Sarunu forums
Atpūta un izklaide => Sports => Tēmu iesāka: Bobs 2016. gada 17. decembris, 16:05:25
-
Sveiciens kustīgajiem!
Tagad tāds laiks ārā, ka outdoor sportiskās aktivitātes ir apliktas ar dažādiem ierobežojumiem - sniega nav, gaismas nav, siltuma nav, toties ir slapjums, vēsums, ledus atliekas, tumsa. Ko darīt šajā laikā tiem, kas raduši sportot ārā? Es cenšos visus kaitnieciskos faktorus neņemt vērā un skriet neatkarīgi no apstākļiem, bet besī ārā ledus uz celiņiem, tumsa un tas, ka jāģērbjas vairāk - tas nozīmē katru reizi mazgāt slapju drēbju čupiņu.
Trenažieru zāles riebj, lai gan aizeju pa reizei pasvīst arī šajās iesmirdušajās telpās.
Varbūt jums kadam(-ai) ir kādas objektīvas atklāsmes, kā izpausties šajā starpperiodā...
-
Cenšos joprojām skriet, bet daru to 2-3 reizes nedēļā, kas dod iespēju kaut nedaudz izvēlēties patīkamākus laikapstākļus, turklāt, ir iespēja skriet pa dienu. Apmēram reizi nedēļā eju uz jogu, reizēm uz pilatēm. Trenažieri nav man.
Bet drēbju čupa pēc fiziskām aktivitātēm tāpat jāmazgā, kāda starpība cik daudz, kamēr to var izdarīt vienā vešmašīnas ciklā.
-
Ziemā diemžēl neskrienu. Nomaukties uz slidena ceļa galīgi negribas. Man ir 2x nedēļā vingrošana sporta zālē (nav tik traki, sporta
ģērbtuve parasti ir smirdīgāka :D ). Cenšos arī vairāk staigāt, vismaz brīvdienās pa dienu.
-
Laimīgie tie, kam laiks sportam pa dienu. Man ir tikai vakari un brīvdienas. Bet brīvdienās, kā zināms, nevar izpildīt visu nedēļas normu, tādēļ jāskrien arī vakaros pa parkiem. Tas jau palicis par atkarību organisms prasa savu. Protams, sportam ir bonusi, jo tad, kad vairāk kā pusdzīve nodzīvota, savu rumpīti citādāk savākt un turēt labā kondīcijā nav iespējams
-
Pamēģini katetru - moš līdz...
-
Pamēģini katetru - moš līdz...
Nebiju par to iedomājies.. Vai ir kādi pētījumi, kas pierāda efektivitāti?
-
Katetrs veicina fiziskās formas uzlabošanos? Njā...
Ja nu vienīgi - ja no šā jālaižas maksimāli ātri, maksimāli tālu un jānoslēpjas kokā maksimāli augstu. :D
-
Nekad neesmu skraidījusi, un nekad nav bijusi vēlme to mācīties darīt. Nu nespēju es saprast, kà var bezmērķīgi kaut kur uz riņķi skriet. Man dažreiz līdz darbam kājàm 40 min jānosoļo, vienmēr žēl zemē nomestā laika un garlaicīgi. Tu ej, ej, ej... ja vēl būtu smuki apkārt, tur sniedziņš, vai ķirši zied, bet tagad, pa šitiem dubļiem... vļeh.
Nu labi, labi, es saprotu - lielpilsēta, kur smagākais darbs ir miskasti iznest... tad nu jàmeklē, kā to dibenu izkustināt...
-
Es kādreiz biju līdzīgās domās. It īpaši skolas laikā. Likās - kas tā par bezjēdzīgu nodarbi, sevis mocīšana, jēgas nekādas. Ilgu laiku tā domāju. Lai gan zināmu laiku pēc tam trenējos sporta veidā, kur bija arī jāskrien, tik un tā tas neieviesās par paradumu. Tad, savu patstāvīgo dzīvi aizsākot, ilgu laiku, gadus 15 nedarīju vispār neko, paliku diezgan traģiskā skatā, principā pats sev riebos, plus vēl veselība atzīmēja vairākas nozīmīgas problēmas. Mugurkauls, kāju asinsrites sistēma. Ārsti papildus terapijai un zāļu kaudzēm rekomendēja bezmaz pilnīgu imobilizāciju. Bet es sāku mazpamazām skriet. Sākumā pa 25 min, tad pa 35 - 40, tad pa 50, un tagad, pēc trim četriem gadiem - pa 1h 05 vidēji vienā reizē. 1100 km pagājušajā gadā.
Par laika nosišanu. Man tā ir meditācija. Tās domas, kas skriešanas laikā izdomājas, tās atziņas, idejas un iedvesma kaut kā darīšanai, kas rodas skrienot - to nevar salīdzināt ne ar ko. Pilnīgi ne ar ko. Meditatīvajā stāvoklī kaut kur ap 45 minūti bieži vien atnāk tāda kā apjausma, ka tieši tagad, tiešo šis ir dzīves piepildījums. To nesapratīs tas, kas to nav sajutis, maniem vārdiem viņu acīs ir tikai tukša skaņa, un bieži vien attieksme ir kā pret kaut kādu imbecilu, kurš sazin ko iedomājies. Bet lai, es neesmu sludinātājs, nevienam nesaku, ka tas būtu jādara, tikai painteresējos vai man šeit ir domubiedri. Tie, kas nesaprot, nav vajadzīgs skaidrot, kāpēc nesaprot. Ir o.k., katram savs. Viens skrien, cits cep, cits ēd, cits vēl ko citu dara. Tādēļ jau pasaule ir skaista ka tajā nav vienveidības.
-
Bobi, es ticu. Ko tamlīdzīgu esmu dzirdējusi arī vēl no viena skriešanas fana. Un man tas šķiet visnotaļ saprotami un loģiski, lai arī skriešana nekad nav bijusi mana nodarbe un acīmredzot arī nekļūs - man no tās vienmēr ir palicis slikti.
Pati gana daudz izkustos fiziskā darbā, un, jāatzist, ka drusku ar nožēlu nolūkojos uz pilsētniekiem, kam jāizdomā kaut kādas mākslīgas aktivitātes, kā kaut mazliet izkustinātu ofisā nosēdēto rumpi. Man arvien bijis grūti likt sev kustēties pašas kustēšanās pēc, bez taustāma mērķa. Labāk tad kaut ko padaru. Cita lieta, ka piekopju stiepšanās vingrinājumus, kas ļoti labi atslābina un "saeļļo", palīdz pret stīvumu un smeldzi muskuļos.
-
Fizisks darbs - ne zemes rakšana, ravēšana, lapu grābšana, ūdens nešana, sniega tīrīšana, grīdu mazgāšana - NEKAS neaizvieto vingrošanu.
Arī skrienot brīnišķīgi izkustas visi muskuļi. Gods un slava tiem, kas to spēj!
Žēl, ka skriešana nav priekš manis.
Aprakstīto labsajūtu gūstu, braucot ar riteni. Bieži tas palīdz galvas izvēdināšanai - svaigs gaiss, skaisti dabas skati, atslēdzies no visām problēmām.
Var izdomāt visas domas vai gluži otrādi - atbrīvot prātu.
Patīk iet arī kājām. Nesaprotu Emīliju - kurš laiks tad skaitās lietderīgi izmantots?
Bobi, sporta klubos nav nemaz tik traki :) Jāatrod tikai sev piemērotais.
-
Pati gana daudz izkustos fiziskā darbā, un, jāatzist, ka drusku ar nožēlu nolūkojos uz pilsētniekiem, kam jāizdomā kaut kādas mākslīgas aktivitātes, kā kaut mazliet izkustinātu ofisā nosēdēto rumpi. Man arvien bijis grūti likt sev kustēties pašas kustēšanās pēc, bez taustāma mērķa. Labāk tad kaut ko padaru.
