Sarunu forums
Es un mēs => Veselība => Tēmu iesāka: tas_pats_lv 2016. gada 09. septembris, 13:44:49
-
Šodien Veselības ministrijā (VM) notika Pasaules Bankas (PB) pētījuma «Slimnīcu aprūpes apjoms un kvalitāte Latvijā» izskatīšana. Pati sēde gan norisinājās vien 20 minūtes, un tajā iesaistītās puses vienojās par pētījuma autoriem iesniedzamajiem precizējumiem. (http://apollo.tvnet.lv/zinas/izmainas-slimnicu-tikla-varetu-but-gaidamas-tuvako-3-4-gadu-laika/742790)
Kā pēc sēdes skaidroja Čakša, šis PB pētījums ir tikai viena daļa no kopējā nozares izvērtējuma. Pētījumā tiek runāts par kvalitāti, konkrēti onkoloģijas, kardioloģijas un dzemdniecības jomās. Tas ir pētījums par to, cik kvalitatīvi veselības aprūpes pakalpojumi ir izvietoti uz Latvijas kartes, skaidroja ministre. Savukārt, kā norādīja ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītājs Kārlis Ketners, pētījumā secināts - jo ārstniecības iestādei un speciālistiem ir lielāka pieredze konkrētā pakalpojuma sniegšanā, jo labāki ir rezultāti.
Savukārt nākamā PB pētījuma daļa būs tieši saistīta ar to, kādā veidā pakalpojumi Latvijā ir jāizvieto, proti, kurās slimnīcās un vietās jāveic sarežģītāki pakalpojumi, bet kurās vietās - vienkāršāki. Šis pētījums ir saistīts ar slimnīcu tīklu sakārtošanu, skaidroja Čakša.
-
Vienojas par sadarbību veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai reģionos (http://www.lvportals.lv/visi/preses-relizes?id=281636)
Šodien, 9.septembrī, veselības ministre Anda Čakša tikās ar pašvaldību pārstāvjiem, lai informētu par darbu pie veselības nozares reformu plāna, kura mērķis ir uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, un pārrunātu turpmāko sadarbību ar pašvaldībām. Sarunās ar pašvaldībām veselības ministre Anda Čakša uzsvēra, ka, strādājot pie veselības aprūpes finansēšanas modeļiem, ministrijas primārais mērķis ir saglabāt kopīgu veselības aprūpes pakalpojumu grozu un nodrošināt vienlīdzību pakalpojumu pieejamībā visiem Latvijas iedzīvotājiem.
Veselības ministre norāda: "Visām ārstniecības iestādēm un kapitālsabiedrībām ir viens mērķis – lai galarezultātā iedzīvotājs saņemtu kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu un lai valsts budžeta nauda tiktu izmantota efektīvi’. Pašvaldību vadītāji tika informēti, ka nākotnē tiks definēti noteikti veselības aprūpes pakalpojumu standarti. Balstoties uz cilvēkresursiem, ārstniecības kvalitāti un ārstniecības iestāžu tehnoloģisko nodrošinājumu, nākotnē tiks veidots arī pakalpojumu sniedzēju jeb hospitalizācijas plāns.
Tāpat veselības ministre Anda Čakša informēja, ka no nākamā gada paredzēts līgumus ar ārstniecības iestādēm slēgt, balstoties uz pacientu plūsmu 12, nevis 9 mēnešu garumā, tādā veidā uzlabojot pacientu plūsmas organizēšanu ārstniecības iestādēs un palielinot pakalpojumu pieejamību pacientiem.
Veselības ministre aicināja pašvaldību vadītājus rūpīgi uzraudzīt savā īpašumā esošo ārstniecības iestāžu darbu. Sanāksmes noslēgumā veselības ministre Anda Čakša vienojās tikties ar pašvaldību vadītājiem individuāli, lai pārrunātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību atsevišķos reģionos.
VM Komunikācijas nodaļas preses sekretāre Agnese Zarāne
-
Veselības nozares problēmās Rimšēvičs vaino politisko gribu (http://apollo.tvnet.lv/zinas/veselibas-nozares-problemas-rimsevics-vaino-politisko-gribu/742835)
«Redzam, ka pagaidām trūkst politiskās gribas, lai apstākļos, kad katastrofāli trūkst finansējuma veselības aprūpei, pārcirstu Gordija mezglu un beidzot iedibinātu tādu veselības nozares finansēšanas modeli, kas būtu efektīvs, ilgtspējīgs un nodrošinātu ikvienam Latvijas iedzīvotājam pieejamus medicīnas pakalpojumus. Tā vietā atkal tiek piedāvāts rausīt nodokļus, pensiju sistēmu un likt ielāpu pie ielāpa, cenšoties aizlāpīt cauro veselības finansējuma maisu. Turklāt jau tagad ir pilnīgi skaidrs, ka ar šādi atrastajiem 35 vai 70 miljoniem eiro nepietiks, un nākamā gada rudenī, ja pat ne agrāk, atkal būs vērojams akūts finansējuma trūkums, mediķu protesti un budžeta problēmas,» sacīja Rimšēvičs.
Viņš pauda viedokli, ka Latvijā ir nepieciešams sistēmisks risinājums, kas ne tikai ļautu mobilizēt nozarei nepieciešamo naudas apmēru, bet arī iedibinātu ilgtspējīgu sistēmu.
«Turklāt naudas trūkums ir tikai viena no medaļas pusēm. Tikpat būtisks, ja ne pat būtiskāks, ir jautājums par finansējuma plānošanas un izlietojuma efektivitāti veselības aprūpē. Tieši tāpēc ir svarīga konkurences elementa ienākšana nozarē, jo, ja arī turpmāk finanšu plūsmas pārvaldīs Nacionālais veselības dienests, rūpīgi nevērtējot katra izdevuma lietderīgumu, bet, nekritiski apmaksājot piestādītos rēķinus, diez vai varam sagaidīt būtiskas pārmaiņas un tiešām efektīvu katra iztērētā eiro uzskaiti,» minēja Rimšēvičs.
---
Nu Latvijas Banka nu kļūs par lielākajiem ārstētājiem Latvijā. ;)
-
Arī Apinim, kā vienmēr, ir, ko teikt. (http://www.diena.lv/latvija/viedokli/apinis-par-murgaino-latvijas-bankas-veselibas-apdrosinasanas-modeli-un-iluzijam-medicina-14153856)
-
Dažiem izteikumiem var piekrist.
"Mūsdienu medicīna atrodas ne tikai pie ātri izārstējama angīnas slimnieka gultas, bet arī piedalās neizārstējamo, hroniski slimo pacientu ārstēšanā un pienāk pie mirstoša slimnieka gultas. Lielākā daļa no tiem, kuri kādreiz tika uzskatīti par nāvei nolemtiem, šodien tiek pieskaitīti pie izdzīvojušajiem, pārtopot par hroniski slimajiem, tas ir, cilvēkiem, kuriem atlikušo mūža daļu nāksies sadzīvot ar savu slimību, no kuras nevar atbrīvoties ar terapeitiskām vai ķirurģiskām metodēm. Attiecīgi pilnīgi izmainījies arī dažādu tipu slimību biežums: šodien hroniski slimie ir kā likums, bet akūtie – izņēmums. 70 līdz 80% no visiem slimniekiem, kuri ir mūsu ārstu uzskaitē vai ikdienas praksē, ir hroniskām slimībām sirgstoši. Pilnībā izmainījusies mirstības struktūra pasaulē XX gadsimtā – ja pagājušā gadsimta no akūtām slimībām mira 40%, bet no hroniskām arī 40%, tad XXI gadsimta sākumā no akūtajām slimībām mirst 1%, bet no hroniskajām 80%.
[/size]Protams, politiķiem, ministriem, baņķieriem, žurnālistiem un arī ārstiem patīk ātrie, iespaidīgie ārstēšanas rezultāti akūto slimību ārstēšanā, nevis nepateicīgie un nogurdinošie hronisko slimnieku ārstēšanas procesi (vēl vairāk: visiem patīk ārstēt vēnas, krunkas un nolaistus acu plakstus, kā arī par medicīnu uzskatīt friziera, pedikīra un tetovētāja pakalpojumus, kas visi dārgāki par valsts apmaksātu ārsta konsultāciju). Jo vairāk medicīna atļaujas būt atkarīga no ekonomikas un pārvērst pacientus par klientiem, jo par piemērotāku klientu kļūs tas, kura investīcijas visātrāk sevi attaisnos, pie kura varēs sasniegt vislabākos rezultātus ar vismazāko piepūli.
