Sarunu forums
Es un mēs => Veselība => Tēmu iesāka: dip 2016. gada 04. jūnijs, 19:37:23
-
Nezināju, kurā sadaļā likt, Liku šeit, jo kaut kā ar veselību saistās.
Vajadzīgs padoms - mamma bija slimnīcā. Apārstēja, apkopa. Kaut kā gribas mazliet pateikties personālam (tieši māsiņām un sanitārēm). Ko tādu lai aiznes? Končas? Augļus? Kliņģeri? Kūkas?
-
Žāvētu vistu vai svaigus piejūras kūpinājumus?
-
Žāvētu vistu vai svaigus piejūras kūpinājumus?
Taas buutu arii manas domas, jo saldumi pateiciibaa speej iedziit izmisumaa... cik var taas sokolaades utt. apeest..., neesmu medikjis, bet arii reizeem labaak daavanaa redzeetu kaadu galjas izstraadaajumu :)
-
Es drīzāk saliktu kādu grozu ar dažādiem labiem sieriem, kurus ikdienā nevar atļauties,
olīvēm, kādiem antipastiem, labu vīnu. Lai tiek arī citās dienās strādājošajām.
-
Es drīzāk saliktu kādu grozu ar dažādiem labiem sieriem, kurus ikdienā nevar atļauties,
olīvēm, kādiem antipastiem, labu vīnu. Lai tiek arī citās dienās strādājošajām.
Siers - tā ir laba doma.
Lielās picas - tas laikam nebūs labais tonis?
-
Picas darba dienas gaitā sakaltīs. \siers vai augļi izturēs ilgāk.
-
Vēl jau var nakts tirgū (nu jau cenas kritušās), nopirkt kasti ar skaistām zemenēm...
Būs sezonāli.
-
Jau vismaz simtreiz dzirdēts jautājums: vai frizierim, sētniekam, pārdevējai par labu sava darba darīšanu ar dāvaniņas dodat?? Nu cik var!
-
Šāda tēma ar daudz atbildēm jau ir bijusi,pameklē. Kaut neko jaunu jau neviens nepateiks.
Afror, tā ir nacionālā tradīcija :)
-
Nūūū frizierim, manikīrei esmu gan tējas naudu atstājusi..., oficiantiem arī.
Vispār “izdot nevajag“ labā omā gadās bieži.
Ja dip tā vēlas, tā taču viņas izvēle. Tas viņu iepriecinās.Un medpersonālu arī droši vien.
-
Ne saldumus
Dienas beigaas arii par picu buus prieciigi
-
Nāra, aga kā kūlas dedzināšana :D
Tuk, tie kuri "tā vēlas" ir tik daudz, ka tiem "kuri nevēlas" ir jādod piespiedu kārtā, jo personāls izlutināts un noteikti sagaida "mazas dāvaniņas".
-
Nāra, aga kā kūlas dedzināšana :D
Tuk, tie kuri "tā vēlas" ir tik daudz, ka tiem "kuri nevēlas" ir jādod piespiedu kārtā, jo personāls izlutināts un noteikti sagaida "mazas dāvaniņas".
Taa nu gan nav, jo es nekad neko neesmu nesusi un kaut kaa neesmu maniijusi, ka gaidiiru, kaut gan man ir viena pzainja, kura nebuut nav med personaals, bet neko nedariis, ja sai kukuli neatnesiis, taa nu diemzeel tas ir atkariigs tiiri no katra individa atseviskji...
Protams nesleepsu, ka jebkuram ir patiikami sanjemt kaadu uzmaniibas apliecinaajumu, arii man, bet mieriigi bez taadiem iztieku...
-
Par daudzumu nezinu, pati gribēju pateikties,
kad ar padomiem palīdzēja īpaši-jauna māsiņa
(vēl rutīnas neskarta)un studente sanitārīte.
Viņu ieteikto pielietoju vēl joprojām slimnieka aprūpē.
Dāvanu gan nācās nodot citas maiņas medpersonālam, kad izrakstījāmies.
Ceru,ka padalījās ar jaukajām un izpalīdzīgajām meitenēm.