Kaut kā tā, jā.
Dille - šito tiešām ir grūti saprast? :) Varu piekrist, ka "Fizisks darbs - ne zemes rakšana, ravēšana, lapu grābšana, ūdens nešana (eu nu beidziet, laukos IR ūdensvads un kanalizācija, parasti... :D ), sniega tīrīšana, grīdu mazgāšana - NEKAS neaizvieto vingrošanu", taču pēc visa nosauktā uzskaitījuma vēl speciāli vingrot, sorry, bet izklausās smieklīgi :)
Jau tad, kad bija "jāiet pastaigāties" ar bērnu, kurš guļ ratiņos, es ar apaļām acīm skatījos uz daiļavām, kas ar tiem ratiem špacierēja 5 apļus ap māju. Man bija darīšanu saraksts, kur jāizstaigā, un pie viena - pastaiga sanāca.
-
Emīlij - smieklīgi tas neizklausās vairs tad, kad sāk sāpēt mugura. Un tā sāp lielākajai daļai fiziskā darba veicēju.
Fiziski strādājot, var uztrenēt ārējos muskuļus, bet ne iekšējos.
P.S. vai Tu vēlies teikt, ka bērns tika lielākoties vadāts pa ielām? Kārtojot darīšanas, Tu katru reizi viņu rāvi laukā no ratiem?
Lielākoties jau māmiņas cenšas pastaigai izmantot zaļo zonu - kur mazāk putekļu, vairāk skābekļa.
-
Lai ar fizisku darbu aizvietotu sportiskās aktivitātes, būtu jāstrādā 8/5 darba laiks ar lāpstu vai tamlīdzīgi. Citādi par aizvietošanu to nevar nosaukt. Tā nav aeroba slodze.
-
Saprotu, ka fizisks darbs nav tas pats, kas sports. Slodze darbā mēdz būt kaut kāda vienpusēja, pozas neergonomiskas... Kā nu kurā darbā. Man tie ir visādi, gan veselīgi izkustinoši, gan pavisam neveselīgi. Bet speciāli vēl kaut kādu fizisko slodzi pēc tiem meklēt nu nemaz nevelk, ja nu vienīgi kaut ko relaksējošu, harmonizējošu, atslābinošu, kāda varētu būt peldēšana, stiepšanās vingrinājumi, varbūt vēl pilates. Un darbu ofisā pie datora (ir man arī tāds, jā) mēdzu uztvert kā iespēju laiski pasēdēt un atpūtināt kājas. Reizēm ļoti noderīgi :D
-
Aprakstīto psiholoģisko kondīciju gūstu peldot (2,5-3,5km 1x).
Jā, baseinā, kas smird pēc hlora un pa kuru maisās daudz svešu cilvēku. Bez šiem papildus faktoriem varētu ļoti labi iztikt, bet diemžēl personīgo 50m-nieku nevaru atļauties uzbūvēt un uzturēt.
Agrāk mēdzu arī braukt ar velo. Tam diezgan ilgu pauzi/punktu pielika ļoooti neveiksmīgi sasists celis.
Skriešanu nesaprotu. nekad nav patikusi.
Skrituļi, hooverboard - tas jau pavism cits.
Laikam patīk visādas ierīces, kas paātrina. un ūdens.
hmm, būtu jāpamēģina sērfošana vai burāšana attiecīgā sezonā vai vnk jāpārceļas uz hawaii vai Austrāliju :D
-
tex, Tevī ir iemiesojusies kāda karā mirušās torpēdas dvēsele... ;) :smile:
-
P.S. vai Tu vēlies teikt, ka bērns tika lielākoties vadāts pa ielām? Kārtojot darīšanas, Tu katru reizi viņu rāvi laukā no ratiem?
Lielākoties jau māmiņas cenšas pastaigai izmantot zaļo zonu - kur mazāk putekļu, vairāk skābekļa.
Draudziņ, manas "darīšanas" bija aizbraukt pie mammas, uz bibliotēku, pēc maizes. Nē es nerāvu bērnu no ratiem, un jā, es staigāju ar viņu pa ietvēm (ne ielām..:D) Kad mani bērni auga, mašīnu uz ielām bija 158 reizes mazāk :) Un pa ceļam jau kāds parks, tb "zaļā zoona" ar gadījās itin braši.
Šobrīd es neaizvietoju "ar fizisku darbu" nekādas tur speciālas aktivitātes. Tas ir mans dzīvesveids - kustēties. Kustēties - lietderīgi :)
Bet, kā jau teicu (ko, šķiet, neviens nepamanīja), ka SAPROTU pilsētniekus, kam nav šādas iespējas.
Ā, un "fiziskā darba veicējs" nav gluži par mani. Es esmu brīvā laika kustinators, ne fiziskā darba veicējs ar lāpstu vai ceļarulli :D
-
Es gan tik skaistiem vārdiem, kā Bobs, neteiktu (labākās idejas un domas "nāk" naktīs, kad miegs nenāk), bet, lai arī nu jau ilgi, ilgi šādā izpratnē nekustos, zinu un atceros, ka pašsajūt pēc tādas skriešanas un dušas tik tiešām ir tāda, ka tikko dzimis ... Jā, problēmas aizmirstas un stress izgaist!
-
Beta endorfīni ("laimes hormons") izdalās, tas ir pierādīts.
Es gan, tāpat kā Tex, tikai peldot šos ķeru.
-
Endorfīni ir dažādi - vieni lido gaisā, citi peld ūdenī, atliek tikai atrast sev tīkamāko veidu, kā šos noķert.
-
Ja tiešām ir vēlme izjust iekšējo laimes sajūtu neatkarīgi no ārējiem apstākļiem, pie tā ir jāpiestrādā. Danilāns ļoti saprātīgi to pastāsta
http://veselam.la.lv/2017/01/06/danilans-merkaki-ne-zinatnieki-dusmas-sanak/ (http://veselam.la.lv/2017/01/06/danilans-merkaki-ne-zinatnieki-dusmas-sanak/)
-
Ļautiņi mīļie, mostieties!
ir pēdējais brīdis izdarīt apņemšanos un piereģistrēties kādās plaštautas aktivitātēs! Nu, - Rīgas maratona mazās distancītes jau kā obligāts vienums katram savas zemes patriotam, tad Stirnu buks tiem, kas bik stiprāki, nu vēl pasākumi visās lielajās pilsētās. Var skriet, var nūjot, katram pēc vēlmēm un spējām. Varbūt tieši šis gads būs pavērsiens, kad TU pamēģināsi ko jaunu un varbūt tev tas patiks! Nemēģinot neuzzināsi! Piesakies un iesaisti savus tuvākos, tas var kļūt par lielisku piedzīvojumu un padarīt jūsu attiecības krāsainākas!
-
No savas puses varu piebilst, ka šogad 5.-7. maijā Valmierā ir jau 2. Kinopedālis: http://www.kinopedalis.lv/ Man pagājušajā gadā ļoti patika, tikai laiks nebija pārāk vēlīgs, reizēm stipri lija. Ceru, ka šogad arī laiks būs labāks.
-
Vakar kustējos. Šorīt ar fiksi nokustējos :)
-
No savas puses varu piebilst, ka šogad 5.-7. maijā Valmierā ir jau 2. Kinopedālis: http://www.kinopedalis.lv/ (http://www.kinopedalis.lv/) Man pagājušajā gadā ļoti patika, tikai laiks nebija pārāk vēlīgs, reizēm stipri lija. Ceru, ka šogad arī laiks būs labāks.
Izskatās ritīgi foršais pasākums! Esi bijusi uz pirmo?
-
Es ceru tikt uz kādu Magnētu (vēlams reizi nedēļā :) ) - vasaras sezona sāksies aprīli. Citas sacensības gan neplānoju.