[/size]Katra pirmējā tikšanās starp ārstu un slimnieku vispirms izvirza ārstam mērķi: restitutio as integrum, kas nozīmē ierastajam dzīves veidam raksturīgā stāvokļa atjaunošanu – tādu, kādu pacients baudījis, būdams vesels. Tādi, teorētiski neiespējami gadījumi, par laimi, mēdz notikt. Politiķi un baņķieri, parasti gados relatīvi jauni cilvēki ar labiem ienākumiem, sociālo labklājību un arī personisko veselību visu medicīnu rauga caur savu skatu prizmu: apendicīts, zoba ekstrakcija, rokas lūzums ar veiksmīgu operāciju, antibiotikas seksuāli transmisīva slimības ārstēšanai vai veiksmīga dezintoksikācija pēc ilgstošas alkohola lietošanas.
[/size]Savukārt tad, kad runa ir par iespējami nāvējošu vai obligāti hronisku slimību, kur pārdzīvojumos ir sava vieta bailēm, laikam, vēsturei un attiecībām, atgriešanās iepriekšējā normālajā stāvoklī ir izslēgta. Patiesībā jau, tiekoties ar jebkuru smagu pacientu, ticamība, ka pacients gan fiziski, gan garīgi atgriezīsies iepriekšējā stāvoklī ir visai maza. Pat visveiksmīgākā operācija, visveiksmīgākie reanimācijas pasākumi, vislieliskākā terapija neatgriež cilvēku pie tā veselības un labsajūtas apjoma, ko viņš baudījis pirms slimības, nu kaut vai viņa izturības un spēka rezerves pēc slimības būs ievērojami mazinājušās.
[/size]Valsts politika un ekonomika pieprasa slimniekam panākt restitutio as integrum, - proti, slimnieku atgriezt veselībā un pilnīgā saglabātībā, kāds viņš bijis pirms slimošanas. It kā gudri cilvēki raksta koncepcijas, iesien glītos vākos un paģērē: no katra 25 eiro mēnesī, bet ārstiem– visus iespējami ātri izārstēt. Pilnībā.
[/size]Nabagie, vecie, slimie, kuri šobrīd mokās mūsu veselības aprūpes mazspējā ,– nespēj ietekmēt sabiedrības un valdības viedokli. Iespējams, viņi nav gana kompetenti diskutēt ar demagoģijā izcili sagatavotiem baņķieriem. Ilūziju par to, ka visu var izārstēt, ja pareizi menedžē procesus, bet medicīnai naudu jāmeklē iekšējos resursos, uztur relatīvi jauni un pašpārliecināti muļķi."
-
Par murgaino Latvijas Bankas veselības apdrošināšanas modeli un ilūzijām medicīnā (http://www.delfi.lv/news/comment/comment/peteris-apinis-par-murgaino-latvijas-bankas-veselibas-apdrosinasanas-modeli-un-iluzijam-medicina.d?id=47896455)
tas pats Apiņa raksts kas Sparkas saitē
Patīk kādam vai ne– visvairāk tiek uzkrauts primārās palīdzības jeb ģimenes ārsta pleciem. Ārsts kļūst par uzticamu hroniski slimnieka pavadoni viņa ilūzijās. Katram cilvēkam ir nepieciešama radošās iztēles spēle, simboliskas fantāzijas, iedomu vēlmes, ilūzijas, bet izmisuma situācijās jo īpaši. Hroniski slimo, neizārstējamo ilūzijas līdz tam laikam, kamēr mēs viņas vērtējam no izārstējamo slimnieku viedokļa, mūsu ikdienas dzīvei ir apgrūtinošas un liekas, mēs paejam tām garām vai arī atgaiņājamies no tām. Kāds mūs nomoka ar lūgumiem par īpašu attieksmi pret viņu, viņa radinieku un kaut kādām īpašām vēlmēm, apvainojas par sīkumiem. Tiek vākti labdarības līdzekļi. Citi uzzina par brīnumlīdzekļiem, superdziedniekiem vai meklē kādu dabas līdzekli. Pārāk daudzi lasa blēņas par to, ko ārsti nestāstot, paļaujas uz pareģiem vai ekstrasensem. Katram ir savs ilūziju stils, vislabāk mēs to zinam pēc pieredzes ar vēža, AIDS un Alcheimera slimības (sākuma stadijā) slimniekiem.
-
Lai uzlabotu situāciju onkoloģijā, nepieciešams skaidrs plāns un papildu finansējums
Situācijas uzlabošanai onkoloģijā steidzami nepieciešams skaidrs un precīzs darbības plāns turpmākajiem trim līdz pieciem gadiem, kā arī papildu finansējums, pārliecināts Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks (ZZS).
Viņaprāt, fakts, ka aptuveni piektdaļa no visiem jaunatklātajiem vēža gadījumiem ir pēdējā stadijā, ir satraucošs signāls par nopietnām problēmām veselības aprūpes sistēmā. Patlaban nozares pārstāvji vienprātīgi uzsvēra nepieciešamību par papildu finansējuma un plāna nepieciešamību, jo situācija onkoloģijā ir dramatiska.
Plašumā gājusī tendence ārstēšanai nepieciešamo finansējumu vākt dažādās ziedojumu akcijās liecina, ka patlaban valsts savu pienākumu nodrošināt pienācīgu un mūsdienīgu ārstēšanu tik smagā diagnozē kā onkoloģija paklusām ir uzkrāvusi uz pašu pacientu, viņu tuvinieku un draugu un visas sabiedrības pleciem, pauda Ražuks, uzsverot, ka pacientam ir jābūt galvenajam ieguvējam no sistēmiskajiem uzlabojumiem.
Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas vadītājs pauda cerību, ka papildu finansējuma jautājumu straujāk palīdzēs risināt 15.septembrī plānotais Saeimas balsojums par Onkoloģisko pacientu organizāciju alianses iniciatīvu, kas paredz ik gadu atvēlēt papildu 10 miljonus eiro onkoloģisko slimību diagnosticēšanas un ārstēšanas uzlabošanai. Ražuks pauda cerību, ka deputāti atbalstīs šo kolektīvo iesniegumu un valdībai būs jānodrošina papildu līdzekļi onkoloģijai.
-
Toties mums stentus liek vaigvai nevaig...
-
Galma kardiologs (http://www.rebaltica.lv/lv/petijumi/veseliba_latvija/a/1069/galma_kardiologs.html)
Inga Spriņģe, ReBaltica
Talantīgs un šarmants ārsts no slavenas mediķu dzimtas — Andrejs Ērglis, Latvijas invazīvo kardioloģiju pacēlis pasaules līmenī. Lai to izdarītu, nabadzīgā Latvija gadiem tērē miljonus ļoti dārgām operācijām un to skaita ziņā ir starp līderiem pasaulē. Taču priekšlaicīgas mirstības samazināšanā nepavisam neesam rekordisti, un sirds slimības joprojām ir galvenais nāves cēlonis Latvijā. Kāpēc?
Ņemot vērā jūsu ārkārtīgi lielo interesi par stentu cenām, algām un mani personīgi, vēlos uzzināt, vai šim pētījumam ir saistība ar kādu politisku, ekonomisku vai individuālu pasūtījumu? — vēstuli ar šādu jautājumu saņemu no Latvijas slavenākā invazīvā kardiologa, profesora Andreja Ērgļa (49) pelēkā februāra pēcpusdienā.
Tā ir Ērgļa reakcija uz manu pusgada darbu, meklējot atbildi uz jautājumu, kāpēc valsts dāsni finansē dārgas kardioloģiskas operācijas un to skaita ziņā mēs esam starp pasaules līderiem, taču nevaram lepoties ar rekordiem mirstības samazināšanā. Esmu izlasījusi pēdējos 20 gados publicētos rakstus par Ērgli un invazīvo kardioloģiju, trīs stundas garā intervijā tikusies ar pašu profesoru, sazinājusies ar citiem kardioloģijas ekspertiem un lūgusi informāciju Baltijas valstu veselības dienestiem un slimnīcām. Taču tā arī neesmu saņēmusi skaidru atbildi uz galveno jautājumu — cik reāli maksā mikroskopiskām caurulītēm līdzīgie stenti, ko bojāto asinsvadu salabošanai lieto Stradiņa slimnīca?
