Sarunu forums
Ikdiena => Valoda => Tēmu iesāka: tas_pats_lv 2016. gada 02. jūnijs, 02:03:13
-
Man patīk vecvārdi, ar tādiem pat manā vecumā var izklausīties stilīgi. :)
https://www.fenikssfun.com/bildes/vecvardi-atgriezas-3738 ;)
-
Man šaubīgs izklausās - čampa. Vai tomēr nebūs - čamma. Tas pat šad tad ir dzirdēts, tāpat kā - tutenis, burlaks, kamieši, jumprava, ūzas, knaisis(-ši), ķisens, dzirkles, valgums.
-
Tur jānošķir, kuri ir vecvārdi, kas kopjami un lolojami, un kuri - barbarismi, ko jau Alunāns un Co centās izskaust.
Upd: pārsvarā tur ir apvidvārdi.
-
Kāpēc vecvārdi? Es vairāk kā pusi lietoju....
-
Pekains ar spalvainumu nekā neiet kopā. :facepalm: Peka = ķepa, pekains = ķepains. Daži vārdi vispār ne pēc kā neizklausās, bet dažus lietoju ik pa laikam.
-
Kādus 6 lietoju, būs jāievieš arī pārējie :-)
-
Pekains ar spalvainumu nekā neiet kopā. :facepalm: Peka = ķepa, pekains = ķepains. Daži vārdi vispār ne pēc kā neizklausās, bet dažus lietoju ik pa laikam.
Aijā žūžū, lāča bērni
Ķepainām kājiņām? [Sveika, Černobiļa!...] :D
Vai tomēr spalvainām?
Peka = spalvaina [precīzāk - mataina] ķepa.
-
pekas -platas, apaļas pēdas -kā lācim
No rakstā minētajiem-ir tādi, ko lietoju īpaši nedomājot, kā par vecvārdu.Dažus atcerējos -vecmāmiņai spindzeles līda virtuvē.
-
Daļu lietoju, man patīk. Ir lietošanā arī citi (drīzāk) apvidvārdi. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka, jaunvārdus veidojot, labāk būtu papurinājuši vecvārdu/apvidvārdu krājumus, nevis radījuši garus, bieži neveiklus, jaunvārdus.
Bet ūka un valgums, manuprāt ir normāli mūsdienu vārdi. Ūka taču ir anatomisks jēdziens, vai tad nē? Tas, ka jaunatnes latviešu vārdu krājums rūk, un tiek papildināts ar anglicismiem (parasti) un svešvārdiem, fakts. Kreatīvi un inovatīvi bl... :banhead:
-
Dagls atgādināja, ka ļoti gribētos uzzināt krāsu nosaukumus latviski. Zinu, ka mēļš ir violets vai vēl smalkāk kā tēzaurs raksta - tumši zils ar violetu nokrāsu. Tas liek domāt, ka citiem toņiem arī varētu būt savi nosaukumi. Kur tos atrast? Gribas atdzīvināt.
-
Nu gan piepļurkstēšu, bet krāsu tēma aizveda līdz zirgu krāsām... Tas ir :rat: (https://lv.wikipedia.org/wiki/Zirga_kr%C4%81sa)
Man ļoti patīk dābolaini sudrabskari :smile:
-
Nu gan piepļurkstēšu, bet krāsu tēma aizveda līdz zirgu krāsām... Tas ir :rat: (https://lv.wikipedia.org/wiki/Zirga_kr%C4%81sa)
Super! Dzirdēta/lasīta, protams, bija lielākā daļa krāsu apzīmējumu, bet šitik smalki aprakstīts. :) Izcili!
-
Vārds "sarķis" ir vecvārds, kas zirdzenieku aprindās lietots praktiski netiek. Saka - ruds zirgs. Par pārējām izplatītākajām krāsām saka - bērs, dūkans, dūkanbērs, sirms. Īsti melni (nevis dūkani!) zirgi Latvijā ir retums, un tie tad visdrīzāk ir ne-Latvijas šķirnes - frīzieši, piemēram. Tāpat "baltie" visbiežāk ir ar gadiem "īzbalojušie" sirmie.
-
Štrunts par 4 ziliem džemperīšiem, bet zirgu krāsas atcerēties gan būtu sarežģīti.
-
Štrunts par 4 ziliem džemperīšiem, bet zirgu krāsas atcerēties gan būtu sarežģīti.
Čukčām sniegam esot vairāk nekā 30 dažādu vārdu. Iespējams, pat vairāk, es neatceros skaitli.
Mums ir knapi 3 - sniegs, sērsna un šķīdonis.
Tas, kas tev ikdienā ir apkārt un kā tu dzīvo, nosaka to, cik smalki tu apkārtējo vidi aprakstīsi. Ja Tev zirgi butu ikdiena - zinātu visus krāsu nosaukumus un vēl lērumu šķirnes īpatnību piedevām. :D
-
Esmu dzirdējusi nevis smakars, bet smakrs (zods).
-
Smakrs.
Tur ir vēl pāris šādu kļūdu...