-
Vot un tā tās jaunās māsiņas tiek pieradinātas kko papildus saņemt un izaug par dusmīgām tantām kuras bez "kaut kā" nekustina ne pirkstu
-
Laipnām māsiņām esmu nesusi augļus/ogas - tagad zemenes. drīz būs ķirši. Dakteriem vīnu un sieru. Ar vīnu nošāvu greizi, jo konkrētais dakteris nelieto vispār. Nu - atdos māsiņām vai vismaz sieru pagaršos. Saldumus nē.
Kafiju kādreiz.
-
Vot un tā tās jaunās māsiņas tiek pieradinātas kko papildus saņemt un izaug par dusmīgām tantām kuras bez "kaut kā" nekustina ne pirkstu
Ja pieiet pēc Tavas shēmas tad tieši otrādi -viņām jācenšas būt īpaši laipnām, lai pacients izrakstoties atstātu pateicību.
Ja pieprasa pirms, vai nepilda darba pienākumus, tas jau cits stāsts, vai ne?
p.s. baidos, ka tām meitenēm diez vai darba aprakstā bija minēta
“radinieku apmācība slimnieka kopšanā“. Tā ja.
-
Vsp jau ir tikai logjiski, ka radus noinstruee, ko dariit...
Probleema ir citur- ir nozheelojami, ka personaala algas taadas, ka, sanjemot shokolaadiiti, neviljus nodomaa- labaak buutu devis naudaa... (citaats)
-
Jau vismaz simtreiz dzirdēts jautājums: vai frizierim, sētniekam, pārdevējai par labu sava darba darīšanu ar dāvaniņas dodat?? Nu cik var!
kā pateicību kaut ko ēdamu arī ārzemēs bieži vien slimnieki vai to radinieki nes. parasti torte ( sāļās, saldās) pīrāgi, klinģeri, konfektes, šokolāde, sezonā ogas ar saldējumu. ir gadījumi, kad tiek iedota noteikta naudas summa kafijai nodaļas medpersonālam, tas gan reti. tas nav kukulis, tā ir pateicība par labu darbu. un neviens nedara darbu labi dēļ kliņģera gabala.
-
kā pateicību kaut ko ēdamu arī ārzemēs bieži vien slimnieki vai to radinieki nes. parasti torte ( sāļās, saldās) pīrāgi, klinģeri, konfektes, šokolāde, sezonā ogas ar saldējumu. ir gadījumi, kad tiek iedota noteikta naudas summa kafijai nodaļas medpersonālam, tas gan reti. tas nav kukulis, tā ir pateicība par labu darbu. un neviens nedara darbu labi dēļ kliņģera gabala.
Papildinu arī no savas puses - ne tikai medpersonālam un ne tikai ēdamas lietas. Bieži vien (tas gan asv) paldies ar dāvaniņas palīdzību tiek teikts arī pastniekam, floristam, daudzdzīvokļu mājas dežurantam... Jebkuram apkalpojošās sfēras darbiniekam patiesībā. Mani darinājumi arī bieži aizceļo uz asv tieši šādiem nolūkiem.
Ā, un pavisam nesen (piestrādāju par pārdevēju) saņēmu milzīgu ziedu pušķi no norvēğu tūristes - viņa pie manis iepirkās 2 reizes un pirms prombraukšanas speciāli atnāca, lai pateiktos par labu darbu. Arī Norvēğijā viņa tā regulāri darot. Tā ka nav tā nekāda latviešu tradīcija, kā te minēja. Galvenais, lai viss nāk no sirds, nevis tāpēc, ka "tā vajag, tā pieņemts".
-
Pilniigi pievienojos peedeejiem diviem postiem, kaut gan pati, ja man vienkaarsi par labu konsultaaciju atnes sokolaadi mulstu kaa maza meitene, kaut tas ir patiikami un arii pasai patiik reizeem iepriecinaat ar kaadu prezentu, jo jaukas lietas tikai vairo pozitiivo :)
-
Esmu slinka pateicību devēja, pati arī nemīlu saņemt,jūtos kkā neērti. Jūtos vislabāk,kad neko nedod, bet katrs droši vien pateicības uztver citādi.
