Sarunu forums
Es un mēs => Filozofija, psiholoģija, ezotērika => Tēmu iesāka: RaFix 2016. gada 17. jūnijs, 13:03:23
-
Visi draugi, kas man ir, ir jau kopš bērnības, vēlākais vidusskolā pielasīti. Kopš tiem laikiem ir vēl kaudze paziņu, bet tādu kārtīgu draugu jaunu nav. Kādi bijām pamuļķi, tādi esam, un visi barā joprojām dzīvojamies.
Kopš zināma laika, man ir parādījusies sievas vietas izpildītāja. Kā zināms, šādām personām nāk līdzi draudzeņu komplekts. Dažām draudzenēm ir vīri un es esmu spiests viņus pazīt. Nav jau tā, ka nepatīkami cilvēki.
Bet te nu sākas stāsts par Mārīti. Mārītis ir sievas v.i. labākās draudzenes vīrs. Salīdzinoši nesen sievas v.i. palūdza mani vairāk laika pavadīt ar Mārīti - paņemt viņu līdzi makšķerēt vai kko tādu. Bez sievietēm. Izrādās, šams antidepresantus dzer, draugu viņam nav un atiecīgi nav neviena cita, kas viņu kkur varētu aizvilkt, lai nav tā, ka tikai darbs-ģimene-darbs.
Paņēmu viņu līdzi uz vienām gonkām, paņēmu līdzi makšķerēt, uzaicināju palīdzēt ar remontu. Labs cilvēks vispār, bet kkā es tomēr atviegloti nopūšos katru reizi, kad viņš dodas mājās.
Tā arī nekā nevaru saprast - cilvēks labs, bet kāpēc šitā? Es vairs iedraudzēties ar cilvēkiem neprotu, vai kas?
-
Ne jau ar katru var iedraudzēties. Nav īsti godīgi vēlēties, lai Rafiks Mārītim ir psihoterapeits vai soc.darbinieks.
-
Ja clv diagnosticēts kā depresīvs, tad ko jūs no viņa gribat?
-
un padomāja Mārītis mājās aizejot: Jā, ar mani jau tāpatās neviens nedraudzējas - redz, paķēra līdzi uz pāris pasākumiem, lai pēc tam skaitītos čoms un varētu pielikt pie remontdarbiem :cry: :cry: :cry:
Piespiedu draudzība, nav draudzība. Draudzīga izturēšanās - jā, draudzība - nē. Un tā kā faktiski tikai izpildi sievas v.i. lūgumu, tad Mārītim aizejot atviegloti nopūties "darba diena beigusies".
-
Izskatās, ka Rafiks māk draudzēties, bet Mārītis diemžēl nē.
Ir tādi cilvēki - garlaicīgi, depresīvi. Es arī tādus par draugiem neizvēlētos.
-
Nepiekrītu Luīzei, drīzāk daļēji Spārkai...
Clv ir depresīvs, viņam vajag ļoooooti empātisku(s) "draugu"(s). Un, lai nu kāds būtu RaFix, tad šo īpašību vismaz virtuāli neesmu manījusi.
No otras puses, nav jau viņa pienākums kādu vākt, bet ja jau reiz sievas v.i. palūdza un un viņš apsolījās to darīt, tad būtu jādara kārtīgi. Vai nevajadzēja solīt, vai vismaz tagad dāmai paskaidrot, ka nav gana empātisks depresīvam clv un netiks ar to galā un nav jau arī viņam tas jādara...
-
Gadījies lasīt, ka bez vārdiem nododam ļoti daudz informācijas. Atceros kaut kur lasītu vai dzirdētu piemēru. Bērniem bijis jāizvēlas no vairākām fotogrāfijām ar skolotāju klasē, kura no šīm skolotājām vislabāk patīk, kura - vismazāk. Vismazāk patikusi fotogrāfija ar jaunu meiteni, kas smaidīga stāvējusi klasē (it kā ļoti jauka skolotāja), BET realitāte bijusi tāda, ka meitenei darbs nav paticis, nav patikuši bērni, viņa no tiem pat baidījusies...