-
Ne tikai Stradinja ;)
Bet nu atbildi zhurnaaliste neguus...
-
Mammai bija 86 gadi, kad ielika stimulatoru. "lai sirsniņa labāk strādā" Ko man bija teikt -nē? Pēc pāris mēnešiem sākās problēmas ar galvu -balsis, tad jau kaut kādas halucinācijas, vienkāršoti sakot, sāka jukt prātā. Versija -kaut kas mainās ar asinsriti smadzenēs.
Joprojām dažreiz domāju par to situāciju, jo mums ar tēvu vajadzēja piekrist un pārliecināt mammu, ka t;a būs labāk. Bet nebija viss...
-
Gljukus lielaakoties var apaarsteet... stimulators un stenti ir divas makjeniit dazhaadas lietas...
-
Par 10 237 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Lai vēzis būtu ārstējama slimība" turpmāko virzību
Daru zināmu, ka Saeima šā gada 15.septembra sēdē nolēmusi uzdot Veselības ministrijai līdz 1.decembrim izstrādāt onkoloģijas slimības diagnostikas un ārstēšanas programmu un 2017.gada valsts budžetā paredzēt līdzekļus programmas īstenošanai.
Saeimas priekšsēdētāja
I.Mūrniece
Izklausās jau cerīgi...
-
Mediķu arodbiedrība nolemj atkal protestēt; pirmā akcija plānota jau nākamnedēļ (http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/626291-mediku_arodbiedriba_nolemj_atkal_protestet_pirma_akcija_planota_jau_nakamnedel)
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padome šodien nolēma atbalstīt protesta akciju rīkošanu pie Saeimas jau nākamajā nedēļā, 29.septemrbī. Akcijas devīze būs «Par tautas dzīvību». Pie Saeimas paredzētajā akcijā mediķi izspēlēs izrādi, kurā darbosies «Nāve» un «Tautas dzīvība».
Pie Saeimas tiks sākta arī parakstu vākšana, lai atbalstītu vēstuli deputātiem, kurā būs izteiktas prasības palielināt finansējumu veselībai, kā arī brīdinājums politiķiem, ka, nepiešķirot medicīnai lielāku finansējumu, vēstuli parakstījušie cilvēki par viņiem vairs nebalsos. Parakstīties par vēstuli būs iespējams protesta akcijas laikā, kā arī pēc tam LVSADA birojā, arodbiedrības mājas lapā, kā arī, iespējams, medicīnas iestādēs.
Savukārt vēlāk, iespējams, 12.oktobrī vai 13.oktobrī, kad no Finanšu ministrijas (FM) nākamā gada valsts budžeta portfelis tiks nests uz Saeimu, pie parlamenta ēkas tiks izklāts «Nāves paklājs». Iespējams, ceļā no FM līdz Saeimai tiks izvietotas arī slimnieku gultas.
-
No otras puses jāatmin ka tuvojas deķīša dalīšanas laiks jeb budžeta dalīšana, jo Latvijā medicīnai citas naudas nemaz nav.
-
Cirks un tikai
-
Veselības ministrija (VM) nākamā gada budžetā jaunās politikas iniciatīvām prasa 76 miljonus eiro (http://"http://www.delfi.lv/news/national/politics/jaunas-veselibas-ministres-kareiviga-nostaja-76-miljonus-vai-nekadu-reformu.d?id=47805783"), un bez šiem līdzekļiem nevar gaidīt būtisku reformu, intervijā portālam "Delfi" saka veselības ministre Anda Čakša. Tas, ka veselības aprūpē nepieciešama reforma, lai risinātu pacientu rindu, mediķu atalgojuma un arī sistēmas iekšienē samilzušās problēmas, ir skaidrs jau labu laiku. Tomēr šādas reformas nav iespējamas, ja nemainās nozarei atvēlētā valsts budžeta finansējuma apjoms. Veselības ministre ir pārliecināta, ka viņai izdosies partneriem koalīcijā izskaidrot savas prasības.
Es tiešām uzskatu, ka bez šiem līdzekļiem nevaram gaidīt būtisku reformu Anda Čakša
Tostarp 35 miljoni eiro nozarei jau esot apsolīti, bet nepieciešams vēl 41 miljons eiro: "Lai mēs nosegtu tos karstākos punktus, mums papildus nepieciešams 41 miljons eiro. Tad varam teikt, ka nākamais gads būtu tāds, ka varam runāt par reformas īstenošanu".
"Es tiešām uzskatu, ka bez šiem līdzekļiem nevaram gaidīt būtisku reformu. Jāsaprot, ka, lai īstenotu reformu, ir nepieciešami finanšu līdzekļi, un otrādi – pretī dodot skaidru atbildi, kas notiks sistēmā. Tas iet roku rokā," skaidro Čakša.
Viņa ir gatava arī virzīt konkrētu veselības aprūpes finansēšanas modeli, noraidot bažas par grūtībām ieviest reformu, neesot partijā: "Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) mani uzrunāja, lai es veiktu šīs reformas, un veselība ir valdības prioritāte, līdz ar to man nav pamata bažām, ka šis solījums būtu kaut kur pazudis. Es domāju, ka veselības aprūpes sakārtošana pašlaik ir pāri visām politikām".
---
Principā izskatās LBAS akcijas ir tikai PR Čakšas nostājai. Cirks, patiešām?
-
Latvijas Ārstu biedrība: Vēlamies, lai valsts nezaudē 11.3 miljonus bezjēdzīgi e– veselībā notrallināto naudu
Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents
Trešdiena, 2016. gada 26. oktobris 18:10
Ārstiem un medicīnas iestādēm parakstīt līgumu par e– veselību pašreizējā redakcijā ir neiespējami. Līgumu, tāpat kā e– veselību ir radījuši cilvēki, kas dzīvo citā pasaulē un staigā ar galvu uz leju. Vai nu Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests cilvēciski pārstrādās līgumu un ārsti to labprāt parakstīs vai sistēma netiks iedzīvināta un nebūs arī nākamgada līgumu par primārās aprūpes finansējumu.
Šobrīd lai izrakstītu vienu recepti ar murgaino e– veselības programmatūru, ārstam minimāli patērējamais laiks ir 3 minūtes 15 sekundes. Ja ārsts mēģina izrakstīt oficināli (aptiekā) sagatavojamas zāles, šis laiks ir aptuveni 8 minūtes (ar roku uz veidlapas– 1 minūte 30 sekundes). Tas nav tādēļ, ka ārsti nevēlas izrakstīt e– receptes. 60% Latvijas ārsti to dara ar citām– loģiskām programmatūrām. Vienkārši pašreizējā attīstības posmā e– veselība ir brāķis. Latvijas Ārstu biedrības viceprezidente ģimenes ārste Ilze Aizsilniece dienā vidēji izraksta 88 receptes. Ja viņa sāktu tūlīt pilnā apjomā lietot e– recepti, šo recepšu izrakstīšana viņai prasītu 288 minūtes jeb 4 stundas 48 minūtes.
Šobrīd lai izrakstītu vienu murgaino darba nespējas lapu optimālajā variantā (īss pacienta vārds, uzvārds, slimības lapas iemesls ir trauma), ārstam minimāli patērējamais laiks ir 3 minūtes 30 sekundes. Ārsti šim darbam vidēji patērētu 8 minūtes. Gripas epidēmijas laikā ģimenes ārsts vidēji izraksta vai pagarina 30 darba nespējas lapas. Lai izrakstītu šīs darba nespējas lapas ārstam jāpatērē 4 stundas.
Lai ieviestu e– veselību, ārstam no decembra jāpieslēdzas 11 reģistriem (drīz būs arī 12 reģistrs) un ziņas par pacientu var būt jāievada pat vairāk nekā vienā reģistrā. Protams, ārsti ļoti bieži ir uzticējuši to darīt māsām vai reģistratoriem, bet lielās ārstniecības iestādēs to dara speciāli apmācīti cilvēki. Šos reģistrus vairāk kā 70% ārstu jau šobrīd aizpildīja elektroniski, bet ar piemērotām, veiksmīgi strādājošām programmām. Pagaidām nevienam man pazīstamam ārstam pie reģistriem ar e– veselību pieslēgties nav izdevies, un nav ne mazāko ilūziju, ka šo funkciju 1. decembrī veikt nevarēs. Tomēr, pieņemot optimālo versiju, katra pieslēgšanās prasīs 3–5 minūtes. Vai varēs pieslēgties māsa vai reģistrators – nezina neviens. Neviens pagaidām nenojauš, cik laika prasīs ārstam šīs informācijas ievade, vai un kā šī informācija tiks verificēta un precizēta tajos gadījumos, ja datu ievadē būs gadījusies kļūda. Bet kļūdas sniedzot informāciju reģistriem mēdz gadīties, un tās noteikti gadīsies arī turpmāk. Neviens pagaidām nevar atbildēt, vai tas radīs vai neradīs datu kvalitātes problēmas.
