Izvēles pēc vsk.

[kvadra]

A ko, teiksiet, ka bērni nav "krusts"?  Ar negulētajām naktīm, raudāšanu un slimošanu. Ar dzīvi četrās sienās, ja nav nevienas auklēt kāras vecmāmiņas.
Un vēl tik jaunai, kad tikko viens krusts - skola - aiz muguras?  Kad tad vispār jaunību izbaudīt?
Vēlāk jau, protams, labi, kad bērni paaugušies un pati vēl jauna, bet sākumā...

[Mao]

Satais bērnus jaunībā un tad krustu padusē un uz diseni!

[tuk]

A ko, teiksiet, ka bērni nav "krusts"?  Ar negulētajām naktīm, raudāšanu un slimošanu. Ar dzīvi četrās sienās, ja nav nevienas auklēt kāras vecmāmiņas.
Un vēl tik jaunai, kad tikko viens krusts - skola - aiz muguras?  Kad tad vispār jaunību izbaudīt?
Vēlāk jau, protams, labi, kad bērni paaugušies un pati vēl jauna, bet sākumā...

Tas laikam uztveres un attieksmes jautājums.
Ne skolu par krustu uztvēru, ne četrās sienās ieslodzīta, ne neizgulējusies.
Tieši pretēji - aktivitātēm, enerģiju, ideju piepildīts laiks.

[Nomade]

Kuru jūs tur taisāties precināt  manai nav pat vēl 16.
Skaidrs ir tas, ka pa eksakto līniju neies.
Valodas it kā pieprot, bet nav tādas izteiktas intereses.
Māksla, mūzika nepadodas pēc pašas vērtējuma, skolotāji domā citādi.
Noteikti negrib monotonu darbu, nu tipa visu dienu pie datora.
Man drīzāk nojausma, ka nesaprot, ko katrā profesijā dara vai ar kuru priekšmetu tā saistīta.

[Spārka]

nesaprot, ko katrā profesijā dara vai ar kuru priekšmetu tā saistīta.

Vēlreiz saku - karjeras konsultants. Ar sarunām, testiem un visām citām vajadzīgajām figņām.

[daddy]

Kuru jūs tur taisāties precināt  manai nav pat vēl 16.
Skaidrs ir tas, ka pa eksakto līniju neies.
Valodas it kā pieprot, bet nav tādas izteiktas intereses.
Māksla, mūzika nepadodas pēc pašas vērtējuma, skolotāji domā citādi.
Noteikti negrib monotonu darbu, nu tipa visu dienu pie datora.
Man drīzāk nojausma, ka nesaprot, ko katrā profesijā dara vai ar kuru priekšmetu tā saistīta.

oi, piedod, nezināju hmm, kas viņa Tev vunderkinds, ka 16 gados videni beidz??  
nāks laiks, nāks padoms. Šobrīd svarīgākais SĀKT par to domāt, jo tici man, jebkura tagadējā doma 10x manīsies

karjeras testus var paši atrast internetā un iziet un tad redz, kurp liecas. 
kā ar dažādu profesiju apspriešanu ģimenē, īpaši to, kuras ir pazīstamas ģimenē?

Bieži gadās, ka tiek sekots stereotipiem, ka piemēram jurists vai finansists ir "biezi", jo ir dzirdēts ka viņiem daudz maksā, vai žurnālisti ir populāri, jo  TV gozējās . Savukārt ar profesijas "garoziņu" reti kurš publiski dalās  

[Mao]

A ko, teiksiet, ka bērni nav "krusts"?  Ar negulētajām naktīm, raudāšanu un slimošanu. Ar dzīvi četrās sienās, ja nav nevienas auklēt kāras vecmāmiņas.
Un vēl tik jaunai, kad tikko viens krusts - skola - aiz muguras?  Kad tad vispār jaunību izbaudīt?
Vēlāk jau, protams, labi, kad bērni paaugušies un pati vēl jauna, bet sākumā...

Kā vispār par "savu krustu" var apsaukāt Manus augstsirdīgos pūliņus, debešķā nektāra dāsnos piepildījumus bez jeb kādas atlīdzības, Manas nervozās dienas, nedēļas, mēnešus, kad acu priekšā tiek noēsti sūri grūtie marinējumi, putukrējumi, slapjuma medījumi, Manas negulētās naktis, strādīgās dienas, Manas gādīgās ientereses "nu kā?" un "kā ir?" un pārcilvēciskos pūliņus nejaukties? KO?

[dille]

Es te iečiepstēšos - kāpēc vispār jaunieša (-tes) vietā jādomā, ko darīs ? Neizdosies, un atkal mamma būs vainīga.
Atceros sevi - to, ko gribēju, jutu, ka man nebūs tik daudz iekšā, tad paņēmu rokās programmiņu (-as) ar visām augstskolām un specialitātēm un skatījos cauri.
Šis tas patika, bet paskatījos- iestājeksāmenos fizika, ķīmija, bioloģija - tfū. Skolā es tā kā labi mācījos, bet, kad nobeidzu videni, nodomāju - nekad vairs šitos.
Paldies Dievam, ka pietika prāta neaiziet uz latviešu filologiem. Man patika latviešu literatūra, padevās ko uzskricelēt, bet vienā smadzeņu krokā pavīdēja gudra doma - un pēc tam ko? Učene?
Beigās tāpat izvēlējos ko nepraktisku
Vienlaicīgi zinu, ka pār savām izvēlēm esmu atbildīga tikai es pati.
Neviens mani nebakstīja un nekādus padomus nedeva. Paldies par to! 