-
Izskatās ritīgi foršais pasākums! Esi bijusi uz pirmo?
Biju. Pamatā piedalījos Puspedālī. Bija interesanti, vienīgi par daudz lija, bija pat problēmas kontrolpunktos mobilajā aplikācijā ievadīt pareizās atbildes, jo no mitruma nestrādāja "virtuālās pogas". Vēl piedalījos noslēguma pasākumā. Pārējos pasākumus - tā, garāmskrejot apskatījos.. Ja brauc no Rīgas, tad jau protams vajag darboties "pēc pilnas programmas"
-
Pedālistiem
[attachment deleted by admin]
-
Ļautiņi mīļie, mostieties!
ir pēdējais brīdis izdarīt apņemšanos un piereģistrēties kādās plaštautas aktivitātēs! Nu, - Rīgas maratona mazās distancītes jau kā obligāts vienums katram savas zemes patriotam, tad Stirnu buks tiem, kas bik stiprāki, nu vēl pasākumi visās lielajās pilsētās. Var skriet, var nūjot, katram pēc vēlmēm un spējām. Varbūt tieši šis gads būs pavērsiens, kad TU pamēģināsi ko jaunu un varbūt tev tas patiks! Nemēģinot neuzzināsi! Piesakies un iesaisti savus tuvākos, tas var kļūt par lielisku piedzīvojumu un padarīt jūsu attiecības krāsainākas!
Jaunais, ko es pamēģināšu, būs nūjošana. Pirmdien nopirku sev nūjas, ceru, ka šad tad piespiedīšu sevi izbraukt kkur ārpus pilsētas svaigā gaisā
-
Jaunais, ko es pamēģināšu, būs nūjošana. Pirmdien nopirku sev nūjas, ceru, ka šad tad piespiedīšu sevi izbraukt kkur ārpus pilsētas svaigā gaisā
vismaz ziņo par pirmo reizi! Ceru, ka tā būs rīt!
Man piem. šodien lietus netraucēja...
-
Nē, rīt nebūs, rīt uz dzimeni jāiet
Svētdien arī nē, sapulce
Nakamsestdien koris
Nākamsvētdien dzimene
Tālāk nezinu :bricks:
-
Kto hoģit v gosķi pa utram taram taram taramtamtam...
Nonūjot var paspēt. Tam vajag tikai stundu
-
It kā jā. Saprotu, bet tā dzimene man tāda - nu, stresainā būs, tā kā formāla mazliet, jo tie cilvēki man sveši. Un tad es stresoju jau kopš šodienas, tā ka par nūjošanu rīt nevar būt ne runas, jo man JĀGATAVOJAS rītvakaram :facepalm:
-
Man, NVG cilvēkam, kāds var paskaidrot to, kāda ir ideja tai nūjošanā apslēpta? Jau sen vēroju dažādu tantuku aktivitātes savā ciematā, bet vienīgais, ko saprotu noteikti, ir iespēja ļer, ļer, ļer - paļerkstēt katru rītu par dažādiem pensijas vecuma sieviešu jaunumiem. Vnk citu ideju nav, un rodas aizdomas, ka kārtējā tautai pasviestā bezjēdzīgā modes lieta, lai kko dara un ķecerīgas domas prātā aiz bezdarbības nenāk. Vot, nav man īsti izpratnes, ar ko parasta pastaiga par tādu nūjošanu slitāka ir?
-
Pastaiga nav sliktāka, bet ir citādāka :)
Bet vispār - atnāks Luīze un pastāstīs par nūjošanu ;)
Ja neko citu, tad atbalstu stāvākā kalnā raušoties, nūjas man vismaz sniedz :rofl:
-
Zigrīd, un ko domā par distanču slēpošanu? Tas droši vien tavā skatījumā ir sports?
Kaut kādā mērā nūjošana, ja nūjo puslīdz pareizi, ir līdzīga slodze. Un nekaitīga.
-
Esmu klāt. :)
Nūjošana ir par skriešanu daudz saudzīgāks veids, kā izkustēties, turklāt, pareizi nūjojot, tiek izvingrināta lielākā daļa ķermeņa muskuļu. Pats var regulēt tempu un intensitāti.
Alpos daudzi dodas kalnu pārgājienos (hiking), bet tā nav klasiskā nūjošana (nordic walking), ko daru es, kad slinkums skriet. Par kalnu pārgājieniem Bobis varētu vairāk pastāstīt.
-
Nūjošanas priekšrocība salīdzinājumā ar pastaigu vienkāršo un skriešanu, manuprāt, ir
plecu joslas izkustināšana. Pārsvarā jau visiem ir saspringta. Un grūtības pakāpi, tempu
vai slodzi jau pats var regulēt.
Bet Zigfrīda pieminētā komunikācija svaigā gaisā kustoties
ir vēl viens plus - tā sakot patīkamais un lietderīgais. :)
-
Paldies par atbildēm. Sapratu, ka milzu atšķirības nav, vienkārši soļo vai soļo ar nūjām.
-
Izskatās, ka nesaprati gan... :)
Varbūt vienreiz izmēģini, tad sajutīsi atšķirību no vienkārši iešanas. :)
-
Vo, vo, nesaprati gan :)
Vajag pamēģināt un tad varēsi spriest. Un pamēģināt ne vienkārši tāpat, bet aiziet pie trenera, lai iemāca, kā kustēties.
-
Zigi, ar distanču slēpēm slēpot esi jebkad mēģinājis? Nūjas lietoji? Un tagad iedomājies, kā būtu paslēpot BEZ nūjām. :)
Tieši tāpat ar vienkāršu staigāšanu un nūjošanu. :)
-
Pakustēju (skrēju) 10 km Valteri-Nemo. Pūpoli līdz pūpolsvētdienai būs jau pārziedējuši.
[attachment deleted by admin]
[attachment deleted by admin]
-
Nu, nu... Nūjošana pareizā sportiskā izpildījumā ir kkas līdzīgs distanču slēpošanai un ir visnotaļ energoietilpīga nodarbe. Tas, ko demonstrē tantuki (arī manā ieliņā kādas 2-3 tādas pa vakariem "nūjo" pļāpādamas), ir pastaiga, staipot līdzi nūjas. Ar nūjošanu kā tādu tam sakara maz, bet tomēr tak tantukiem kāda aktivitāte un prieciņš, kas ir visnotaļ atbalstāma lieta :)
-
Paldies par atbildēm. Sapratu, ka milzu atšķirības nav, vienkārši soļo vai soļo ar nūjām.
Galīgi nesaprati. Iesaku pamēģināt, bet ar instruktoru, lai ir pareizi soļi, temps un roku stāvoklis
-
Esmu redzējis korporatīvā pasākumā vīrus, "tipa Zigfrīds", kas plātās par nūjošanas bezjēdzību un "tantīšu sportu" un šos pašus vīrus pēc 10 km, kad trenere viņus kārtīgi nodzinusi, kur viņiem mēle pār plecu un knapi var kājas pavilkt. Tā kā slodzi var dabūt. Man gan vairāk patīk skriet, jo atkarībā no pašdisciplīnas īsā laika posmā var dabūt lielāku slodzi.
-
Ko jūs piesienaties? Zigfrida aktivitātes ir tauku audzēšana - ne skriešana, ne kas līdzīgs neinteresē. 200 gadus dzīvot plānojis neesmu. :)
-
Ko jūs piesienaties? Zigfrida aktivitātes ir tauku audzēšana - ne skriešana, ne kas līdzīgs neinteresē. 200 gadus dzīvot plānojis neesmu. :)
Kkā bija tādas aizdomas. Saturs un forma parasti kādā mijiedarbibā ;)
-
fiziskās aktivitātes nepaildzina dzīvi. Izņemot, ja salīdzina ar galējībās novestiem mazkustīguma precenedtiem.