-
ui, man patīk vecvārdi. Lietoju šad tad, tā ir tāda "rozīnīte" tekstā... Šie visi -burlaks, tutenis, kamieši, ķisenis, spindzele... bieži dzirdēts. Par spindzeli gan parasti sauca mazu skuķi, kam miera nav. Bet vislielākā sajūsmā esmu par ,- ciskadrilli,- tā mans omis ar savām druškām sauca mopēdus. Nav droši vien nekāds vecvārds, bet skan tikpat forši. Nu tā kā mopēdus vairs nelieto, nav vairs iemesla to vārdu piesaukt. A bet žēl...
-
Par ciskudriļļiem sauc velosipēdus - un loģiski taču.
-
Par spindzeli gan parasti sauca mazu skuķi, kam miera nav.
Tāpēc jau sauca! :D Kā uzmācīgu mušu, kas spindz ausīs un lien virsū. :D
-
Oj, man vēl pie klemptnera (atslēdznieks) gāja omīte. Un cinnēja (lodēja) arīdzan. Širci sēja ķēķī darbojoties, uz galda ķēķī bija vakštogs. Ja kungi kādu nopietnu mājas darbu darīja (apavus laboja, galdniecībā darbojās), tad apsēja šķoteli. Gan jau vēl atcerēšos. Ā, vaššbļoda arī vēl ir lietošanā. Un duršlāgs vai caurduris.
-
Esmu dzirdējusi nevis smakars, bet smakrs (zods).
Es arī, bet pieņemu, ka dažādos apvidos vārdiem ir nelielas atšķirības, kā Upīša "smilts" vietā lietotā "smilkts".
-
Man nupat gadījās pāršķirstīt Vārnu ielas republiku -dievīgs žargons, pilns ar veciem ģermānismiem un rusifismiem
-
Runāsim latviski! http://www.diena.lv/11664252 via @dienalv :)
Kā norādīja Sparka ne visi senvārdiem līdzīgie vārdi nav no vācu valodas , vai krievu valodas pārņemti vulgārisms. Piemēram liekas bikses bija vulgārisms kas pārņemts no vācu valodas. :)
-
Runāsim latviski! http://www.diena.lv/11664252 (http://www.diena.lv/11664252) via @dienalv :)
Mandomāt, svešvārdi ieviešas tur, kur savējo iztrūkst, jebšu svešvārdi ērtāki lietošanā. Nu piedodiet, neesmu es ar mieru valodas tīrības vārdā "mistkastes", jebšu "misenes" (sadzīves žargons) vietā mežģīt mēli ar trīsreiz garāko un grūti izrunājamo "atkritumu tvertni". Gribat latviski - nu lai tad būtu "gružkaste" - tāds apzīmējums arī kaut kur dzirdēts.
-
gandrīz pie lietas.... ;)
šodien prasu bērnam -kā viņš domā,kas ir ķepainis un kas pinkainis...
par ķepaini viņam neesot ideju.. bet pinkaiņii esot rozā cilvēciņi... :)
-
Nu, mangust, simtu Tev paldies par norādi uz zirgu krāsām!
-
liekas bikses bija vulgārisms kas pārņemts no vācu valodas. :)
Vulgārisms valodā ir nepieklājība, rupjība, prastums. 'Bikses' ir vnk sens aizguvums no vāciem, no vecākā slāņa, pilnībā iekļāvies valodas sistēmā. Tāpat kā amats, baļķis, birka, brilles, bumbieris, deniņi, dienests, dīķis, elle, etiķis, ēvele, garnele, glazūra, glāze, kaste, kleita, klucis, krūze, kungs, ķēde, ķēķis, ķieģelis, ķirsis, meita, panna, pīpe, plāksteris, pudele, redeles, rēķināt, sīpols, spainis, stārķis, stunda, šķūnis, tapa, telts, zāģis, ziepes un citi.
-
liekas bikses bija vulgārisms
Spārk, neko Tu nesaproti!: liekas bikses - tas IR vulgāri! :D Parasti staigā ar vienām. Bet ja vēl kādas liekas uzvelk... :D
-
Ērkšķogas, stiķenes, krizdoles. Patīk šie sinonīmi un lietoju.
-
Vents Zvaigzne (https://www.facebook.com/vents.zvaigzne?fref=nf)· Šis tas par vārdiem. Šorīt zooveikalā gribu nopirkt susekli kaķim. Meitenes nesaprot, ko man īsti vajag. Nu, susekli, ar ko kaķi izsukāt. Ak tad ķemmi man vajagot, lūk, te būšot lielākas un mazākas. Tiešām bija arī viena ķemme, ko lielīja esam vareni labu, bet par 16 eiro. Lai nu tāda paliek Nila minčiem, man pietiks ar parastu susekli. Bet pārdevējas tā arī palika nesaprašanā, kāpēc nopirkto ķemmi saucu tik dīvainā vārdā.
-
Es domātu dvielīti... Es saku susināt matus => žāvēt (jo žāvē zivis, gaļas, ābolus).
-
Suseklis = suka = asa ķemme
Kāds gan tur dvielītis, nudien... :D Dvielītī varētu susināt matus, bet tas nav saistīts ar sukāšanu (ķemmēšanu).
-
Dvielītī varētu susināt matus, bet tas nav saistīts ar sukāšanu (ķemmēšanu).
Diez kā Mango saprot teicienu - sukas sadot! - nodvieļot armijas stilā? :D
Jā un "zobusuka" ir krieviem drausmīgs pārbaudījums :) :) :)
-
Sasuka arī nav dzirdēts/lasīts?
