Nu ko - eitanāzija

[Nāra]

ja ir reāls pacients ar diagnozi - ne tur nelikumības, ne ķēpa, ne?

[Spārka]

Ar līdzīgu diagnozi kā aprunātajam Viesturam mira mana māmiņa.
ĢĀ rakstīja visu, ko vajadzēja, man tikai spricmāsa bija jāgādā. Pēdējais laiks - slimnīcas VIP palātā, jo mājās nevarēju klāt izstāvēt un labu kopēju tā nemaz nedabūsi. Atsāpināšanai bija (laikam morfijs), cik tikai vajadzēja. Bet es nenorimti kādam/visam med.personālam ko maksāju un nesu privāti, lai būtu drošība, ka viss notiks vislabākajā veidā, un es, darbā būdama, varu nekreņķēties.

[Minne]

Ar līdzīgu diagnozi kā aprunātajam Viesturam mira mana māmiņa.
ĢĀ rakstīja visu, ko vajadzēja, man tikai spricmāsa bija jāgādā. Pēdējais laiks - slimnīcas VIP palātā, jo mājās nevarēju klāt izstāvēt un labu kopēju tā nemaz nedabūsi. Atsāpināšanai bija (laikam morfijs), cik tikai vajadzēja. Bet es nenorimti kādam/visam med.personālam ko maksāju un nesu privāti, lai būtu drošība, ka viss notiks vislabākajā veidā, un es, darbā būdama, varu nekreņķēties.

Sensitīvs jautājums, protams, bet, ja drīkstu atļauties vaicāt - apmēram kādu summu sanāca bezmaksas medicīniskajiem pakalpojumiem "pa virsu" samaksāt?

[Spārka]

To man apmēram četru gadu laika periodam, kad jau palika slikti, pagrūti sarēķināt. Bet 10 000 noteikti ne.
Galvenais maksāšanas maratons bija kādi pāris mēneši slimnīcā, kad mājās vairs nevarēja. Man NEVIENS NEKO NEPRASĪJA, bet sistēmu zinoša draudzene pateica kā pēc cenrāža, kas jādod ārstam, kas/cik virsmāsai, kas tālākajam personālam, un cik regulāri. Un viss bija tik labi, cik jau nu tādā situācijā vispār var būt.
VIP palāta un uzturēšanās slimnīcā pēc cenrāža parastā kaut kāda.

[Minne]

To man apmēram četru gadu laika periodam, kad jau palika slikti, pagrūti sarēķināt. Bet 10 000 noteikti ne.
Galvenais maksāšanas maratons bija kādi pāris mēneši slimnīcā, kad mājās vairs nevarēja. Man NEVIENS NEKO NEPRASĪJA, bet sistēmu zinoša draudzene pateica kā pēc cenrāža, kas jādod ārstam, kas/cik virsmāsai, kas tālākajam personālam, un cik regulāri. Un viss bija tik labi, cik jau nu tādā situācijā vispār var būt.
VIP palāta un uzturēšanās slimnīcā pēc cenrāža parastā kaut kāda.

Neprasīja, bet, ja Tu sistēmu nezinātu (nemaksātu), pieļauj, ka viss nebūtu ok?

[Spārka]

pieļauj, ka viss nebūtu ok?

Pat ļoti pieļauju. Nav tādas sistēmas vēža slimniekus pēdējā stadijā "turēt" slimnīcā vispār. Tātad noruna ar ārstu jau par to. Un par visu tālāko.

[Nāra]

Kur turēt, tas jau nav tik svarīgi, galvenais- lai viņam nesāp. Ja var dabūt zāles un to nodrošināt mājās, tad viss daudzmaz ok.

[baaciens]

Lai Dievs pasargā! Ar naudu var DAUDZ vairāk, kā bez ...
Tomēr arī nauda nav garants .....

Nesen 28 - 30gadnieci pavadījām (tas ir laiks (2 gadi), ko zinājām par slimību un līdzējām ko varējām - morāli un finansiāli (citādi - rokas par īsām))....

Tās slimnīcas ainas, ko dzirdējām .... lai visaugstākie spēki stāv klāt ...

Invalīda apliecība arī - te tiek piešķirta, te "atņemta" .... cīņa ar RS, darba devēju un tā tālāk ...