Šobrīd visi, kas mēģinājuši strādāt e– veselībā uzrāda vēl daudz sliktākus rezultātus, jo jaunā e– veselība vienkārši ir bezcerīgs veidojums un gļuko. Arī ārstu (īpaši jauno) vidū ir virkne kolēģu, kas prasmīgi darbojas internetā, bet viņiem nav izdevies bez sistēmas brāķiem veiksmīgi atrisināt e– veselības problēmas. Ja ārstam e– veselības aizpilde aizņems vairāk par 6 stundām dienā, pacients ar ārstu vairs nesarunāsies nekad.
Lattelecom izveidotais portāls, kurā paredzēts strādāt, pagaidām nav savietots ar programmām, ar kurām ikdienā strādā ārsti (vairāk nekā puse Latvijas ārstu jau šobrīd dokumentus aizpilda digitāli). Taču interfeiss, ar kuru portāls varētu būt saistīts ar šīm programmām, nav pat redzēts, to sola uz novembra beigām. Savukārt līgumā ārstu spiež noteikt, kādā vidē viņš strādās, kaut jauno vidi viņš vēl nav pat redzējis.
Līgums ar Nacionālo Veselības dienestu būtu jānoslēdz tūlīt. Līgumā paredzēts, ka visa atbildība pret Lattelecom un pacientu gulstas tikai uz ārstu – vēl vairāk: «rupjas un vieglas neuzmanības gadījumā» pret ārstu civiltiesiski var vērsties veselības dienests, pacienti un trešās puses. Savukārt e–veselības izstrādātājiem, kas notrallinājuši 14 miljonus, radījuši brāķi– atbildības nekādas.
Pilnīgi neskaidrs ir gadījums, kas notiek, ja ārsts saslimst, bet viņu jāaizvieto citam kolēģim. Sanāk, ka ar visiem pacientiem jāslēdz līgumi par piekļuvi e– veselībai. Aizvietotājam ārstam dienā būs 20–40 sveši pacienti, kuru e–veselības apstrāde ir radīta tā, lai to nevarētu izpildīt neviens un nekad. Vēl kāds aspekts, kas baida ārstus, līgumu slēdzot: pacienta dati par viņa slimībām kļūs pieejami ļoti plašam (iestāžu) personu lokam, kurām likums nodot informāciju aizliedz. Škiet, par grēkāžiem atkal tiks padarīti ārsti.
Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Ģimenes ārstu asociācija nav pret e– veselību. Vēl vairāk– mēs uzskatām, ka e– veselību var ieviest, tikai ar to strādājot un kļūdas labojot. Līdz šim e– veselības ieviesēji bija pārgudri un uzskatīja, ka viņiem nav ar ārstiem (proti, sistēmas lietotājiem) jārunā. Jārunā būs, kļūdas būs jālabo.
Ko Latvijas Ārstu biedrība ieteikusi Veselības ministrijai? Pirmkārt, rīkoties pakāpeniski. E– receptes ieviešanu sākt ar valsts kompensējamajiem medikamentiem– par tiem tiek maksāta nodokļu maksātāju nauda, un lielāks caurspīdīgums (īpaši pēc Gunta Belēviča reformām farmācijas jomā, paralelo importu un paralelo eksportu) mums visiem ir nepieciešams. Tikai tad, ja e– recepšu uzskaites sistēma sāks darboties, mēs redzēsim: kā notiek kompensējamo medikamentu plūsma. Vismaz šobrīd rodas iespaids, ka valsts institūcijās ir cilvēki, kas dara visu, lai sistēma šajā jomā nekļūtu caurspīdīga.
Mēs kopā aicinātu visus ārstus pakāpeniski pāriet uz receptūras zāļu izrakstīšanu elektroniski iespējami ātrā laikā (jau pirmajā mēnesī vismaz 20% recepšu zāļu izrakstīt digitāli). Tikai strādājot var labot programmatūras kļūdas.
Domājam, ka gada laikā izdosies pāriet arī uz bezreceptūras zāļu izrakstīšanu elektroniski. Bet Latvijas Ārstu biedrība neredz ne mazāko iemeslu visu to veikt no 1. decembra agra rīta 100% apjomā bez iepriekšējas apmācības un ar kļūdainu programmatūru.
Vēl daudz vairāk problēmu būs ar elektronisko darba nespējas lapu ieviešanu. Skaidrs, ka sākumā tās netiks savietotas ar reģistriem (psihisko slimību reģistrs, onkoloģisko slimību reģistrs un diabēta reģistrs jau pēc definīcijas ir veidoti pilnīgi atšķirīgi un prasa atsevišķu pieeju). Ir skaidrs, ka Latvijā «kritīsies saslimstība» ar vēzi, diabētu un psihiskām slimībām, jo šie reģistri netiks pareizi aizpildīti.
Latvijas Ārstu biedrības priekšlikums ir– novērst «noklusēšanu» par e– veselības kļūdām, pārtraukt vainot ārstus par to, ka viņi nevēlas strādāt ar brāķi (14 miljoni notrallināti par programmatūru, kuras vairāki neatkarīgi eksperti novērtējuši summā ap 100 000 eiro). Mēs aicinām sanākt vienā telpā (piedāvājam– Ārstu biedrībā) Ministru kabineta, Vides un reģionālās ministrijas, Finanšu ministrijas, Veselības ministrijas pārstāvjus, ārstus un e– veselības izstrādātājus, un visiem kopā iepazīties ar šo sistēmu. Citādi publiskajā telpā tiek vaina nogāzta tikai uz ģimenes ārstiem. Bet ko darīs speciālisti, par kuriem līgumsaistības parakstījušas slimnīcu un iestāžu vadītāji, kuriem arī no 1. decembra visas būs receptes un darba nespējas lapas jāizraksta elektroniski, un kas to pat vēl nenojauš? Viņi vēl pat nav redzējuši programmatūru, kurā nāksies strādāt. Ko darīt vai kurš būs vainīgs, ja e– darba nespējas lapa nedarbosies, bet papīra forma būs likvidēta kā suga. Pacientam būs neattaisnots kavējums? Jo papīra formāts likvidēts kā suga. Atkal Veselības inspekcija sodīs ārstu?
Latvijas Ārstu biedrība nepiekritīs nekādam kompromisam ar Veselības ministriju un Nacionālo Veselības dienestu, ja netiks paredzēts moratorijs attiecībā uz kļūdām e– veselības dokumentu ieviešanā vismaz 2 gadu garumā. Vienkārši– sistēma radīta tik murgaini, ka kļūdas ir garantētas. Un, ja šīs kļūdas Veselības inspekcija izmantos kā ieroci, lai nepārtraukti sodītu un mocītu ārstus, tad jāuzskata, ka Veselības aprūpes sistēma viedā Veselības ministrijas vadībā ir sabrukusi.
Atgādināsim Ministru kabinetam un Veselības ministrijai, ka ministrijai 1. novembrī būtu MK jāatskaitās par pilotprojekta rezultātiem, bet pilotprojekta realitātē nav bijis. Šoreiz bumba ir ministrijas pusē. Vai nu savu izstrādāto «roku laušanas» līgumu ministrija labos, sēžot pie kompromisu galda⨳, vai Latvijas valsts zaudēs nopļeckātos e– veselības ieviešanas miljonus un situācija ar tālāku sadarbību starp Nacionālo veselības dienestu un ārstu praksēm kļūs neiespējama.
⨳ brīdī, kad vēstule bija uzrakstīta un gatava izsūtīšanai, kļuva zināms, ka kompromisu galds pie ministres Andas Čakšas jau saklāts uz rītdienu
-
Ārsti rīkos protesta akciju
LETA
Piektdiena, 2016. gada 2. decembris 14:26
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas valde šodien nolēma rīkot protesta akciju, tomēr par akciju nepieciešamību, veidu un laiku lems asociācijas biedri.
