Sarunu forums
Atpūta un izklaide => Literatūra un māksla => Literatūra => Tēmu iesāka: daddy 2017. gada 01. februāris, 10:08:17
-
ar kādu mīļu Z.Ērgles bērnības grāmatu rokās.
starp citu, man vasarā pagadījās rokā "Mūsu sētas bērni", gandrīz mīļākā bērnības grāmata...Aļka, Maigonis... palasīju, nja trakākā sovetčina, ar ko mūs toreiz baroja... :(
-
Ilgu laiku man bija rituāls pārceļoties uz vasarnīcu izlasīt Sālsvārnas vasaras bērnus
-
starp citu, man vasarā pagadījās rokā "Mūsu sētas bērni", gandrīz mīļākā bērnības grāmata...Aļka, Maigonis... palasīju, nja trakākā sovetčina, ar ko mūs toreiz baroja... :(
Katrs koncentrējas, uz ko viņam labpatīk. Cits uz "sovetčinu", cits uz bērnu piedzīvojumiem un savst.attiecībām.
Un sovetčina bija mūsu bērnība, patīk vai nepatīk, bet no tā neaizbēgsi.
-
bērnu piedzīvojumi un attiecības... piem. krievu pulkvedis "komandē parādi"...
jā, bērnību nepārtaisīsi, bet kādēļ tajā "sovetčinā" atgriezties atkal un atkal? :fubar:
-
jā, bērnību nepārtaisīsi, bet kādēļ tajā "sovetčinā" atgriezties atkal un atkal? :fubar:
Tev neviens neliek nekur atgriezties - daries un lasi, ko patīk, bet neizsaki kritiskas piezīmes attiecībā uz to, kas citiem patīk! :shock: Lasīju Ērgli un lasīšu tāpat kā Lindgrēnu!
-
Lasīju Ērgli un lasīšu
man speciaali pirka "starp mums meiteneem runaajot" atjaunoto izdevumu. Pat atvedu uz shejieni :) .... ek jauniiba! :D
-
bērnu piedzīvojumi un attiecības... piem. krievu pulkvedis "komandē parādi"...
jā, bērnību nepārtaisīsi, bet kādēļ tajā "sovetčinā" atgriezties atkal un atkal? :fubar:
tādēļ, ka toreiz zāle bija zaļāka un vasara -bezgalīga :saule:
Cik atceros, pat toreiz tā īsti sovetčina neiedarbojās -laikam fašistka kopš bērnības ar visu oktobrēnu zvaigznīti. Redīss
-
Tev neviens neliek nekur atgriezties - daries un lasi, ko patīk, bet neizsaki kritiskas piezīmes attiecībā uz to, kas citiem patīk! :shock: Lasīju Ērgli un lasīšu tāpat kā Lindgrēnu!
Kāpēc Tu mani gribi regulēt, ko izteikt, ko neizteikt kādas piezīmes??! Acis sāk atvērties?? komforts zūd? :D
Varu Tev vēl Timurs un viņa komanda piedāvāt... :)
-
Kāpēc Tu mani gribi regulēt, ko izteikt, ko neizteikt kādas piezīmes??! Acis sāk atvērties?? komforts zūd? :D
Varu Tev vēl Timurs un viņa komanda piedāvāt... :)
Savas pamācības, kam ko lasīt vai nelasīt, vari izteikt saviem mazbērniem...!
-
Savas pamācības, kam ko lasīt vai nelasīt, vari izteikt saviem mazbērniem...!
Miers! :big_hug: Ar mazbērniem arī viss sākās patiesībā! :)
Atcerējos savu bērnību, ka bija forši un iedevu mazbērniem Z.Ērgli palasīt! Bišķi pamocīja un nometa, nepatīk! (Lindgrēnu, Darelu, Džeku Londonu u.c. lasa aizgūtnēm).
Paņēmu pats pārlasīt...arī tikai vienu vakaru izturēju...par daudz tur tās ideoloģijas...vai tad lasīt nav ko?? :)
-
Laikam tiku audzināta pretpadomju garā, kaut arī skaidri sapratu, par kādām tēmām skolā mute jātur.
