Sarunu forums
Es un mēs => Filozofija, psiholoģija, ezotērika => Tēmu iesāka: Petronella 2016. gada 04. septembris, 15:32:18
-
Nē, šitāda ezotēriski karmiskā burbuļošana nepatīk
Nav nekāda ne ezotēŗika,ne burbuļošana,bet gan atbildības uzņemšanās pašam par savu dzīvi.Vieglāk ieņemt tavu pozīciju,ka citi pie visa vainīgi,tikai ne pats.
-
Un kas tā lūdzu būtu par "manu pozīciju"? Nevajag piesaukt kaut kādas karmas -jā, tā gan ir mana pozīcija
-
Nav nekāda ne ezotēŗika,ne burbuļošana,bet gan atbildības uzņemšanās pašam par savu dzīvi.Vieglāk ieņemt tavu pozīciju,ka citi pie visa vainīgi,tikai ne pats.
Kā bērns uzņemas “nekarmisko“ atbildību slims piedzimstot?
Nu ļoooti “pats vainīgs“...
-
Kā bērns uzņemas “nekarmisko“ atbildību slims piedzimstot?
Nu ļoooti “pats vainīgs“...
nerzinu,vai ir vērts šeit par to runāt,bet tieši tā jau izpaužas karmas likums,ka katram jāatbild par to ko nopelnījis iepriekšējās dzīvēs.Jūs šeit domājat,ka vainīgi ir visi citi-nabadzīga bērnība,koka mantiņas,bargs vectēvs,dzērājs tēvs,.Bet tā nav.Pats vien ir ļooooti vainīgs.Variet man neticēt,bet pamēģiniet iedziļināties tajā,ko teicu.
-
tātad bērns pats ir ļooooti vainīgs
nu gan laid
-
tātad bērns pats ir ļooooti vainīgs
nu gan laid
Tieši tā.Bērna dvēsele ir izvēlējusies šajā iemiesojumā izciest to,ko izcieš.Man prieks,ka tu sāc to saprast
-
Jāpalūdz atdalīt un pārvietot uz attiecīgo sadaļu droši vien...
Ir ļoooti ērti savas nebūšanas attaisnot ar karmu.
Tāda pati vainas un atbildības novelšana-1:1, neredzu atšķirību.
-
Jāpalūdz atdalīt un pārvietot uz attiecīgo sadaļu droši vien...
Ir ļoooti ērti savas nebūšanas attaisnot ar karmu.
Tāda pati vainas un atbildības novelšana-1:1, neredzu atšķirību.
Kāpēc attaisnot?Tā jau arī ir tā karma.Tev tas vārds nepatīk.
-
Un kas?, ja nepatīk?
Patiesībā šķiet muļķīga ideoloģija, kura tiek ar šo vārdu apzīmēta.
-
Tieši tā.Bērna dvēsele ir izvēlējusies šajā iemiesojumā izciest to,ko izcieš.Man prieks,ka tu sāc to saprast
velti priecājies
-
komentus par karmu uz ezoteriku,dajoš
uz mistikas sadaļu!
-
Tieši tā.Bērna dvēsele ir izvēlējusies šajā iemiesojumā izciest to,ko izcieš.
Šis manuprāt ir sviests.
Es gan ticu tam, ka vecāki ar saviem darbiem, nedarbiem, domām utt veido un ietekmē bērnu likteņus. Un es ticu karmai
-
Karmas teorijai tāpat kā cietumam ir jēga tikai tad, ja vainīgais atzīst vainu vai zina par karmu. Tad no karmas teorijas viedokļa ir jēga mocībām vai sodam. Pretējā gadījumā tā ir tikai apkārtējo ''karmas teorētiķu'' pamuldēšana un no cietuma iznāk rūdīts nelietis, ko apkārtējie maitas ne par ko iespundējuši un tagad pelnījuši nāvi vai vismaz baisu atriebību.
Un kā var mazs bērns kaut ko izpirkt no iepriekšējās nepareizās dzīves? Ta jau maz grēkojis, ja nomirst lāgā nepiedzimis. Kurš te tiek sodīts par grēkiem iepriekšējā dzīvē - vecāki? bērns?
Kā reiz nācies visbiežāk no sliņķiem un draņķiem dzirdēt - man tāda karma. Ja ''tāda karma'', tad nafig cīnīties?
-
Šī nu reiz ir tēma, par kuru, manuprāt, diskutēt bezjēdzīgi. Kas vienam pašsaprotami, tas otram murgs un sviests. Līdz garīgu lietu apzināšanai cilvēks vai nu nonāk pats, kad sāk meklēt, vai - nenonāk. Katram savs.
-
Karmas mācība jau nav vienīgā garīgā lieta kuru apzināt,
ir jau arī citas starp kurām izvēles izdarit... :)
-
Ilgu laiku biju karmas koncepta piekriteja, jo likaas, ka tas ir vieniigais, kas speeja izskaidrot sho pasauli. Bet nu jau kaadus gadus esmu sapratusi, ka s**** tas vien ir. Pashlaik dziivoju taa, kaa veelos - uznjemos atbildiibu par sastraadato un nechikstu, ka karma slikta.
-
O, jā, karma...
Nu i kā es to savu iepriekšējās dzīvēs sajāto karmu varu izlabot? Ja man nav ne jausmas, ko es kādam esmu ieriebusi?
Vajag piemēru? Aber lūdzu.
Man nekas nekrīt no gaisa - viss ir jānopelna ar asiņainu muti. Par ieteikumiem dzīvot vieglāk, izmest visu, kas gadu nav bijis vajadzgs, un brīvi tērēt, jo "nauda ir jātērē, tad nauda atgriežas" man prasās uzvesties lopiski, tikai nesaprotu, - zviegt vai gaudot. Kad desmit gadus valkātā pusziemas jaka beidzot ir izjukusi tā, ka nav aiztaisāma, atļāvos tirgū nopirkt pufaikmēteli par 25 latiem [pēdējā latu rudenī], lētāko, ko atradu, pārējie maksāja no 50 uz augšu. Atļāvos. Pēc nedēļas izjuka zābaki [plānoti vēl divām ziemām]...
Iemācījos par savu darbu paprasīt daudzmaz normālu samaksu - krīze nožmiedza 2/3 no klientiem. Sveiki atpakaļ bedrē.
Vīrs [kura iepriekšējā darbavieta bankrotēja] pēc krietna laika sāka strādāt, nopūtos, ka būs mazliet vieglāk visu vilkt - nedēļu pēc pirmās algas noklājās mašīna. Remonts divu algu apmērā, cita - četru.
Sen esmu iemācījusies no vienas uts ādas uzšūt četrus mētelīšus. Ja vajag, arī zābakus pie viena.
Nu un ko no manis tai karmai īsti vajag? Lai es iemācos apdir@t līdzcilvēkus, piesakos par VID direktoru un nozogu desmit miljonus? Jo nevajag būt tik pieticīgai?
Vai pārdot visu mazumu, ko ir izdevies sastrādāt, ieguldīt naudu bankā "Baltija" "bērnu izglītībai", nodot bērnus bērnunamā un aiziet klosterī? Jo nevajag būt tik savtīgai - gribēt ziemas jaku, kam nepūš cauri? Vienu. Desmit gadu laikā.