-
es atkal visu caur savu prizmu un pieredzi...
lasot stāstu par Marīti man ienaca pratā 2i savi stāsti(kāpec vinu uzrunā par Mārīti???)
redz mums rados ir divas dvīņu māsas..kā saaktas bērnībā saukt par meitenītēm(nutak divas un mazas..) tā viņas arī šobaltdien sauc par meitenēm(paldies Dievam ,ka galotne ītes izspruuk arvien retāk)... tātad meitenītenītēm(pie piecdesmit jau) izglītības labakas nekaa mums kopā visiem ņemot... zinaatnieces ..visaadu prēmiju un godu laureātes... privatās dzīves nav .jo viss atdots darbam utt...draugu īstu nav paziņu miljons... varbuut arī viņām kaads gribētu palīdzēt :confused: ,jo no malas liekas ,ka vajag...
BET tak, nevar no malas neviens neko palīdzēt..katram sava dzīve un ceļš... gan Mārītim,gan meitenītēm..
p.s kamēr rakstiiju par meiteniitam otro stāstu aizmirsu...fvz,kas vēl man bija galvaa :confused: :scratch:
-
Clv ir depresīvs, viņam vajag ļoooooti empātisku(s) "draugu"(s). Un, lai nu kāds būtu RaFix, tad šo īpašību vismaz virtuāli neesmu manījusi.
Internetā publiskos komentāros no manis to tiešām reti var manīt.
No otras puses, nav jau viņa pienākums kādu vākt, bet ja jau reiz sievas v.i. palūdza un un viņš apsolījās to darīt, tad būtu jādara kārtīgi. Vai nevajadzēja solīt, vai vismaz tagad dāmai paskaidrot, ka nav gana empātisks depresīvam clv un netiks ar to galā un nav jau arī viņam tas jādara...
Es piekritu nevis tāpēc, ka viņa uz to uzstātu, bet tāpēc, ka saprotu, kāda ir tā pasākuma jēga. Un es labi saprotu, kas man ir jāizdara. Problēma ir pilnīgi citur un tas, ka Tu nespēj to uztvert, norāda uz to, ka Tev pašai trūkst tās īpašības, ko piedēvē man un Tu nespēj distancēties no tā, ka mums ir viedokļu nesakritības, lai uztvertu jautājuma būtību.
i(kāpec vinu uzrunā par Mārīti???)
Viņš ir maza auguma un smalkas miesasbūves. Visi viņu tā sauc.
un padomāja Mārītis mājās aizejot: Jā, ar mani jau tāpatās neviens nedraudzējas - redz, paķēra līdzi uz pāris pasākumiem, lai pēc tam skaitītos čoms un varētu pielikt pie remontdarbiem :cry: :cry: :cry:
Piespiedu draudzība, nav draudzība. Draudzīga izturēšanās - jā, draudzība - nē. Un tā kā faktiski tikai izpildi sievas v.i. lūgumu, tad Mārītim aizejot atviegloti nopūties "darba diena beigusies".
Uz remontu viņš pats pieteicās palīdzēt, kad pateicu, ka uz nākamajām gonkām nebraukšu, jo remonts jāpabeidz. Un es no viņa tiešām nogurstu, jo uz katru labu lietu viņš atradīs vienu sliktu. Sākumā to tik ļoti nevarēja manīt, bet, kopš pavadu ar viņu vairāk laika, tas vairāk lien ārā un no tā var pamatīgi nogurt.
-
Ne jau ar katru var iedraudzēties. Nav īsti godīgi vēlēties, lai Rafiks Mārītim ir psihoterapeits vai soc.darbinieks.
Parasti man baigi viegli sanāk atrast kontaktu ar cilvēkiem. Šis ir kaut kas tāds, ko es nesaprotu - kā man ar viņu tagad būtu jāapietās, lai kaut nedaudz nomazinātu to "viss slikti" un "es neko negribu" :scratch:
-
Rafik ...to TU nevari!!!!
"viss slikti" un "es neko negribu|" tādi cilvēki vienkārši mēdz būt...
man ļõti tuvs cilveks bija tāds..kam uz katru lietu bija vismaz viens- viss ir slikti, arguments...
neKO tur nevar padariit...no malas...
es viņu vienkārši pieciestu un paciestu un tad,palēnām un pamazām atkratiitos... nevajag uzņemties uz sevi to,ko tu nevari mainiit...es noteikti teiktu meitenei,ka mani tas apgrūtina,un lai Marīti izklaidē kads cits.nu patiesībā man būtu sava laika žēl..ko veltu tādaam attiecībām no kurām ieguvums ir labākā gad vilšanās...