Raugoties no malas, man ir tikai viena doma - kāpēc valsts atbalsts nav daudzkārt lielāks? Tas nav kārtējais tirliņš, kas apdzēries drasē pa ielām. Cilvēks ir pie pilnas apziņas un saprāta un bez visa tā jau skaudri sāpīgā.... vēl arī birokrātijas kambari ...
N O Ž Ē L O J A M I ...

[Spārka]

Bācien, cik nu atminos, valsts "atbalsts" ir izoperēt un/vai apstarot un palaist. Ja ir nauda, visu birokrātiju var apiet. Bet tas jādara plānoti, preventīvi, pirms vēl kaut kāda birokrātija sāk galvu snaikstīt.

[tuk]

Kur tieši ķēpa? Papīru aizpildīšanā?

Atskaitēs.
Nauda, visu nerisina. Arī liela. Diemžēl.
Mums radiniekam samaksājām par 5dienu grozīšanu 2dežūrpersonām 2000 tad vēl ls,
un vienalga izgulējumi ar kuriem arī aizgāja, ne ar pamatslimību.
Pēc šīs pieredzes ņēmu bezalgas atvalinājumu un saviem mīļajiem esmu klāt visu laiku pati.

[tuk]

Bācien, valstij interesē vien nodokļu maksātāji & potenciālie maksātāji ... tas arī viss.

[baaciens]

Bācien, cik nu atminos, valsts "atbalsts" ir izoperēt un/vai apstarot un palaist. Ja ir nauda, visu birokrātiju var apiet. Bet tas jādara plānoti, preventīvi, pirms vēl kaut kāda birokrātija sāk galvu snaikstīt.

Tu domā, ka cilvēkam 28 gadu vecumā baigā doma, ka tas ir beigu sākums? Starošanas, operācijas, parūkas un .... cīņa par invalīda apliecību .. ik pa laikam ilgstoša darba nespēja .... Tātad arī nav ienākumu, lai vizinātos Rīgas Satiksmē - te ir apliecība, te beidzas termiņš ... Atceros, ka bija saķeršanās tieši tajā mirklī, kad brauca to atjaunot ... Tas bija vāks ...
Tagad gaišā piemiņā, bet to izturību, lai katram tāda!

[Spārka]

Ja Inešuks pagrieza tēmu - vai kvalitatīva paliatīvā aprūpe gadījumā nav labāk nekā eitanāzija.. Tas laikam no pacienta attieksmes pret dzīvi/nāvi/ticību/mūžību un citām lietām arī atkarīgs.
Es, sev, labāk eitanāziju.
Taču briesmīgi ir tas, ka vnk "dabiski" - kas tas vispār ir? - bez atsāpināšanas? - vēža un dažu citu diagnožu gadījumos ir ārprāta mokas. Un tad, sauciet, kā gribat, bet izstrādājam sistēmu, nu kaut "VADLĪNIJAS" , lai cilvēkam nav jāmokās. Un tad es arī nezinu - tas morfija pārņemtais pacients ir tas pats cilvēks? Joprojām? Vai nav tā - nomušī uzreiz vai lēnām? Tb eitanāzija vai aprūpe galu galā sanāk tas pats?

[ineshuks]

Es probleemu redzu pavisam citur...

Ir smagi straadaat ar mirstoshu pacientu... taapeec, sargaajot sevi, liela dalja medikju norobezhojas... arii vinjiem buutu vajadziigs psihologjisks atbalsts... kura nav... tad nu sargaajas, kaa maak...

[baaciens]

Bācien, valstij interesē vien nodokļu maksātāji & potenciālie maksātāji ... tas arī viss.

Un nodokļu maksātājs, kurš ir spiests atteikties no darba, lai apkoptu savu radinieku .... Tad ir izdevīgāk, kā nodokļu maksātājs, kurš strādā un maksā nodokļus .... kamēr valsts atbalsts garantē rūpi par tuvinieku, kurš ir darba nespējīgs ne savas nolaidības dēļ ...

Ai, labi, zinu visas atbildes ... veselības aprūpe mani tracina visvairāk .... es pat nesūdzētos par pārējo, ja šī joma tiktu sakārtota ...