Sarunu forums
Ikdiena => Garāža => Tēmu iesāka: Camma 2016. gada 24. aprīlis, 02:19:25
-
RaFixa tēmai šlossene uzkarināta. Nu i jupis ar to. Uzsāksim jaunu. Vai esat novērojuši kādus paradoksus saistībā ar ceļiem, braukšanu un satiksmi kā tādu? Nu labi, iesākumam mani vērojumi.
Nekur citur satiksmes negadījumi ar gājēju traumēšanu vai pat sērīgu iznākumu nenotiek tik bieži kā uz gājēju pārejām. Moš, šamās tomēr nafiganizēt?
Man tuvāko paziņu lokā pilnīgi neapzināti tiek lietots vārdu salikums "gājēju pārbrauktuve". Freidiska rakstura kļūda?
Pa ceļam no Biķernieku ielas uz Gaiļezeru ir posms ar 30 km/h ierobežojumu. Braucu tur gadiem. NE REIZI neesmu šajā posmā redzējusi gājējus, kuri šķērsotu braucamo daļu... Slapstās un bēguļo, kad padzird manu autiņu tuvojamies?
-
Es domāju, tas nav nekāds paradokss, tā ir likumsakarība, ka gājēju pārejas ir pārbrauktuves. Jo citās vietās vismaz galviņu pagroza, bet pāri pārejām teš neskatīdamies, kā RaFika gadījumā. Uzskatu, ka tas ir 20 gadus ilgušās sociālās kampaņas "nopelns", kas reklamējusi pārejas kā "drošas vietas", kas atceļ fiziku. Pa šo laiku jau pat vesela paaudze uzaugusi, kam TIESĪBAS ir, bet par pienākumiem neko nav dzirdējuši un negrib dzirdēt. Gājēju pārejām nebūtu ne vainas pie normāli pasniegtas "lietošanas instrukcijas" - t.i. pienāc, paskaties un ej tikai tad, kad esi pārliecinājies, ka tevi redz un laiž.
-
Draugi mīļie.
Es vēl atceros padomjlaikus, kad gājēju pārejas nenozīmēja gandrīz neko. Apstāties un palaist gājējus? Ha! Un mašīnu tak bij 50 reizes mazāk... Atceros savu šoku Vācijā, kad mašīnas bremzēja un laida pāri, kad vēl tikai tuvojos krustojumam... Fantastika! Neticami! Gàja laiks, un šādas iezīmes parādījās arī pie mums. Tagad tā ir jau gandrīz norma. Gandrīz.
Tāpat, kā vienmēr būs īpatņi, kas metīs plastmasas pudeles pa braucoša auto logu grāvmalās, un savus mēslus izgāzīs mežā, tāpat vienmēr būs "manirtaisnībastulbiegājēji" un "manirtaisnībateirgājējupāreja" un pierakstīt kārtējo palagu, lai to apspriestu... nu atslābstiet.
p.s. tīrās sakritības dēļ, protams, nekā personīga - vakar piegāju pie gājēju pārjas (pilsētā, vietà ar lielu gājēju plūsmu, pie lielveikala), godīgi paskatījos kas tur ar mašīnām, un vecs privecs bembis tesa tā, ka šim arī 50 m bij par maz, lai nobremzētu... :) okeej, es jau varu pagaidīt, no problem... bet tieeeeeši iedomājos par iepr. diskusiju, nezkāpēc...
-
Pa ceļam no Biķernieku ielas uz Gaiļezeru ir posms ar 30 km/h ierobežojumu. Braucu tur gadiem. NE REIZI neesmu šajā posmā redzējusi gājējus, kuri šķērsotu braucamo daļu... Slapstās un bēguļo, kad padzird manu autiņu tuvojamies?
Tur īsti nav kam skriet pāri ielai. Vienā pusē faktiski ir mežs, bet pie lielajiem objektiem - pansionāta un slimnīcas - ir gājēju pārejas ar luksoforiem.
-
Nē, Emīlij, negrasos te no jauna matus plēst par to, kuram taisnība. Tēma ir - dīvainības, neloģismi.