Ārsti rīkos protesta akciju
Kā aģentūrai LETA pastāstīja asociācijas vadītāja Sarmīte Veide, valde šodien vienojās, ka kāda veida protesta akcijas ir nepieciešams rīkot, tomēr par to tālāko gaitu tiks veikta biedru aptauja.
Plānots, ka protesta akcijas notiks nākamgad.
Kā aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja Veide, ģimenes ārstus satrauca divi jautājumi - e-veselības sistēmas ieviešana un atalgojuma jautājums. Lai gan viens no jautājumiem šodien daļēji atrisināts, atalgojuma pieaugums visiem nozares mediķiem nākamgad nav plānots.
Veide sacīja, ka arī jau iepriekš ir pārcelti e-veselības ieviešanas termiņi, tomēr šajā laikā nekas nav mainījies, tāpēc asociācija arī šoreiz raugās piesardzīgi. Viņa atzīmēja, ka deviņi mēneši ir pats mazākais laiks, kurā iespējams veikt sistēmas pilotprojektu un novērst atklātās kļūdas.
Attiecībā uz atalgojumu Veide atgādināja, ka mediķi cerēja uz papildu aptuveni 20 miljoniem eiro nākamā gada budžetā algu palielināšanai, tomēr tas nav noticis.
-
e-veselībā nevarot ievadīt , ja cilvēkam 2 vārdi vai uzvārdi, ja adrese ir piem 2a. Bet vispār, ja strādā vienlaikus 2 ārsti, tad ejot diezgan raiti, viens visu laiku pie e :facepalm:
-
Vai tad ģimenes ārstam nav divas māsiņas? Vai mūsdienu ārsti pieturas pie Staļinisma un uzticas tikai ko paši ievadījuši?
p.s. un slimības lapas kopš pirmā janvara visas e-veselībā tikai. ;)
-
Māsiņas, vismaz manai, ir.
"Savukārt ģimenes ārsts Andris Baumanis stāstīja, ka e-darbnespējas lapu ir iespējams izrakstīt dažu sekunžu laikā un ar šo produktu problēmu nav. Problēmas ar elektronisko slimības lapu gan rodoties darba ņēmējiem, jo darba devēju grāmatveži nezina, ka šī lapa ir jāatrod EDS sistēmā. Viņš arī norādīja, ka ar grāmatvežu izglītošanu šajā jautājumā nodarbojas nevis Valsts ieņēmumu dienests (VID), bet gan tas jādara ārstiem."
-
Smieklīgākais ir ka māsiņas drīkst tikai daktera datora putekļus slaucīt, bet datus jāievada dakterim vai daktera palīgam. Latvijas medicīnas sistēma ož pēc jaunas kastu sistēmas. ;)
:egle:
-
@andacaksa: 906 autenfikācijas, 41 darba nesp lapa,167 elektroniski reģistrētas receptes. Tāds bija #eVeselība 1.decembris
p.s. Čakšu Andas bilde atgādina Avril Lavigne ;)
-
http://www.dzeltenais.lv/cinisms-augstakaja-pakape-simtiem-vecu-un-slimu-pacientu-no-rita-lidz-naktij-gaida-operaciju/
Tas vairs pat nepārsteidz.Tā nodaļa ir briesmīga, tāda sajūta, ka ne tikai noplukusi, bet arī netīra. Varbūt tādēļ, ka pacienti tāpat lāga neredz
-
Tas vairs pat nepārsteidz.Tā nodaļa ir briesmīga, tāda sajūta, ka ne tikai noplukusi, bet arī netīra. Varbūt tādēļ, ka pacienti tāpat lāga neredz
Galvenai māsai slikti ar redzi? :D
-
galvenai māsai un visiem pārējiem droši vien vienalga
-
galvenai māsai un visiem pārējiem droši vien vienalga
Galvenajai māsai vajag rotēšanu, pārāk pieradusi pie šīs nodaļas ;) vai pastrādāt par parastu māsu, ja reiz vairs nespēj vai "traucē" paziņa, kas tur iekārtojusi. :)
-
Kā «formējās» jaunās «Stradiņu» slimnīcas vadītājas atlase un izvēle. Aizkulises (http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/644456-ka_formejas_jaunas_stradinu_slimnicas_vaditajas_atlase_un_izvele_aizkulises)
Veselības ministrija kārtējo reizi ir izcēlusies citu ministriju starpā ar savdabīgu izpratni, kā jārīko konkursi un kā notiek kandidātu atlase vadošiem amatiem - šoreiz konkrēti Stradiņu slimnīcas vadītāja jeb valdes priekšsēdētāja amatam. Tajā esošajam cilvēkam jāspēj vadīt dārgo jaunā korpusa būvniecību, apstiprināt gada budžetu, cīnīties par valsts papildu finansējumu, organizēt slaveno «zaļo koridoru», rindas uz izmeklējumiem un daudz ko citu.
>>>
Es pat nezinu kā to uztvert, - cirks, trako māja, vai kas? Un Veselības aizsardzībai trūkst naudas? :D :D :D
-
Valsts Kontrole atklājusi problēmas veselības aprūpē reģionos (http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/vk-gimenes-arstu-apmaksas-modelis-nemotive-uzlabot-ambulatoro-veselibas-aprupi.a221069/)
Valsts Kontrole (VK) revīzijā pētot, vai ambulatoro veselības aprūpi Latvijā ir iespējams pilnveidot, atklāja vairākas problēmas, piemēram, 45 Kurzemes un Latgales pagastos nav ģimenes ārstu pieņemšanas vietu. Te vainojams sasaistes trūkums starp Veselības ministrijas (VM) izvirzītajiem mērķiem un motivācijas sistēmu naudas izteiksmē.
VK uzsāka revīziju, jo viens no VM izvirzītajiem mērķiem ir pēc iespējas veicināt mūža ilguma pagarināšanos un izvairīšanos no smagām saslimšanām, un mērķu sasniegšanā būtisks ir ģimenes ārsta institūts. Pētīja, kā darbojas šis institūts un kā tiek izlietoti finanšu līdzekļi dažādu pakalpojumu apmaksā.
„Vispārīgais konstatējums attiecībā par to, kā tiek sasniegti kvalitatīvie, rezultatīvie rādītāji attiecībā uz ģimenes ārstiem, kas jāsniedz, ir diezgan slikti. Ja izvērtējam šos 13 kvalitatīvos rādītājus, redzam, ka vairāk nekā puse no viņiem nav sasniegti. Minēšu piemēru – netiek sasniegti tādi rādītāji, kā vēža diagnostikas izmeklēšanu veicināšanas uzdevums,” stāsta valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Revīzijā arī atklājās, ka profilaktiskās apskates, lai laikus atklātu slimības, no izlasē iekļautajiem 79 ārstiem 15 šīs vispār nebija veikuši. Tās pat nav iekļautas ģimenes ārstu darba vērtēšanas kritērijos. Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide norāda, ka pat trešdaļa nespēj izpildīt augstos kritērijus.
„Mēs ģimenes ārsti pēc būtības palīdzam pacientam viņa problēmu risināšanā pamatā. Lai mēs runātu par profilaksi, dzīvesveidu, skrīningierm, ir nepieciešams papildu personāls, tās ir māsas, kas palīdz mums ar pacientu strādāt, informēt, sekot līdzi, vai izpilda skrīningus, kādi ir rezultāti,” uzsver Veide.
Galvenais cēlonis nepilnībām ģimenes ārstu darbā VK ieskatā ir sasaistes trūkums starp VM izvirzītajiem mērķiem un motivācijas sistēmu. Šobrīd lauvas tiesu - gandrīz 90% no finansējuma ģimenes ārsti saņem fiksēta maksājuma veidā, būtībā par to, ka pacienti ir pie viņa reģistrēti, savukārt tikai 1,5% finansējuma ir saistīti ar ārstu gada darbības novērtējumu.
„Ja mēs runājam par šo mērķu sasaisti ar ģimenes ārsta paveiktā darba izpildi un kvalitātes rādītājiem, mēs redzam, ka samaksa par to, ka ģimenes ārsti veikuši šo darbu ir niecīga vai pat nemaz nav paredzēta, tāpēc nevar gaidīt, ka ģimenes ārsti būs ieinteresēti to darīt,” skaidro VK trešā revīzijas departamenta direktore Inga Vārava.
