Sarunu forums
Es un mēs => Sirdslietas un ģimenes lietas => Tēmu iesāka: Nomade 2016. gada 17. septembris, 19:28:34
-
Vot, šitāda lieta: ja nu jūsu jaunietim pēc vsk. nav ideju par to, ko gribētu dzīvē darīt, ko iesakāt?
-
Tas bija laicīgi jādomā. Un tev jau neko. Jaunietim pašam tak galva uz pleciem un sava dzīve, pilngadība taču ir. Ja nu vienīgi prasa padomu.
-
Ja nav konkrētu interešu, tad jebkura augstskola, kurā tiek budžetā :)
-
Vai tiešām pilnīgi nekāda? Kaut kādi priekšmeti taču labāk padodas? Vai arī lai mācās amatu
-
Vai arī pēc videnes pastrādā kādu gadu, kamēr rodas idejas, ko no dzīves vēlas.
-
Visi karjeras konsultanti izbeigušies?
-
mūsdienās pēc videnes,ja nav ideju,var uz arodskolu(neizklausās smalki) uz b/darbniekiem
nezinu,kurš darbadevējs pieņems baltu lapu,un gan jau ka vēl ar ambīcijām par atalgojumu
sorry,neesmu ciniska,par šo situāciju pirms gadiem izdiskutējam,man jaunieša sakarā
-
Vot, šitāda lieta: ja nu jūsu jaunietim pēc vsk. nav ideju par to, ko gribētu dzīvē darīt, ko iesakāt?
jaunieti vajag atraut no "mammas pupa" pēc pilnas programmas un tad, lai iet strādā, lai saprot kā nauda rodas, cik glāze sviedru maksā :)
-
Ja maniem jauniešiem/tēm pēc VSK nebūtu nedz ideju, nedz avārijas šeptes, kundes, cits variants - ar siksnu pa D un pašam cilpu kaklā, milzu akmeni vienā rokā un pugena sauju otrā... saujā. Pa 18 gadiem jau nu jāspēj sakompostrēt...
-
Mao, par puisi es domāju tāpat. Bet Nomadei ir meitene. Meitenēm tāpat grūta dzīve, lai jau vēl paniekojas, kamēr jauna.
-
Mao, par puisi es domāju tāpat. Bet Nomadei ir meitene. Meitenēm tāpat grūta dzīve, lai jau vēl paniekojas, kamēr jauna.
tā??! a kā Tu to zini?? :)
...bet ja tā ir patiesība, un nekas prātīgs galvā nenāk, tad lai precās un sadzemdē bērnus. Tā teikt, lai iznes savu sievietes krustu, kamēr jauna. :)
-
Ak, kungs! “Savu sievietes krustu“. Ko tik neizdomā...
Kaut kā bērnus par krustu neizjūtu.
-
Ko gan citu no daddy gaidīt, pats jauns izleca pie sievas un grib citiem arī to krustu novēlēt.
-
Nu skaidrs, laulības vīrietim (Daddy) ir baigais krusts, un bērni vēl lielāks...
-
Meitenēm tāpat grūta dzīve, lai jau vēl paniekojas, kamēr jauna.
Pag pag, Broņa pati par meiteņu grūto dzīvi te iesāka... :D ja neesmu pareizi sapratis, tad nu laipni lūgta paskaidrot - kas, ko, kā, no kā tas grūtums? :)
-
A ko, teiksiet, ka bērni nav "krusts"? Ar negulētajām naktīm, raudāšanu un slimošanu. Ar dzīvi četrās sienās, ja nav nevienas auklēt kāras vecmāmiņas.
Un vēl tik jaunai, kad tikko viens krusts - skola - aiz muguras? Kad tad vispār jaunību izbaudīt?
Vēlāk jau, protams, labi, kad bērni paaugušies un pati vēl jauna, bet sākumā...
-
Satais bērnus jaunībā un tad krustu padusē un uz diseni!
-
A ko, teiksiet, ka bērni nav "krusts"? Ar negulētajām naktīm, raudāšanu un slimošanu. Ar dzīvi četrās sienās, ja nav nevienas auklēt kāras vecmāmiņas.