-
Ir vietas, kur man pašam gribās gājēju pārejas saukt par gājēju pārbrauktuvēm. Tās mēdz būt izvietotas tādās vietās, kur šoferim, kas tur brauc pirmo reizi, būs problēmas gan ar pārejas pamanīšanu, gan bremzēšanu. Viena no leģendārākajām "gājēju pārbrauktuvēm" ir nobraucot no Kalnciema tilta centra virzienā. Zīme ir zem zariem, ziemā tā ir apsnigusi un nav redzama, tāpat, kā tās strīpas. Gājēji tik mauc pāri, jo viņi zina, ka tur tās strīpas ir. Šoferi, kas ikdienā tur braukā, zina, ka tur ir pāreja un ievēro visu iespējamo, lai vajadzības gadījumā varētu apstāties, bet, ja tur brauc kāds Ansītis no Pampāļiem, kas Rīgu apmeklē reizi gadā, viņš nezina, ka tur ir pāreja, viņš brauc, kā brauc. Tas cilvēks tur iet pār to pāreju un, kad Ansītis viņu ierauga, ir jau par vēlu - no kalna nākot lejā ar tiem pašiem 50km/h, ziemā pa slidenu, ne tur nobremzēt, ne savākties. Bums! Un labi vēl, ja ir kam ātros saukt. Ja to pāreju pārnestu tuvāk Rimi, negadījumu uz pārejas būtu jūtami mazāk. Taču neviens to nedara, tā pāreja stāv tur, kur stāvēja un visi tikai šausminās par statistiku. Turklāt pārejai pie RIMI būtu vēl viens bonuss - tur jau tāpat skraida pāri cilvēki, kam slinkums iet līdz pārejai. Arī tiem būtu drošāk.
Tajā vietā, kur savienojas Ludzas un Lazdonas iela, kļūstot par Sadovņikova ielu - tur vēl viena pārbrauktuve - tieši aiz līkuma. Atkal tādam Pampāļu Ansītim nav izredžu - pirms līkuma nekas neliecina, ka ātrums būtu jānomet vairāk, nekā nepieciešams vienkārši drošai līkuma izbraukšanai.
Rumbula, tas vispār ir brīnums zemesvirsū. Kaut kādas gājēju pārejas tur ir, bet viņas ir baigi reti sastopamas, turklāt, šķiet, ka pēdējā tāda ir sastopama vēl pie plačiem, bet pēc tam nākamā pie Dārziņiem un pa vidu nekā nav. Lai izlabo mani Piafa, ja kļūdos, jo es uz Dārziņiem tik bieži nebraukāju. Toties tur ir vairākas autobusu pieturas. Cilvēkiem, kas atbrauc un izkāpj no busa ir vai nu jāiet vairāki km apkārt, lai nonāktu pie pārejas, vai arī - kaskadiera triki pāri 4 joslām (2 katrā virzienā) un barjerai (Tur kaut kādos posmos starp joslām ir samesti betona kluči, kam teorijā būtu jāattur gājējus no brauktuvju šķērsošanas). Un atkal - cilvēks, kas zina, ka tie skrējēji tur ir, brauks daudz uzmanīgāk, nekā tas, kurš tur brauc pirmo reizi, kas nezina, ka aiz ceļmalās esošās meža imitācijas ir mazdārziņi, uz kuriem tad arī tie babuļi dodās.
P.S. Negribēju aizskart nevienu, kas dzīvo Pampāļos (Tiem, kas nezina, informēju - tā ir reāli eksistējoša vieta Saldus novadā. Pats gan bijis neesmu, bet esmu redzējis zīmi un nosaukums palicis atmiņā - kādreiz noteikti aizbraukšu apskatīties, kas viņiem vēl interesants, izņemot nosaukumu.) Līdzīgas problēmas, kā manam iedomātajam Pampāļu Ansim, būs jebkuram, kas ikdienā nestūrē pa Rīgu.
-
RaFixa tēmai šlossene uzkarināta. Nu i jupis ar to. Uzsāksim jaunu. Vai esat novērojuši kādus paradoksus saistībā ar ceļiem, braukšanu un satiksmi kā tādu? Nu labi, iesākumam mani vērojumi.