VM valsts sekretāra vietniece Egita Pole norāda, ka ministrija šobrīd strādā pie tā, kā uzlabot šīs kvalitātes naudas aprēķinu ģimenes ārstiem.
„Veselības ministrija arī regulāri mēģina un stimulē, lai šo darbu uzlabotu un tādēļ mēs arī esam patstāvīgi aicinājuši ģimenes ārstus uz sarunu, lai varētu sistēmu mainīt vai labāk ieviest, lai šos rezultātus sasniegtu labāk. Tas ir jautājums par kvalitātes kritēriju pārskatīšanu,” norāda Pole.
VK veiktajā revīzijā atklājās arī ģimenes ārstu pieejamības problēmas, proti, 45 Latgales un Kurzemes pagastos ģimenes ārstu pieņemšanas vietu nav, turklāt 30 no tiem nav arī feldšerpunktu.
VK atgādina, ka viena no pašvaldību funkcijām ir nodrošināt veselības aprūpes pieejamību saviem iedzīvotājiem. „Galvenā problēma ir tā, ka pašvaldības neizprot savus pienākumus, un arī VM neko nav darījusi, lai pašvaldībām palīdzētu tos izprast, un parūpējusies, lai būtu konkrētais sadalījums. Savukārt pašvaldībām sava artava jāiegulda, ko darīt ar veciem vientuļiem cilvēkiem, jo ir tādi reģioni, kur 20 kilometri jāmēro līdz ģimenes ārstam. Braucot ar sabiedrisko transportu, tu nevari vienā aizbraukt pie ārsta un atgriezties mājās. Ir jāpaliek kaut kur pa nakti,” norāda Inga Vārava.
Lai risinātu primārās veselības aprūpes pieejamības problēmu, VK aicina ministriju vienoties par atbildības sadalījumu ar pašvaldībām.
-
Veselības ministrija piedāvā slimnīcas dalīt četros līmeņos
VM izstrādātais informatīvais ziņojums par veselības aprūpes sistēmas reformu paredz, ka pirmā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināti pamata profili, proti, terapija un hronisku pacientu aprūpe. Tāpat pirmā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība 24 stundas diennaktī gadījumos, kad nav apdraudēta pacienta dzīvība, turklāt šī līmeņa slimnīcās neatliekamās medicīniskās palīdzības sasniedzamība plānota līdz 60 minūtēm.
Otrā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināta darbība septiņos obligātajos profilos - terapijā, hronisku pacientu aprūpē, ķirurģijā, neiroloģijā, ginekoloģijā, grūtniecības un dzemdību profilā un pediatrijā, kā arī tiks sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība. Arī otrā līmeņa slimnīcām iedzīvotājiem būs jābūt sasniedzamām stundas laikā.
Trešā līmeņa slimnīcās jeb reģionālajās slimnīcās tiks nodrošināta darbība 13 obligātajos profilos un, atbilstoši katras slimnīcas specializācijai, papildus profili.
Savukārt ceturtā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināta darbība 22 obligātajos profilos un atbilstoši katras slimnīcas specializācijai papildus profili, piemēram, infekciju profils, grūtniecības un dzemdību profils un citi. Ceturtā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināti augsti specializēti veselības aprūpes pakalpojumi, kurus specializētās ārstniecības iestādēs nodrošina vienas vai vairāku medicīnas nozaru speciālisti ar papildus kvalifikāciju. Savukārt ceturtā līmeņa slimnīcas ar specializāciju pediatrijā, traumatoloģijas un ortopēdijas profilā, grūtnieču aprūpē un dzemdību palīdzības profilā, rehabilitācijas profilā nodrošinās augsti specializētus veselības aprūpes pakalpojumus atbilstoši specializācijai.
Vairāk par šo var izlasīt, piemēram, šeit:
www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/veselibas-ministrija-piedava-slimnicas-dalit-cetros-limenos-14169460
-
Kāds, lūdzu, ir skaidrojums tam, ka uz šejieni būtu jākopē ziņas vārds vārdā?
Ko autors gaida, ja pats neko nekomentē?
-
Man jau sen ir pārgājis vecums, kad man ir aktuāls - skatieties uz mani, skatīties uz mani, es esmu pats gudrākais! :)
Man ar ir slikta diena, ļoti miegaina pēc pusdienām. Vai Pitona jaunkundze spēj atrast šai aprakstā, kādu derīgu informāciju, jo nejau ipatņu komentāri ir vērtīgi, bet gan informācija, mīļā Pitoniete ;)
p.s. kā tas nākas ka mani labojumi atcelti, jo es kā muļķis centos?
-
[Apr 05 12:58:14] ineshuks (http://www.sarunuforums.lv/forums/index.php?action=profile;u=65):Ar stulbiibaam vinji tur nodarbojas
Redz ineshuks spēj kaut ko būtisku pateikt, bet kautrējas pēc pitona rakstīt forumā :)
hmzs, diez pitoniete nestrāda VM? :D
-
Es gan neesmu Pitons, bet arī varu atbildēt.
1. Derīgu informāciju mēs katrs pats varam izlasīt, kurā portālā vēlamies. Šis ir Sarunu Forums nevis "ielejmanarkarotiinformāciju" forums. Tātad diskutēsim, komentēsim paši nevis pārkopēsim palagus no ziņu portāliem.
2. Inešuks droši var rakstīt, ja un kur vēlas, un nerakstīt, ja nevēlas. Katrā ziņā ar kautrību viņa nesirgst šajā ziņā.
-
Man ar ir slikta diena, ļoti miegaina pēc pusdienām. Vai Pitona jaunkundze spēj atrast šai aprakstā, kādu derīgu informāciju, jo nejau ipatņu komentāri ir vērtīgi, bet gan informācija, mīļā Pitoniete ;)
p.s. kā tas nākas ka mani labojumi atcelti, jo es kā muļķis centos?
es varu arī labāk, ja tā nepatīk
P.S. Foruma kolēģus saukt pat īpatņiem nav visai OK, turklāt vēl viņu viedokli par nevērtīgu uzskatīt...
-
Nu, kas tas tāds “normālais pagarinātais darba laiks“ !!!
Un vēlreiz - n o r m ā l a i s p a g a r i n ā t a i s !!! #*%$~@%*$^/!!!!!
Nu kurš!, kurš, /*^%/#$#~/ un idiots šo terminu?, vārdkopu, spīddomu izgudrojis???
Autoru studijā!!!
Jau labu laiku par šo lauzu galvu...
Ir darba laiks un ir virstundas darba likumā.
Kas ellē ratā ir tas “normālais pagarinātais“ ?
Un kam n o r m ā l a i s, darba devējam vai ņēmējam? #%/^~*/.
-
Jānis Tereško @JanisTeresko Mar 31
Zviedrijā kursos māca, kā dzemdēt bērnu automašīnā, jo mazajās slimnīcās slēdz dzemdību nodaļas un daudzi var nepaspēt nobraukt, piem.120 km
-
Vai racionālāk nebūtu izsaukt vecmāti uz mājām nekā dzemdēt mašinā? Dīvaini.
-
Lai nodrošinātu pacientiem efektīvu, savlaicīgu un pieejamu veselības aprūpi, jau nākamgad ministrija sāks reformas - gaidāmas pārmaiņas slimnīcu darbā, veidojot reģionālo slimnīcu un atbalsta slimnīcu apvienības, iecerēts ieviest ģimenes ārstu kopprakses un vienotas elektroniskas pacientu rindas pie speciālistiem, trešdien medijiem pastāstīja veselības ministre Anda Čakša (http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/caksa-piesaka-apjomigas-reformas-veselibas-aprupe.a231300/)
-
Vai racionālāk nebūtu izsaukt vecmāti uz mājām nekā dzemdēt mašīnā? Dīvaini.
Un maksāt vecaimātei (vecmātei) pēc n o r m ā l ā dubulti p a g a r i n ā t ā laika likmes?
p.s. šī krāpšanās ar darba laika definīcijas viltošanu ir iesniegta Satversmes tiesā :)
-
Kad Inešuks čatā stāstīja par darba samaksu mediķiem, grūti bija uzreiz noticēt, jo - Darba likumu taču zinu :(
-
Nesaprotu, kāpēc mediķi sen nav vērsušies ST?! Ka viņiem ir pilnīgi specialitāti diskriminējošs likums attiecībā uz virsstundām. Es veļ saprastu, aj šādas normas kkādiem cietumniekiem uzliktu soda izciešanas ietvaros vai kkādam alternatīvajam dienestam, bet ne vienkārši vienas jomas speciālistiem.