Nu Ērgles grāmatās man ļoti patika Ozoliņa ilustrācijas, valoda raita, jā, bet kur sāka ideoloģiju gāzt, jau toreiz ar krietnu smīnu uztvēru, lasīju pa diagonāli.
-
Laikam tiku audzināta pretpadomju garā, kaut arī skaidri sapratu, par kādām tēmām skolā mute jātur.
Nu Ērgles grāmatās man ļoti patika Ozoliņa ilustrācijas, valoda raita, jā, bet kur sāka ideoloģiju gāzt, jau toreiz ar krietnu smīnu uztvēru, lasīju pa diagonāli.
Oi, Ozoliņš tādas pupīgas meitenes mācēja zīmēt... :thumbsup:
-
And by the way, daddy, ja sekot Tevis teiktajam: ..."bet kāpēc tajā "sovetčinā" atgriezties atkal un atkal?", sanāk, ka arī Bulgakovu nevajadzētu lasīt, jo arī viņa grāmatas tak atspoguļo padomju laikus!
Vismaz man nekāda "sovetčino"-fobija nepiemīt.
(Nekā personīga).
-
Ej, nu, ej, salīdzināji ar Bulgakovu.
Viņa darbus aizliedza
-
Es nesalīdzinu abus autorus, bet abi bija padomju laiku autori lidz ar to arī rakstīja par pad.laikiem. Un Bugakovs TAGAD NAV AIZLIEGTS, bet daddy pirmīt jautāja, priekš kam atgriezties sovetčinā (lasot grāmatas).
-
Un es saprotu, ka daddy varētu sašust, ja es piemēram, tagad lasītu Leņina vai Marksa un Engelsa darbus :D , bet piesieties, ka es reizēm mēdzu pārlasīt dažas Z.Ērgles grāmatas (kā savas bērnības iemīļotās grāmatas!) ir, manuprāt, neadekvāti un muļķīgi.
-
Es nesalīdzinu abus autorus, bet abi bija padomju laiku autori lidz ar to arī rakstīja par pad.laikiem. Un Bugakovs TAGAD NAV AIZLIEGTS, bet daddy pirmīt jautāja, priekš kam atgriezties sovetčinā (lasot grāmatas).
Mīļo saulīt, KĀ Bulgakovs rakstīja par padomju laikiem? Atslēgvārds ir KĀ. Ir kaut kur slavināšana?
Kaut gan Bulgakovs ir tik ģeniāls, ka viņu kā piemēru vispār piesaukt nevar. Principā jau daudzops darbos B. kritizēja, ironizēja, pat apsmēja to stulbo iekārtu.
-
Un es saprotu, ka daddy varētu sašust, ja es piemēram, tagad lasītu Leņina vai Marksa un Engelsa darbus :D , bet piesieties, ka es reizēm mēdzu pārlasīt dažas Z.Ērgles grāmatas (kā savas bērnības iemīļotās grāmatas!) ir, manuprāt, neadekvāti un muļķīgi.
man nav jābūt advokātam, bet es sašutumu neredzēju.
-
Jau iepriekš rakstīju, ka tagad lasu Annas Brodeles "Marta". Jautri:)
-
Sviests. Un pat nemana, ka sviestā viss.
Lai tak lasa, ko grib. Bet atļaujiet arī nepatikt tai Zentas daiļradei. Nepatika pat tajos laikos. Starp mums meitenēm bija tāds TV uzvedums, tas toreiz likās tīri neko. Bet grāmatas bija nebaudāmas. Arī Bez piecām min. pieauguši. Kaut kā jau toreiz tādas nedabiskas un naivas tās attiecības likās. Jā, brīnos, ka vēl tagad to patīk kādam lasīt. Nebrīnos, ja lasa Pūku, Alisi vai Karlsonu, ja nu akurāt gribas bērnu literatūru.