Neesmu mediķis.
-
Kārtējo reizi manas izjūtas perfekti apraksta Nāra. Pati neprotu iedot "kukuli", kaut kāda neērtības sajūta. Bet saņemt ir vēl neērtāk, liekas, ka nez ko papildus tagad no manis gaidīs. Pilnīgā mierā jūtos, ja neviens neko īpašu nedod.
-
Par kukuļiem un kukulīšiem...Tos dodu ,ja man vajag kaut ko ārpus paredzētā,vajag ātŗāk,citādāk utt.Par slimnīcā pieredzēto gan aplauzos aiz sava stulbuma.Nekādi nesapratu ārstējošā personāla dažādo attieksmi pret mani un palātas biedreni.Tas,ka neattapos iedot to kukuli,darīja mani garlaicīgu kā pacienti,pie kuras ārste pienāca tikai vizītes laikā ,apjautājās,kā jūtos un atbildi nesagaidījusi-aizgāja tālāk.Man pieleca tikai vēlāk-es nebiju devusi..tātad nebiju pelnījusi citādu ,ieinteresētu attieksmi.
Pati nejūtu vajadzību pēc īpašas pateicības,ja ko varu izdarīt darba laikā.Drīzāk tad izdīcu no direktoriem sev kādu lieku eiriķi svētku pusdienām.Ja nu kāds atnes šokolādi vai končas-lai tā būtu.Naudu gan nekad neesmu ņēmusi-pajautāju-vai tad es jau tik slikti izskatos,ka man vajag naudas pabalstu?Un man patiešām nevjag ne to piecīti vai desmitnieku,savām vajadzībām pietiek ar algu.
-
Kaut kā tomēr redzu atšķirību starp kukuli un paldies pateikšanu izrakstoties...
-
Mazliet atmiņā pabālējis, bet tomēr inčīgs stāsts par ļoti uzsvērtu dzeramnaudas pieprasīšanu kādā Vīnes ielas kafejnīcā. Vīnes centrā gan bija vienkārši, samaksājām ar karti un miers, neviens neko neprasīja :)
Pagājušā gada augusta vakars Vīnē. Karsts. Kanālmalā , patālu no centra, pieņemama skata kafūzis, nekas dižs, bet pieklājīgs.
Galvenais gribas dzert, pasūtām ūdeni, vīrs alu. Skatos ēdienkartē, nekas īsti neuzrunā, vīrs paņem kaut kādu šniceli (karbonādi), es, kā mazāk nekaitīgu, pasta Bolognese.
Nu jā, nu biju stulba, bet tur visi ēdieni tik izteikti gaļīgi, neko neitrālāku nevarēju atrast.
Makaronus nemīlu, gaļu ēdu, bet ne pārāk bieži.
Atnes padzerties un pēc brīža mazu bļodiņu ar it kā salātiem, ne salātiem.
Bļodiņu noliek tā kā pa vidu, vairāk vīram priekšā. Vīrs sāk ēst, domādamas, ka tā būs tā karbināde, kura jāmeklē bļodiņas dziļumā zem salātiem un kartupeļiem.
Tikai vēlāk atcerējos par Kartoffelsalat, ko pasniedz bieži pie otrā ēdiena :(
Pienāk oberis un norāda, ka salāts esot bijis domāts man :D
Pēc laiciņa vīram atnes Wiener Schnitzel , man pasta Bolognese. Vēlreiz dumja - visriebīgākie makaroni ar nejauku, žļurainu maltās gaļas mērci. Man kā Bīnam gribējās to kaut kur "nolikvidēt".
Pienāk maksāšanas brīdis. Saku, ka maksāsim ar karti.
Obers atnāk pēc brīža ar lapiņu, kur uzrakstīta summa. Domājam - veclaicīga sistēma un vīrs uz tās lapiņas apakšā parakstās.
Obers tā nav ar mieru. -Nein, Sie sollten Ihre Summe drunterschreiben (nē, jums apakšā bija jāuzraksta Jūsu summa).
Tai mirklī man viss jau bija pilnīgi pofig. Vaicāju, ko viņš īsti vēlas.