-
... "zobusuka" ir krieviem drausmīgs pārbaudījums :) :) :)
Tā ir Зубная щётка. Un suka nav tas pats, kas сука.
-
Man līdz šim likās, ka ķemme ir ķemme, bet suseklis ir suseklis - tipa suka.
Piemēram - linu suseklis:
[attachment deleted by admin]
-
Man līdz šim likās, ka ķemme ir ķemme, bet suseklis ir suseklis - tipa suka.
Piemēram - linu suseklis:
Neba nu pirmo reizi sapi(n)ās meistarībā :)
-
Lūk, ķemme ir ķemme, bet kaķu ķemmējamais mēdz būt līdzīgs linu suseklim.
Plāksnīte ar adatiņām bez smaila gala iestiprināta kātiņā.
Linus sukājot izmanto divus tādus štrumentus, kaķim pietiek ar vienu :).
-
Kaķu suseklis. No tā vēsturiski laikam atvasinājusies arī suka. Princips tas pats.
[attachment deleted by admin]
-
Neredzu sakarību suseklī un sukā (vārdos).
Un man ir zobu birstīte.
-
Vienam manam draugam ir klasika - aizletes jaunskuķiem palūgt "pusduci bulciņu". Parasti feisi kļūst mēreni glupi...
Labā garastāvoklī šis mēdza arī kālos iepirkties. :D
-
Labi, ka šoku olu neprasa... Ja nemelojos, tad 60 gab.
-
ēeeeeee... cik bija kāls? 30?
-
Kāls esot 30 gab., otrpusis un akadēmiskā terminu vārdnīca saka, ka attiecas tikai uz zivīm. Strīdējos pretī un teicu, ka ja Cammotrpusis iepērk acenes (ha!), tad arī te skaits ir kālos!
-
Man līdz šim likās, ka ķemme ir ķemme, bet suseklis ir suseklis - tipa suka.
Piemēram - linu suseklis:
Suka ir pamatvārds, kura saknē ir tāda pati kā suķim, proti, sarainajam ;) Suka ir saru kopums sukāšanai :) Un no sukas ir atvasināts arī darbības vārds 'sukāt' - ķemmēt, apstrādāt ar susekli linus un kaņepājus (utt) un pārnestā nozīmē: pērt, ātri skriet, skriet. Ha, cik labi kā mājas ir vārdnīca. :) Un ķemme ir ģermānisms, priekšmets ar zobiem. ;)
Meklējot to suku atradu arī suits -'ļoti daudz, pārmērīgs, pārbagāts'.
slama - 'izmircis cilvēks arī nevīžīga, izlaidīga sieviete(slampa)', slamstīties - domājams caur slemete 'mīksts, netīrs priekšmets' - 'staipīties, slinki strādāt, slinkot, klaiņot bez darba' galu galā, mūsdienās vien slinks. :)
-
http://www.vvk.lv/index.php?sadala=166&id=444 (http://www.vvk.lv/index.php?sadala=166&id=444)
Valsts valoda > Latviešu valodas pētniecība > Latvijas nacionālo reāliju standartizēts tulkojums ES oficiālajās valodās (http://www.vvk.lv/?sadala=166) Seno mērvienību nosaukumi :)
Izskatās ka viņiem tur nav ar ko nodarboties ;)
-
Kuršu valodā laikam ir bijis verbs *klenst (skat krievu *kljast, poliski *kle'ti) no kā 17gs iterācija klentēt. Pamata indoeiropiešu *kel- 'saukt, kliegt, trokšņot' arī 'skanēt' (no kā ari celies vārds 'cālis').
Starp citu, kuršu dialekts ir gājis latviešu valodai zudībā, domājams, vēl ap 17 gs, kad smagi cieta no ģermānismiem. Sargiet latviešu valodu no svešvārdiem - tas ir velns, kam atdosi mazo pirkstiņu, un viņš paņems visu roku.
Var, protams, uzskatīt, ka kuršu tauta vēl pastāv, jo neviena no senlatviešu tautām reāli savu valodu nav saglabājusi.
Mazliet par kuršiem runājot, interesanti, ka, politisku motīvu vadīti, valodnieki mēdz dalīt Lietuvas daļā palikušo kuršu no Latvijā palikušo kuršu likteni un valodu. Kuršu kāpā dzīvoja tādi paši kurši kā lībiešu zemēs pie Ventspils. Latvijā viennozīmīgi var runāt par "kuršu valodas substrātu" un "kursiskās izloksnes", ko nevajag jaukt ar Lībisko Kurzemes izloksni ;) Par valodām tās dēvēt būtu pārāk lepni, kas ir pat pārspīlējums kurseniku dialektu dēvēt par valodu, kaut gan var jau padiskutēt, kuras valodas dialekts tas ir- lietuviešu vai latviešu.
lv.vikipedia.org
No senlatviešu tautām: kuršiem, zemgaļiem, latgaļiem, sēļiem un lībiešiem - latviešiem ir palikuši dialekti: latviešu valodas dialekti (http://valoda.ailab.lv/latval/vispareji/dialekti/dialekti.htm). Tā kā droši apziniet, kādā no dzīvās valodas dialektiem Jūs runājat un domājat! Savukārt mana attieksme pret literāro valodu ir ļoti bēdīga, jo tā nav dzīva, tikai dialekti ir dzīvi, tas ir arī mans pamatojums, kāpēc es uzskatu, ka pareizā literārajā valodā runā tikai ārzemnieki un valodas fašistu mūki. :) Latvieši, meklējiet savas dzīvās saknes, runājiet ar kaimiņiem ar vieglumu un bez valodas mocībām! Kas gribēs, sapratīs, bet, kas negribēs ... vai vajag tāpēc ķēmoties?