-
Es laikam pārlasītu Muminus, īpaši Komētu, Lindgrēnu, bet ne Karlsonu.Savā laikā Nilā Holgersonā ielasījos, kad sapratu, ka par ģeogrāfiju un vēsturi, nevis zosīm
Burvju otas pasakas
Bet ap 12-13 gadiem gan baigi lasīju visādus 2 kapteiņus, kortikus un citus padomju grāvējus
Darels jau vēlāk
-
Daudzi slavenie bērnu autori nemaz nav rakstījuši tikai bērniem - t.i., it kā bērnu grāmata, bet domas ļoti dziļas vai dzīvi apliecinošas. Tādas arī gribas pārlasīt. vai pašķirstīt no jauna. Tas pats Ēriks Kestners, Lindgrēna u.c.
-
Broņa, un ja kādam citam pārlasīt grāmatas par Pūku vai Karlsonu liksies, piem. infantili vai stulbi vai vienalga kā citādi "nelabi", ko tad ??
SVIESTS manuprāt, ir, ja cilvēks nepieņem, ka katram var būt sava gaume, savas intereses, savas iemīļotās grāmatas,utt utp.
Es, piemēram, šeit nekritizēju neviena izvēli uz grāmatām, bet mani tracina, ja kādam ir "labāk" zināms, kādas grāmatas ir labi lasīt , bet kādas "slikti" un kritizē MANU izvēli. Starp citu, tieši tas nāk no padlaikiem, ka cenzēja ko cilvēkiem lasīt vai nē un kuras grāmatas ir ietecamas un kuras ne...
Tā ka paradoksa lamatās te viens otrs nokļuva...
;)
-
starp citu, man vasarā pagadījās rokā "Mūsu sētas bērni", gandrīz mīļākā bērnības grāmata...Aļka, Maigonis... palasīju, nja trakākā sovetčina, ar ko mūs toreiz baroja... :(
Kur Tu izlasīji, ka Tevi kāds kritizē?? :) Tu neesi pasaules naba un pasaule negriežas ap Tevi, atslābsti!! :)
Es padalījos ar savu atklāsmi, ka toreiz PAT bērnu grāmatas bija ideoloģijas pilnas, tas arī viss.
-
Es laikam pārlasītu Muminus, īpaši Komētu
Kā man patika Snorkes jaunkundzes gredzens uz kājas pirksta! Karuselis tai noslēpumainajā parkā un tas Ziemassvētku trakums.
Lindgrēnas Pepija īsti nepatika, Brāļus Lauvassirdis kaut kad salīdzinoši nesen lasīju un noraudājos, jo pārāk dzīvi iztēlojos :cry:
Ap gadiem 11 tētis man ierādīja veco druku un man bija jāvālē Dimā Dēku karali.
-
Narcise, kāpēc tu kliedz?
-
Muminos tā māmiņa man vienmēr likās tā kā maķenīt iešmigojusi...:)
Man vienai?
-
Narcise, kāpēc tu kliedz?
Es nekliedzu, bet viens otrs, kamēr boldā tekstus neizcelsi, akcentus nepamanīs.
-
Es padalījos ar savu atklāsmi, ka toreiz PAT bērnu grāmatas bija ideoloģijas pilnas, tas arī viss.
Ak, mūžs, un kā vēl!
Pirmais darbs, ko tētis izdarīja,pirms deva man burtus mācīties, no "Sāksim mācīties" izrāva jauno Iļjiču un simboliski uzsprauda uz nagliņas.
-
Sviests bija salīdzināt Ērgli ar Bulgakovu. Tur nevienā aspektā nav salīdzināšanas, pat ne tajā, ka abi sovjetos dzīvojuši.
Jā, un es arī no daddy nekādu kritiku neredzēju, tikai to, ka pašam tās grāmatas nepatīk, i viss.
-
Muminos tā māmiņa man vienmēr likās tā kā maķenīt iešmigojusi...:)
Man vienai?