ā atcerejos 2o lietu :D
taatad otra lieta,ko iedomaaju lasot par Mārīti.
es jau ar muguras smadzeni jūtu ,kad var izveidoties situacija līdzīga,ka Tev ar Marīti..un laiciigi atkratos ..
Nupat nesen bijām pie draugiem...viņiem atkal citi draugi..kur meitenei ienācies bēbis...tad nu visi to bēbi ņurca, ucina un izklaidee.. vārdsakot ,kad parādas tas bēbis visa uzmaniiba uz viņu...un ir patiesībā traks skats,ka 7pieauguši cilveki rosās un ampelejas ap vienu bēbeli 5h no vietas...
oky man vienalga.... bet, man negribas,kad pienāk mana rinda un itka visi gaida kad nu arii es metišos tiaisit-ukiji pukji... es jūtos stulbi,jo es to negribu.
un es skaidri un skaļi pateicu...-neceriet :talking: un man pie manis nenāciet ...piedodiet, bet man patiešām ir vienaldzīgi sveši bērni ...
pirmajā momentā pati sabijos... iespejams, ka aizvainoju..jo kā var kādam nepatikt mazi bēbji :wtf: ??? ...man vienalga... bet es jutos tik labi,kad mani neviens ar viņu vairaak neapdraudeja :rofl:
-
Mellenei izdevās ļoti labi noraksturot situāciju. Ja kāds vēl nezina, var palasīties dažus manus postus, kur runa par manu papuci. Patiesībā - šausma. Jo pie senčiem nemaz negribās braukt, atpūtas nekādas (bet tas tomēr mans svēti nopelnītais brīvais atpūtas laiks), visu laiku gaudas. Ja mēģini pajokot vai pieklusināt - acis kļūst aš sarkanas - BET MAN, BET ES...!
-
Njā, tātad bezcers. :sad_smiley: Būs jādomā pieklājīgs veids, kā no viņa atkratīties... :scratch:
-
Nu jā... Sliecos piekrist, ka bezcers. Jebšu, pat ja ne gluži bezcers, tad pasākums, kas prasa TIK milzu pūles, vai, drīzāk - ziedošanos, ka to nevar prasīt no otra, būtība - sveša, cilvēka.
Domāju, jāmeklē pieklājīgs veids, kā šo piespiedu "draudzēšanos" minimizēt līdz līmenim, kas neapgrūtina pašu. Turklāt tā, lai pie tam attiecības ar sievietēm nesabojātu... Sarežģīti.
-
Diemžēl, jā, varu piekrist, ka kaut kas dažreiz ir tā, ka nav iespējams dabūt gatavu vēlamo rezultātu. Tas vienkārši nav iespējams!
Nu, tiesa, negribētos gluži lietot apzīmējumus, kas raksturo kaut ko bezcerīgu.
Cik tad daudz ir zināms par šo cilvēku, Māri (bez pamazināmās formas)? Ikvienam var kaut kas dzīvē notikt, kādēļ cilvēks nespēs tā atvērties vai parunāties par kaut ko pozitīvāk. Taču. Robeža ir. Tajā, cik ilgi šāds stāvoklis turpinās, ka ir itin kā neizskaidrojams (vai izskaidrojams) depresīvs noskaņojums, iespējams, pat depresija. Varbūt vajadzīga profesionāla palīdzība. Un to nevar sagaidīt no jebkura cilvēka, kas iegadās paziņu lokā. Tā tas vienkārši nenotiek. Protams, izņēmumi var būt. Bet viegli nav. Un nevienam nav pienākums uzreiz visam piekrist. Nedz mēģināt restartēt dzīvei depresīvo nedz uzreiz gribēt paauklēties ar paziņu mazuli. Tās nav tās lietas, kas uzreiz jāuzņemas. Drīkst gribēt arī kaut ko citu. Bez stresa. Vienkārši.
-
Varbuut ne iisti viegli uztverami un ar kommatiem sanaaca, bet izteikties gribeejaas...