-
No pasakas:
"Cikām viņš azotē meklēja pīpi, tabaku un šķiltavas, tikām pazaudēja vienu cimdiņu."
Vai nav jauks tas cikām - tikām? :)
-
Vai nav jauks tas cikām - tikām? :)
Man reiz tika uzdots jautājums par ceļošanu - cikatā mēs brauksim... :)
-
cikatā mēs brauksim... :)
To es lietoju.
-
Kurš savu šķīvi nenomazgās, turš ēdīs no netīra.
Arī nav literāri, bet man patīk.
-
Mammīna un papīts (Raunas apkārtnes dialekts) un karaute (arī no turienes).
Zemgale ... Jelgavas apkārtne ... ja jāsaka, ka auto apgriezās, tad nesaka "riņķī", bet "ripā". Auto apgriezās ripā un braucām atpakaļ.
-
Atšķirot latviešu -angļu vārdnīcu atradu man pilnīgi nezināmus 2 vārdus:
ķīķēt
ķezberis
Vai jūs ziniet nozīmi?
-
Ķezberis ir pīlādzis, ja pareizi atceros.
Ķīķēt - lūkoties, pētīt, skatīties?
-
Nav pīlādzis.
-
Vai arī ķirsis?
Kaut kas ēdams, kaut kā tā prātā :)
-
Nav lūkot. Lūkot -ķīķerēt
Par ķirsi pareizi. Saldais ķirsis -ķezberis. Nez, kāpēc nelieto, muļķīgi saukt par čerešņām, ja pašiem savs labs vārds
-
Es nezināju, ko nozīmē ķezberis (tagad zināšu).
Ar ko tad ķīķēšana atšķiras no ķīķerēšanas?
-
Sameklēju, ko nozīmē ķīķēt. Domādams neizdomātu :)
-
bet citiem mēs vēl neteiksim! :n+:
Par ķezberi forši, vajadzētu atcerēties, kad būs sezona!
-
Sameklēju, ko nozīmē ķīķēt. Domādams neizdomātu :)
Vai nevarētu būt saistība ar ķiškām?
-
Ķidāt - tā stāv vārdnīcā.
Ķiškas no krievu valodas, ne?
-
Man “ķīķēt“ asociējas ar vāķēšaņu, bet gan jau nav... :)
A bet, kāds zin, kas ir īkstis? ;) :)
-
A bet kāds zin, kas ir īkstis? ;) :)
:smile:
-
A bet, kāds zin, kas ir īkstis? ;) :)
Dzirdēts ir, bet nezināju. Palūrēju, un tagad zinu :)
-
Zina gan, kas ir īksts :) Vecmamma tādu vārdu lietoja.
-
Vecos latviešu romānos lasīts
-
Paldies Tezauram, tagad zinu :D
-
dzirdējusi esmu, bet nevaru nozīmi atcerēties. Jāiet meklēt.
Ķeskas -tas ir latviski?
-
Kā sāku meklēt, tā atradu vēl vienu smuku vārdu
KURKINS
-
Es pēc vienas grāmatas izlasīšanas, kādu laiku cāļus par "kurkām" saucu. (Vista kura, tāpēc cāļi kurkas)
-
Ja reiz esam sākuši ar atminēšanu noņemties, varbūt papildīsim testu?
https://www.fenikssfun.com/testi/senlatviesu-vardi-7175 (https://www.fenikssfun.com/testi/senlatviesu-vardi-7175)
-
Ja reiz esam sākuši ar atminēšanu noņemties, varbūt papildīsim testu?
https://www.fenikssfun.com/testi/senlatviesu-vardi-7175 (https://www.fenikssfun.com/testi/senlatviesu-vardi-7175)
3 vārdos kļūdījos.
Bet izvēlēties no vairākiem variantiem ir vieglāk nekā uzreiz pateikt īsto vārdu uz līdzenas vietas
-
70%, dažā vietā rezultātu būtu palīdzējusi uzlabot iespēja 50:50.
-
80% iederētos veclatviešu tusā... bet vispār, ja ilgāk padomātu... varbūt pat būtu antīka :D
Par budzi gan nezinātu. :) Padlaiki savu darījuši... :D
-
70%, pie tam padaudzi uz intuīciju vai izslēgšanas metodi.
-
Zināmā mērā piekrītu TPLV ;) par literāro valodu un dialektiem. Kam tā mocīt skolas bērnus ar literāro? Lai mācās dialektus. Nu, piemēram, darbības vārdu locīšana un mocīšana:
Es iet/stāv
Tu iet/stāv
Viš, Vīņ iet/stāv
Mēs iet/stāv
Jūs iet/stāv
Vīņ, Vīņs iet/stāv. :talking:
Nu, vai nav gana vienkāŗsi un saprotami? :)
-
Ka tik nepārmokās nabadziņi, valodas mācoties...