Pat policija ir piespiesta apmaksāt virsstundas. Protams, cenšas psiholoģiski presēt utt, lai viss laiks netiktu reģistrēts utml., bet vismaz par iereģistrēto ir spiesti maksāt.
Tā saprotu, ka ir runa par jomām, kur vnk to speciālistu nepietiktu, ja viņi strādātu 40h nedēļu. Tādi, nevis būtu jāāpspiež ar likumiem, lai clv beigtu ar to jomu nodarboties un pārietu uz privāto sektoru, kur stundu mazāk, darbs mierīgāks un maksā vairāk, bet tieši jāapmaksā tās virsstundas dubultā!
-
Man jau sen ir pārgājis vecums, kad man ir aktuāls - skatieties uz mani, skatīties uz mani, es esmu pats gudrākais! :)
Man ar ir slikta diena, ļoti miegaina pēc pusdienām. Vai Pitona jaunkundze spēj atrast šai aprakstā, kādu derīgu informāciju, jo nejau ipatņu komentāri ir vērtīgi, bet gan informācija, mīļā Pitoniete ;)
p.s. kā tas nākas ka mani labojumi atcelti, jo es kā muļķis centos?
Ak tad pitons, kā izrādās, ir sieviete, nevis vīrietis ?? Pēc vīrišķīgajiem un dusmīgajiem uzrūcieniem domāju, ka vecis. ;d Bet gadās.
-
Ja tagad ĢĀ praksē būs jābūt ne vairāk kā 1500 pacientiem,
interesanti, kur liks tos pārpalikušos tie, kuriem pašbrīd ir tie 2000?
Un pēc kāda principa tos 500 atsijās?, ar kuru lielāka ķēpa, to prom? vai
kuram acis skaistākas, to paturēs? :D
-
Kad Inešuks čatā stāstīja par darba samaksu mediķiem, grūti bija uzreiz noticēt, jo - Darba likumu taču zinu :(
Ir darba likums un or aarstnieciibas likums, kuraa ir iekljauta shii te norma...
Es gan nez ko vinji tur shvepst, jo kkaa neatceru, ka pirms 2008/9, kuru nu vinji tur min kaa ievieshanas gadu,jebkad mediciinaakaadam buutu apmaksaatas virsstundas peec virsstundu apmaksas...
-
ST... nu, ierobezhojumus jau uzlika-tagad ir 220 st... ko tas noziimee dziivee?... konkreeti nmp staavees veel vairaak mashiinu un atlikushie par mazaaku naudu straadaas veel intensiivaak...
Rindas ar gribeetaajiem jau gluzhi pie vaartiem nestaav ;)
Lielo slimniicu uznjemshanaas tas pats...
-
Sociālā nodokļa nemaksātājiem valsts medicīnas pakalpojumu saņemšanai sākotnēji būs jāmaksā 4,30 eiro mēnesī
Rīga, 24.aug., LETA. Cilvēkiem, kas neveic sociālās apdrošināšanas iemaksas, veselības apdrošināšanas iemaksas nākamgad varētu būt 1% mēnesī no minimālās darba algas, šodien Nacionālās trīspusējā sadarbības padomes (NTSP) sēdē teica veselības ministre Anda Čakša.
2019.gadā iemaksas apmēru plānots palielināt līdz 3% no minimālās mēneša darba algas, bet no 2020.gada iedzīvotājiem iemaksas būs jāveic 5% apmērā no minimālās mēneša darba algas. Nākamgad minimālā alga plānota 430 eiro, tātad iemaksās būtu jāiemaksā 4,30 eiro mēnesī, bet pēc diviem gadiem - 21,5 eiro mēnesī, ja vien vēl netiks celta minimālā alga.
Mja, ārsti tomēr būs arī nodokļu inspektori :) Laikam Latvijas iedzīvotājiem nāksies ieviest SA numuru? :)
-
Interesanti, kā tad būs, teiksim, invalīdiem, kas saņem tikai to pašu valsts noteikto minimālo pabalstu?
-
Buus tak taas atbriivoto kategorijas...
-
Kgan man ir veelme dazhreiz pret to piketeet- exemplaars visu muuzhu kodis, nu shim nogrieztas kaajas, jo shmigaa nosaldeejis... protams, pirmaa grupa, pensija... sievai veel maksaa apruupeeshanas pabalstu... wtf... par ko? Un par mediciinu nu shim ar savu pirmo grupu nav jaamaksaa... kkaa baigi trekni...
-
Izdevīgāk nodokļus nemaksāt, bet samaksāt tos 4.50
-
Kgan man ir veelme dazhreiz pret to piketeet- exemplaars visu muuzhu kodis, nu shim nogrieztas kaajas, jo shmigaa nosaldeejis... protams, pirmaa grupa, pensija... sievai veel maksaa apruupeeshanas pabalstu... wtf... par ko? Un par mediciinu nu shim ar savu pirmo grupu nav jaamaksaa... kkaa baigi trekni...
Inešuk, diemžēl (vai par laimi) ir arī pilnīgi savādāki eksemplāri, bet rezultāts tāds pats. Vai nu man Tev jāsaka...
-
ir arī pilnīgi savādāki eksemplāri, bet rezultāts tāds pats
ja gribētu inešuka iedomāto sociālo taisnīgumu realizēt, tad nepietiktu ar diagnozi... es pat nezinu, kāda anamnēze tad katram jāietetovē būtu.
-
Es tai polisē nesaprotu vienu...kur viņi rēķina, ka būs vairāk naudas medicīnai?
Tak liela daļa šodien iet ārstēties par maksu...un samaksà kopā daudzus miljonus...
Tàtad pēc jaunās sistēmas cilvēki, kuri maksā patreiz par medicīnu, negribēs vairs to darīt par maksu, bet vicinās savu polisi! ...tātad tā daļa, ko patreiz iemaksājam maksas pakalpojumos pzudīs...
Tad kur tur sanāk vairāk naudas medicīnai?
-
Es tai polisē nesaprotu vienu...kur viņi rēķina, ka būs vairāk naudas medicīnai?
Tak liela daļa šodien iet ārstēties par maksu...un samaksà kopā daudzus miljonus...
Tàtad pēc jaunās sistēmas cilvēki, kuri maksā patreiz par medicīnu, negribēs vairs to darīt par maksu, bet vicinās savu polisi! ...tātad tā daļa, ko patreiz iemaksājam maksas pakalpojumos pzudīs...
Tad kur tur sanāk vairāk naudas medicīnai?
Laikam jau tiek cerēts uz to bezkauņu baru, kas neslimo, pagāni gatavie. Nu tik dabūs trūkties...
-
Izdevīgāk nodokļus nemaksāt, bet samaksāt tos 4.50
Nu, nu. 4,50 - tas iesākumam. Pēc 2 gadiem jau 21,50, un tā tik uz priekšu... :D
-
Nu, nu. 4,50 - tas iesākumam. Pēc 2 gadiem jau 21,50, un tā tik uz priekšu... :D
Nu, ja ienākumi vien minimālās algas apmērā...
un tāpat būs, minimālā uz papīra, pārējais ķepā, neredzu ka tas diži ko risina.
-
Es ir ierosināt aizdomāties par iespējamo apdrošināšanas līgumu - nu, ja es kādam maksāju par apdrošināšanu, apdrošināšanas gadījuma gadījumā es tā kā gaidu rezultātu un laikā. Kad mājai norauj jumtu, viss skaidrs, liekam jaunu. A ja es pa 4,50 palūkoju poliklīnikas WC papīru un nav? Un es ņemu un aizeju uz tiesu? Lab, sūdīgs piemērs. Bet tas tak forši, maksā kādu centu, nu divus, bet ir ko un kam paprasīt... .
Secinājums akaliņ vecais. Ja pilsoņi prasīs savas tiesības tiesiskā vidē, tad viss saliksies loģiski, vienkārši saskaņā ar nezūdamības likumu. Tas ir kā ar prihvatizācijas sertifikātiem. Neko neprivatizēji, akcijas nepirki, sertifikātus pārdevi, bet naudu neieguldīji - nu tad jā, krāpšana ir tie sertifikāti.