Bet tās ļauj iegūt prieku, aizmirst nogurumu, patikt sev (un citiem-ām), un rada mirdzumu acīs. Vairāk jau neko.
Tas, protams, paņem laiku, liek saņemties, pārvarēt sevi, sākumā atbildēt pašam sev uz jautājumu - priekš kam man tas ir vajadzīgs, iet ārā tad, kad "normāli" cilvēki sēž zem deķa pie silta televizora, papildus drēbes pirkt/mazgāt, svīst, iegūt sporta traumas, tērēt tam līdzekļus, mainīt dzīvesveidu.
To nevajag darīt, ja neesi tam gatavs. Ja neredzi tam jēgu. Dzīvo tā kā ir, varbūt tā ir arī labi. Tikai nebrīnies par tiem, kam acis mirdz
-
Mirdzumu acīs var dabūt gatavu daudz un dažādos veidos. Arī, uz dīvāna sēžot.
-
Tas arī tiesa :shampis:
-
Un neviens likums neaizliedz iztikt pilnībā bez endorfīniem, tieši tāpat kā, starp citu, arī citiem atņemt viņējos ... to arī neaizliedz it neviens likums. ;)
-
Kā bija tas teiciens - kamēr kusties, tikmēr dzīvo?
Nu, man patīk tās sirmās kundzītes ar nūjām, lai cik tizli un garām ar tām nu neizpildītos.
Tāds mīļums :)
Un tad nav īgņas, kurām viss slikti. :)
-
Tēmu varētu attīstīt arī tālāk, tikai tad būs klāt admini un sāks kārtējo reizi presēt par to, ka ir aiziets offtopikā. Bet jūs skrieniet, skrieniet un nūjojiet ... Es paslinkošu. :hi: Katram savs, tā teikt. :)
-
Īsti nepiekritīšu, ka fiziskās aktivitātes nepaildzina dzīvi. Kustības - tā ir dzīve. Un, pat ja nepaildzina, tad vismaz dzīves kvalitāti uzlabo, jo veselību uztur. Labāk tak dzīvot, veselīgam un aktīvam esot, nekā stīvam un slimam, ne? (Tas, protams, ja mēs runājam par hobija aktivitātēm priekam un veselībai, ne lielo sportu, kas veselību drīzāk sabeidz).
-
Ir cilvēki, kuriem šobrīd ir dota iespēja ... Ja tā iespēja ir dota, tad mans uzskats ir, ka tā ir jāizmanto ar efektivitātes koeficientu, kurš tiecas uz 100%. Ja fiziskās aktivitātes šajā kontekstā ir lieka laika izšķiešana, tad manuprāt ir pareizāk ar tām nenodarboties. Citiem vārdiem sakot, skriešu un nūjošu vai nu tad, kad iespēju dzīvē iet uz priekšu nebūs, vai arī tad, kad tās būs izmantotas un varēšu atļauties plezīru. Stāv priekšā ļoti naudietilpīgs projekts (iespējams), jātiek galā vēl ar jau iesāktajiem, bet līdz galam nepabeigtajiem. Ja viss izdosies, pēc gadiem ar sievu būsim penzionāri bez finansiāla rakstura problēmām, beidzot varēsim ceļot, un LR LM VSAA nebūs tā institūcija, kura to būs nodrošinājusi vai nodrošinās. Kāda te skriešana? Labprāt palieku bez fiziskās formas un mirdzošajām acīm patlaban. Cerībā uz nodrošinātām vecumdienām .... Jūsu Zigfrids.
-
... un ceru, ka sīči turpinās tādā pašā garā ...
Ceru, ka pienāks laiks un varēsiet palepoties arī Jūs. :)
-
Un ko dos tās finansiāli nodrošinātās vecumdienas, ja abi ar kundzi nespēsiet pakustēt?
Domā būs piķis un būs kustība extremitātēs? :D
Kustība rada enerģiju, ne vien patērē.
Ka tik nesanāk aplauziens ;)
-
Un ko dos tās finansiāli nodrošinātās vecumdienas, ja abi ar kundzi nespēsiet pakustēt?
Domā būs piķis un būs kustība extremitātēs? :D
Kustība rada enerģiju, ne vien patērē.
Ka tik nesanāk aplauziens ;)
Zini, man viens klasesbiedrs ... gāja uz zāli, sportoja ... un pirms gadiem diviem atnāca man īsziņa ar uzaicinājumu ierasties uz atvadām Rīgas Krematorijā ... Ja zinātu, cik kuram atvēlēts un kurā vietā spilventiņš laikus jānoliek, tad viss būtu daudz vienkāršāk, ne? Es, kā smejies, ne uz zāli neeju, ne skrienu, ne nūjoju, bet vēl koka kastē neatrodos. Tikpat labi, iespējams, varu vēl vienu otru aktīvistu pārdzīvot. :) Un vienā palātā ar vienaudžiem - aktīvistiem pēc tam ārstēties.
Ak, jā, es ārstus citā vietā un lietā klausu, - nesmēķēju un alko nelietoju vispār. Un sieva mana - tieši tāpat. Vot, te ir mūsu iespēja! :rofl:
-
Lai veicas ;).
A dr vispār nenoliedz alko labvēlīgu ietekmi uz veselību :)
Un no viena apbērēta sportiska drauga izdarīt secinājumus..., hmm...
-
Nu, ja runājam par sportošanu - es jau arī nesportoju. Nedz skrienu, nedz nūjoju, nedz sporta zāli apmeklēju. Man arvien bijis grūti piedabūt sevi kustēties pašas kustēšanās pēc, bez praktiska mērķa. Sportošanu man aizstāj fiziskais darbs un daudz hobij-aktivitāšu svaigā gaisā. I labs darbs padarīts, i rumpis izkustināts, i pašai prieks. Ko vēl vajag? :)
-
Neko jau nevienam nespiež darīt un nevienam tāpēc nav savā priekšā jātaisnojas. Cilvekam pašam ir iespējas zināmā mērā veidot savu dzīvi un labāk lai viņš jūtās laimīgs ar sevis izvēlēto dzīvesveidu, nevis lauž sevi kaut kādu vispārēju stereotipu vai iedomu nomocīts un dara to, ko nepavisam negribas..
-
Bet cik forši ir sevi nedaudz pamocīt, piespiest un tad redzēt rezultātus. ka pamazām viss notiek un uzlabojas un pilnīgi nekas nav bezcerīgs, tikai jāgrib un jādara.
-
Bet cik forši ir sevi nedaudz pamocīt, piespiest un tad redzēt rezultātus. ka pamazām viss notiek un uzlabojas un pilnīgi nekas nav bezcerīgs, tikai jāgrib un jādara.
tas ir baigi pozitīvi stimulējoši arī laulības dzīvē. Ka vīrs pēc 25 gadiem aizvien neuzkrītoši noskata sievu, kas no dušas iznākusi ar dvielīti apkārt defilē un sieva arī sajūt vīra tīri fizisko vērtību visa ķermeņa (nevis tikai viena orgāna) apjomā
-
Nu nezinu, uz mani vīrs skatās uzkrītoši. bez dvielīša labāk
-
Stirnu bukus kāds skrien? (laikam jautājums nepareizs, bet pardon!) Mēģināšu, bet esmu bik tramīgs, jo pa mežu man ne visai patīk, es pārsvarā šosejnieks.. Ka nepārcenšos :)
-
Neskrienu. Biķernieku mežā ir ierīkota speciāla marķēta trase Stirnu buka treniņiem. Izgāju ar nūjām, skriet būtu smagi - ir kāpumi, kritumi, koku saknes, birstošas smiltis. Esmu gājusi arī Ogres Zilajos kalnos. Par konkrēto trasi nepateikšu (dažāda garuma trasēm ir atšķirīgs maršruts), bet viegli noteikti nebūs.