Kāda, hren, dvēseļu skola un iepriekšējo dzīves grēku atstrādāšana, ja nav ne zināms, ne nojaušams, kas jāatstrādā?
Buļļa mēsli un acu aizmālēšana pamuļķiem.
-
Oi, Trixīt, Tu kā vienmēr - kā ar mietu atvēzējies, tā gar zemi visi, gan svešie, gan savējie. :rofl: Karmai no Tevis noteikti nevajag neko.
Dažus vārdus pačukstēšu priekšā: dusmas, netaisnības sajūta (lasi - skaudība) utt. Tas, protams, neizslēdz pozitīvo, ko sarežģītā dzīve Tev dod - prasmi no uts ādas mētelīšus uzšūt, būt darbīgai, radošai. Novērtē to. Tu taču nesēdu lupatu kaudzē un nelūdz socpabalstus.
Katrai rundziņai divi gali.
-
Es to saprotu tā, ka, jā - mēs neatceramies, nezinām un nesaprotam, kas, par ko un kāpēc. Jo mūsu laicīgās dzīves operatīvajā atmiņā tas netilpst. Bet dvēsele, lielais cietais disks, tā zina visu un apzinās visas cēloņsakarības, kas, par ko un kāpēc.
Bet par to, cik grūti iet...
Vai atceraties to anekdoti, kur viens džeks sūdzējās, ka pārapdzīvotajā dzīvoklī trobele un miera nav, un sievasmāte... un kas tur vēl... Un kā situācijas risinājums viņam tika ieteikts ieviest tai dzīvoklī kazu, neatceros, uz nedēļu vai cik tur. Un tad, kad termiņš pagāja un kazu no dzīvokļa izvāca, viņš bija pārlaimīgs par to, kāds dzīvoklī brīnišķigs miers!
Viss ir relatīvs. Pustukšs vai puspilns.
Kāpēc es to pieminēju? Jo Dievs, Visums vai Augstākais Spēks (sauc , kā gribi) rīkojas tieši tāpat - ja tu par kaut ko kurni, ka tev ir grūti un sūdīgi, tad piešķir tev "kazu" - kaut ko, kas situāciju vēl pasliktina, lai tev beidzot pielektu, ka pirmīt nemaz tik slikti nebija! Lai iemācītu tevi nespļaut Dievam acīs! Un priecāties un pateikties par to, kas tev dots.
Starp citu, par dāvanām. Dāvanas visi esam dāvinājuši. Kam mums patīk dāvanas dot, mmm? Tam, kurš par tām neviltoti priecājas, vai tam, kurš tās nomet kaktā un vēl kādu nievājošu piezīmi pasaka? Tam otrajam vispār negribas neko dot, bet pirmajam gribas dāvināt vēl, jo pašam prieks, ka cilvēkam prieks, ne tā? Un Tam, Tur Augšā, ir tāpat. Viņš dāvā tam, kas novērtē un pateicas. Veiksmes vai neveiksmes nav gluži kaut kas no mums neatkarīgs, kas tā vienkārši notiek pats no sevis. Tās ir "dāvanas" un "kazas". Mēs tās piesaistām - ar savu rīcību, saviem vārdiem, domām, attieksmi. Vārdi un domas ir materiālas. Mainoties garīgi, mainās situācijas ap mums.
-
Viegli sprediķot pie pilnas bļodas.
-
Kā Tu zini, kāda mana bļoda? :D
Jopcik, Trix. Tev ir labs vīrs, veseli bērni un jūs būvējat māju (nu, cik no foruma tekstiem esmu izlobījusi). Vai tā nav laime?! Par to jūs apskaustu vismaz katrs otrais cilvēks. Es tai skaitā.
-
Zināma taisnība Trix ir! Vispirms vajag pabarot, apmazgāt, izārstēt un tad var sprediķot. Tā starp citu Māte Terēze (no vakardienas svētā) darīja! Nevis gānīja un lādēja visus par viņu sabojātajām karmām, vai zemajām kastām, bet vāca pa ielām un dziedināja CILVĒKUS.
-
Trix, no manaa tornja paaraak koncentreeta uz materiaalaam veertiibaam ... man, man, man!!! Kad "palaidiisi" naudas teemu valjaa, tad buus ok.
Piekriitu Ragainai - dusmas, skaudiiba, iespeejams veel nenoviidiiba ... visu laiku luur kas ir citiem
-
Ja kaads skalji nesuudzas, tas defoltaa budzis ;)
-
Kaut kas tajā karmas būšanā ir, taču lielākoties pasniegts tas tiek tikpat primitīvi, kā evolūcijas teorijas skaidrojums, ka cilvēks radies no pērtiķa un tik burtiski tas tiek arī uztverts. Vismaz par sevi zinu - atsevišķas lietas notiek, tāpēc, ka... Tāpat vienai manai draudzenei atliek tikai par kaut ko paburkšķēt, un skat' - viņa nonākusi apgrieztā situācijā.
Bet varu saprast, piemēram, Trix, jo ir bijis līdzīgi - vai nu nauda tam, vai tam, nu, un kā domu par naudu var atlaist, ja par to, kur to ņemt, nepārtraukti jādomā?
-
Bet varu saprast, piemēram, Trix, jo ir bijis līdzīgi - vai nu nauda tam, vai tam, nu, un kā domu par naudu var atlaist, ja par to, kur to ņemt, nepārtraukti jādomā?
nu bet darbs tachu ir, naudas arii sanjem. Dziivot ir kur, eest ir ko, visi veseli. Nu ko veel cilveekam vajag?? Taa skrieshana peec vairaak, vairaak arii rada to, ka visu laiku truukst. Manas domas, nepretendeeju uz patiesiibu
-
nerzinu,vai ir vērts šeit par to runāt,bet tieši tā jau izpaužas karmas likums,ka katram jāatbild par to ko nopelnījis iepriekšējās dzīvēs.Jūs šeit domājat,ka vainīgi ir visi citi-nabadzīga bērnība,koka mantiņas,bargs vectēvs,dzērājs tēvs,.Bet tā nav.Pats vien ir ļooooti vainīgs.Variet man neticēt,bet pamēģiniet iedziļināties tajā,ko teicu.
Nu ja, pozicionējums Es un jūs-visi pārējie jau vien norāda, ka piestrādāts pie smadzeņskalošanas. Kurās sieviešnodarbībās tad pabiji?
Tak tici, kam gribi, bet kāpēc tev un līdzīgiem ir uzmācīga vēlme pārliecināt citus? Un, ja cits tavu ideju (kas faktiski pat nav tava) nepieņem, tad uzskatāms par mazāk izglītotu garīgi?
-
Nu, var jau kļūt par lielākiem indiešiem kā paši indieši :)
un lēkāt līdzi visām pasaules reliģijām, pasaules uzskatiem.
Bet nu, ko sēsi, to pļausi un enerģijas nezūdamibas likums ļaus izaugt zaļā zālītē...