Ja ēdiens esot bijis pietiekami labs, tad viņam pienākoties...
Nodomāju, ej taču tu ratā ar saviem neizsakāmi pretīgajiem makaroniem po flotski un atvaicāju - un sakiet, lūdzami, cik procenti ir ierasts, jo nezinām Jūsu pilsētas noteikumus.
Viņš nosauca un teicu, lai pievieno tos rēķinam.
-
kas uz kukuļu došanu, tad tai sakarā man ir pieredze trijos gadījumos. Divas reizes, kad nedevu, vienu, kad devu. Visas trīs ar Rīgas ārstiem, pie mums provincē tas kaut kā ne visai populāri. Vismaz neko tai sakarā neesmu dzirdējusi. Visstulbākais, kad man doleca, ka no manis tika gaidīts kukulis, sapratu tikai pēc tam... un man vēl ilgi, kad atcerējos bija vēlāk bija drausmīga kauna sajūta...
Pirmā reize bija, kad braucu uz konsultācijām. Uzzinot, kur strādāju, dakterīte sapņaini nopūtās, - ak, kā man arī gribētos... Nav problēmu, nākošā reizē paņēmu līdz... Viņa jautāja,- cik esmu jums parādā. Godīgi atbildēju. Kad ieraudzīju to sejas izsteiksmi, man karstums iemetās vaigos. Bet bija jau par vēlu. Man ar manu audzināšanu nevienu mirkli nebija ienācis galvā, ka kundze vēlās dāvanu.
Otro reizi, gadījās nepieciešamība pēc operatīvās iejaukšanās. Kad pēc nedēļas mani rakstīja ārā, dakterīte ( jau cita) izsauca uz savu kabinetu, pateica pāris atvadu vārdus un kad jau devos uz durvju pusi ar papīriem ieraudzīju to pašu pazīstamu sejas izteiksmi... palātā man jautāja - cik iedevi? Ak Kungs! kāds man bija kauns. Vēl ilgi.
Trešā reize bija jau dzīves un nāves jautājums. Vietējais ārsts, pēc visām veiktām izmeklēšanām, pateica, ka ir nesaprašanā, kāpēc mammucis ir vēl dzīvs. Ja runa iet par laiku, tad tā nav nemaz. Kaut ko vēl var mēģināt Rīgā. Oficiāla rinda trīs gadi. Ir vēl ārpus kārtas - akūtie gadījumi, bet lai tur tiktu jārēķinās ar materiāliem izdevumiem. Neko mainīt šai sakarā nevar un nav arī laika. Pēc trijām dienām mammucis jau bija slimnīcā, nedēļas beigās operēts un dzīvs kopš tās reizes jau 13 gadus. Un man nav kauna. Nemaz.
-
Es esmu maksājusi, ka manu hronisko gadījumu padara par akūtu. Bet tas bija tik abpusēji lietišķi, ka nebija nekāda neērtība, nevienam es neko neatņēmu, visiem iesaistītajiem tika samaksāts. Tajā laikā taisni bija tracis par maksāšanu vispār, un ka ķirurgs paņem baigo naudu un pārējiem operācijā iesaistītajiem nedod neko.
Tvaika ielā tika dots sanitārei kabatā 2 eu katru dienu, vai tas ko līdzēja -cilvēciņam nepaprasīsi.
-
Nē, nu vienkārši, kāpēc ir jāpazemo cilvēki. Kāpēc nevar skaidri un gaiši pateikt,- Tas jums maksās tik un tik. Un miers. Vari atļauties ļaujies, nevari, meklē citus variantus. Esam Eiropā,- interesanti, Eiropā maksā kukuļus ārstiem, vai tikai mums tā sērga?... Slimam cilvēkam jau tāpat izmisums un tad vēl klāt nāk tāds pazemojums.
-
Man arī, acīmredzot, savulaik deva mājienu, ka jāpiemaksā, lai tiktu pie akūta gadījuma, operācijai par valsts naudu - "nu nezinu, ko darīt, nevaru jūsu gadījumu pieskaitīt degošiem (aha, ko tad norīkoja uz operāciju, man arī nešķita, ka deg) utt...", taču es tādus mājienus nesaprotu, it īpaši jau tā stresainā situācijā. Ja pateiktu, tas maksās tik un tik, samaksātu, jo tāpat taču samaksāju, ja ārstējos par noteikto pilno maksu. Sliktākais, ka ļoti iespējams kaut kad atkal pie tās dakterienes būs jāiet.