-
Atcerējos vārdu - ūksts. Šo gan tikai vienu vectanti zinu, kura lietoja...
nnu, versijas? bez googles arī zināsiet?
-
Nav tas pats kas ūka?
-
Zinu :) bet var nezināt tie, kuriem ar TO pusi nav bijusi saskare...
diez apvidvārdi, jau nebūtu tas pats kas vecvārdi... vai veci apvidvārdi... :thinking:
-
Man jau vakar likās, ka pie īkstīm kāds arī ūksti pieminēs ;)
-
Vispār atradu divas nozīmes, nezinu, ko vectante domāja
-
Esmu dzirdējusi ar nozīmi "dibens" (pieklājīgi izsakoties). :blushing:
-
Ūksts ir dir...
To ūksti esot Endzelīns izdomājis - esot jālieto "ūksts", nevis "dir$a". Bet tad reiz esot šim kaut kāda neraža gadījusies, viss jaunvārdu krājums pamirsies, šis tik vien spējis pateikt: "Nu gan ir dir$ā!"
-
Vēl ūksts esot slīkšņa.
Drīzāk p**a nevis d***a
-
atcerējos -skrudzes -ziniet, kas tās tādas?
-
Šoreiz gan nezinu.
-
Man asociējas ar kko savijušos, skruļļainu, spirālveidīgu
-
Par skrudzēm esmu tik dzirdējusi, kad dzija tinot no sķeteres sametas cilpās, bet arī nezinu.
-
Ir jau,ir par diegiem -atcerējos šovakar, kad šuvu, un diegs vienās skrudzēs
-
Nu? Un kas tad ir tā “skrudzes“ nozīme? Cilpa, mezgls, mudžeklis vai kas?
-
mēs lietojam, ja diegs sametas mezglā
-
Nu redz, es atkal dzirdzēju, kad nomūk šketeres daļa no rokām un samudžinās,
pat ja nav mezglu...
-
Ielieku tepat, galu galā par vēsturi
https://www.satori.lv/book/indoeiropiesu-pirmdzimtenes-meklajumi-musdienas-saistiba-ar-baltiem
-
Mana vecāmamma dzēra tītareņu tēju. Vai zināt, kas tā ir?
-
Mana vecmamma pelašķu..
-
mēs arī pelašķu, bet tītariņus arī zinu, tik neatceros, kā
-
Vasarā mums ziedēja lūķīši
-
Patīk kā kreses smaržo.
-
Lūķīši? Kas tie ir?
Ha, izrādās, citi zina, kas tītarenes :) Nu labi.
-
Man rads moderniecībā strādāja. Jā, kompju tad nebija un ar moderēšanu nekādā sakarā :).
-
Man domāt, ka jūs te visu jaucat. Tie lūķīši, tītariņi u.c. gan jau nav vecvārdi, bet apvidvārdi.
-
Nuu, moderešēna - tas jau skaidrs, ja kādas grāmatas lasītas :)
Mani vairāk ir pārsteidzis, ka ļaudis nezināja, kas ir zārds un kas ir ņieburs.
-
par plestiķiem esat dzirdējuši? ā,nu jā,apvidvārds. bet vai apvidvārdi nevar būt vecvārdi,ja tos mūsdienās gandrīz vai nelieto?
-
par plestiķiem esat dzirdējuši?
a kas tas i?
-
naktstauriņi :D
-
Manā bērnībā to izstrādājumu, pie kura bija štrummbantes zeķēm, viena auklīte sauca par "bruslīti", vai kaut kā tā -tāda vestīte, pogājama priekšā vai aizmugurē
-
Mūspusē to vestīti kurai zeķes piepogāja sauca par taļļu, pārsvarā pamazināmā formā par taļļiņu.
-
Mēs laukos tītarenes lasījām cālīšu piebarošanai. Tikai vēlāk apjautu, ka tās ir pelašķu jaunās lapiņas.
Vārda izcelsmi nezinu - lauki pie Saldus, bet daļa radu no Vidzemes, Liezēres - karš atdzina.
-
Mēs laukos tītarenes lasījām cālīšu piebarošanai. Tikai vēlāk apjautu, ka tās ir pelašķu jaunās lapiņas.
Vārda izcelsmi nezinu - lauki pie Saldus, bet daļa radu no Vidzemes, Liezēres - karš atdzina.
Vakar tieši gribēju uzrakstīt par tītaru zālīti, ko mēs, bērni, vasarās kaimiņtantei palīdzējām lasīt kkādiem putniņiem. Re, Mangusts raksta, ka cālīšiem. Nu, gan jau mēs aŗī cālīšiem..:)
Bauskas pusē
-
tītarenes,jeb pelašķi,jeb mēra puķe ir ļoti vērtīgs ārstniecības augs, bet meitenes runā par citu augu,kuru sauc par tītarzālīti, mūspusē par baltvēderi,jo lakstu virspuse ir tumšāka nekā apakšpuse un to plūca un deva mājputniem. arī mazi pelašķi ir tikpat cieti un stiegraini kā lieli,nekāds kārums putniem neiznāk vis. :) vai zināt,kas ir austene?
-
Plestiķus zinu, mēs jau ar Lumbergu gandrīz novadnieces.