Un vēl tik jaunai, kad tikko viens krusts - skola - aiz muguras? Kad tad vispār jaunību izbaudīt?
Vēlāk jau, protams, labi, kad bērni paaugušies un pati vēl jauna, bet sākumā...
Tas laikam uztveres un attieksmes jautājums.
Ne skolu par krustu uztvēru, ne četrās sienās ieslodzīta, ne neizgulējusies.
Tieši pretēji - aktivitātēm, enerģiju, ideju piepildīts laiks.
-
Kuru jūs tur taisāties precināt :fryingpan: manai nav pat vēl 16.
Skaidrs ir tas, ka pa eksakto līniju neies.
Valodas it kā pieprot, bet nav tādas izteiktas intereses.
Māksla, mūzika nepadodas pēc pašas vērtējuma, skolotāji domā citādi.
Noteikti negrib monotonu darbu, nu tipa visu dienu pie datora.
Man drīzāk nojausma, ka nesaprot, ko katrā profesijā dara vai ar kuru priekšmetu tā saistīta.
-
nesaprot, ko katrā profesijā dara vai ar kuru priekšmetu tā saistīta.
Vēlreiz saku - karjeras konsultants. Ar sarunām, testiem un visām citām vajadzīgajām figņām.
-
Kuru jūs tur taisāties precināt :fryingpan: manai nav pat vēl 16.
Skaidrs ir tas, ka pa eksakto līniju neies.
Valodas it kā pieprot, bet nav tādas izteiktas intereses.
Māksla, mūzika nepadodas pēc pašas vērtējuma, skolotāji domā citādi.
Noteikti negrib monotonu darbu, nu tipa visu dienu pie datora.
Man drīzāk nojausma, ka nesaprot, ko katrā profesijā dara vai ar kuru priekšmetu tā saistīta.
oi, piedod, nezināju :( hmm, kas viņa Tev vunderkinds, ka 16 gados videni beidz?? :)
nāks laiks, nāks padoms. Šobrīd svarīgākais SĀKT par to domāt, jo tici man, jebkura tagadējā doma 10x manīsies :)
karjeras testus var paši atrast internetā un iziet un tad redz, kurp liecas.
kā ar dažādu profesiju apspriešanu ģimenē, īpaši to, kuras ir pazīstamas ģimenē?
Bieži gadās, ka tiek sekots stereotipiem, ka piemēram jurists vai finansists ir "biezi", jo ir dzirdēts ka viņiem daudz maksā, vai žurnālisti ir populāri, jo TV gozējās . Savukārt ar profesijas "garoziņu" reti kurš publiski dalās :)
-
A ko, teiksiet, ka bērni nav "krusts"? Ar negulētajām naktīm, raudāšanu un slimošanu. Ar dzīvi četrās sienās, ja nav nevienas auklēt kāras vecmāmiņas.
Un vēl tik jaunai, kad tikko viens krusts - skola - aiz muguras? Kad tad vispār jaunību izbaudīt?
Vēlāk jau, protams, labi, kad bērni paaugušies un pati vēl jauna, bet sākumā...
Kā vispār par "savu krustu" var apsaukāt Manus augstsirdīgos pūliņus, debešķā nektāra dāsnos piepildījumus bez jeb kādas atlīdzības, Manas nervozās dienas, nedēļas, mēnešus, kad acu priekšā tiek noēsti sūri grūtie marinējumi, putukrējumi, slapjuma medījumi, Manas negulētās naktis, strādīgās dienas, Manas gādīgās ientereses "nu kā?" un "kā ir?" un pārcilvēciskos pūliņus nejaukties? KO?
-
Es te iečiepstēšos - kāpēc vispār jaunieša (-tes) vietā jādomā, ko darīs ? Neizdosies, un atkal mamma būs vainīga.
Atceros sevi - to, ko gribēju, jutu, ka man nebūs tik daudz iekšā, tad paņēmu rokās programmiņu (-as) ar visām augstskolām un specialitātēm un skatījos cauri.