Izlasiiju un gribu pateikt tikai to, ka, ja kaadreiz es bez stresa uztveeru saadas situaacijas ar negatiivo dziives uztveri un viss slikti, tad peedeejo gadu es no taam beegu kaa no seergas, jo vienaa briidii sapratu, ka pati paarveersos par ciiksteetaaju un ar dziivi neapmierinaatu buutni, bet sameejie peec psihoanaliizes kursa uz mana reekjina veel degunus peecaak rauc, kas tad nu... Pie visa ir arii taadi kuriem tas ir veids kaa manipulert ar citiem, jo nemaak savaadaak pieveerst sev uzmaniibu...
-
Ir svarīgas lietas, kuras mums nekad nav mācītas. Ir jāprot pateikt "Nē". Vienīgais, kas mums pieder, tas ir mūsu laiks. Un tiesības pašiem izvēlēties, kuram to veltīt. Iedomājies tādu , protams "galīgi absurdu" situāciju, tev kaut kas saiet greizi ar vietas izpildītāju, nu visādi brīnumi pasaulē notiek. Un tad tu paliec viens,- Ko iesāksi ar Mārīti? Pateiksi, ka šai lietu sakarā arī jūsu pazīšanās tiek izbeigta?
-
Man šo lasot vairāk jādomā, kas notiek Mārīša galvā.
Iespējams, tur vīd doma - kādēļ neliek mani mierā?,
jāvelkas mīļā miera labad kaut kur ar Rafixu...,
atteikt neērti, ne tas mani interesē, ne kā...
Bet vispār ne Rafixam, ne viņa draudzenei nav jārisina citu problēmas,
īpaši ja nav īpaša iekāriena.
Tāpat neviens šo “upuri“ nenovērtēs...
-
pilnīgi piekrītu, ka nevar zinaat vai pats Mārīc grib,ka vinju izklaidē.. varbūt vinš arī,mīļā miera labad piekriit,jo sieva grib lai redz iziet kkur ar Rafixu. Jo ja jau spelē spēles ,tad gan jau ,ka visi.
Tapēc saku,ka man kā akmens novelās no sirc,kad pateicu -nepatiik man sveši bērneļi(Mārīši) vismaz skaidra bilde un tīri papīri... ja kāds apvainojas..nnu neko..nesmu visiem ērta... :blushing:
Nevar jau zinat,kas tam Mārītim..par maz info... varbuut vienkārš :confused: i noslēgatais vienpatis...
-
Tas vārds Mārītis, skan kaut kā nievājoši... viņš taču ir normāls pieaudzi cilvēks un ja tādu arī vēlās redzēt tad Māris... brrrr... no tām pamazināmajām formām...
-
Jā, tā pamazināmā forma ir kkāda nievājoša.
Ja jau uzskatām tomēr par lemtspējīgu, pieaugušu clv, tad grūti vnk izrunāties? Kāpēc nāk, kas par problēmu, kas patīk, kas nē? Tad vai nu tiešām iedraudzētos pēc būtības, vai vrb i atklātos, ka abiem sievas vai v.i. likušas... un ka patiesībā abi gribētu darīt ko citu - tad vrb to arī varētu darīt...
No/mis-komunikācija tur arī ir.
Un neklausīšanās pret'jā viedoklī, tikai tāpēc, ka vnm pretējs un "nesaprot" ... hmmm...
Un jā, kāpēc vsp kko rakstu: žēl tā 2. džeka,kas pamazināmā formā iedēvēts...
-
“Bez sievietēm.“
A varbūt tieši vajag ar sievietēm! Būs kas vienojošs, kopīgs...
Varbūt arī kungs atraisīsies un depresija pāries.
Jūs abi tādi klausīgi, ko liek, to dara... Tas labi ;).
-
Nuu tas no uztveres atkarīgs un arī no pamazināmā objekta ... nevienmēr tur jādzird nicinajums :talking:
daži cilvēciņi vienkārši ir tādi,ka tur nekas cits,kā pamazinājums neder.diemžēl...
Citrreiz atkal, kā mums rados,kad vēl bijām liela un varena saime, bija mums 2as Elzas. vecā Elza..kas bija vecā Elza jau tad ,kad vēl nemaz nebija veca...un Elziņa..kas palika Elziņa līdz savai nāves stundai. Nievāšanas un nekā tamlīdzīga nebija nevienas adresē..drīzāk tā bija kārtība un statuss. Vecā Elza bija vecakā māsa un saimniece ..Elziņa bija tā,kas ieprecējusies ģimenē un tātad jaunpienacēja..visi bija mierā un apmierināti.