-
Austene ir kkas austs :mrgr: Kkāda villaine, sagša?
-
Vai tik austene nebija tā rūtotā?
-
villaine, austene, sagša -katra ir kaut kas cits. Laikam austene rūtaina
-
Man šķiet, ka austene bija tas lielais, rūtainais lakats, bet varbūt ar nē...
-
Austene- lielais,uz pleciem sedzamais lakats,vairāk segu atgādina,ome uz gultas klāja, bet vecās tika paaugstinātas par zāles un mistra nesamajiem.Sienu krāmēja zārdos- gatavoja speciālus zārdkokus, mizotas egles, lai kalpo vairākus gadus, uz kuriem lika sienu,lai apakša tukša un siens žūst, labi piemēroti pusžuvušam sienam, vai salijušam. Tupeši- speciāla krāvuma nelielas kaudzītes, bet varēja veidot tikai no pilnīgi sausa siena. Mājās veidoja kaudzes,ja pietrūka vietas šķūnīšos,kūtsaugšās un braģos. Pareizi nokrauta kaudze turējās līdz pavasarim,kad cepure bija līdz zemei, jo no kaudzes sienu ārā plūca ar speciālu bosāķi apkārt kaudzei. Nedrīkstēja vienā vietā par daudz izplūkāt,jo veidojās bedre un varēja ielīt. Bosāķis- gan jau ģermānisms- speciāls dzelzs stienis ar rimbuli vienā galā, aiz kā turēties un atskabargām otrā galā,lai var izplūkt sienu. Taisīja pie kalēja un katrs savu sargāja. Braģis- siena novietne no 4 stabiem un regulējama augstuma jumtiņa.
-
Mēs laukos sienu krāvām čačos, reizēm sauca arī par zārdiem - paviršs A, kam visas strīpas karas pāri + papildu šķērssvītra augšā. Divus tādus saslēja vienu pret otru un u priekšu.
-
Mums sauca - stati vai arī zārdi, vairāk gan stati.
Interesanti, kā tam braģim to jumtiņa augstumu regulēja?, kāda tā konstrukcija?,
stabi taču konstanta garuma? Kkā nevaru iedomāties...
-
Zārdus es atceros - ar nostaļģiju, tagad skatoties uz tām polietilēnā ierullētajām siena ķīpām, kas mētājas pa lauku.
-
Aha, un spēlītes, skrienot ap un cauri zārdiem :)
Siena zārdu laiki izbeidzās, pirms es biju tai vecumā, lai tajos gulētu.
-
Un kas, lūdzu, ir kumpāss? Kurš zina?
-
Kompass?
-
Nezinu, bet izklausās pēc gabala, kumosa, kkā tā...
-
Neesmu dzirdējusi -interesanti, kas tas ir.
Atšķirot Kursītes Virtuves vārdeni, var lasīt, smieties un priecāties par visiem šodienas ausij tik jocīgajiem vārdiem
-
Atšķirot Kursītes Virtuves vārdeni, var lasīt, smieties un priecāties par visiem šodienas ausij tik jocīgajiem vārdiem
tur ķamsāšana arī ir?
-
Vēl iedomājos, varbūt tas kumpāss saistībā ar kupinātu pienu,
tad varētu būt biezpiens, vai pat siers...
-
man saistās ar klimpām. Vai kumosiem
-
Kumpāss tas pats siena zārds vien ir. Īpašajā Raunas apkārtnes dialektā.
-
re kā -un mēs tik par ēšanu!
-
Kas ir mūsa, gan jau būs vieglāk atminēt. Dialekts - tas pats - Raunas un apkārtnes.
-
Nezinu oar Raunu, bet mūsains ir vasarraibumains.
-
Nav ne jausmas, zinu tik Mūsu un Mēmeli...
-
Ju -hū! Es zinu tagad! Es zinu arī, kas ir mūsene!
-
Biju domājis, ka uzdevums būs viegls. Mūsa = muša.
-
Nu tad tev jāzin, kas ir "mokšīties" un "ņurīt"!
-
Ļockāties :mrgr:
-
Ļurkāties :blushing:
-
Biju domājis, ka uzdevums būs viegls. Mūsa = muša.
Tad mūsains ir mušu apdir$ts? Oppā!
-
Tad mūsains ir mušu apdir$ts? Oppā!
Apmušots
-
Jaunībā bieži sacīja: dabūsi pa ļockām. Ar vīru tā arī neizdomājām, kas tās ļockas ir.
-
Jaunībā bieži sacīja: dabūsi pa ļockām. Ar vīru tā arī neizdomājām, kas tās ļockas ir.
Luīzei jāprasa :)
-
Man ļocka skaitās aste. Tātad dibena rajons, pakaļa
-
Kā latviski jālamājas ? 50..