Viņa bija savdabe. Viņi visi bija savdabji, toreiz man šķita, ka ne visu darbības īsti izprotu :)
-
Muminos tā māmiņa man vienmēr likās tā kā maķenīt iešmigojusi...:)
Man vienai?
Sasodīts, un kad mani bērni pielīdzināja Muminu māmiņai, es glaimota jutos, man viņa patika.
(Lai gan, bērniem augot, nedzēru gandrīz nemaz... Būs jāpārlapo :) )
-
Sviests bija salīdzināt Ērgli ar Bulgakovu. Tur nevienā aspektā nav salīdzināšanas, pat ne tajā, ka abi sovjetos dzīvojuši.
Jā, un es arī no daddy nekādu kritiku neredzēju, tikai to, ka pašam tās grāmatas nepatīk, i viss.
Starp citu, Bulgakovs, teoloģijas profesora dēls, lielāko savu īsā mūža daļu nodzīvoja ne-padomijā un kritizēja šo necilvēcīgo iekārtu uz nebēdu.
No represijām viņu, iespējams, paglāba pasaules slava. Darba gan arī nebija, viņa lugas aizliedza.
-
Ideoloģija bija, ir un būs visos laikos, kaut vai tagad, kad ieslēdzu TV un man piespiedu kārtā jāklausās "Saskaņas" pirmsvēlēšanu reklāma, cik viss "labi" tagad Rīgā un cik viss būs "slikti", ja viņi zaudēs varu, pensionāriem it kā tikšot atņemtas brīvbiļetes un kas tik vēl nē, tā nav ideoloģija ??
Priekš tam jau cilvēkam piemīt kritiskā domāsana, lai viņš atsijātu "graudus no pelavām", jebko lasot vai dzirdot. Un kad es lasu kaut vai pieminētās grāmatas, es tāpat atsijāju "graudus no pelavām" un izvelku to substanci, kas man dod pozitīvas emocijas.
That's all.
-
Man arī Mumini baigi patika. Kaut gan dīvaiņi viņi visi. Un gan jau neizpratu toreiz, par šmigu nebiju iedomājusies.
-
Sasodīts, un kad mani bērni pielīdzināja Muminu māmiņai, es glaimota jutos, man viņa patika.
(Lai gan, bērniem augot, nedzēru gandrīz nemaz... Būs jāpārlapo :) )
vai viņi redzēja Tevi tādu apaļu?
-
Gan jau vienkārši tādu mīļu un siltu.
-
Priekš tam jau cilvēkam piemīt kritiskā domāsana, lai viņš atsijātu "graudus no pelavām", jebko lasot vai dzirdot. Un kad es lasu kaut vai pieminētās grāmatas, es tāpat atsijāju "graudus no pelavām" un izvelku to substanci, kas man dod pozitīvas emocijas.
That's all.
ok, tas laikam ir tas, kas mani samulsināja, nepatika, ka grāmatu lasot, tā "jāsijā"!
Bērnībā lasīju un viss patika, tā toreiz bērna/jaunieša nekritiskā domāšana visu ņēma pretī! Lindgrēnas Pepiju un Karlsonu arī šodien varu lasīt un nekas (meloju, padsmit gadus neesmu tos lasījis), lai gan daži cilvēki tur saskata feminismu un pedofiliju :)
-
Gan jau vienkārši tādu mīļu un siltu.
Pārlieku mīļa viņa nemaz nebija. Diezgan noteikta, ar savu līniju.
kaut kas man tur likās aizdomīgi. Būs jāpārlasa. Ā, un attiecības ar mumintēvu - viņas vīru ar kaut kā. Kā mammiņai ar papiņu, tas man īsti nepatika
-
ok, tas laikam ir tas, kas mani samulsināja, nepatika, ka grāmatu lasot, tā "jāsijā"!
Jā, man bērnībā nepatika, ka man par varu cenšas ko iebarot - padomju saulaino ikdienu utt. Kaut kā kritiski tvēru - atkal, seski, melo...
-
Tiešām jāpārlasa. Tādos attiecību smalkumos pat neatceros.
