uzskatāmi redzams, ka viņiem ir kkas tāds, kā jums, godātie neticīgie, nav un nez'vai vispār var būt. Nezinu par citiem, bet musulmaņiem viņu vērtību sistēmā ir skaidri un nepārprotami iestrādāts tas, ka, ja pareizi atceros, cilvēks tiek uzskatīts par dzīvu jau 40. dienā pēc ieņemšanas, kas savukārt, nozīmē to, ka pat aborts 41. dienā jau ir uzskatāms par ... slepkavību. Mūsu aborta likumi apgalvo, ka vēl 12. (?) nedēļā tur vēl īsti nekā nav. Bērns no kura brīža skaitās tāds, par kura nomaitāšanu vainīgajam (-ai) iestājas kāda atbildība? Ne no dzimšanas brīža gadījumā? Citastarpā, interesanti būtu padiskutēt, kurā variantā tiek izrādītas rūpes par bērniem, cilvēktiesības, bernu tiesības, utt. ? :)
-
Taisi tēmu un diskutē, bet nejauc putru ar kāpostiem!
Taviem muslimiem ne vien ar abortiem,
bet arī ar pašnāvniekiem teroristiem nav problēmas.
Supper upper reliģija!
Tavai zināšanai kristietība neatbalsta ne vienu, ne otru.
Bet runa šoreiz nav par reliģiju, bet par likumu.
-
Manaa skatiijumaa arii aborts ir slepkaviiba...
Un tam nav sakara ar manu neticiigumu......
A muslimiem dereetu kontracepciju pamaaciities...
-
Jā, bet likumīga izvēle indivīdam tiek dota.
Es vēlētos, lai man arī būtu likumīga izvēle cieņpilnam dzīves noslēgumam. Ja nu kas.
-
Jaa, dereetu...
Saprotu, ka man shobriid viegli runaat par to, ka eitanaazija bremzeetu apruupes kvslitaates paaugstinaashanos (ankuuka, nevaru vaardu piemekleet)...
Bet ko dariit shiibriizha sirdzeejiem :(
Jo probleema tieshaam ir katastrofa... chupaam situaaciju, kuraas var kko dariit, tikai tas netiek dariits :(
-
Var, protams, ticīgos par idiņiem saukāt, bet šeit ir uzskatāmi redzams, ka viņiem ir kkas tāds, kā jums, godātie neticīgie, nav un nez'vai vispār var būt. Nezinu par citiem, bet musulmaņiem viņu vērtību sistēmā ir skaidri un nepārprotami iestrādāts tas, ka, ja pareizi atceros, cilvēks tiek uzskatīts par dzīvu jau 40. dienā pēc ieņemšanas, kas savukārt, nozīmē to, ka pat aborts 41. dienā jau ir uzskatāms par ... slepkavību. Mūsu aborta likumi apgalvo, ka vēl 12. (?) nedēļā tur vēl īsti nekā nav. Bērns no kura brīža skaitās tāds, par kura nomaitāšanu vainīgajam (-ai) iestājas kāda atbildība? Ne no dzimšanas brīža gadījumā? Citastarpā, interesanti būtu padiskutēt, kurā variantā tiek izrādītas rūpes par bērniem, cilvēktiesības, bernu tiesības, utt. ? :)
Kāds tam visam sakars ar ticību-neticību?
-
Spānijā būs pieejama eitanāzija. Mūsējie pēc parakstu savākšanas tomēr neakceptēja, kā sapratu...
-
Mūsējiem atnāca Stankevičs un pateica, ka tas nav apspriežams.
Katoļi un arī katoļi.
-
Tos ticiibas idinjus, kuri draud ar elles ugunjiem tak vsp nav veeraa jaanjem...
Izrādās ir...
-
:?:
-
Nja... No vienas puses "ko Dievs devis, to cilvēkiem nebūs atņemt", bet no otras - kāds, kas bezcerīgi mocās sāpēs, jo atsāpinātāji vairs nelīdz, pat ja pieejami...
Baznīca labāk būtu pati savu netīro vešu mazgājusi, pirms citus dzīvot mācīt...
Es parakstījos PAR, jo ir situācijas, kad nāve ir atpestīšana un žēlsirdība, bet uzturēšana pie dzīvības - spīdzināšana.
-
Fascinē, kā var kaut kāds pestelis, kas tic kaut kam, kā vispār nav un ko kaut kāds vienas tautības murglis padarījis par citiem obligātu, var diktēt tik būtisku lietu.
Varu tikai novēlēt šiem superžēlsižiem pašiem kādus pāris gadu desmitus pamocīties un diendienā noklausīties ''dieviņš tev tā nolēmis''.(pēdējais pēdiņās esošais - mēkšķošā balstiņā).
-
...baznīca tā kā atdalīta no valsts skaitās... ne tā?
-
Kur?
Amputēta?
-
Kur?
Amputēta?
Satversme, 99 pants.
-
Tas jurists tāds sakarīgs.
https://www.tvnet.lv/7204554/vai-latvija-vajag-legalizet-eitanaziju/ (https://www.tvnet.lv/7204554/vai-latvija-vajag-legalizet-eitanaziju/)
-
Pat neskatījos, kad ieraudzīju diskusijas dalībniekos priesteri. Nu kur viņi lien ar saviem pātariem! Sēdi savā baznīcā un nelien valsts darīšanās, j..ohaidī!
-
Man nav pretenziju, ja šitie kautkamticīgie paši savā sulā vārās - mirst bez zālēm un ārstēšanas, mirst no dzemdību komplikācijām, mocās kā vien var. Bet lai liek mieru citiem un nediktē, kā citiem dzīvot.
-
Tajā diskusijā uz jautājumu kādēļ spriešanā piedalījās 4 vadošo
konfesiju pārstāvji un divi paliatīvās aprūpes pārstāvji, tā teikt, vienos vārtos, arguments, ka pārstāvot daļas sabiedrības viedokli. Un atkal tas politkorektums, tātad vienas daļas viedokļa pārsāvniecība prevelē pār citas. Un vēl jautājums, lielākās vai mazākās...
-
Pēc būtības, te var redzēt kā baznīca jebkuriem līdzekļiem uztiepj savu gribu visiem.
Lai vai kā, bet neviens no 20 gadsimtiem, cik eksistē kristietība, nav bijis ''pagriez otru vaigu'' zīmē. Vieni vienīgi kari, laupīšanas un vardarbība. Varbūt tikai pirmie 2-3.
Šobrīd kristietība ir tik dziļi p..aļā, ka tās it kā piekoptās vērtības jāuzspiež ar varu - caur likumu, citādi tās lielai daļai sabiedrības ir svešas un nevajadzīgas. Baznīca vairs nevar piespiest pati savu ganāmpulku pildīt sevis noteiktos ierobežojumus.
Kāda vella pēc ar likumu jāaizliedz abortus vai eitanāziju visiem? Ja jau baznīcai tas tik ļoti nepieņemami, lai tad baznīcai piederīgie štengri pilda pašu noteikumus. Kas i? Baznīcai bail no avju pasprukšanas kārdinājumā? Štruntīgi gani? Viss jūk un brūk?