Kur tu paliki Rafix..ievies skaidriibu... vai viņš ir Mārītis vienmēr un visiem.. vai tikai aiz muguras un atsevišķos gad.?
Ja viņš ir Mārītis visiem un vienmēr ,tad tas ir pieņemts un arī paša akceptēts statuss...ko ar gadiem un laiku izmainīt ir dikti grūti...lai izkļūtu no Mārīša..viņm jabeidz būtu čīkstēt,gausties un jāpaska stop... negribu spēlēties ar Rafiku iešu burkānus sēt...
Vēl no manas ģimenes stāstiņiem- arī jaunpienācējs ģimenē, arī nesvarīgas miesbūves,arī vīrietis utt nu itkā atbilstu jānītim...bet nevienam neināk prātā saukt pamazināmajos vardos,jo ir raksturs,viedoklis un personība...
kkaa taa...
-
Rafika pirmajā postā teikts , ka antidepresantus dzer. Tos taču ārsts paraksta, psihiatrs! Nu nevar jebkuršs cilvēks būt psihoterapeits! Ārsts droši vien teica, lai iesaistās kādās aktīvās darbībās, mēģina iet cilvēkos , fiziskas aktivitātes utt. Ja tā draudzēšanās nenāk viegli, spontāni, tad nevajag. Māris to droši vien jūt, un tāpēc viss ir slikti. Protams,Māra sieva grib, lai viņš atlabst un ķeras pie katra salmiņa. Bet
1) depresijas ir dažādas un dažas ārstē ilgāku laika periodu
2) kaut kādas negatīvas, nekomfortablas emocijas (Mārim pie Rafika uz katru lietu ir savs "slikti") nenāk atlabšanai par labu
3) Māra sievai, nu labi , arī Rafiks var mierīgi pajautāt , kas Mārim pašam patīk, ko Māris pats gribētu darīt - varbūt braukt ar velo a varbūt mikroshēmas lodēt, a varbūt patversmes suņus staidzināt.... Ja saka ka neko, tad paprasīt , ko AGRĀK patika darīt...
Nu tā kaut kā.
-
Māris, ta Māris..., bet patiesībā stāsts jau par RaFixu, kurš šajā situācijā parakstījies uz to,
ko nemaz nevēlas un jūtas nekomfortabli...
-
Rafikam- tā arī godīgi pateikt, varbūt ne pa tiešo Mārim, bet sievietēm skaidri un gaiši. Ka nesanāk draudzēšanās. Un pats galvenais - KA NEVIENS PIE TĀ NAV VAINĪGS. Ne Rafiks, ne Māris.
-
ievies skaidriibu... vai viņš ir Mārītis vienmēr un visiem.. vai tikai aiz muguras un atsevišķos gad.?
Viņš tāds ir vienmēr un visiem, izņemot oficiālās iestādēs. Visi viņu tā sauc un neformālā vidē viņš pats tā stādās priekšā.
-
Nure volāāā... nekāds Marīc nav jāglabj nevienam :go_go: (es jau jutu ) :D
jaaliek viņam mieriņš..jo viņš ir izvēlejies buut tas ,kas ir :yes: es vairak nemaz neklausitos nekadās runās par- aizej ar Mariiti kkur..ja nu vien pašam nesagribētos tā,ka a cēs cērt viņa kompāniju.
Aizmirsti :w:
-
Mārītim vajag kādu/kaut ko, par ko pašam rūpēties. Pašlaik lasu vienu tādu stāstu par bezcerīgi nīgru tipu. Ielikšu pie grāmatām
-
Mārītis netiks galā rūpēm, iekritīs vēl dziļākā depresijā.
-
Vai arī sajutīsies baigi atbildīgs. Diemžēl ātri apniks.
-
Nez, kā pats Mārītis jūtās. Varbūt ARĪ viņu tās jaukās būtnes "piespiež" draudzēties? Bet pašam īsti nekāda iekāriena nav. Un šai sakarā tev ar viņu ir tēma kas vieno. Varat skaisti pasēdēt pie kādas brendija glāzes un laiski parunāt par tēmu,- uz ko gan vīrietis nav gatavs lai mājā būtu miers.
-
Nu nez‘, alko ar antidepresantiem nebūs labs komplekts.