Atgriežoties pie manis pieminētā pacienta - nekādas operācijas, tik palīdzība, lai vieglāk aiziet. Jā, arī darbs. Bet runa ir par to , ka tās sūda medmāsas un daktere tajā nodaļā nelikās ne zinis. Ko tur atvieglot, tāpat gals. Labi, ka pārveda uz citu nodaļu, tur piegāja, parunāja, tāpat vien. Piepildīšu, ka bija pacients paralizēts, jāgroza ik pa n stundām. Pirmajā nodaļā - figu grozīja. Ja deva naudu, tad ar gariem zobiem. Un daktere būtu dabūjusi savu kukuli/pateicību, kad viss beidzies. Bet vēsi ņemt par ne par ko - pardon, 2 medikamentu izrakstīšanu, pacientam veltot mazāk kā 1minūti , man tas liekas briesmīgi.Vēl piebildīšu, ka abas nodaļas nebija īsti pēc profila šim gadījumam. Bet vienā bija normāli cilvēki, otrā alkatīgi.
Bet patiesus šausmu stāstus par sadistiem alkatīgiem mediķiem es varētu pastāstīt no sociālajām nodaļām, tur nonāk vientuļi cilvēki bez radiniekiem. 2. slimnīcā bija tāda. Mirdināšanas konvejiers. Pa ceļam pievācot no nabaga vecīšiem, gan pārtiku, ja kāds paziņa tomēr atnesis, gan labākas drēbes (jauna vilnas jaka), gan pāris latiņus no spilvena apakšas. Viņiem neviens pateicības nedeva, nu tad ņēma paši.