Nekur citur satiksmes negadījumi ar gājēju traumēšanu vai pat sērīgu iznākumu nenotiek tik bieži kā uz gājēju pārejām. Moš, šamās tomēr nafiganizēt?
Man tuvāko paziņu lokā pilnīgi neapzināti tiek lietots vārdu salikums "gājēju pārbrauktuve". Freidiska rakstura kļūda?
Pa ceļam no Biķernieku ielas uz Gaiļezeru ir posms ar 30 km/h ierobežojumu. Braucu tur gadiem. NE REIZI neesmu šajā posmā redzējusi gājējus, kuri šķērsotu braucamo daļu... Slapstās un bēguļo, kad padzird manu autiņu tuvojamies?
Brauc TUR gadiem un nezini, ka tur ir gan skola, gan bērnudārzs? Pie skolām un bērnudārziem 30, JA KAS, ir obligāts.
-
Zinu gan, ka tur ir 3 skolas viena aiz otras. Nevienu gājēju neesmu redzējusi. Atšķir? Lasīt māki?
-
Tas, ka Tu ko neesi redzējusi, likumam ir slaidi pie kājas. Camma nav redzējusi gājējus, zīmes ņemam nost. Pie skolām viņai ātrumierobežojošas zīmes traucē! Galīgs Ku kū!
Un tas, ka Tu turpināsi savu dziesmu, pat ja tev ģīmja priekšā noliks kasti ar pierādījumiem, ka Tu banāli kļūdies, arī visiem skaidrs.
-
Mao - man par Tevi arī viss skaidrs. Nepūlies tā...
-
Ei nu ej? Es gan domāju ka, ja gribēšu - pūlēšos.
-
Nu pūlies. No tam nekas nemainīsies.
-
Brauc TUR gadiem un nezini, ka tur ir gan skola, gan bērnudārzs? Pie skolām un bērnudārziem 30, JA KAS, ir obligāts.
Autovadītājiem nav jāuzmin, kas atrodas aiz vienas vai otras sienas vai sētas. 30 ir obligāts nevis pie skolām un bērnudārziem, bet gan tur, kur uzstādīta attiecīgā ātruma ierobežojuma zīme. Bieži tā pie skolām un bērnudārziem ir, bet var arī nebūt.
Ja runājam par paradoksiem, tad es, savukārt, nesaprotu, kāpēc šīm ātrumu ierobežojošajām, tāpat kā visādus pagriezienus aizliedzošām, zīmēm nevarētu būt klāt plāksnītes ar zīmes darba laiku? Jo tas aizliegums, kas pilnīgi pamatots intensīvas satiksmes un gājēju plūsmas apstākļos, top nevajadzīgs un stulbs naktī vai agrā lietainā svētdienas rītā. Šur tur Rīgā tādas plāksnītes ir. Kāpēc ne daudz kur citur?
-
Nu pūlies. No tam nekas nemainīsies.
Tev nē.
-
Autovadītājiem nav jāuzmin, kas atrodas aiz vienas vai otras sienas vai sētas. 30 ir obligāts nevis pie skolām un bērnudārziem, bet gan tur, kur uzstādīta attiecīgā ātruma ierobežojuma zīme. Bieži tā pie skolām un bērnudārziem ir, bet var arī nebūt.
Ja runājam par paradoksiem, tad es, savukārt, nesaprotu, kāpēc šīm ātrumu ierobežojošajām, tāpat kā visādus pagriezienus aizliedzošām, zīmēm nevarētu būt klāt plāksnītes ar zīmes darba laiku? Jo tas aizliegums, kas pilnīgi pamatots intensīvas satiksmes un gājēju plūsmas apstākļos, top nevajadzīgs un stulbs naktī vai agrā lietainā svētdienas rītā. Šur tur Rīgā tādas plāksnītes ir. Kāpēc ne daudz kur citur?
30 pie skolām ir obligāts. Es runāju kādreiz ar spečuku, kurš teica, ka foršās zīmes, tipa atļaujošās, neliek banāli budžeta trūkuma dēļ. Viena zīme esot vismaz 50 Laši, + kāts, darbs, saskaņošana.