1. GATAVdir@A
2. PUNDURPŪSLIS
3. PIMPAUSIS
4. KNAPZAĶIS
5. IZDILdi@sIS
6. ĻURBASBIKSIS
7. KAUNA GAĻA
8. PĻUGAUSIS
9. MŪJĀBELIS
10. BĪBELBIKSIS
11. BEZDALU KRĀĢIS
12. DIŽKĀPEĻU di@sĒJS
13. TEĻA TAUKUMS
14. ŽĻĒMĒKSLIS
15. PIDELKAĶE
16. SŪDUMUŠA
17. MIRLA
18. JĀKLIS
19. ŽĻEMBA
20. KŪTSPAKAĻA
21. MAUKUSTALLIS
22. RIEKLA KUŅA
23. KAKALNĪCA
24. UTUKAIJA
25. CIEMAPINCIS
26. LUBRAKS
27. PODA BIRSTE
28. PIRŽA
29. SŪDLAIŽA
30. ĻANKARIS
31. ČURKSTEĻPUPS
32. PIMPULIS
33. BĻURGAĻA
34. LUMPENIS
35. DIEGPAKAĻA
36. SPILKANKRANCIS
37. MAUKDIBENS
38. MESĀKLS
39. CAURdir@A
40. BEZDELIS
41. SŪDU KAUSIS
42. KUCES DĒLS
43. STĪVBIKSIS
44. ŽAGARGAILIS
45. PETEŅKOFERIS
46. TEĻPAKAUSIS
47. PĪZDĀBOLS
48. PĻEPENE
49. KLUŽA
50. PIMPAJŪLIS
-
es tikai kādus septiņus esmu dzirdējusi
-
Nav neviena vārda situācijas aprakstam.
Ja gadās uzšaut ar āmuru pa pirkstu?! Sevi tak nesaksi par pimpajūli:)
A kā paust pārsteigumu? Ko lai saka @hujeķ vietā?
-
Nav neviena vārda situācijas aprakstam.
Ja gadās uzšaut ar āmuru pa pirkstu?! Sevi tak nesaksi par pimpajūli:)
A kā paust pārsteigumu? Ko lai saka @hujeķ vietā?
pats sitiena process ir Pļepene
-
pats sitiena process ir Pļepene
Uj, pļepene tieši pa pirkstu! Va vellos, kāds es teļapauris!
Un pēc tam norādi apakārtējiem uz viņu cietsirdību, jo visi ņirdz vēderus turēdami.
-
pats sitiena process ir Pļepene
Var jau improvizēt, bet pļepene būtu putra vai - pārnestā nozīmē - pļāpa.
-
sev es saku ļoti tautiski -"dura prokļataja"
-
Pļepene ar āmuru...nūū...nekad.
Pļepene man saistās ar putru, kas intensīvi vārās un pļepinās, metot skaļus "pļek!" burbuļus
-
sev es saku ļoti tautiski -"dura prokļataja"
Baigi gari :D
Es tikai nošššņācos pie sevis - ššššit!
-
Es ik pa laikam sevi par ZOJU nogodāju (no tikpat tautiskā "zmeja osobo jadovitaja"), vēl arī par latviski klasisko zosi, lai gan dažās situācijās tas ir apvainojums vispār gudrajam putnam. :)
-
Varbūt kāds zina - kas ir humeri? Nonāca manā kolekcijā 1937 gada pavārgrāmata,
ļoti laba, receptē minēts - viena kārba humeru.
-
Omāri, lobsteri.
Bet tas nav vecvārds
-
Atradu - humeri ir jūras vēži, tātad vēžu konservi.
-
Varbūt kāds zina - kas ir humeri? Nonāca manā kolekcijā 1937 gada pavārgrāmata,
ļoti laba, receptē minēts - viena kārba humeru.
Hmmm.. A kur Tu dabūji tādu "pavārgrāmatu"? Latviešu valodā?!
Un šitos vēl arī kārbās varēja dabūt?!
"Augšdelma kauls jeb pleca kauls (latīņu: humerus) ir augšējās brīvās ekstremitātes kauls"
-
Hmmm.. A kur Tu dabūji tādu "pavārgrāmatu"? Latviešu valodā?!
Un šitos vēl arī kārbās varēja dabūt?!
Man atdāvināja, zinot manu pavārgrāmatu vājību :)
Beeet Tu pat iedomāties nevari, cik un ko gardu agrāk, ir gatavojuši...
-
Šo testu mēģinājāt: https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vecaki-un-berni/tests-vai-zini-sos-vecvardus-un-apvidvardus.a343626/ ?
Es pirmo nezināju.
-
Nezināju umpāri un bēģeli. Daudzus paps lietoja. Kurzemnieks.
-
Praņas neesmu dzirdējusi, pārējos zinu.
-
13 no 15. Nezināju tāpiņu un praņas.
-
Ko zināju, ko uz čuju veiksmīgi izvēlējos, rezultātā sanāca tik viena kļūda - ausguste. Par šo man ne jausmas nebija :?:
-
Es vairāk biju dzirdējusi vai lasījusi tādu tiešo pārlikumu no vācu valodas - ausguss, ne ausguste.
-
15/15 19/20, trešajā komplektā ar apvidus vārdiem sliktāk, bet tas jau dabiski
-
15/15 - praņas un umpāri uzminēju. Pārējos zināju skaidri vai biju pa ausu galam kur dzirdējusi.
17/20 - ar ļepenu nolažojos, jutu, ka kas šļaugans, bet izvēlējos - sakaltis. Ko darīt - mūsmājās par čušņaku parasti sauca brikšņus. Nu skaidrs, ka dēļ čūskām.
17/20 (kas sākas ar ķinni) - vairākus uzminēju. Skudzei 50/50 un izvēlējos nepareizo pusi :D Tāns = zirneklis bija kas pilnīgi nedzirdēts, bet varētu lietot, jo īss un skanīgs vārds.