Mans bērns skatās tās multenītes par Muminiem, bet tur tās attiecības nav akcentētas.
-
Sovetčinā daudz kas bija labs, saulaina bernība un jaunība, kà arī grāmatas tam laikam un musu prātam atbilstošas un foršas. Un, piedod, Dille, bet neticu, ka kaut ko saprati, jo viss arī bija tad forši.Tagad var gudri runāt un citādāk saprast.
Piedodiet, bet es neko sliktu no tiem laikiem neatceros.
Arī bērnu grāmatas no tiem laikiem nepārlasu.
-
Oi, tūlīt Spārka atkal varēs atdalīt tēmu "padomju laikos bija forši"
-
Jā, un lai pievieno kafejnīcu "Vecrīga" ar vecajām tantēm.
-
Man bērnībā ļoti patika Zentas Ērgles grāmatas, pārlasījusi gan vairs neesmu. Tagad citi laiki, cita domāšana, citi tikumi.
Muminus gan neesmu lasījusi. Pat nezinu, kā man kā grāmatu tārpam tie gāja secen.
-
Man arī Mumini bērnībā pagāja garām nepamanīti :) Izlasīju salīdzinoši nesen, labi tie murmuļi.
Pūku laiku pa laikam pārlasu, tāpat Sālsvārnas salas vasarniekus.
Zentas Ērgles grāmatām ar visu to padomju fonu ir savs šarms. Bet droši vien mūsdienu bērnus un pusaudžus tās neaizrauj.
-
man liekas, ka padomju laikos publicēta tikai Komēta nāk
-
man liekas, ka padomju laikos publicēta tikai Komēta nāk
Tā arī ir vislabākā. Vai arī man tas bērnības noskaņās tā šķiet?
-
Es arī Muminu fane. Padomjlaikos bija vēl publicēti Jansones stāsti - "Neredzamais bērns".
Karlsons man nepatika - pārāk daudz dedovščinas :D Pepija Garzeķe gan šķita jauka. Bērnībā galīgi nenovērtēju Vinniju Pūku un Alisi - abus izlasīju tikai studiju gados.
Bērnības favorīti: Kestners - "Divas Lotiņas", "Mazais cilvēks", "Punktiņa un Antons"; Hjū Loftings -"Stāsts par doktoru Dūlitlu", "Doktora Dūlitla peldošā sala"; Monteiru Lobatu "Dzeltenā dzeņa ordenis".
Nebija iebildumu arī pret Zentu Ērgli.
Ir viena favorītgrāmata, kura nebija starp populārākajām un daudzi neatpazīst, bet man ļoti patika (un patīk joprojām) - Pols Bernā "Zirgs bez galvas".
Save
[attachment deleted by admin]
-
Muminu - "Komēta nāk" izlasīju tikai pieaugušā vecumā, kad sausu muti vajadzēja dēlam lasīt un atkal pārlasīt. Man nepatika, viņam patika. Dažbrīd man tik grūti lasījās, ka mēģināju šmaukties un kādus gabalus izlaist, bet sīkais neļāva - uzreiz pamanīja un aizrādīja :)
Zenta Ērgle traki patika, daudz pārlasīju. Būtu interesanti arī tagad ielūkoties, nez, ka uztvertu tagad?
-
Bērnībā pats atradu plauktā "Komēta nāk". Pāršķirstot, man tie dzīvnieciņi likās tik savādi un biedējoši, ka man pat bija bail lasīt to grāmatu. Es palasīju kādu brīdi, bet bailes vēl pastiprinājās un es to grāmatiņu nobāzu atpakaļ plauktā, aizmugurēja rindā, lai vairs neredzētu.
-
Es arī Muminu fane. Padomjlaikos bija vēl publicēti Jansones stāsti - "Neredzamais bērns".
Karlsons man nepatika - pārāk daudz dedovščinas :D Pepija Garzeķe gan šķita jauka. Bērnībā galīgi nenovērtēju Vinniju Pūku un Alisi - abus izlasīju tikai studiju gados.