...un šeit seko stāsts par to,
ka atnāca govs, to zāli apēda, kāds brīnījās kā Tu esi pārvērties... ;)
Tāda lūk, Karrrma... :)
-
Sorry par nelielu atkāpi no karmiskām lietām, vienk.acī iekrita Trix citētā ideja par "nauda ir jātērē, tad nauda atgriežas". Tas bija pirms gada, pusotra, kad eksperimentēju ar pozitīvās domāšanas figņu. Iebraucu auzās uz trim mēnešiem, jo domāt ta vajadzēja, ka man ir , ir un ir. Tas rezultējās ar vienu riktīgu mīnusu bankas kontā :)) Gaidu joprojām, kad tad atgriezīsies :rofl:
-
eksperimentēju ar pozitīvās domāšanas figņu. Iebraucu auzās uz trim mēnešiem, jo domāt ta vajadzēja, ka man ir , ir un ir. Tas rezultējās ar vienu riktīgu mīnusu bankas kontā :))
Nu pieņem, ka tev tā lieta nestrādā ... vai arī tev to nevajag. Redz kāds intereses pēc nopērk loterijas biļeti un vinnē ļimonu. Kāds visu mūžu pērk un rēķina laimīgās kombinācijas un nekā.
Es uzskatu ka katram ir tas kas vajadzīgs. Ja man kkā nav ... nu tad man to nevaig ;)
-
Nevar "strādāt" lieta, kas pati par sevi ir figņa. Es esmu reāliste, kam reiz sagrīļojās pasaules uztvere, kam negadās. Atjēdzos laikus, par laimi.
Nejaušības gan mēdz būt, bet tām nav nekāda sakara ar karmām.
-
Kas tev teica, ka pozitīvā domāšana ir figņa?? Ā, tev nestrādā ... citiem strādā :)
-
Pati par sevi tā ir figņa. Atšķirīgas ir mūsu ticības pakāpes tai.
-
Bet varbūt mūsu izpratne par to,kas ir pozitīva domāšana.
-
Vot pozitívie domátáji un karmpiekritéji kretiné konkréti. Cúká dzívi sev un apkártéjiem. Savas bailes, problémas un tarakánus izliekas neredzam. Tipa viss ir, viss ir labi...
Tikai ne nu tarakáni pazúd, ne tás pa'sas naudas k'lúst vairák (kur nu vél ja pa to starpu tie'sám darbu nomaina un sák biku vairák sanjemt - tad ticíba vél trakák samaitá)... No tá, ka problémas neredz un nerisina, pa'sas par sevi atrisinás tikai da'zas. Var plúst pa dzívi ká sú** pa upi vai var stúrét laivu - katra pa'sa izvéle. Bet tie plúdéji, imo, ir lúzeri, kam pa'siem nav spéka dzívot
-
Skat iepriekšējo komentāru. :)
-
Un ar ko tad mana un Trixa definīcija būtiski atšķiras no pašu tarakānu apsēsto pseido pozitīvistu?
-
Bet varbūt mūsu izpratne par to,kas ir pozitīva domāšana.
Varbūt, un kāda ir tavējā?
-
Nav mans nolūks uzbāzties kādam ar savu viedokli, bet ja jautā, tad varu par sevi teikt tā - katra sarežģītā situācija vai attiecības ar cilvēkiem ir mācībstunda, kas parāda manas vājās un stiprās puses. Līdz ar sapratni man ir dota iespēja mainīt - attieksmi, notikumu gaitu utt, izdarīt izvēli.
Tāds ir mans pozitīvisms. Tas noteikti neattiecas uz: "man ir", ja man nav. Tur ir meli jau pašā sākumā.
-
Kaut kā atgādināja viena mana kolēģa iemīļoto teicienu/anekdoti - "štruntīga tā grupa "The Beatles"- kaimiņu Ješka man uzdziedāja, man nepatika" ;)
Kā es jau iepriekš teicu - nav jēgas par to runāt. Ceļu pieveic ejošais; sadzird tas, kurš ieklausās. Jebkādi centieni "reālistam" ko ieskaidrot no malas lemti tādai pašai neveiksmei kā moralizēšana alkoholiķim. Atbildes rod tas, kas sāk tās meklēt - pats.
-
Tad sanāk, ka “reālistam“ karmas nav? :)
Tā ir vien izredzētajiem karmas meklētājiem? ;)
-
Ir. Tikai reālistam par to nav ne jausmas.
-
Ja pieņem teorētiski, ka esmu “reālists“, tad man laikam laba tā karma,
nav par ko sūdzēties...
Iepriekšējās dzīvēs nav sabojāta :), a kā gan šajā pēkšņi tāda nekarma radusies???,
vottt i nesaprotu, kur Karma skatās? ;)
-
Drīzāk ar alkoholiķi būtu salīdzināms nevis realists, bet tāds pozitīvists - viss viņam cukurvates rozā migliņā un pašam par to prieks.
Būtībā tas ir jautājums par to, kā mēs katrs uztveram realitāti - tādu, kāda tā ir, vai sagrozītu, lai liktu sev justies labāk. it kā jau nav ne vainas, bet cik ilgi tā var?
-
IMO, nomade precīzi saka. Clv visu laiku under influence...
Sliktas vielas vismaz periodiski mēdz iziet no organisma. Atpestīt no brainwashinga un "cukurvates skatījuma" kudī grūtāk un i nafig. Bet IMO arī vājība, atkarība.
-
pozitiivaa domaashana nav cukurvate. Sevi ir baigi jaapalauzj un reizeem arii jaapiespiezj domaat citaadi.
nu lielaakaa dalja zin manu situaaciju .... es tieshaam uzskatu, ka domaajot visu laiku "mees/es/vinsh to suudu uzvarees, viss buus labi, nekas nenotiks" nostraadaaja! Plus veel noteikti cilveeku atbalsts, kuri arii tic (domaa pozitiivi, ka viss buus labi). Plus tas, ka shii situaacija piespieda MANI paskatiities uz savu dziivi no cita skatu punkta ... uz to kaa dziivoju agraak, kaadas bija manas veelmes/vajadziibas. Un tad kad tu taa seedi sagrauts un liekas, ka vsjo ir pipec, tad tu taa saac domaat par visu. Es reaali spiedu sevi "palaist valjaa" muuzjiigo gaushanos, ka man nekaa nav, ka mana dziive ir sliktaaka nekaa citiem, ka man nav tik daudz naudas kaa es gribeetu, tagad nav mashiinas, nav liela dziivoklja utt utjp. Veel tagad straadaaju pie ... neskaud, neliekuljo, nedari otram paari, neatriebies.
Kaa es teicu ... ir kur dziivot, ir ko eest, visi veseli, straadaa un maacaas. ko veel?? Taa besiishanaas mantas peec (neviens shajaa teemaa nepiemin, ka gariigi kaut kas nav ok, visas runas ap naudu un mantu) saeed pashu.
es veel sho to shad tad paklausos un kas man ir "pielipis" un ko es tieshaam ikdienaa atceros ... tev nav visas probleemas jaarisina un par visaam domaam, kuras tev ienaak praataa jaadomaa, ir cits, kuram uz tevi ir plaans un kursh tavaa vietaa dariis taa kaa tev buus labaak.
