Kuršu valodā laikam ir bijis verbs *
klenst (skat krievu *kljast, poliski *kle'ti) no kā 17gs iterācija
klentēt. Pamata indoeiropiešu *kel- 'saukt, kliegt, trokšņot' arī 'skanēt' (no kā ari celies vārds 'cālis').
Starp citu, kuršu dialekts ir gājis latviešu valodai zudībā, domājams, vēl ap 17 gs, kad smagi cieta no ģermānismiem. Sargiet latviešu valodu no svešvārdiem - tas ir velns, kam atdosi mazo pirkstiņu, un viņš paņems visu roku.
Var, protams, uzskatīt, ka kuršu tauta vēl pastāv, jo neviena no senlatviešu tautām reāli savu valodu nav saglabājusi.
Mazliet par kuršiem runājot, interesanti, ka, politisku motīvu vadīti, valodnieki mēdz dalīt Lietuvas daļā palikušo kuršu no Latvijā palikušo kuršu likteni un valodu. Kuršu kāpā dzīvoja tādi paši kurši kā lībiešu zemēs pie Ventspils. Latvijā viennozīmīgi var runāt par "kuršu valodas substrātu" un "kursiskās izloksnes", ko nevajag jaukt ar Lībisko Kurzemes izloksni 
Par valodām tās dēvēt būtu pārāk lepni, kas ir pat pārspīlējums kurseniku dialektu dēvēt par valodu, kaut gan var jau padiskutēt, kuras valodas dialekts tas ir- lietuviešu vai latviešu.
lv.vikipedia.org
No senlatviešu tautām: kuršiem, zemgaļiem, latgaļiem, sēļiem un lībiešiem - latviešiem ir palikuši dialekti:
latviešu valodas dialekti. Tā kā droši apziniet, kādā no dzīvās valodas dialektiem Jūs runājat un domājat! Savukārt mana attieksme pret literāro valodu ir ļoti bēdīga, jo tā nav dzīva, tikai dialekti ir dzīvi, tas ir arī mans pamatojums, kāpēc es uzskatu, ka pareizā literārajā valodā runā tikai ārzemnieki un valodas fašistu mūki.
Latvieši, meklējiet savas dzīvās saknes, runājiet ar kaimiņiem ar vieglumu un bez valodas mocībām! Kas gribēs, sapratīs, bet, kas negribēs ... vai vajag tāpēc ķēmoties?