Bērnības favorīti: Kestners - "Divas Lotiņas", "Mazais cilvēks", "Punktiņa un Antons"; Hjū Loftings -"Stāsts par doktoru Dūlitlu", "Doktora Dūlitla peldošā sala"; Monteiru Lobatu "Dzeltenā dzeņa ordenis".
Nebija iebildumu arī pret Zentu Ērgli.
Ir viena favorītgrāmata, kura nebija starp populārākajām un daudzi neatpazīst, bet man ļoti patika (un patīk joprojām) - Pols Bernā "Zirgs bez galvas".
Save
Visas minētās arī manos topos, izņemot Pūku un Alisi . Vēl bija tāda Marevizors iziet jūrā, un Sīpoliņa piedzīvojumi zināmā vecumā man arī patika
-
Bet kolīdz iemācījos lasīt, manas pirmās miļākās grānatas bija Margaritas Stārastes - "Zīļuks", "Tince grib mācīties", "Ziemas pasaka" (par Kraukšķīti) :), "Ieviņa Āfrikā", un citas.
-
Sit mani nost, neatceros savu pirmo patstāvīgi izlasīto grāmatu! Varētu būt kāda Grimmu sniegbaltite un septiņi rūķīši vai Ansītis un Grietiņa. Visticamāk, kāda pasaku grāmata.
Pirmā, kuru atceros, K. Skalbes par kaķīša dzirnaviņām, drausmīgi raudāju par balto kaķi.
Jā, “Neredzamais bērns “, velāk komēta.
Vēl joprojām ģimenē citāti no “Neredzamā bērna “ un “ Alises brinumzemē“,
“Mazā prinča“, Pūka, Karlisona, Sālvārnas vasarniekiem u.c. šeit jau pieminētajiem.
Pēdējo reizi pārlasīju lasot bērniem priekšā. Nu jāgaida mazbērni.
Ak jā, un vēl man mīļā Jaunsudrabiņa “Baltā“ un “Zaļā“ grāmatas.
-
Man pirmā bija vai nu Sniegbaltīte vai Pelnrušķīte. Sliecos domāt, ka Sniegbaltīte. Tās ilustrācijas baigi patika.
-
No tādām pavisam pirmajām grāmatiņām, atmiņā palikusi Vitauta Ļūdēna "Mārīte un vējš" - cik pati burtoju, cik kāds priekšā lasīja lāgā neatceros.
Brālim topā bija "Reiz circeņiem bij' veikaliņš" (Lucīna Leguta).
-
Viena no pirmajām (un arī vizuāli visskaistākajām) bija Īkstīte ļoti senā izdevumā.
-
Jā, savādi kaut kā - pūlējos atcerēties, ko es bērnībā lasīju - lasīju ta daudz, jo lasīt patika, bet, ko tieši, neatceros ne pa kam... Un nav to bērnu dienu grāmatu vairs - māte visu, no kā biju "izaugusi", atdeva mazākiem bērniem.
-
Sovetčinā daudz kas bija labs, saulaina bernība un jaunība, kà arī grāmatas tam laikam un musu prātam atbilstošas un foršas.
PSC... Tu partijai paldies teici arī par to, ka pavasaris atnācis?? :faint:
Bērnība bija un ir jauka un saulaina (jebkura bērnība ir jauka un saulaina st. citu.) un sovetčinai tur NAV nekādu nopelnu, manā saulainajā bērnībā un manās vasarās.
PS lai būtu par tēmu.
Mana mīļākās bērnības grāmatiņas bija par zivtiņām - 2 asariem apaļvaidzi un bunduļaci un vēl bija dzejoļu grāmata (Plotnieks?)
no maza maza ikriņa
reiz izšķīlusies raudiņa
ir spuriņas tai zelta krāsā
bet pati zvīļo sudrabā
:)
-
Īkstītes ilustrācijas bija burvīgas, tāpat Sniegbaltītei.Bet tas taču nevarēja būt Disnejs?
Mums gan visas bērnu grāmatas kaut cik vērtīgās noliktas nākamajām paaudzēm.