Neteikšu kā Olgucis, ka šādā situācijā jūtos pazemota, taču stulbi gan.
-
interesanti, Eiropā maksā kukuļus ārstiem, vai tikai mums tā sērga?
par konvertiem neesmu dzirdeejusi/redzeejsi, bet to ka shokolaades suuta, kartinjas (individuaali un nodaljai) un ziedus to gan esmu redzeejusi un zinu. Onko.nodaljaa teiksim pukjes nedriikst, tad nu tur bija kartinjas shad tad izliktas. Kas veel ir redzeets ir ziedojumu cheki ... privaatpersona ziedo nodaljai XXX€ liidz dazjiem tuukstoshiem no firmaam.
-
Esmu pati piedzīvojusi to pašu, ko Olgucis. Šajā ziņā maksas medicīna ar oficiālu cenrādi pie sienas ir ok. Un saņem čeku par attiecīgu summu, ko var iesniegt vidam. Kad sākas spelītes ar "nu, to varētu nokārtot, bet... ņjēm, ņjēm...'' - tas ir pretīgi. Visriebīgāk esmu jutusies un palicis atmiņā uz visu mūžu - vecs tantuks mēģina man rokā iespiest apdriskātu rubli - par pārsiešanu. Ne jau summa vai apdriskātums, bet tas, ka cilvēks nāk ar pēdējo... Nu nedrīkst tā.
Esmu pilnīgi pārliecināta, ka ziedojumi būtu daudz dāsnāki, ja zinātu, ka kukuļus neņem.
-
Ir naivi domaat, ka sakariigs vecis straadaas par kjirurgu par 500 eiro... negrib maksaat valsts, jaamaksaa pacientam...
Nee, nepatiik man taa realitaate, bet taada ir... pacientu iedoma, ka man par shokolaadi gaisaa jaalec un sazinkaa jaaiztaisaas gan patiik veel mazaak...
-
Es nesaprotu, kas traucē veselības uzlabošanas iestādēs piekārt paziņojumu (lieliem burtiem ).- "Pie mums kukuļus neņem". Un punkts. Visiem uzreiz ir skaidrs, ka nav jēgas dot un otrai pusei, ka nav labais tonis prasīt. Bet man liekas, medicīniskās iestādes pretosies.
-
Stradu dzemdiibu nodaljaa redzeeju aicinaajumu nedot...
Lai nepazuud chataa- fb Rudziitis labi izyeicies par pateiciibaam mediciinaa...
-
Nav jāiztaisās par 500 eur. Jau teicu - ir privātklīnikas, ej strādāt tur. Neesmu dzirdējusi, ka privātklīnikā kāds kukuli dod. Vai valsts iestādē par maksas pakalpojumu. Tad nu iznāk kretīnisms kvadrātā - it kā bezmaksas, bet kukulis tikpat liels, kā par maksu un vēl jūties pretīgi... Esmu no tiem, kas neprot dot un neprot ņemt...
-
Es ar neprotu dot... paldies Dievam, liidz shim nav naacies...
Bet ir muljkjiigi atrauties no realitaates- visi uz privaatkliinikaam neaizies, konkurence nekaada dizhaa nav, visus neatlaidiis un lepni nenjemt pateiciibu, ja dod, buutu psihes neveseliibas paziime...
-
Neņemt - tas ir viens. Nepieprasīt - kas cits...
-
Par pieprasiishanu es kluseeju... tas ir zemiski...