Var plúst pa dzívi ká sú** pa upi vai var stúrét laivu - katra pa'sa izvéle.
shis mani sasmiidinaaja, jo cik gan naivi ir domaat, ka savas dziives laivu stuuree pats :)
-
Vakar es uzrakstīju, bet neieliku. Noklusēju. Bet šodien gan ielikšu. Jo "Taa besiishanaas mantas peec " būtu viena ziemas jaka desmit gados? Nuja, varēju staigāt vasaras vējjakā un kādu džemperīti pavilkt apakšā. "Taa skrieshana peec vairaak, vairaak" ir bikses par 5 centiem no humpalām vai prieks, ja kāds atdod to, ko pašam nevajag? Dižā manta ir elektrības rēķina apmaksa? Bērnu barošana bērnudārzā? Daudzpadsmit gadus veca mašīna [sabiedriskais izmaksā tikpat vai vairāk]? Saprotu jau, ka katrs spriež pēc sevis - un vairākums tomēr ēd kūkas, ja nav maizes, bet "nav, ko vilkt mugurā" lielākajai daļai īstenībā ir "negribas vilkt aizpērno jaciņu, jo apnikusi", tikai pēc tiem "nav naudas [negribas atteikties no friziera un kosmētikas]" un "nav ko vilkt mugurā [jo viss skapī ir nemoderns]" spriež par visiem. Un kaut kā sitiens zem jostasvietas sanāk.
Zin, kāpēc es "būvēju māju"? Nekurienē, krievu, pusbomžu un dzērāju pusapdzīvotos dārziņos, kur rudeņos siro zagļu bandas, pārsvarā no tā, ko var samangot no citiem kā būvmateriālu pārpalikumus? Nelegāli, jo solījies arhitekts uzmeta, bet cīnīties tālāk man pagaidām nav ne spēka, ne naudas.
Jo tas ir daudz lētāk, nekā īrēt dzīvokli pilsētā [pat ne Rīgā], kur jebkādu finanšu problēmu gadījumā es palieku uz ielas. Te es varu nomaksāt gadā tik, cik īrēts dzīvoklis maksā pusmēnesī. Iebūvēt to, kas dabūts. Vai neiebūvēt neko. Lai arī te man ziemā jārokas 100 m līdz "centrālajai ielai vienas mašīnas platumā" [un vēl jautājums, vai tā būs iztīrīta].
Ēst ir ko? Ir. Jo neatodu parādus, lai gan vajadzētu. Un ir vasara ar zāli.
Labs vīrs? Pieņemsism, ka ir. Paklusēšu pēc labākajiem padomiem forumā un sieviešu žurnālos.
Ak skaudība? Valdības sileslāču miljoni man ir pie kājas. Bet tas, ka tie ir no maniem nodokļiem sazagti [ko man nepietiek zināšanu un nekaunības nokrāpt] un tas man nepatīk - tā būtu tā skaudība un nenovīdība?
Visi veseli? Kaut nu tā būtu. Roku un kāju esamība ne vienmēr nozīmē veselību.
Var jau bakstīt acīs, ka "bet es, bet man, kā slimība mainīja vērtību izpratni" bla bla bla. Tā slimība pati uzsūcās? Kad pēkšņi pārstāji domāt un rēķināt, ko bērniem bāzt mutē un ko vilkt mugurā, ko maksāt par elektrību un pārējiem komunālajiem pakalpojumiem [tas tāds sīkums, paši samaksāsies, var arī nemaksāt, tā tak nicinātā manta]? Vai tomēr pēc pamatīgiem rēķiniem medicīnas iestādēm un bariņa atbalsta personāla? Un tās pašas nicinātās naudas izdošanas - jo bija, ko izdot?
Protams, pateikties par to, ka katra cenšanās pakāpties augšup no sūdu bedres rada atkritienu atpakaļ par vismaz diviem pakāpieniem, un meditēt Latvijas ziemā plikai zem egles es vēl neesmu iemācījusies. Laikam garīguma par maz.
Nuja, karma tāda.
-
OK, straume ir, bet tā jāņem vērā stūrējot. Jā, ir lietas, ko nepietiek spēka vai gribas vai vnk pieejas tiesību mainīt. Tikai nevajag, ka nestūrēdams tiktu tālāk un taisnāk - reti gadījumi.
Velšana uz karmu/Dievu/jebko citu ir figņa, lai būtu vieglāk, kad iemeslu nevar atrast(vai kad vajag iemeslu/attaisnojumu neko nedarīt, jo patiesībā tiešām negribas/nevajag, tikai kauns atzīties pat sev kur nu citiem), jo ... Vrb tā vnk nav ;) Vrb savs svarīgums pasaules kontekstā vnk ir pārspīlēts?
12 soļiem ar visu reliģiozitāti laba figņa:
PIEŅEMT TO, KO ES NESPĒJU MAINĪT,
DROSMI MAINĪT TO, KO SPĒJU
UN GUDRĪBU ATŠĶIRT VIENU NO OTRA!
[/size][/color]
-
Nē, nē, tas noteikti ir kāds cits, kas liek studēt to, kas nepatīk; liek apprecēt to, kas nepatīk; liek pievērsties atkarībām utt, utt, utt. Noteikti kāds cits visu to organizē ar kādu lielu nolūku ..... nu ja :facepalm:
-
Un kur tad tā robeža, kad sēdēt rokas klēpī salikušam un paļauties uz kāda plānu
vai rīkoties pašam?
Man attiecībā uz tuvinieku veselību tieši pretēji - ja nebūtu
aktīvi rīkojusies darbinot visas iespējamās sviras, cilvēks jau būtu tai saulē.
Un naudai bija pietiekoši liela loma konkrētajā situācijā.
Domāju, nekad sev nepiedotu, ja būtu sēdējusi pozitīvi domādama rokas klēpī salikusi
gaidot, ko nu kāds tur augšā...
-
Un jā, iz citas sērijas. Gribas sapņu princi noprecēt?
Gan jau tas cits ar savu plānu atsūtīs? Really? Kamēr sēdēšu mājās un šo gaidīšu? Jā, jā kkur 1 santehniķis no miljona vrb ir princis ar hobiju, bet vairums zagļi, pretekļi un imbecili, kas tomēr ir jāizsauc. Santehnikas problēmām ir tendence kļūt lielākam, bet nekad vēl tās man nav atrisinājušās pašas no sevis - laikam karma tāda? Tad kad jums santehnikā būs caurums, pa kuru kkas tek tur, kur nevajag, sēdiet un daudzie to ar lielo plānu, ja? Santehniķi nemeklējat? :D .
Un tā karmas fane sēž un gaida un gaida līdz gadiem 50 un tad izsecina, ka nebija lemts :D karma tāda...
Da būtu kaut netā sludekli ielikusi, ka vīrieti grib, ne?
Kādam smaga slimība no nekā nedarīšanas pārgājusi? OK, domājiet labas domas un paŗstājiet aizņemt rindas pie ārstiem, ja? Lai paliek reālistiem :D
-
Trixi prasaas sapurinaat... kkur sheemaa ir feilers... (huggybear) (zinu, ka taada te nav)
-
:big_hug:
Prasmi "kko pieprogrammēt" pilnīgi noteikti var pārdot ;)
-
Kur tad diskusijas aizsācēja Petronella? ;)
-
Aizgāja uz saviem kursiem?
Vai kko paspoguļot?