Vēl atcerējos Skudras nepadodas, Jozefa Ladas pasakas.
Saviem bērniem lasīju Ladu, biezumbieza grāmata, šķiet līdz galam netikām
Pie Lauvassirdīm un Aizmeža bārenīšiem raudāju
-
Es asaras birdināju, lasot Sakses "Pasakas par ziediem" ap gadiem 9-10, un šķiet apmēram kopš tā brīža sāku vairīties no skumjām grāmatām vai vismaz vispirms palasīt beigas.
Ap to pašu laiku ar "Harku, virsaiša dēlu" sākās indiāņu periods un tad jau ķēdītē pieejamais - Main-Rīds, Raiders Hegards, necik tālu arī Dimā "Trīs musketieri".
Atceroties indiāņus, no bērnības grāmatām noteikti jāpiemin Setona-Tompsona "Divi mazi mežonēni" - indiāņu dzīves rokasgrāmata. :D
Ak, un vēl viss Žils Verns! Tagad gan tas vairs nešķiet tik aizraujošs, kā kādreiz.
Kavdra, kas man patika, lasīju un pārlasīju nez cik reizes. To pašu "Zirgu bez galvas" pārlasīju pavisam nesen, pirms devu lasīšanā draudzenes meitai.Save
-
ĀAAĀH -Oceola, indiāņu virsaitis!!!
-
Nezinīša piedzīvojumi.
Nezinītis Saules pilsētā. Vēl bija Nezinītis uz Mēness, bet tā nepatika.
Mafins un viņa jautrie draugi (pirmā grāmata, kur bija dažādi uzdevumi ietverti).
Un, protams, lielākā daļa, ko šeit jau pieminēja.
-
Sovetčinā daudz kas bija labs, saulaina bernība un jaunība, kà arī grāmatas tam laikam un musu prātam atbilstošas un foršas. Un, piedod, Dille, bet neticu, ka kaut ko saprati, jo viss arī bija tad forši.Tagad var gudri runāt un citādāk saprast.
Piedodiet, bet es neko sliktu no tiem laikiem neatceros.
Šoreiz Tu runā pilnīgas muļķības. Ne velti teic, ka cilvēka atmiņa ir īsa.
-
Ja reiz šī tēma pacēlusies augšā, paturpināšu. Vēl no latviešu autoriem atmiņā iespiedušās Mirdzas Kļavas grāmatiņas "Vāverēns Toms un viņa draugi" utt.
Mani neaizrāva, bet vīrieškārtas radiem cieņā bija pasaku krājums "Kā Brālītis Trusītis uzvarēja lauvu".
Un bija vēl viena, ko tikai pārskrēju acīm, bet puiši pārlasīja, taču nu nevaru atcerēties nosaukumu - varoņi bija Zīle (Zīlēns, Zīļuks) un Zirnis, turklāt Zirnis beigās gāja bojā (noteikti tāpēc man nepatika)
-
Komentārus nelasīju, tik tēmu ieraudzīju.
atvedu līdz abas, laukos atrastās Brāļu Lauvassiržu grāmatas. Vajadzēja pārlasīt...pa vienu nakti darīts.
Kāpēc vedu abas?? :scratch: fvz ,laikam lai kāds pečkā neiemet,vai makulatūrā nenodod(tāda lieta vēl notiek??)...
To otru ebayā notirgoju...par priecīgi labu cenu ....
-
Ozolzīlēna piedzīvojumi - tā saucās tā grāmatiņa
nesen nopirku
plus - Ziedu valsts, arī interesanta, ar savdabīgu ideju
-
"Ziedu valsti" labi atceros. Moriss Karēms, viņam arī jauka bērnu dzeja.
-
Paldies, Kundalini!
Vēl labā atmiņā jau iepriekš minētā Setona-Tompsona stāstu krājums "Koijotito", lai gan tur daudzi man bija asaras birdināmie gabali.
Un kā gan varēju aizmirst Eduarda Jansona "Ragrilli"!