Jebkurā gadījumā, lai Tev izdodas, Bobi, tikt līdz finišam! Turēšu īkšķi! :go_go:
-
Skatījos rīta sižetu - čalis apskrējis Latviju pa perimetru 21 dienā. Es teiktu, ka ekstrēma darbība, bet kad gan vēl, ja ne jaunībā. Veselība jau mazākais, bet 21 dienu iziet ārpus pilnīgi visa, ir skarbi. Labi, darbā var paņemt atvaļinājumu, bet pārējais - mājas, ģimene, bērni, - visticamāk, ka čalim vēl nekā no tā nebija, citādi es teiktu, ka tā darbība svārstās uz egoisma/varoņdarba sliekšņa. Bet varbūt tas tikai manā muļķīgā galvā, kur esmu sev uzlicis pienākumu par visu būt atbildīgam, visu nodrošināt, izdarīt utt.
Principā pavelk uz jaunu tēmu, varbūt arī ielikšu - varoņdarbs kā egoisma augstākā izpausme.
-
Izskatās, ka te vienīgā kustības forma ir - velšanās. :)
-
Izskatās, ka te vienīgā kustības forma ir - velšanās. :)
Ārā no gultas un iekšā gultā? Un pa grīdceliņu līdz ledusskapim? :)
-
Stirnu bukus kāds skrien? (laikam jautājums nepareizs, bet pardon!) Mēģināšu, bet esmu bik tramīgs, jo pa mežu man ne visai patīk, es pārsvarā šosejnieks.. Ka nepārcenšos :)
Kā izrādās, tas ir iespējams un nu jau trešo reizi. Protams, nekļūdīšos, ja teikšu, ka Stirnubuks ir grūtākās no populārajiem sacensību seriāliem. Ja neskaita varbūt "Stipro skrējienu", kuram motivāciju tā arī neesmu sapratis, jo tā vairs nav tikai skriešana, bet pārvietošanās pa mākslīgi radītiem šķēršļiem.
-
Vienības velobraucienu kāds brauc? Tur taču brauc pat pērtiķīši un balerīnas! For fun... Diezkas jau nav, dibens būs beigts, bet ko lai dara? Tautas kustība par lielu naudu taču jāatbalsta!
-
Kad būs tas velobrauciens? Šodien piefiksēju, ka daudzi sporta klases vellapēdisti minās pa ielām.
-
Svētdien
-
Nujā, dibens sāpēja, nekādu Olimpu neaizsniedzu, bet neko arī negaidīju, ja neesmu uz to specializējies un ritens arī no lētā gala. Bet bija o.k., masveidība jau baigā, tik izbrīna, ka tautas braucienā dažs labs brauc ar specializētiem konkrētam sportam paredzētiem sporta velosipēdiem, kas maksā ar četriem cipariem. Ir taču šosejas un treka braucieni viņiem. Tautenieki ar visādām grabažām.
Viens čalis ar aizvēsturisku, čīkstoši graboši švīkstošu ričuku man visulaik mina pa priekšu. Vot to es saprotu - čalim ir izturība, lai ar ričuks nekāds un min kā vells.
Tā kā - atmosfēra bija laba un ķeksītis ievilkts :)
-
Līdz finišam vismaz tiki?
-
Abižaješ, Broņa... (http://www.motopower.lv/files/images/smilies/doh.gif)
-
Labākā atziņa/motivators, ko man šodien izģenerēja sporta kluba fails:
Ja tev ir mērķis - ej uz to. Nevari paiet? Rāpo. Nevari parāpot? Apgulies un guli mērķa virzienā.
-
Labākā atziņa/motivators, ko man šodien izģenerēja sporta kluba fails:
Ja tev ir mērķis - ej uz to. Nevari paiet? Rāpo. Nevari parāpot? Apgulies un guli mērķa virzienā.
Galu galā- izpūt dūmu mērķa virzienā...
-
:smoker:
-
Labi, te man vismaz nepārmetīs, ka padalos ar sajūtām. Vairāk kā mēnesi biju ierobežots telpā un savas aktivitātes varēju izpaust tikai smalkā sporta klubā, kur vīri nāk pasēdēt uz trenažieriem. Es tur, protams, skrēju pa tam paredzēto mehānismu, bet elpoju to pašu kondicionēto, mākslīgo gaisu ar gumijas un citām smakām komplektā. Biju jau piemirsis kā smaržo mežs.
Šodien atgriezos dzīvē, ārpustelpu skrējienā. Ārā bija pavasaris. Un gaiss mežā.. Tu velc iekšā plaušās un jūti, kā dzīvība ieplūst tevī. Pilnīgi sirreāla sajūta, kaut kas līdzīgs apskaidrībai, to nevar nodefinēt. Un tad es padomāju - es tur, telpās sēdēdams, riju kaut kādas tur ārstnieciskās kapsulas, kas taisītas no nezkāda superkoka mizas... Podā var nolaist visas tās mizas - mežā, vairāk kā stundu velkot plaušās tīro un smaržīgo priežu gaisu, es ieelpoju daudz ko vērtīgāku par sazinkādām mizām.. sajūta fantastiska, neaprakstāma. Dzīvei jēgas procents uzreiz skalā uzskrien līdz augšai. Enerģija atgriežas, prieks tai līdzi.
:saule:
-
:go_go: , Bobi!
Arī pēc vairāk kā mēnesi piespiedu pauzes atgriezos sev ierastajā pieticīgajā (salīdzinājumā ar citiem :) ) distancē - mērķis 5 km, noskrieti 6.
Apmēram līdz jūrai un atpakaļ.
-
Skatos, tēma apstājusies februārī :(
Nu, tagad dalieties, kādas ir iespējas šajā cietuma laikā sportot :)
Par sevi. Baseins ciet -tas līdz šim bijis ir mans visaktīvākais ziemas sporta veids(tiešām aktīvi peldēju 2reiz nedēļā, ne plunčājos), jo ar ziemas sporta veidiem nenodarbojos nez kāpēc, laikam tāpēc, ka ziemas līdz šim nebija. Tagad ziema ir - bet aprīkojuma nav :?:
Tagad lielākā daļa strādā no mājām, tad nu gribi-negribi kustības jāveic, es pat nezinu, kā var fiziski izturēt, neizejot no mājas, man tas kā čurāt - vajag un viss :D , citādi sāp visas malas.
Tagad, kad visas iespējas ciet - paliek tika daba. Vēl līdz pagājušnedēļai braucu ar riteni, nu tā - katru dienu stundu un tikpat ātrā gaitā pirms miega staigāju arī ap stundu.
Tagad ar riteni nevar, tagad atliek tikai staigāt - katru dienu izeju katrreiz citus ceļus apmēram 8-10 km 2reiz dienā - pusdienlaikā un uz nakti. Šim "sporta veidam" esmu pievērsusi 2 draudzenes, bet kopā ejam tikai šad tad, jo tad sanāk pļāpas un lēns gājiens, bet bieži mūsu ceļi krustojas pastigās. tas ir foršs tādēļ, ka nevajag īpašu ekipējumu un var iet jebkuros laikapstākļos un jebkurā diennakts laikā.
Kādreiz nūjoju, bet tad vajag īpaši saģērbties un to es ziemā neprotu, tāpat kā nesaprotu, ko vilkt, ja gribētu skriet ziemā..gribēšana pat būtu.
Tātad - mans rezumē - kad viss sportam ir slēgts, tad atliek tikai ātras pastaigas. Man. Kā jums iet māajsēdēs?
aaa, vēl regulāri vingroju mājās pie seriāla, arī agrāk to nedarīju. Pamazām esmu ievesusi padaudz sporta inventāru mājās.