-
30 pie skolām ir obligāts. Es runāju kādreiz ar spečuku, kurš teica, ka foršās zīmes, tipa atļaujošās, neliek banāli budžeta trūkuma dēļ. Viena zīme esot vismaz 50 Laši, + kāts, darbs, saskaņošana.
Lūdzu citātu no CSN, kur rakstīts, ka pie skolām obligāts 30 km/h. Komplektā ar "vadlīnijām", kā nekļūdīgi atpazīt skolu citu ēku starpā.
Bet par zīmju dārdzību ieņirgšu - ar aizliedzošajām nospraudītas visas ceļmalas biezā slānī, tām acīmredzot naudas netrūkst. Kā Ogrē, piemēram - 50, 70, 50, 70, 50, 70... un tā starp visiem krustojumiem. Papildplāksnītei pat nekādu stabu nevajag, pieskrūvē pie tā paša. Vienkārši nevienam tas nah nav vajadzīgs - ar atļaujošo zīmi neko nenopelnīsi.
Vispār esmu svēti pārliecināta, ka Rīgas krustojumu projektētāji un satiksmes organizētāji būtu pelnījuši tikt izvestiem uz Sibīriju taigā kokus gāzt. Uz gadiem 25, kā "tautas ienaidnieki" un "imperiālistu aģenti".
-
CSN neregulē šadu zīmju novietošanu, to nosaka pašvaldība ar normatīvo aktu, pie skolas, kur šāda zīme nav nepieciešma, protams tās nebūs. Es nepateicu, ka runa ir tieši par Rīgu un zīmi vietā, par kuru rakstīja Camma, tur zīme ir obligāta - turpmāk būšu precīzāks, varbūt.
-
Lūdzu citātu no CSN, kur rakstīts, ka pie skolām obligāts 30 km/h. Komplektā ar "vadlīnijām", kā nekļūdīgi atpazīt skolu citu ēku starpā.
Bet par zīmju dārdzību ieņirgšu - ar aizliedzošajām nospraudītas visas ceļmalas biezā slānī, tām acīmredzot naudas netrūkst. Kā Ogrē, piemēram - 50, 70, 50, 70, 50, 70... un tā starp visiem krustojumiem. Papildplāksnītei pat nekādu stabu nevajag, pieskrūvē pie tā paša. Vienkārši nevienam tas nah nav vajadzīgs - ar atļaujošo zīmi neko nenopelnīsi.
Vispār esmu svēti pārliecināta, ka Rīgas krustojumu projektētāji un satiksmes organizētāji būtu pelnījuši tikt izvestiem uz Sibīriju taigā kokus gāzt. Uz gadiem 25, kā "tautas ienaidnieki" un "imperiālistu aģenti".
Nu Sibīrijas draudi gan ir nevietā un cilvēki vadās no vienkārša algoritma - ir obligātas lietas, arī zīmes, kas glābj dzīvības, kam līdzekļi ir un ir zīmes - kas atvieglo dzīvi, bet neko bīstamu nenovērš - tās var pagaidīt treknākus laikus. Parasta, jebkuram viduvējam vadītājam saprotama formula.
-
Acīmredzot, esmu vairāk kā "jebkura viduvējība" :D
Es jau ne tikai par saspraudītām ceļazīmēm. Par krustojumu izprojektēšanu un satiksmes organizāciju vispār.
Un, ka pie mums nu būtu kļuvuši tik afigenna saimnieciski un taupīgi... :rofl:
-
Es tādas baigās auzas ar satiksmes organizēšanu nesaskatu, jeb man pofigs - braucu, ij braucu. Mani tracina veloceliņš, kas nokampis no ielas divas joslas (Lāčplēša iela) ziemā! Bet tur laikam RD vadās pēc plāna, ka pie tik un tik kilomentriem veloceliņu, kaut kādi dati izmainās, vai EU naudas iekrīt. Tātad arī cepšanās nevietā, nezinam visus nosacījumus. Vai arī ir vietas, kur sen prasās pārvads, paplašinājums vai aplis, bet neviens nedara neko - akal naudas jautājums...