Bet ir sfeeras lv, kur gandriiz neizbeegami no taa izvairiities :(
-
Gadus 16-17 atpakaļ kāds mans ģimenes loceklis bija Gaiļezerā . Uz nomiršanu, jo saārstēt vairs nevarēja, pats pacients man pieteica, lai dodot māsiņām, dodot dakterei, citādi klāt nepienākšot - Kā es mīņājos ar 50 latiem dakteres kabinetā, es te , no tā un tā.... daktere VĒSĀ MIERĀ pastiepa roku un paņēma. Labi zinot, ka neārstējams. Mans šoks bija tik liels, ka es neatceros dakteres uzvārdu. Vēlāk nonāca citā nodaļā - tur bija cilvēcīgi.
-
Shitas punkts gan mani... Kaa lai to pasaka... Taa neaarsteejamiiba... Dara jau tas cilvis to darbu taapat, kaapeec lai nenjemtu, ja dod...
Par kuratiivu operaaciju dot, par paliatiivu nedot? Jeb kaada tur doma apakshaa?
Tai dakterei vajadzeeja pretii miinjaaties?
Izspieshana lv, paldies Dievam, ir daudz retaak sastopama kaa doshana...
-
Sāk izklausīties pēc texta par vistu un olu.
Dod tāpēc, ka ņem vai ņem tāpēc, ka dod...
-
Jo taa iegaajies... Nebuutu valsts mediciinas pashreizeejaa apjomaa par pashreizeejaam algaam bez kukuljiem un pateiciibaam.
-
Tad jau bibliotekāriem, ugunsdzēsējiem, skolotājiem u.c. valsts apdalītajiem arī jānes...
-
Tas ir bezperspektiivs diskusijas paveersiens ;)
Ja vot shobriid, ar sho mirkli visa sisteema paliek uz legālajiem ienaakumiem- kirdiks buus ljoooti fixi... Kgan dereetu ;)
-
Ooooo, a ja veel normaalo pagarinaato darbalaiku atceltu ;)
-
O jā, viss sabruktu lupatās! Mediķi taču neaizvietojami. Pasaules nabas, zinies. Nu neņem visi, NEŅEM. Ir sūdabrāļi ar lielām kabatām un supermazu inteliģenci.
Ir virkne medspecialitāšu, kur NEKAD kukuli neredz - neesmu redzējusi personas ar čuru burku vienā rokā un aploksni otrā kantējamies gar laboratoriju, nav dzirdēts, ka patanatomiem kāds radinieks kukuli dotu (lai apkalpo ārpus rindas?), ģenētiķi neko nesaņem (kāds ir devis, lai gēnus pamaina?), transfuziologi (nuja, šodien garīgais sūdīgs, liešu tikai B grupu), infekcionisti (klau, davai man nav izturīgā acinetobaktērija, ja?)...
-
A taisnība, ka tos ņēmējus dakteu aprindās par kasieriem dēvē?
-
Visi nudien nenjem... un ne visiem dod... morgaa, st c, dod gan ;)
Un nav neaizvietojami... vnk truukums gan buutu liels ;) ko arii vajadzeetu... lai sakaartotu sisteemu...
-
Un gjeneetikjiem garas rindas... a rindas veicina pashi ziniet ko... nokonsulteet aatraak, aarpus rindas ;)
-
Inesuk - Tu pati brauc ātrāk, ja piesola desmitnieku? Vai elpini jestrāk, ja cietēja radi attopas kādu piecīti kabatā iebāzt?
-
Es esmu pie tiem, kam nav par ko dot ;)
-
Man ir bijis tā - pirms tam neērti dot, bet pēc tam - kāda jēga, viss jau izdarīts :D
-
[/quot
Esam Eiropā,- interesanti, Eiropā maksā kukuļus ārstiem, vai tikai mums tā sērga?... Slimam cilvēkam jau tāpat izmisums un tad vēl klāt nāk tāds pazemojums.
nemaksā.
vispār jau tēma bija par vienkāršu, cilvēcīgu "paldies" šokolādes, kūkas izskatā nevis naudu aploksē....
-
Ja tic filmaam, arii Oiropaa maksaa... tikai daudz nopietnaakas summas... nu tur, lai transplantaacijas rindaa uz priekshu pabiida un taa...