-
Pilnīgi mierīgi var skriet, slēpot, nūjot. Var arī izpildīt vingrinājumus, tikai tie iepriekš jāizdomā. Un kad atnāk mājās - ir gūzma visādu workout vingrinājumu pašam ar savu svaru, tikai vēlams paklājiņš. Viss atkarīgs no gribasspēka un motivācijas
-
Pěc darba 8-10 km kăjām. Bet vispār esmu slinka.
-
slinkums, tas ir pozitīvi. Citādi pārtrenējas, pārslogo sirdi un ziepes vēl sanāk. A tā - ar mēru, viss oki
-
Pēc vēlajām vakara maiņām noklumpačoju mājupceļā kādus 3-4km. Bet tā - speciāli - izeju baigi reti. Bet tad paņemu nūjas līdzi
-
4-6 reizes nedēļā pēc darba 8-9 km špagoju, brīvdienās vairāk, pagaidām max bijis 14 km. Ar vai bez nūjām. Prasās iziet, labsajūtai. Ir jau tumsa vakaros un tā, man nav te apgaismoto pilsētas taku, bet ne vaina arī pa meža ceļiem staigāt.
Baaaaigi vajadzētu mājās vingrot veselībai (draņķa diska trūce)...
-
Manā dzīvē nekas nav būtiski mainījies - uz sporta zālēm negāju, attiecīgi to trūkumu arī neizjūtu. Man joprojām ir dzīvesveids ar padaudz fiziska darba un āra aktivitātēm, ko gan apgrūtina ziemīgā ziema.
-
Sniegs. Slēpes. Kkas nelāgs ar elkoņa locītavu, tenisistu kaite vai kā tā, bet nu... pierasts kustēt, un vēl sniegs, kurš tik aizpērn bija. :)
-
Tikai īsu brīdi pāris vingrinājumi viesistabā uz grīdas. Un Tu jau esi ceļā uz ideālo ķermeni! Katru dienu un pēc gada sevi nepazīsi spogulī :go_go:
-
Vairs nepazīt sevi....nez vai labs mērķis :mrgr:
-
Vairs nepazīt sevi....nez vai labs mērķis :mrgr:
vajag taču kādas pārmaiņas, citādi garlaicīgi
-
Tikai īsu brīdi pāris vingrinājumi viesistabā uz grīdas. Un Tu jau esi ceļā uz ideālo ķermeni! Katru dienu un pēc gada sevi nepazīsi spogulī :go_go:
Ar šito dāmu Krimsonam ķerra izdosies! :D
-
Nu lai tādus vingrojumus veiktu, jau ir jābūt teicamā fiziskā formā.
Vēderpresei vēl nekas, bet tā lēkāšana plankā...
-
Nu lai tādus vingrojumus veiktu, jau ir jābūt teicamā fiziskā formā.
Vēderpresei vēl nekas, bet tā lēkāšana plankā...
izskatās taču tik vienkārši, vai ne :mrgr:
-
Pārfrāzējot Džeromu - kā es mīlu sportu, varu stundām ilgi sēdēt un skatīties kā citi sporto. :mrgr:
-
Manuprāt, šādi videoieteikumi, nevis motivē, bet atsit vēlmi sportot, jo cilvēks pamēģina, bet, ja tas ir pirmais, ar ko viņš sāk nodarboties, sanāk čušs.
-
Nupat atklāju - man nepieciešama arī vingrošana, vismaz parastie pietupieni.
Katram organisms savādāks , citiem pirmspensijas vecumā neko neiesaku.
Stingri iesaku tantēm manā vecumā, braucot ar velo, skatīties arī uz ceļu, ne tikai gaisā lūrēt.
Sliedes iesaku šķērsot 90 grādu leņķī, nevis slīpi - vienreiz iesprūdu un otrreiz ar to pašu celi pret asfaltu... Nav prātīgi neliela auguma sievišķim arī lietot 28 collu ratus, grūtāk manevrēt.
To es tām apdauzītajām un gaisīgajām tantēm iesaku, ir jau arī prātīgas.
Labi, ka kaut kā atkopos no ūdens ceļgalā, bet sekas mazliet jūtu.
-
Fizioterapeita atbilde uz jautājumu vai sports ir veselīgs:
Jebkurš sporta veids ir veselīgs līdz 1. sporta klasei. Tālāk sākas profesionālais sports, no sevis sāk dzīt ārā rezultātu. Tas vairāk nav prieka pēc un tur rezultāta sasniegšanai līdzekļus nešķiro.
-
Kas ir 1.sporta klase?
-
Kas ir 1.sporta klase?
sportisko sasniegumu vērtējumu līmenis. Es gan nezinu vai šodien vēl aktuāls, tā bija padlaiku gradācija, bet manis citētā atbilde bija dota sportiskajiem cilvēkiem kam ir priekšstats, kas ir sporta klases
-
Terapeits pietiekami nenosedza sev pēcpusi ar atrunām. Sports ir veselīgs tad, ja to dara pareizi. 1.klasei pretī ir otrs grāvis- pilnīgs kā māku tā maunu ar visām sekām, cik nu tā maušana dabas dota.
-
nē nu, protams. Ja sāk mūsu vecumā, kāda tur vairs sporta klase.. Vairs tikai mazbānītī čučināt līdz galapieturai..:) :sad_smiley:
-
nekad nav par vēlu sākt, galvenais ir darīt visu ar galvu. Jūs varat sākt ar pastaigām, jogu vai vieglu aerobiku, neviens neliek hanteles nest vai darīt trikus ekstremālā parkā
-
Piemēram, man ļoti patīk ekstrēmi sporta veidi. Skatīties visu veidu trikus ar skrejriteņiem (https://rideoo.com/lv/trick-scooters) un skrituļdēļiem ir mīļākā lieta. Bet mans maksimums ir braukt ar velosipēdu ar draugiem un apspriest puišus, kuriem ir spēks un enerģija aktīvam sportam)
-
gruzīniem ir ceļu sargi, pēc ūdens ceļgalā pat nemēģinātu, gopaks ir vīriešu deja, sievietes skatuves variantā piekabinātas klāt(https://www.sarunuforums.lv/Smileys/aaron/mrgr.gif) - tā bija kareivju deja nometnēs
Polzuņec gan varētu gandrīz izdoties(https://www.sarunuforums.lv/Smileys/aaron/thinking.gif)
Nozīmēju sev sākt vingrojumus vismaz pusšpagatam
-
Oi, dievinu gruzīnu dejas. Atceros kopš bērnibas, pilnīgi fascinēta pielipu pie TV, ja kaut ko tādu redzēju.
Šādus vingrinājumus es sev, protams, neiesaku, tur vilciens aizgājis. Bet cerība vēl ir apgūt sieviešu partiju. Tas man arī vienmēr licies fascinējoši, kā viņas slīd garos tērpos, pilnīgi mistiskas, ne šīs zemes būtnes. Tad nu gara acīm redzu, kā es slīdu, zemei gandrīz nepieskaroties, ar neatkārtojamu grāciju..
-
Oi, dievinu gruzīnu dejas.
Nekā personiska... Bet nevaru atbrīvoties no asociācijas ar kalnu kazu (āžu) riesta dejām... :blushing:
-
pēc nāves kā spoks varēsi slīdēt. Bez jebkādas piepūles
-
Nekā personiska... Bet nevaru atbrīvoties no asociācijas ar kalnu kazu (āžu) riesta dejām... :blushing:
Jūs neko nesaprotat! :taunt:
-
Nekā personiska... Bet nevaru atbrīvoties no asociācijas ar kalnu kazu (āžu) riesta dejām... :blushing:
Lūdzu paskaidro vai ieliec video ar kalnu kazu riesta dejām, cik man zināms, riesta dejas raksturīgas putniem, nevis atgremotājiem, asociācija mani mulsina(https://www.sarunuforums.lv/Smileys/aaron/thinking.gif)
-
pēc nāves kā spoks varēsi slīdēt. Bez jebkādas piepūles
Domā viegli graciozi slīdēt, kamēr apkārt šitā danco(https://www.sarunuforums.lv/Smileys/aaron/smej.gif)
-
Lūdzu paskaidro vai ieliec video ar kalnu kazu riesta dejām, cik man zināms, riesta dejas raksturīgas putniem, nevis atgremotājiem, asociācija mani mulsina(https://www.sarunuforums.lv/Smileys/aaron/thinking.gif)
Lēkā, kājas uz visām pusēm spārdīdami, kā kazlēni pavasara pirmajā zālītē. Un ir āži, kas, kad nesas viens ar otru badīties, kazas dalīdami, lec uz visām četrām stāvus gaisā, lai pretinieku iebiedētu, tos ātrumā neatradu.