Arī par to pustukšo/puspilno glāzi... Klasisks hīts. Vajagot redzēt pus pilnu - būšot vieglāk. Maybe. Vēl vieglāk vrb i tukšu redzēt par pilnu. Īstermiņā.
Ilgtermiņā vrb tomēr redzēt, ka ir tikai puse un mēģināt piepildīt? Tas IMO ir vienīgais veids, kā vrb kādreiz tā glāze tiešām varētu būt pilna (reāli nevis iztēloti pilna), OK vai gandrīz pilna.
Prasts lūzerisms, nemēģināt reāli piepildīt. Un jā, entuziastiski tajā vilkt iekšā citus.
-
Gribēju arī vakar uzrakstīt, ka viena lieta nauda tam, ko gribas, cita, ja nepietiek tam, ko vajag izdzīvošanai, un te nav runa, ka vairāk vajag, tāpēc, ka vairāk gribas. No plika gaisa izdzīvot nevar. Un, ja visu laiku jādomā, kā sakasīt izdzīvošanai, kādas vēl pozitīvās domas! Kā vienā amerikāņu filmā teica: tanka degvielas sūknis ir caurs, vienalga, cik pozitīvi es domātu.
-
Nu bĕdu ieleja...
Ir liela starpība, vai, skatoties uz to glāzi, tu nospried - tā ir jau pa pusei pilna, es to pieliešu līdz augśai, es to varu, vai- tā ir pustukśa, paliks tikai tukšāka, neko es tur nevaru līdzēt, lai kā es censtos, vienalga nekas nesanāks, man vispār nekas neizdodas, utt., utt.....
Domas ir materiālas. Vārdi ir materiāli. Nevajag ar tiem mētāties. Mēdz piepildīties.
-
Kvadra, tad vispār nav laika ne par ko domāt.
-
Kad - tad? Nekad nav laika domāt? Padomăt - ak, es neveiksminieks un mazais nabadziņš! - laika pietiek, bet - es varu un daru! - nepietiek?
-
Tajaa vaaveres ritenii ir jaaatrod laiks apstaaties un paskatiities no malas... peroties pa taam naatreem jeega neradiisies...
-
Starp citu, manu 'karmas ziedu laikaa' dziivoju vienaa stresaa, jo lai kaa arii centos 'izlabot savas pagaatnes kljuudas', buut uzmanigai, tolerantai, jaukai, pozitiivai utt., nekas labs manaa dziivee nenotika. Tieshi preteeji - nonaacu liidz depresijai, jo likaas, ka visi mani puulinji kakjim zem astes, ka esmu bijis, aciimredzot, kaut kaads monstrs iepriekshejaa dziivee. Ai, sviests! Viss shitas murgs beidzaas, kad apjeedzu 'piekaast karmu' - dariishu, kaa veelos. Pat, ja naakamajaa dziivee atdzimshu par slieku. Man ir savs moraalais kodex, peec kura vados. Un nevajag nevienu, kursh man noteiks, kaa domaat un riikoties. :)
-
Kad - tad? Nekad nav laika domāt? Padomăt - ak, es neveiksminieks un mazais nabadziņš! - laika pietiek, bet - es varu un daru! - nepietiek?
Man šķiet, viss vienā ķīselī sakults. :)
Neīdēt un negausties, bet rīkoties jau var arī bez karmas piesaukšanas.
Bet - kamēr horizontālais līmenis (pamats zem kājām) nebūs nodrošināts,
fig par vertikālēm domāsi, ja vien neesi Māte Terēze... :)
-
Starp citu, manu 'karmas ziedu laikaa' dziivoju vienaa stresaa, jo lai kaa arii centos 'izlabot savas pagaatnes kljuudas', buut uzmanigai, tolerantai, jaukai, pozitiivai utt., nekas labs manaa dziivee nenotika.
Nu kā var nedzīvot vienā stresā, mēģinot izlikties par to, kas neesi?
Man jau arī šķiet,ka tie pārspīlētie pozitīvisti izliekas un viņiem visu laiku vajag no malas to atbalstu, ka viņi dara pareizi, ka tas ir baigi labi utt, jo pašiem savās acīs vērtības naF.
Un kas no tiem "pozitīvajiem ļautiņiem" sāk nākt ārā pret tiem kas nepiekrīt un tādus tukšus centienus neatbalsta :D
-
pozitiivaa domaashana nav cukurvate. Sevi ir baigi jaapalauzj un reizeem arii jaapiespiezj domaat citaadi.
nu lielaakaa dalja zin manu situaaciju .... es tieshaam uzskatu, ka domaajot visu laiku "mees/es/vinsh to suudu uzvarees, viss buus labi, nekas nenotiks" nostraadaaja! Plus veel noteikti cilveeku atbalsts, kuri arii tic (domaa pozitiivi, ka viss buus labi). Plus tas, ka shii situaacija piespieda MANI paskatiities uz savu dziivi no cita skatu punkta ... uz to kaa dziivoju agraak, kaadas bija manas veelmes/vajadziibas. Un tad kad tu taa seedi sagrauts un liekas, ka vsjo ir pipec, tad tu taa saac domaat par visu. Es reaali spiedu sevi "palaist valjaa" muuzjiigo gaushanos, ka man nekaa nav, ka mana dziive ir sliktaaka nekaa citiem, ka man nav tik daudz naudas kaa es gribeetu, tagad nav mashiinas, nav liela dziivoklja utt utjp. Veel tagad straadaaju pie ... neskaud, neliekuljo, nedari otram paari, neatriebies.
Kaa es teicu ... ir kur dziivot, ir ko eest, visi veseli, straadaa un maacaas. ko veel?? Taa besiishanaas mantas peec (neviens shajaa teemaa nepiemin, ka gariigi kaut kas nav ok, visas runas ap naudu un mantu) saeed pashu.
es veel sho to shad tad paklausos un kas man ir "pielipis" un ko es tieshaam ikdienaa atceros ... tev nav visas probleemas jaarisina un par visaam domaam, kuras tev ienaak praataa jaadomaa, ir cits, kuram uz tevi ir plaans un kursh tavaa vietaa dariis taa kaa tev buus labaak.
shis mani sasmiidinaaja, jo cik gan naivi ir domaat, ka savas dziives laivu stuuree pats :)
Bet kam tad pozitīvi domāt, "labot" raksturu, ja reiz izrādās, ka tāpat dzīves laivu stūrē kāds cits, kuram ir savs plāns? Es te saredzu pretrunu.
Bet vispār man īpaši nav, ko teikt, jo dzīve apmetusi tādu kūleni, ka maz neliekas. Un neba es sevi varēju uzskatīt par tādu šausmoni, lai karma mani tā sodītu. Ok, varbūt iepriekšējā dzīvē nenormālus sūdus vārīju, bet kāda tam nozīme, ja šajā dzīvē es to neesmu apzinājusies, vienkārši dzīvojusi pēc sirdsapziņas. Ko man tagad mācīties? Ko es varu labot? Aiz matiem jau dajebko var pievilkt, bet vai tā būs patiesā atbilde vai iemesls? Ha.
Tā ka man atbildes nav.
-
Šis nu laikam ir tas jautājums, kur pārliecināšanas procents būs tuvu nullei. Abām pusēm. Taupiet enerģiju :go_go: Vājais posms - uzspēlētie pozitīvisti :coffee:
-
Story. Sen, jaunībā, bija paziņa, tāda ballīšu meitene.