Šis tas patika, bet paskatījos- iestājeksāmenos fizika, ķīmija, bioloģija - tfū. Skolā es tā kā labi mācījos, bet, kad nobeidzu videni, nodomāju - nekad vairs šitos.
Paldies Dievam, ka pietika prāta neaiziet uz latviešu filologiem. Man patika latviešu literatūra, padevās ko uzskricelēt, bet vienā smadzeņu krokā pavīdēja gudra doma - un pēc tam ko? Učene?
Beigās tāpat izvēlējos ko nepraktisku :)
Vienlaicīgi zinu, ka pār savām izvēlēm esmu atbildīga tikai es pati.
Neviens mani nebakstīja un nekādus padomus nedeva. Paldies par to!
Vispār pārliecīga auklēšanās ir ļoti bīstama. Viens no meitas izteicieniem pusaudža vecumā bija - "ļauj man būt".
Mierinājumam varu pateikt, ka ļoti daudzi izlemj pēdējā brīdī, pat pēdējā vakarā. Tagad vispār tik ļoti daudz iespēju, neaptverami. Nu nepatiks iesāktais, vienmēr iespēja mainīt, bet tās jau būs paša izvēles.
A ko, teiksiet, ka bērni nav "krusts"? Ar negulētajām naktīm, raudāšanu un slimošanu. Ar dzīvi četrās sienās, ja nav nevienas auklēt kāras vecmāmiņas.
Un vēl tik jaunai, kad tikko viens krusts - skola - aiz muguras? Kad tad vispār jaunību izbaudīt?
Vēlāk jau, protams, labi, kad bērni paaugušies un pati vēl jauna, bet sākumā...
Man bija gluži pretēji. Apprecējos knapi 22 gadus sasniegusi un laiks mājās ar bērnu - man tas šķita fantastiski. Lielākoties riktīga atpūta, kad daudz vari pavadīt svaigā gaisā, pastaigāties, ratiņus stumdot, vēlāk, kad jau bērns bišķi lielāks, vēl labāk. Kamēr biju mājās, pieskatīju arī māsas sīkos, spēlējām teātri, darījām dullības, ko visu ne. Interesants likās tas laiks.
-
Bieži gadās, ka tiek sekots stereotipiem, ka piemēram jurists vai finansists ir "biezi", jo ir dzirdēts ka viņiem daudz maksā,
Man zināms puisis, nu jau jauns vīrietis, savu izvēli izdarīja tieši tā :).
Tēvs viņu bīdīja uz savas profesijas pusi, pat nebija divu domu, ka varētu būt kas cits.
Puisis vasaras brīvlaikos bija izbaudījis daudz smagā darba un sapratis, ka visu mūžu tā pelnīt savu maizi negrib.
Izdomājis - stāsies juristos. Nevienam mājās nav drīkstējis par to ieminēties. No nelielas pilsētas atbraucis uz Rīgu, nav pat bijis ne jausmas, kur tā LU atrodas.
Atradis, iestājies budžeta(!) grupā, bet konkurss nevājais. Viņš jau pirms tam sapratis, ka jātiek budžetā, lūst vai plīst, jo neviens par studijām nemaksās.
Uzreiz arī meklējis darbu pa vakariem, lai būtu no kā iztikt. Kad tas viss bijis, mājās pateicis tēvam, kurš ar viņu nesarunājās pēc tam pusgadu.
Un, atbilstoši stereotipiem, savām spējām, prātam un neatlaidībai - nu jau pēc studijām pelna labi. Un nav aizbraucis uz ārzemēm.
-
Nu, jā, es arī "paņēmu rokās programmiņu (-as) ar visām augstskolām un specialitātēm un skatījos cauri.".
Atskaitīju tās fakultātes, kur iestājeksāmens riebumpriekšmetā vēsturē [praktiski visur]. No pārējām atskaitīju tās, ko nemūžam, Runčuk [medicīna], kur nekādu cerību principā [mākslas, mūzikas akadēmijas], kur nulle perspektīvu [filologi = skolotāja]. No tā, kas atlika, izvēlējos. Ja netiktu [ konkurss bija gana pieirekams], skatītos tālāk.