Bet nu es taču teicu, ka tas nav apvainojums, bet tikai manas asociācijas.
-
Trix -tas nav ne riests, ne riesta rituāls, ārpus riesta lēkā daudzi, kazlēni, jēri, pat cūkas, ja dabū izskrieties, jauno tēviņu cīņas arī nav riests, bet lai nu paliek- šis nav biologu forums.
-
Interesanti, kas tie gruzīniem tādi par baleta zābakiem un kādos apavos šie pirmsākumos pirms cik tur gadsimtiem dejoja.
-
Bobim un Nīkei iekopēju no https://www.la.lv/temperaments-uz-pirkstgaliem%E2%80%A9 (https://www.la.lv/temperaments-uz-pirkstgaliem%E2%80%A9)
“Gruzīnu tautas dejas var dejot gan solo, gan pāros, gan lielākā grupā. Sievietes loma tradicionāli gruzīnu tautas dejā radikāli atšķiras no vīrieša uzdevuma – sieviešu deja ir gracioza, mierīga, katrai emocijai atbilst sava kustība, viss notiek sīkos solīšos ...viņas nevis dejo, bet slīd. ... gruzīnu vīru tautas dejai raksturīga unikāla tehnika – tā ir vienīgā tautas deja pasaulē, ko dejo uz pirkstgaliem, protams, bez baletam raksturīgām puantēm. Asi pagriezieni, lēcieni – te var baudīt Kaukāzam raksturīgo vīru ugunīgo temperamentu. Vīrieši – karotāji, lielībnieki, karstgalvji – sacenšas un izrādās veiklībā...”
Polzunec ir Ukrainas skatuves it kā joku deja. Man patīk Ukraina un Kijeva, kaut arī tur nošāva Krievijas premjeru Stolipinu, to pašu, kura dēļ manu vectēvu boļševiki iesēdināja cietumā.
Dzīvē esmu izpildījusi Polzunec fragmentu no video 5.57-6,16, Andropova pretalkohola kampaņas laikā, kad muku pa pļavu no partijas sekretāra, padotie bija iedzēruši.(https://www.sarunuforums.lv/Smileys/aaron/cat_smiley.gif)
-
Paldies, protams :?:
neapmeklēšu
-
Es gan labprāt apmeklētu gruzīnu tautas deju koncertu, ja tāds būtu. Gruzīnu daudzbalsīgo dziedājumu arī klausītos, ļoti patīk.. :)
-
pēc nāves kā spoks varēsi slīdēt. Bez jebkādas piepūles
Bob - ieliku tomēr "patīk", kā izlasu, tā(https://www.sarunuforums.lv/Smileys/aaron/smej.gif)(https://www.sarunuforums.lv/Smileys/aaron/rat.gif)
-
Te tā pati dziesma dabiskā atmosfērā kā galda dziesma, es kustināta līdz asarām. Patīk daudz labāk kā sterils koncerta izpildījums. Ja man tā kāds gruzīns dziedātu, samīlētos līdz ārprātam.. :)
-
Pavilkos uz gruzīniem. Bobja skriešanas tēma pārvērsta par gruzīnu mūzikas vakaru.. :smej: Bet nespēju atturēties.
-
Ukraiņi arī labi dzied, biju Kijevā reiz maijā, kad kastaņi zied, pa ielu soļoja studenti un dziedāja, iespējams, kāds studentu koris.
Kijeva vietām ļoti līdzīga Rīgai, apmēram kā Čaka ielā, kaut man ļoti patīk Kresčatiks.
Nesen pierunāju kādu kompāniju braukt uz Ukrainu, viens brauc uz turieni jau atkārtoti - varot labi paēst, kam ticu, ēdot boršču katru dienu, svarā gan tur var pieņemties(https://www.sarunuforums.lv/Smileys/aaron/smiley-happy119.gif)
Viss tur esot nenormāli garšīgs - bija kompānijas gala slēdziens.
-
Paldies, protams :?:
neapmeklēšu
Saprotu Tevi, man no skatīšanās sāka sāpēt ceļi(https://www.sarunuforums.lv/Smileys/aaron/smiley-happy119.gif)
-
Oi, dievinu gruzīnu dejas. Atceros kopš bērnibas, pilnīgi fascinēta pielipu pie TV, ja kaut ko tādu redzēju.
Šādus vingrinājumus es sev, protams, neiesaku, tur vilciens aizgājis. Bet cerība vēl ir apgūt sieviešu partiju. Tas man arī vienmēr licies fascinējoši, kā viņas slīd garos tērpos, pilnīgi mistiskas, ne šīs zemes būtnes. Tad nu gara acīm redzu, kā es slīdu, zemei gandrīz nepieskaroties, ar neatkārtojamu grāciju..
Es arī biju tādas slīdēšanas apburta un bērnībā pie TV jautāju vecākiem, vai tās sievietes brauc uz maziem ritentiņiem? Tāpat kā krievu tautas dejās sievietes garos tērpos ar kokošņikiem - nu IR uz ritentiņiem :alt:
-
it kā prasās atdalīt tematu "Eksotisko tautu dejas" :mrgr:
-
man labāk patīk Maori Haka, nevis tā tirināšanās :clap:
-
it kā prasās atdalīt tematu "Eksotisko tautu dejas" :mrgr:
Deju apspriešana pilnīgi atbilst virsrakstam - vai te kāds kustas..
Vienīgi tas, ka mani mazliet uz gruzīniem pavilka.. :)
-
man labāk patīk Maori Haka, nevis tā tirināšanās :clap:
Spešelī reno :D
Testosteron pur. Dibeni arī smuki ;)
-
Ar nelielām šausmām skatījos.
-
Ar nelielām šausmām skatījos.
Iedomājies, un vakarā Tev tāds pārnāk mājās un lien ar Tevi gultā :D
-
Iedomājies, un vakarā Tev tāds pārnāk mājās un lien ar Tevi gultā :D
Tādu variantu arī apsvēru, skatoties. Kas vairoja manas šausmas.
-
Skatījos tos maori un skaļi smējos. Labi, ka nebiju sabiedriskā vietā. :rofl:
-
Labāk lai velk Suuuļiiikoooo :rofl:
-
Te ir vēl baisāk un pretīgāk.
-
Es 100 x labāk skatos un klausos romantiskos, smukos gruzīnus visādos veidos nekā tādas šausmas.. :rofl:
Un Minnes ieliktā krievu folkloras ansambeļa slīdēšana arī nekustina.. Nu slīdēšanas tehnika jau tā pati droši vien, bet atmosfers zem krievu tradicionālās folkloras nav tas.. Pavisam cita lieta ir kaukāziešu meiteņu slīdēšana viņu tradicionālās mūzikas pavadībā.. tas rada tādu aizplīvurotu, mistisku gaisotni.. varētu pat teikt, apslēptu kaisli.. jo mūzika ir tieši tāda..
Katrā ziņā vēstījums ir pavisam cits, jo cita aura..
-
krokodīls pa upi arī slīd..
-
Te ir vēl baisāk un pretīgāk.