-
Otrajā 13 no 15, kad nospiedu atbildi, tad atcerējos, ka jundīt bija kas cits - kaut kādā testā jau ir bijis jautājums, arī toreiz nepareizi atbildēju.
Trešajā sūdīgi, tikai 14 no 20.
-
Jundīt tur ir domāts kā junda
trešajā dažus minēju, praņas un umpāri mēs ģimenē lietojam
-
Biju dzirdējusi un zināju tikai 6 vārdus, pārējie kā citplanētiešu.
-
11 no 15... normāli...
šodien onlain stundā 6. klasnieks atbildēja, ka Luters ir teHNoloģijas profesors :D :fp:
-
Tēvs lietoja duršlaks, es saku durhšlāgs, varbūt tā teica aukle.
-
šodien onlain stundā 6. klasnieks atbildēja, ka Luters ir teHNoloģijas profesors :D :fp:
Varētu padomāt, ka tikai viens Luters uz pasaules. :)
Testi par vecvārdiem interesanti, dažus zināju, dažus loģiski izdomāju vai uzminēju, dažus neatminēju.
-
14 no 15, nokļūdījos ar pucnazi, ko piedēvēju zivju tīrīšanai, kas vāciski likās loģiskāk
-
Jā, ar pucnazi arī man nogāja greizi. Galvenais, ka pirmā doma - bārdas nazis. Bet tad nodomāju - nu nevar būt, ka tik vienkārši.. un tad kaut ko gudri samuhļīju..
-
Varētu padomāt, ka tikai viens Luters uz pasaules. :)
par to, ka Lāčplēsis ir alus šķirne un vienīgais Homērs ir Simpsons, par to vairs pat smiekli nenāk.
Luters - tehnologs bija kas jauns :)
-
Šodien aeroplānā dzirdēju "jaunvārdu" pošmīzis
-
Ideāli. :rofl: Es tagad tādu salikteni lietošu. Varbūt kļūs par gada jaunvārdu..
-
tikai kāpēc es iemetu tēmā pie vecvārdiem ? laikam ķepas noraustījās :(
-
Neieliku pie jokiem :?:
-
Daļēji tapa skaidrs, ko ēdis Lema Ijons Klusais Zvaigžņu ceļojumos apciemojot draugu uz kādas nelielas planētas - sautētas švukstenes drebenī un uztercētus drumļus, kaut ko tamlīdzīgu, precīzi vairs neatceros.
Drebenis taču ir galerts, varbūt arī želeja, jo planēta ātrāk griežas, jo vairāk dreb.
Pamanīju drebeni Virtuves vārdenē, vairāk pētīt nebija laika.
-
ČAČARS !!!
Kolēģis (vidzemnieks) saka - man jābrauc čačars savākt. Mēs ar otru kolēģi izvalbām acis - kas tas tāds? Kā, šis brīnās - nu automobīlis tak... :fp:
-
Ne īsti precīzi. ČAČARS pārsvarā ar negatīvu nokrāsu - tas vecais krāms. Par jaunu tehniku to nelieto, vien par tādu, kas jau besī ar savu funkcionēšanu...
-
Vakar liepājas puisis atveda divus maisus latviešu kartupeļu..un pa vidam man stāsta, kā jāaudzē kartupeļi(man !!!) oky, ļāvu viņam izpausties.Tad nu šams man stāsta ka ik pa trīs nedēļām (vidēji)kartupeļi jāvago(šito saku es ,jo tā teica mūsmājās)..bet savā kurzemnieku valodā..un jopcik es vairs neatceros,kā viņš to teica..vēl piebilda..nu kuldīgas pusē to saca par... un es,atkal aizmirsu.Es tad varēju iebilst, ka vidzemē saka vienkārši- apmest kartupeļus.vot tev bija... tie nepierastie izteikumi,pa vienu ausi iekšā ,pa otru ārā.
-
Es zinu tikai vagošanu
-
Manuprāt, vēl atart lieto.
-
Atart -tas būtu pie rakšanas, kad ar arklu atver vagu un kartupeļi izbirst uz visām pusēm
-
Mēdz teikt arī "rušināt" vai "apraust", bet tas Vidzemē nevis Kurzemē dzirdēts...
-
Atart -tas būtu pie rakšanas, kad ar arklu atver vagu un kartupeļi izbirst uz visām pusēm
Saldus pusē rakām.
-
Apart, ja par aprušināšanu, ne aTart.
-
... un ja aPort - tad tas ir suņam..
-
vai arī latgalim... ;) vai arī apuort :confused: to "o" viņi tā dīvaini stiepti izrunā :?:
-
Manā pusē tieši atart nozīmēja izvagot kartupeļus augšanas laikā, lai labāka aerācija un mazāk jāravē. Kartupeļus stādīja vagās, pēc laika noecēja un atstāja,kamēr sadīga, tad vagoja pa jaunu un vairākas reizes sezonā un to darbiņu sauca par ataršanu. Kad kartupeļi bija izauguši, laksti nokrituši, tad nevis raka, atara, bet vienkārši- ņēma kartupeļus.
-
ņēma nost
Par ataršanu nezināju. Bet cik nu es vispār zinu par lauku darbiem