Aizrāvās ar viskautko garīgu sevi pilnveidojot.
Kādā pārtijā nav māksloti pozitīvā - dzīve the best un izrādās,
lūdzot augstāko parūpēties, jo draudot izlikšana no dzīvesvietas. Bēdīgi.
Vēl pēc laika nejauši satiekot beibe starā - augstākais uzklausījis un no problem!,
māte esot dabūjusi papilddarbus divās vietās par apkopēju. Viss pozitīvi atrisinājies,
doma materializējusies, garīgās prakses apstiprinājušās, var turpināt plivināties,
ballīte var turpināties...
Kamēr māte dzīva, vai sameklēts cits aizvietotājs...
-
Tajaa vaaveres ritenii ir jaaatrod laiks apstaaties un paskatiities no malas... peroties pa taam naatreem jeega neradiisies...
Ja Tu vāveres ritenī pārstāj skriet, tad nokrīti un tas ritenis tevi kūļā uz riņķi... Vēlme neapstāties ir saprotama.
Vsp saprotu Trixi, kgan man situācija cita.
-
Savulaik ar lasījos viskautko...
Neatceros vairs kur (vecajā derībā?) bija texts par to, ka
nabadzīgie esot netikumīgāki par bagātajiem, jo visu laiku domājot par naudu,
kas ir maziski.
Varu vien piekrist, tā tas ir... ;)
-
Ja Tu vāveres ritenī pārstāj skriet, tad nokrīti un tas ritenis tevi kūļā uz riņķi... Vēlme neapstāties ir saprotama.
Vsp saprotu Trixi, kgan man situācija cita.
Apstaaties... uz mirkli... nevis paarstaat...
Esot iekshaa, neredz visu laukumu...
-
Man šķiet, viss vienā ķīselī sakults. :)
Neīdēt un negausties, bet rīkoties jau var arī bez karmas piesaukšanas.
Bet - kamēr horizontālais līmenis (pamats zem kājām) nebūs nodrošināts,
fig par vertikālēm domāsi, ja vien neesi Māte Terēze... :)
Man pat šķiet, ka kaut kur šajā forumā tas aņuks jau ticis pieminēts, bet atkārtošos vēlreiz. Faktiski ne aņuks pat, bet fābula drīzāk.
Brauc nomiegojies onka agrā pirmdienas rītā tramvajā uz darbu, stangu aptvēris, un domā garo domu: kāda man suņa dzīve - sieva sterva, darbs riebīgs, priekšnieks maita, alga niecīga, naudas nav utt., utt... Sēž sargeņģelis uz pleca un pieraksta blociņā - tā, sieva sterva, darbs riebīgs, priekšnieks maita, alga niecīga, naudas nav... Vot nesaprotu, priekš kam viņam šito vajag?! Nu bet, ja reiz vajag, tad vajag...
Ko es visu laiku pūlos pateikt... Vārdi un domas nav nodalītas no realitātes, tās formē mūsu realitāti. Un tā horizontāle, tas pamats zem kājām, nevar nodrošināties, ja tu pats nemitīgi "pasūti" sev visas iespējamās nebūšanas un neveiksmes. Vārdi un domas ir primāri - visu laiku atkārtojot, ka naudas nav, nav, nav, ir pilnīgi veltīgi cerēt, ka tā jel kad varētu rasties klāt - sargeņģelis ir pierakstījis, un viņš gādās par izpildi. ;) Pozitīvas domas nav luksuss, kam pievērsties aiz labas dzīves, kad nekā cita vairs nav ko darīt, tas ir, rupji sakot, līdzeklis un instruments, kā ietekmēt savu realitāti pozitīvā virzienā. Tieši - ietekmēt realitāti, nevis aizmālēt sev acis, lai s*ds pēc vaska izskatītos.
Es tiešām nezinu, kā izteikties vēl skaidrāk.
-
Nu jau vēl lielākā putrā - parādās jau sargenģelis :), ne vairs karma...
Pēkšņi austrumi ar rietumiem sakrustojas. Un “pozitivs“ tam visam pa vidu...
Bet ja kādam no tā kāds labums vairojas un dzīve kļūst vieglāka, lai nu būtu.
Vien nepamet sajūta, ka viss vienā čupā, kārtības nekādas un tiek cerēts,
ka “visi svētie“ visu atrisinās... ;)
-
Pēc karmistu teorijas vislabākie cilvēki iepriekšējās dzīvēs bijuši tie, kuri šajā piedzimst miljardieru ģimenēs - laimīgs var plivināties visu mūžu un domāt tikai pozitīvi, draiskoties pa ballītēm. Vai idioti, kam galvā vispār nekādas domas - ne ar mīnusu, ne ar plusu. Un - zladāc! - nakamajā dzīvē esi atkal bērnu triekas ķerts nabagmājas iemītnieks.
Nē, es tai karmas padarīšanā neko vairāk kā dižus caurumus neredzu vis.
-
Nē, nu var jau ignorēt likumsakarības un darīt šķērsām, tikai tad nav ko brīnīties, ka iet kā pa celmiem. Bet tā ir katra brīva izvēle.
No manis viss.
-
Ir tādi vienkārši teicieni latviešiem -"dots devējam atdodas", "ko sēsi, to pļausi", tautas dziesmas desmitiem "ne sunīti kāju spēru ...utt" -un nekādas karmas
-
Ir tādi vienkārši teicieni latviešiem -"dots devējam atdodas", "ko sēsi, to pļausi", tautas dziesmas desmitiem "ne sunīti kāju spēru ...utt" -un nekādas karmas
"ko sēsi, to pļausi" - tā jau tā pati karma vien ir:) Un latvieši bija (ceru, ka arī ir) gudra tauta.
-
Ir tādi vienkārši teicieni latviešiem -"dots devējam atdodas", "ko sēsi, to pļausi", tautas dziesmas desmitiem "ne sunīti kāju spēru ...utt" -un nekādas karmas
Tautasdziesmas... Karma - tas skan smalkāk!
-
saukt lietas smalkākos vārdos, nekā tās ir īstenībā - arī ir bēgšana no realitātes, manuprāt! :)
aņuks:
- Dakter, es esmu gejs!
- Vai jūs esat aktieris?
- Nē.
- Varbūt mākslinieks?
- Nē.
- Tad kultūras darbinieks?
- Nē taču! Es esmu atslēdznieks!
- Atvainojiet, tad jūs neesat gejs, bet gan visparastākais pederasts.
(c) ASS
-
Kvadra, varu ieteikt pārmaiņus pēc izmēģināt un pievērsties tam, ko sauc par kritisko domāšanu. Sāksi pati vērtēt, analizēt un domāt, nevis atreferēt no amurikāņiem pārņemtas komercializētas idejas.
-
Kvadra, varu ieteikt pārmaiņus pēc izmēģināt un pievērsties tam, ko sauc par kritisko domāšanu. Sāksi pati vērtēt, analizēt un domāt, nevis atreferēt no amurikāņiem pārņemtas komercializētas idejas.
Kāds konkrēts uzbrauciens!
Patiesība, kā vienmēr, būs kaut kur pa vidu, un nav svarīgi, vai to sauc par karmu, likteni, grēkiem septītajā paaudzē vai citādi.