Te kā reizi normāli. Atbilst tērpam un stadijai. Vēl kūpošu katlu ar cilvēku gaļu un normāli.
-
Viss pa īstam. Nevis tāda rubeņu riesta dižošanās :mrgr: :sarcasm:
-
Te kā reizi normāli. Atbilst tērpam un stadijai. Vēl kūpošu katlu ar cilvēku gaļu un normāli.
Jā, te vismaz dabiskāka vide.. :rofl:
-
Viss pa īstam. Nevis tāda rubeņu riesta dižošanās :mrgr: :sarcasm:
Piedošan, bet, es labāk rubeņu riestu skatos.. :)
-
krokodīls pa upi arī slīd..
Jā, un tā ir neatvairāmā krokodiļa grācija.. :)
-
Video neskatījos, tikai tēmas nosaukumu un pēdējos komentārus.
Jā, un tā ir neatvairāmā krokodiļa grācija.. :)
Kāda nu kuram ir tā grācija, ar tādu arī kustas. Es laikam tāpēc labprāt peldu, ka zem ūdens mana grācija neviena estētiskās jūtas neaizskar. :scratch:
-
Varbūt šis atbilst Boba gaumei - skriešana, veselīgas uzkodas un latviska mūzika(dejot arī var)
-
Jā, laba atrakcija - Bobis skrien ar mežacūkām..
-
forši sivēni :)
-
Es vēlreiz par to pašu. Lūk, kā es gribētu slīdēt! Kas par meiteni! Kāds augums, kāds siluets, un savu siluetu viņa notur līdz galam. Matrjošku slīdēšanu ar šo nevar ne salīdzināt, cita noskaņa, cits stāsts..
-
Jā, laba atrakcija - Bobis skrien ar mežacūkām..
Skrien ar mežacūkām un tad notiesā trusi.
Es gan aŗī šodien truša stilbus pacilāju, bet pārāk jau nu kaķi atgādināja, noliku nost un paņēmu vistu
-
Es vēlreiz par to pašu. Lūk, kā es gribētu slīdēt! Kas par meiteni! Kāds augums, kāds siluets, un savu siluetu viņa notur līdz galam. Matrjošku slīdēšanu ar šo nevar ne salīdzināt, cita noskaņa, cits stāsts..
un kur Tu tā slīdētu? Uz virtuvi un atpakaļ? Uz tramvaja pieturu?
-
tas viss štrunts. Kas te gribēja par savilkto plecu zināt - te video, čalis baigi uzskatāmi izstāsta un pasaka arī kā ir - līdz divi gadi parasti ilgst un pāriet nezināmu iemeslu dēļ tāpat kā sākas.. Bet ir vingrinājumi atvieglošanai. Un protams... cukurs (man jau bija aizdoma) - jāierobežo cukurs..
P.S. uzliekat automātiskos subtitrus un tulkošanu latviski, ja vajag
-
Es ar šo nejēdzīgo iesaldēto plecu tiku palēnām galā, bet bez fizioterapeita būtu nez cik ilgi jāgaida. Nav 100% kustība atpakaļ, bet savi 95% gan. Dzīvot vairs netraucē, bet bija nejēdzīgi, plecs nekustīgs, roku uz augšu pacelt nevar, pat pilnu tējkannu rokā noturēt nevar, apģērbties reāli traucē. Fui... Tāpēc ar otru plecu vairs nevilku garumā, kad manīju, ka kaut kas ne tā.
-
Paskatījos, ātri pārbaudīju visas kustības, paldies dievam, man nekas nav frozen
-
Daudzi skrējēji pēc skrējiena izpilda vingrojumus.
To pašu pusšpagatu noskatījos no ar pulsa mērītāja aprīkota slaidkājaina jaunekļa, kurš vingroja pie pieturas.
Biju satriekta par saviem lēcieniem, par špagatnespēju, tad pamanīju jaunekli - iebelzu sev pa pieri - vecums nenāk viens, biju aizmirsusi par pusšpagata eksistenci(https://www.sarunuforums.lv/Smileys/aaron/bird.gif), pateicu jauneklim paldies(https://www.sarunuforums.lv/Smileys/aaron/smiley-hug008.gif)
-
nesapratu. Ar pusšpagatu atstiepi plecu? :?:
-
Minēju kā piemēru, ka skriešanas entuziasti arī vingro, plecus arī jauneklis vingrināja, neskrienu, braucu ar velo vai eju, šķērsoju purvainas vietas, jālec pāri grāvjiem, ar mugursomu un fotoaparātu(https://www.sarunuforums.lv/Smileys/aaron/rofl.gif)
Ja nevingro/nekustas tad pirmspensijas vecumā "ierūsē".
-
nu, es kaut ko drusciņ kustos. Un atstaipos arī pēc treniņiem. Un cenšos dažādot. Bet ja Tu tā saki, tad man sāk grauzt sirdsapziņa, ka šodien man nebija pietiekami aktivitāšu, tikai staipīšanās vingrinājumi un presītes. Es labošos. Jau rīt :blushing:
-
Pārtrenēties arī nevajag, tā bija gadījies rakstniekam Anšlavam Eglītim, aprakstīts, ja nemaldos Pansijā pilī.
Tur esot garšīgas karbonādes, ticu, padlaikos, tur bija garšīga ēdnīca.
-
"Anesteziologs Teilors Grēbers uzsver, ka, cilvēkam kļūstot vecākam, gluži dabiski samazinās arī enerģijas līmenis var rasties dabiska tieksme samazināt fiziskās aktivitātes un dzīvot mazkustīgāku dzīvesveidu. Tomēr ir ļoti svarīgi cīnīties ar šīm vēlmēm un turpināt būt fiziski aktīviem. Tam ir vairākas priekšrocības, tostarp sociālā mijiedarbība, fiziskā sagatavotība un sirds, asinsvadu veselības uzlabošana."
man nepaīk citēt kaut kādus tur tekstus, bet šis šķita pietiekami svarīgi, lai padalītos. Ir daudz ļaužu, kas uzskata, - ko nu vairs es tur, man jau tuvojas 60. Bet cilvēks ir kustīga būtne nevis sēdošs blāķis. Un to būtu jāpopularizē tikpat daudz kā visādus kulināros un citus rīšanas raidījumus, rakstus, šovus utt.
-
Skaidrs, ka kustība=dzīvība. Un teorētiski gan jau visi to zin. Bet cilvēks ir slinka radība, un jo vecăks, jo slinkāks paliek. Ai, grūti, ai, tur stīvums, tur klibums, tur krika iemetusies, jāpiesaudzējas, nav ko no lieka piepūlēties... Tā arī ierūsē.
Bija man kādreiz kaimiņš, 92 gados nomira, tad viņš sacīja, ja nedzīvotu viens, ja būtu kāds, kas aptekātu un pažēlotu, sen jau būtu gulošs palicis. A tā, pats varētu gulēt kaut nekurinātā istabā, bet suns ārā - barot vajag. Tad nu, viņš saka, kauč kā, pie gultas gala turēdamies, uzslejos, saņemos, izvelkos ărā, un tad jau esmu iekustējies, varu arī malciņu atnest, ko ēdamu sameklēt. Un atkal dzīvoju...
-
Labi, ka Boba pamācību izlasu, tikko no vingrošanas atgriezusies un pēc tam vēl ar suni izstaigājusi :mrgr:
-
Paskatījos video par "iesaldēto" plecu un sapratu, ka man tāda vairs nav. :clap: Radās no tā, ka nēsāju somu uz viena pleca. Tagad lietoju mugursomas. Sāpošo plecu pamazām iekustināju ar stiepjošiem vingrojumiem, ne gluži kā video, bet tuvu tam.
-
Laimīgā, man gan vēl tāds pussalis.. Bet tur ofisa darbs un pele pie vainas