-
Bet jāatzīst gan - mūsu nomenklatūra sirgst ar kaut kādu VNND (vēl neizņemtās naudas delta) sindromu, šiem liekas ka visa sāls ir rēķinu izrakstīšānā tautai. Un vislabākais bizness protams ir abonēšanas adata. Kāpēc sirgstošie tā dara? A cik no mums šiem vēl 3 gadus nopakaļ sita pa zobiem nesot zobu čekus? Redzat? Likumi, lai dabūtu atpakaļ, ir. Lietojam?
-
Man nepatīk, ka tiek sajauktas "mušas ar kotletēm"..
Visa šī reforma notiek ar lozongu "Pret nodokļu nemaksātàjiem"...un runa ir par sociālo nodokli!
Kurš izdomāja, ka ar sociālo nodokli ir jāfinansē medicīna?
Soc.nodoklis, ko maksājam, visulaik un vienmēr ir domāts priekš pensijas, darba nespējas (slimības) un bezdarba gadījumā...
Kāds soc.nodoklim sakars ar medicīnas finansēšanu?
Un ar kàdām tiesībàm medicina nebūs pieejama soc.nodokļa nemaksātājiem?
Medicīna tiek finansēta no valsts pamatbudžeta, kur lielàko un milzīgāko daļu veido PVN.
Jebkurš aplokšņu algas saņēmējs no šīs aploksnes samaksā PVN pērkot pienu, maizi utt?
Viņš maksā nodokļus ar kuriem tiek finansēta valsts medicīna!
Ok, viņš no aploksnes nemaksā ienākumu nodokli! ...bet šis nodoklis aiziet pašvaldībai un valsts medicīna no tā neko nesaņem...
Tad jautājums - ar kādām tiesībàm tiek saukti par nodokļu nemaksātājiem priekš medicīnas?
Šodien nopirku kukuli maizes un 21% aizgāja medicīnas (valsts) budžetā.
-
20+ gadu jaunākās vēstures ir radījušas vienu secinājumu, - jebkurā gadījumā to, kas no kādiem nodokļiem tiks finansēts, lems nevis Nakats, ne arī Zigfrids, ne arī kāds cits. Lems tie, kuri ir pie varas, un lems bez lielas iedziļināšanās jautājumos, kas kam domāts un kādi mehānismi davienalgakā finansēšanai ir tikuši lietoti iepriekš. Kamēr nelien manā kabatā ar savām papildu vajadzībām un kamēr mani tieši interesējošās lietas nekļūst par 8. šķiras s*diem, tikmēr man ir pat vienalga, no kuras kabatas kurā kurš ko pārlicis, cik reizes un kāpēc.
Jebkurā gadījumā apelēt pie jebkādas loģikas, lietu kārtības (it sevišķi - "civilizētajā rietumu pasaulē") un līdzīgām lietām ir pilnīgi lieki un neproduktīvi LV gadījumā. Vienīgais, kas varētu strādāt, ir - izdomāt savu personisko rīcības plānu konkrētajam gadījumam un to konsekventi realizēt. Ekonomikas likumus neviens nav atcēlis, lai kā ar apbrīnojamu regularitāti un spītību pieņemtajos lēmumos LV virsotnē kādam (-iem) negribētos, lai to vairs nebūtu vai tie attiecībā uz šo teritoriju nedarbotos. Kā piemēru līdzīgai rīcībai varu minēt PSRS laika teicienu: "Padomju valsts izliekas, ka mums maksā, - mēs izliekamies, ka strādājam."
Ja kāds, piemēram, pirms gadiem 10 domāja, ka cilvēku aizbraukšana no LV uz darbu ārzemēs neradīs jūtamas sekas, tad viņš ir tieši tas, kurš uzskatīja, ka LV teritorija ir īpaša ar to, ka iepriekšminētās likumsakarības uz mums šeit neattiecas. :)
-
Mums ir kaut kāda dažāda izpratne par civilizēto Rietumu pasauli. Šveicē, Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā un t.t. domāju lielu jautājumu par nodokļu līkločiem pilsoņiem nav. Šeit es sagaidīšu es ceru līdzīgus piemērus no tās, otrās pasaules - Kazahstāna?
-
Tieši tā, tikai atšķirība principiālā ir tā, ka "civilizētajā Rietumu pasaulē" ar to, kas tiek iekasēts nodokļos, daudzmaz pietiek visam, ko valsts finansē. LV (kā jau jaunattīstības valstī (varēju rakstīta arī - "trešās pasaules valstī", bet Spārka visu izdzēstu)) naudas hroniski nepietiek. Otrais jautājums - par pieņemto lēmumu ekonomisko loģiku un sekām vispār nav salīdzināms. LV vara regulāri un ar spītību dara visu, lai tautsaimniecībai LV pienāktu gals un lai visi uz ātrāko no šejienes aizvāktos ar savām investīcijām. Signāls investoriem, kuru nosūtīja VID (saistībā ar ss.lv) vispār ir aptuveni no sērijas "tai valstī VID var slēgt jebkuru un jebkādu uzņēmumu pat, ja tas ir samaksājis visus nodokļus, bet atteicies pieņemt darbā papildus cilvēkus uz sava rēķina, lai darītu to darbu, kuru būtu jāveic VID pašam." Un kurš gan, interesanti, pēc tam plānos jebkādu projektu attīstību šādas valsts jurisdikcijā? Un tas/tāds nav ne pirmais, ne pēdējais (visticamāk) gadījums.
Kurš un kāpēc lai pēc tam reģistrētu šajā valstī tos gaidītos "uzņēmumus ar augstu pievienoto vērtību", strādātu gadiem, lai uzņēmumu attīstītu, maksātu šeit nodokļus, ja valsts vara darbojas vislabākajās kulaku mantas atņēmēju un sadalītāju tradīcijās? Tu, cilvēks, ieguldi laiku, naudu (ne mazos daudzumus) gadiem, bet vienā jaukā (?) dienā ierodas amatpersona un paziņo: "Mēs slēdzam!"
-
Viss pareizi. Uzbur ainu - valsts sēž un nečaukst. Mēs godīgi visi visu nopiķojam. Paši. Brīvprātīgi. Es neaizstāvu VID vai vagarus, es filosofierēju... .
-
Valsts varētu sākumam skaidri patiekt, kas sačakarēja e-veselību par 12 000 000
-
Un kurš tos 12 milj samaksās atpakaļ. Nē, nē, tikai nesakiet, ka atkal man un tev par to būs jāmaksā!
-
A kā tad Tu domāji, Camm, kam tad?
:sarcasm:
-
Jūs man iesākumā varētu pateikt kas pie bezjēdzīgi iztērētās naudas izsaimniekošanas ir vainīgs? :ou:
-
Es ar to izsaimniekoshanu katru darba dienu nodarbojos...
-
Atradām vainīgo. Inešuks ar babuļiem izpļekarē to naudu.
-
Ne tikai ar babuljiem.... ar 97% klientu...
-
Jūs man iesākumā varētu pateikt kas pie bezjēdzīgi iztērētās naudas izsaimniekošanas ir vainīgs?
Kenti ministrijā un kenti IT kantoros.
-
Kenti ministrijā un kenti IT kantoros.
A kurai valsts iestādei tos Kentus būtu jāatmasko? Jo es šodien redzēju tramvaja pieturā eveselības reklāmu, un mani tas izraisīja loti sliktu ķīmiju (liela dienas daļa sabojāta ;) )
-
Šodien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Veselības aprūpes nozares apakšpadomes sēdē tika panākta vienošanās par Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekta kompromisa variantu.
Kā aģentūrai LETA teica veselības ministre Anda Čakša, visām pusēm vienojoties, izstrādāts kompromisa variants, apvienojot Veselības ministrijas (VM) un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu variantus, kā arī pievienojot NTSP sēdē izteiktos priekšlikumus.
Ministre norādīja, ka tagad likumprojekts tiks nodots ātrai izskatīšanai VM, lai to sagatavotu iesniegšanai valdībā un tālāk Saeimā, kur vēl par vairākiem jautājumiem varētu būt diskusijas, piebilda Čakša.
Un nekādi cipari, nekādi paskaidrojumi - valsti pārvalda kā privātu naudas maku.