-
Nu vo, vainīgais atrasts - liktenis sliktenis ;), vismaz latviski. :)
-
Ziniet, kas mani visvairāk pārsteidza? Agresivitāte no tiem autoriem, kas pilnībā paši nosaka savu likteni. ;)
-
Kāds konkrēts uzbrauciens!
Patiesība, kā vienmēr, būs kaut kur pa vidu, un nav svarīgi, vai to sauc par karmu, likteni, grēkiem septītajā paaudzē vai citādi.
Man gan šķiet pēc parasta, draudzīga ieteikuma. Re ku pievienoju :)), lai tā arī var 100% saprast.
-
Ziniet, kas mani visvairāk pārsteidza? Agresivitāte no tiem autoriem, kas pilnībā paši nosaka savu likteni. ;)
Par kuru autoru Tu konkrēti runā? Vispārināt nav smuki. Ja par mani, tad vēlreiz pārlasīju, lai, diespas, kādam nebūtu nesmukumus sarunājusi jeb aizskārusi. Domāju, ka man ir sanācis tīri zolīdi.
Tad jau es, piemēram, varētu sākt šūmēties par salīdzinājumu ar alkoholiķi. Tas tā pa smuko bija, ja?
-
ja nu kas, tad arī tagad - :saule:
-
Par alkoholiķi nesapratu, bet šķiet, ka diskusija ir aizgājusi sēņot. :)
-
Par kuru autoru Tu konkrēti runā? Vispārināt nav smuki. Ja par mani, tad vēlreiz pārlasīju, lai, diespas, kādam nebūtu nesmukumus sarunājusi jeb aizskārusi. Domāju, ka man ir sanācis tīri zolīdi.
Tad jau es, piemēram, varētu sākt šūmēties par salīdzinājumu ar alkoholiķi. Tas tā pa smuko bija, ja?
Nu ko, pārlasām vēlreiz. Mans teksts skanēja:
Kā es jau iepriekš teicu - nav jēgas par to runāt. Ceļu pieveic ejošais; sadzird tas, kurš ieklausās. Jebkādi centieni "reālistam" ko ieskaidrot no malas lemti tādai pašai neveiksmei kā moralizēšana alkoholiķim. Atbildes rod tas, kas sāk tās meklēt - pats.
Pasvītrojums mans. Salīdzinājums lietots bezcerīgas nodarbes apzīmēšanai. Nevienu personu neesmu nedz nosaukusi, nedz salīdzinājusi ar alkoholiķi.
Lasām tālāk.
Kvadra, varu ieteikt pārmaiņus pēc izmēģināt un pievērsties tam, ko sauc par kritisko domāšanu. Sāksi pati vērtēt, analizēt un domāt, nevis atreferēt no amurikāņiem pārņemtas komercializētas idejas.
Pasvītrojums mans. Tātad es - tieku uzrunāta! - līdz šim nevērtēju, neanalizēju un nedomāju? Tikai "pārmaiņas pēc" man tas būtu jāsāk darīt?
Ja tas ir "parasts draudzīgs ieteikums", tad es Nomadei arī "draudzīgi iesaku" turpmāk "pārmaiņas pēc" piedomāt pie savu "ieteikumu" formulējumiem, lai tie neizklausītos pēc agresīviem uzbraucieniem.
-
Nevajag jaukt dusmas ar gaušanos. Grūtās situācijās niknums palīdz. Nu nav labi tā, bet tā ir. Tas dzen uz priekšu un neļauj iegrimt sevis žēlošanā.
-
Vispār plašā emociju gamma gan jau kam domāta, nevar tak vislaik priecāties,
skumjām un melanholijai arī savs šarms...
un reizēm padusmoties un jā, savureiz arī pažēloties, ja kas ne tā...
Tā tīri cilvēcīgi. Es kaut kā nemāku (vai drīzāk negribu) visu vienvienīgā pozitīvā robotā
ar mākslotu smaidu. Emocijas jau nekur nepazūd, tiek vienīgi slāpētas ilgtermiņā
radot problēmas.
-
Teksts par reālistu un alkoholiķi bija reakcija uz ko - zilu gaisu? Vai tomēr uz konkrētu komentāru, kurā es pati sevi nodēvēju par reālistu? Tas taču pat bērnam skaidrs, ka ne jau kādus abstraktus reālistus salīdzināji.
Tas tā..., ja gribam būt precīzi.
-
Ziniet, kas mani visvairāk pārsteidza? Agresivitāte no tiem autoriem, kas pilnībā paši nosaka savu likteni. ;)
Uzbrukums esot vislabākā aizsardzība. Šajā gadījumā pašaizsardzība. Nedomāju, ka kāds īpaši satraucas par to, ka kāds cits savu dzīvi pakārto karmas likumiem. Satraukums ir par to, ka pašam liek pakārtot dzīvi karmas likumiem. Vispirms pieklājība liek noskaidrot kā cilvēks pa dzīvi kuļas, un tajā retajā reizē kad politkorektu standartfrāžu vietā saņem mazu, bet patiesu izklāstu, tad mēdz piesaukt visvareno karmu. Nu neder tā kristāla karma katrai kājai. Kādai ķirbis ir tikai ķirbis, bet balle tāls sapnis.
-
.. Sēž sargeņģelis uz pleca un pieraksta blociņā....
Sēž cilvēks un domā - re, cik man forši -dzīvesvieta upes krastā, veselība laba, paēdis esmu..A sargeņģelis tā arī pieraksta: Šitam visa kā gana un viss ir ok! Ja jau viss labi, es te neesmu vajadzīgs.
Tas jau nekas, ka mājvieta upes krastā ir patilte, paēdis no atkritumu tvertnes, bet amputētā kāja, dēļ kā zaudēja darbu, vairs netraucē.
Viņš pozitīvais domātājs un domā tikai labas domas. Nafig tās ikdienas negācijas?!
Toties tas džeks, kurš pālī avāriju uztaisīja, dēļ kuras arī veselības problēmas sākās, turpina uzdzīvot. Šo par krietnu žūksni atmāzēja advokāts. A ko? Viņam karma ta laba!
:sarcasm:
-
Tieši tā.Bērna dvēsele ir izvēlējusies šajā iemiesojumā izciest to,ko izcieš.Man prieks,ka tu sāc to saprast
Es laikam biju tā, kas pašā sākumā saniknojās par šādām Petronellas frāzēm. Tālāk jau bija parasta saruna, ko es pat palaidu garām :)
-
Man kolēģis, kurš bijis Indijā stāstīja, ka ar to karmas būšanu skarbi.
Katru dienu pie viesnīcas kluknējis pusbadains sīcis ar kleinu kājeli, kad gribējuši sīci
pabarot, vietējais gids kategoriski pret - nedrīkstot, citādi sīkais karmu neatstrādāšot,
nekāds labais darbs tas nebūšot...
-
Indijā tā ir organiska reliģijas sastāvdaļa. Pamatā jau tas pats zelta princips, kas kristietībā - nedari citam to, ko nevēlies sev, tikai attiecināts tiek ne tikai uz pašreizējo dzīvi. Vārdu sakot - tie paši vēži citā kulītē. Starp citu, kādreiz esmu prātuļojusi par to, ka karma pietiekami labi iekļaujas arī kristietības kontekstā, ja mūsu pasauli uzskata par šķīstītavu.