-
Ja tic filmaam, arii Oiropaa maksaa... tikai daudz nopietnaakas summas... nu tur, lai transplantaacijas rindaa uz priekshu pabiida un taa...
ja ticēt filmām, tad ne tādi vien brīnumi tur notiek....par transplantācijas rindām nemāku teikt, bet piem. neiroķirurģijā, kur operējošie tiek pieskaitīti pie augstākās kastas, neņem. Es gan runāju par vienu konkrētu valsti.
-
Shaadi tur pilniigi noteikti notiek ;) orgaani visur truukst, a sava dziiviiba gandriiz katram daarga...
-
Lielā daļā transplantācijas noteicošais ir donora esamība/saderība. Pat vispsihākais ķirurgs nebāzīs galīgi nesaderīgu orgānu. No orgānlaupītājiem iegūtie orgāni visbiežāk tiek izmesti - laiks audu tipēšanai ir pārāk ilgs un orgāns sabojājas vēl pirms nonāk pie klienta.
-
Bet saderiiga gadiijumaa rindu var piepraviit ;)
-
Atgriežoties pie manis pieminētā pacienta - nekādas operācijas, tik palīdzība, lai vieglāk aiziet. Jā, arī darbs. Bet runa ir par to , ka tās sūda medmāsas un daktere tajā nodaļā nelikās ne zinis. Ko tur atvieglot, tāpat gals. Labi, ka pārveda uz citu nodaļu, tur piegāja, parunāja, tāpat vien. Piepildīšu, ka bija pacients paralizēts, jāgroza ik pa n stundām. Pirmajā nodaļā - figu grozīja. Ja deva naudu, tad ar gariem zobiem. Un daktere būtu dabūjusi savu kukuli/pateicību, kad viss beidzies. Bet vēsi ņemt par ne par ko - pardon, 2 medikamentu izrakstīšanu, pacientam veltot mazāk kā 1minūti , man tas liekas briesmīgi.Vēl piebildīšu, ka abas nodaļas nebija īsti pēc profila šim gadījumam. Bet vienā bija normāli cilvēki, otrā alkatīgi.
Bet patiesus šausmu stāstus par sadistiem alkatīgiem mediķiem es varētu pastāstīt no sociālajām nodaļām, tur nonāk vientuļi cilvēki bez radiniekiem. 2. slimnīcā bija tāda. Mirdināšanas konvejiers. Pa ceļam pievācot no nabaga vecīšiem, gan pārtiku, ja kāds paziņa tomēr atnesis, gan labākas drēbes (jauna vilnas jaka), gan pāris latiņus no spilvena apakšas. Viņiem neviens pateicības nedeva, nu tad ņēma paši.
-
Bezperspektīvs, jā šis no mediķiem attiecībā uz personu pēc 60 ir izplatīts vārds...
LV medaprūpē bezperspektivs ir jebkurš, kurš nebūs nodokļu maksātājs vai
aiz kura nestāvēs rodņa ar aploksni ķepā.
Šis ir pieredzēts.
Inešuk, sorry, bet Tavi texsti sāk kļūt demagoģiski...
Ir jauki sprēgāt, kamēr pašu tas neskar, tā ja .
-
Dīvaini..., kur pazzuda Inešuka texts???
-
Tie texti ir reaali... jo muusu kaa pacientu veelmes shobriid ir visai utopiskas, njemot veeraa zituaaciju...
Var gribeet jauki un skaisti, bet dziive raada, ka nesanaak...
PS ja Te kkas zudis, tad to kaac cic izcenzeejis...
-
Neredzu neko cenzētu, miskastē ir tikai reklāmas.
-
Es jau padomaaju, ka atkal ko ne taa pateikusi...
Piebildei- nevajag manu viedokli identificeet ar manu riiciibu... auzaas sabrauksiet... es vairaak kaa citi zinu, kas un cik ljoti mums ir garaam... bet tikpat skaidri apzinos, ka nekljuus viss smuki taapat vien uz skaitli triis, tikai taapeec, ka mees taa gribam...
Nav to jauno, speejiigo, godiigo, par ofic algu straadaat gribosho jaunieshu tik daudz, lai visus "sliktos" aizvietotu... aizbrauceeju skaits medbeidzeeju viduu peedeejos gados aug dramatiski... a slimniicas nevar shtatus nokomplekteet...