Vispār pārliecīga auklēšanās ir ļoti bīstama. Viens no meitas izteicieniem pusaudža vecumā bija - "ļauj man būt".
Mierinājumam varu pateikt, ka ļoti daudzi izlemj pēdējā brīdī, pat pēdējā vakarā.  Tagad vispār tik ļoti daudz iespēju, neaptverami. Nu nepatiks iesāktais, vienmēr iespēja mainīt, bet tās jau būs paša izvēles.

A ko, teiksiet, ka bērni nav "krusts"?  Ar negulētajām naktīm, raudāšanu un slimošanu. Ar dzīvi četrās sienās, ja nav nevienas auklēt kāras vecmāmiņas.
Un vēl tik jaunai, kad tikko viens krusts - skola - aiz muguras?  Kad tad vispār jaunību izbaudīt?
Vēlāk jau, protams, labi, kad bērni paaugušies un pati vēl jauna, bet sākumā...

Man bija gluži pretēji. Apprecējos knapi 22 gadus sasniegusi un laiks mājās ar bērnu - man tas šķita fantastiski. Lielākoties riktīga atpūta, kad daudz vari pavadīt svaigā gaisā, pastaigāties, ratiņus stumdot, vēlāk, kad jau bērns bišķi lielāks, vēl labāk. Kamēr biju mājās, pieskatīju arī māsas sīkos, spēlējām teātri, darījām dullības, ko visu ne. Interesants likās tas laiks.

[dille]

Bieži gadās, ka tiek sekots stereotipiem, ka piemēram jurists vai finansists ir "biezi", jo ir dzirdēts ka viņiem daudz maksā,

Man zināms puisis, nu jau jauns vīrietis, savu izvēli izdarīja tieši tā .
Tēvs viņu bīdīja uz savas profesijas pusi, pat nebija divu domu, ka varētu būt kas cits.
Puisis vasaras brīvlaikos bija izbaudījis daudz smagā darba un sapratis, ka visu mūžu tā pelnīt savu maizi negrib.
Izdomājis - stāsies juristos. Nevienam mājās nav drīkstējis par to ieminēties. No nelielas pilsētas atbraucis uz Rīgu, nav pat bijis ne jausmas, kur tā LU atrodas.
Atradis, iestājies budžeta(!) grupā, bet konkurss nevājais. Viņš jau pirms tam sapratis, ka jātiek budžetā, lūst vai plīst, jo neviens par studijām nemaksās.
Uzreiz arī meklējis darbu pa vakariem, lai būtu no kā iztikt. Kad tas viss bijis, mājās pateicis tēvam, kurš ar viņu nesarunājās pēc tam pusgadu.
Un, atbilstoši stereotipiem, savām spējām, prātam un neatlaidībai - nu jau pēc studijām pelna labi. Un nav aizbraucis uz ārzemēm.

[Trix]

Nu, jā, es arī "paņēmu rokās programmiņu (-as) ar visām augstskolām un specialitātēm un skatījos cauri.".

Atskaitīju tās fakultātes, kur iestājeksāmens riebumpriekšmetā vēsturē [praktiski visur]. No pārējām atskaitīju tās, ko nemūžam, Runčuk [medicīna], kur nekādu cerību principā [mākslas, mūzikas akadēmijas], kur nulle perspektīvu [filologi = skolotāja]. No tā, kas atlika, izvēlējos. Ja netiktu [ konkurss bija gana pieirekams], skatītos tālāk.

IMHO iziet cauri visām iespējām, izsvītrot pilnīgi nederīgās un meklēt info par to, kas nav zināms. Garoza ir visiem darbiem.

[Nomade]

Man te ir piedāvājums no astrologa pavērtēt bērna profesionālās takas - piekrist, nepiekrist?

[Trix]

Man te ir piedāvājums no astrologa pavērtēt bērna profesionālās takas - piekrist, nepiekrist?

IMHO piekrist. Ir predefinēti radošie, ir praktiskie cilvēki. Un reizēm tas nav virskārtā.
Vai tas ir jāizsniedz pašam pusaudzim pilnā versijā, nezinu. Vispār klausoties var baigi ieprogrammēties. Varbūt ir vērts pašai parunāt, paanalizēt pie sevis jaunieti un izsniegt kā iespējamos variantus potenciāli perspektīvus virzienus.

[Minne]

Man te ir piedāvājums no astrologa pavērtēt bērna profesionālās takas - piekrist, nepiekrist?

Ko gan varat zaudēt?

[tuk]

Nu kā tā var būt, ka jaunietim absolūti nav nevienas jomas, kura interesētu?, vai labāk padotos?
Tā vispār mēdz būt?
Kautkur lasīju, ka teicamniekiem esot grūtības profesijas izvēlē,
jo visos priekšmetos ieinteresētība un zināšanas vienā līmenī.
p.s. Es drīzāk izpētītu liecību.

[reno]

Nezināju, ka Norvēģijā visās vidusskolās viesiem ir jāapgūst kāda profesija. Tātad skolu beidzot ir kaut kāds pamats, un ja nevari izdomāt ko citu, ej un pastrādā.