Bet viena lieta, ka kāds pārliecināts par savu karmu, pavisam cita - lasīt sprediķus par to citiem, jo parasti tas tiešām ir tikai pliks frāžu savārstījums bez saistības ar reālo dzīvi.
-
Vai tad nav tā, ka, lai to karmu uzlabotu, līdz saknei jārokas un Gangā jāpeldas?,
vai var arī tā - bišķi pajogošu, paveģetārēšu, smaržkociņus pakvēpināšu...,
ka tik tā vēl vairāk nesabojā... :(
-
Domāju, ka viņi vnk stoiciski dzīvo savu dzīvi, jo attiecīgā šīsdzīves kasta taču nopelnīta iepriekšējā dzīvē - visi to tā saprot, uztver un nespirinās pretī
-
Tieši tā.Bērna dvēsele ir izvēlējusies šajā iemiesojumā izciest to,ko izcieš.
Kā nesaprotu, ja jau bērna dvēselei ir izvēles tiesības, kādēļ jāizvēlas ciešanas???
Mazohisms?
Var taču izvēlēties laimīgu dzīvi...
-
Sēž cilvēks un domā - re, cik man forši -dzīvesvieta upes krastā, veselība laba, paēdis esmu..A sargeņģelis tā arī pieraksta: Šitam visa kā gana un viss ir ok! Ja jau viss labi, es te neesmu vajadzīgs.
Tas jau nekas, ka mājvieta upes krastā ir patilte, paēdis no atkritumu tvertnes, bet amputētā kāja, dēļ kā zaudēja darbu, vairs netraucē.
Viņš pozitīvais domātājs un domā tikai labas domas. Nafig tās ikdienas negācijas?!
Toties tas džeks, kurš pālī avāriju uztaisīja, dēļ kuras arī veselības problēmas sākās, turpina uzdzīvot. Šo par krietnu žūksni atmāzēja advokāts. A ko? Viņam karma ta laba!
:sarcasm:
jā, bet kurš laimīgāks?
Nabagam (es te arī par intelektuālo, ne tikai materiālo) nekas cits neatliek kā stulbi smaidīt un iestāstīt sev, cik jams laimīgs.
Tam, kurš tiešām ir, sev nekas nav jāiestāsta vai jāizliekas ;)
Vsp tur ir korelācija: jo dumjāks, jo laimīgāks. Gana lielā mērā, jo nesaprot, kā viņām naF
-
Un jā, arī IRL saskāros ar tupumu, ka clv izmisīgi vajag lai glāze izskatītos puspilna. Turklāt gana īsā laikā ne 1.x. Un ne tikai pašam, bet pieprasa arī no apkārtējiem, citādi ar tādiem,redz, nav gana laimīgi :) ). Kkur kādam kultam labs mārketings laikam...
Un izrādās, ka fakta konstatācija - ka glāze ir piepildīta lāidz pusei no visa iespējamā tilpuma- vairs nav ne pareiza, ne gana laba. Tad kuram īsti ir iztrūkums un kur tieši?
Ja jau jāgrābsta kkas no visām pasaules kultūrām un reliģijām(pamatlietas kurām ir diezgan kopīgas, atšķiras tikai darbības vieta un konkrētās metaforas) tātad kkas tomēr trūkst?
Bez grābstīšanas nav labi?
Pašam sevī kkā nav.
Piedodiet, bet vai tam skaistumam, kā Šlesers teiktu, tomēr nav "jānāk no iekšām"?
Un jebkas, ko darīs no ārpuses vai ar ko tikai piesegsies, to trūkumu/tukšumu neaizpildīs? Vrb uz brīdi radīs ilūziju, ka aizpilda. Apmēram kā rīgipsa aizlikšana priekšā tekošai ūdensvada caurulei...
-
Apstaaties... uz mirkli... nevis paarstaat...
Esot iekshaa, neredz visu laukumu...
aha, paņem un pēkšņi apstājies ritenī,kas griežas.-uz purna ar blīkšķi un kūļāties - diez vai tas būs skats no malas. Tikai kļūs redzams, ka var būt vēl sliktāk :D
Ja no tā riteņa kustībā varētu tā filigrāni izlekt, vai to bez sekām apturēt, kurš tad pa to skraidītu?
-
Indijā tā ir organiska reliģijas sastāvdaļa. Pamatā jau tas pats zelta princips, kas kristietībā - nedari citam to, ko nevēlies sev, tikai attiecināts tiek ne tikai uz pašreizējo dzīvi. Vārdu sakot - tie paši vēži citā kulītē. Starp citu, kādreiz esmu prātuļojusi par to, ka karma pietiekami labi iekļaujas arī kristietības kontekstā, ja mūsu pasauli uzskata par šķīstītavu.
Bet viena lieta, ka kāds pārliecināts par savu karmu, pavisam cita - lasīt sprediķus par to citiem, jo parasti tas tiešām ir tikai pliks frāžu savārstījums bez saistības ar reālo dzīvi.
galvenā atšķirība ir laika izpratnē. mums eiropiešiem, kristiešiem laiks ir lineāra - sākums => gals (dzīvei, mantai) un tajā pašā laikā, ūdenī otrreiz neiekāpsi. viņiem cikliska - kā gadi, gadalaiki, viss iet pa riņķi, tādēļ nekādas vēstures, pagātnes nav, viss ir + - tagad.
A tādas karmas vs šķīstītavas ir šīs izpratnes praktiskais pielietojums
-
Kā nesaprotu, ja jau bērna dvēselei ir izvēles tiesības, kādēļ jāizvēlas ciešanas???
Mazohisms?
Var taču izvēlēties laimīgu dzīvi...
nav tik vienkārši. iespējams "nelaimīgais" bērns necieš, bet cieš apkārtējie uz to bērnu raugoties. Cits variants - kurš ir laimīgāks un kurš cieš vairāk - alkašs vai viņa ģimene?
-
Piedodiet, bet vai tam skaistumam, kā Šlesers teiktu, tomēr nav "jānāk no iekšām"? (c) - tex
Nu ja. Pašam jānonāk pie sava. No un ar iekšām.
Vieni uzskata, ka pēc nāves nekā vairs nav, otri - ka viss turpinās un attīstās. Un to 100% mēs uzzināsim biščiņ vēlāk. Vieni varbūt būs pārsteigti, bet otri varbūt nespēs vilties:)
-
nav tik vienkārši. iespējams "nelaimīgais" bērns necieš, bet cieš apkārtējie uz to bērnu raugoties. Cits variants - kurš ir laimīgāks un kurš cieš vairāk - alkašs vai viņa ģimene?
Cik ekonomiski - viens bērns vai alkašs uzlabo tik daudzu (apkārtējo/piederīgo) karmas
-
nav tik vienkārši. iespējams "nelaimīgais" bērns necieš, bet cieš apkārtējie uz to bērnu raugoties. Cits variants - kurš ir laimīgāks un kurš cieš vairāk - alkašs vai viņa ģimene?
Nu, nu, bērns necieš... Cieš un kā vēl cieš, ja nav kāda garīga atpalicība.