IMHO iziet cauri visām iespējām, izsvītrot pilnīgi nederīgās un meklēt info par to, kas nav zināms. Garoza ir visiem darbiem.
-
Man te ir piedāvājums no astrologa pavērtēt bērna profesionālās takas - piekrist, nepiekrist?
-
Man te ir piedāvājums no astrologa pavērtēt bērna profesionālās takas - piekrist, nepiekrist?
IMHO piekrist. Ir predefinēti radošie, ir praktiskie cilvēki. Un reizēm tas nav virskārtā.
Vai tas ir jāizsniedz pašam pusaudzim pilnā versijā, nezinu. Vispār klausoties var baigi ieprogrammēties. Varbūt ir vērts pašai parunāt, paanalizēt pie sevis jaunieti un izsniegt kā iespējamos variantus potenciāli perspektīvus virzienus.
-
Man te ir piedāvājums no astrologa pavērtēt bērna profesionālās takas - piekrist, nepiekrist?
Ko gan varat zaudēt?
-
Nu kā tā var būt, ka jaunietim absolūti nav nevienas jomas, kura interesētu?, vai labāk padotos?
Tā vispār mēdz būt?
Kautkur lasīju, ka teicamniekiem esot grūtības profesijas izvēlē,
jo visos priekšmetos ieinteresētība un zināšanas vienā līmenī.
p.s. Es drīzāk izpētītu liecību.
-
Nezināju, ka Norvēģijā visās vidusskolās viesiem ir jāapgūst kāda profesija. Tātad skolu beidzot ir kaut kāds pamats, un ja nevari izdomāt ko citu, ej un pastrādā.
-
Nezināju, ka Norvēģijā visās vidusskolās viesiem ir jāapgūst kāda profesija. Tātad skolu beidzot ir kaut kāds pamats, un ja nevari izdomāt ko citu, ej un pastrādā.
Par šito es būtu ar visām četrām par. Izsviest no skolas kursa visus bezjēgas ūdensgabalus un pielikt klāt profesionālo kaut vienkāršā līmenī. Ja ne savādāk, vismaz sajēga par dažādiem darbiem būs. Vienkāršās sadzīves lietas - šuvējs, pavārs, frizieris, mediķis, galdnieks, elektriķis, celtnieks, lauksaimnieks un vēl duci iespēju. Bez dalīšanas pa dzimumiem.
-
Paziņu puika izvēlējies El, tuvāk iecerētajam augstskolas IT. Norgē pat kontaktligzdu dzīvoklī drīkst mainīt tikai sertifcēts elektriķis
Pie mums tas nemūžam neneotiks - visas profskolas būs kā mūris un noraks. Bet patiesībā videnē varētu iegīt kādu zemākās kvalifikācijas līmeni (kā Norg droši vien arī ir) un atbrīvot profenes no vidusskolas kursa vispār -tur gada laikā iemācītu tālākos līmeņus. Kaut kā tā
-
Man te ir piedāvājums no astrologa pavērtēt bērna profesionālās takas - piekrist, nepiekrist?
Noteikti arī pie hiromanta aizved un horoskopus palasiet :D
un vispār - vajag ļoti nopietni apsvērt visus par un pret pirms mest monētu...
:D :D
-
Man grūti saprast,ka var neinteresēt nekas. Pašai tolaik bija vismaz 3 intereses,muttere gribēja augstskolu,bet izlēmu savai sapņu profesijai par labu,tiesa,gan arodu mācījos 1u gadu,pēc tam tālāk studēt.Bet,ka nu nekas nav interesēs,jā...Lai mana mā ietu pie astrologa :facepalm:
Mož,vnk netraucēt jaunieti? lai iet kautvai pastrādā Zara vai fvz kur?
Družkai meita netika nevienā no 2 augstskolām. Ne tapēc,ka duma,bet nebija viņas profils pieprasīts(vokālisti).Tagad strādā lupatu bodē,un vāc infu par savu nozari un studijām ārpusē.