(http://www.ibook.lv/uimg/bd6be4af-9f9d-49d0-9d9d-a70360bd2ee7.JPG)
-
Indiāņu periods manā bērnībā bija ļoti aktuāls - pati esmu dabūjusi bultu pakausī :) Laba bulta vai labs šāvējs bija, aš asinis pašķīda :)
-
Nja,laikam arī man visas minētās grāmatas bijušas tīkamas,bet,ja runājam par raudamgabaliem,tad bija Baltkrēpis (autoru neatceros), V.Lāča Vanadziņš un F.Molnāra Pāla ielas zēni(kkur manīju versiju Pāvila). Un līdz cik gadiem skaitās bērnība? Lazdu laipu lapu lapām no galvas zināju,bet tās kaut kā nav bērnības atmiņas. Pie bērnības grāmatām varētu minēt absolūti neinteresantās un garlaicīgās Oliveru Tvistu un Mazo Princi,kuras pēc gadiem- agros padsmitos,nez kāpēc pārvērtās ļoti interesantās grāmatās :D. Lasīt sāku...arī neatceros kad,bet paps teica,ka no 3 gadiem burtoju,bet no 4 lasīju.
-
Astrīdas Lindgrēnas Pepija Garzeķe.
-
Bija "Bērnu kalendāri". Vienmēr dabūju Ziemassvētkos un vakarā gultā lasīju.
Un bija tāda "Meža grāmata". Par dabu un dzīvniekiem.
-
Indiāņu periods manā bērnībā bija ļoti aktuāls - pati esmu dabūjusi bultu pakausī :) Laba bulta vai labs šāvējs bija, aš asinis pašķīda :)
Man bulta plecā trāpīja. Mēs toreiz kaimiņu nometni ieņēmām :D
Bija arī nindzju periods. Metāla zvaigznes arī bija diezgan bīstams ierocis.
....kā mēs visi iztikāmtikai ar sīkām skrambām - hvz :)
-
nu un visa fp sērija, protams
-
par FP piekritīšu, visa nav, tur laikam bija 55-60 grāmatas, bet vismaz puse ir savāktas
un Dadzis kalendāri daļa
vēl bija analogs , tikai lielformāta sērija - FantastikaPiedzīvojumiCeļojumi, ari ir padaudz grāmatas
-
palasījos tēmas sākumu... kāda kašķīga vecene tā Narcise bija :fryingpan:
bet man viņas pietrūkst... :sad_smiley:
-
Marevizors iziet jūrā
Brāļu Grimmu pasakas -bija tāda kārtīgi bieza grāmata
Narcise tiešām bija viena diezgan indīga kašķe.
-
Man ļoti patika "Burvju ota" - pasaules pasakas. Alfons Trīcvaidziņš. Ļoti patika " Burvju sērkociņi"???? (ja atmiņa neviļ). Protams, arī Ērgle. Kestners!!!! Gan Emīls, gan Lotiņas.
Nevis Burvju sērkociņi, bet - Burvis pa pilsētu staigā. Laikam:)
-
Emīls ne visai, bet Lotiņas nu ļoti
-
Briesmīgi patika Ž.Verna "Žangada".
-
Žilu Vernu un Džeraldu Darelu var lasīt un lasīt, bet tās es neuzskatu par bērnu grāmatām, drīzāk par universālām. :)
-
Žilu Vernu un Džeraldu Darelu var lasīt un lasīt, bet tās es neuzskatu par bērnu grāmatām, drīzāk par universālām. :)
O, jā, nesen Darelu pārlasīju "Putni, zvēri un radinieki" un "Bafutas pēddziņi"...labs joprojām :)
-
Bērnu grāmatas, loģiski, nelasu, tikai tad, ja jālasa kādam bērnam, ij tad lasu automātiski un, ja man prasītu - par ko bija - nezinu.
Bet ik pa laikam kādiem bērneļiem izlasu "Palle viens pats pasaulē"- tad interesantas sarunas sanāk, ko kurš darītu, ja paliktu viens.
-
Nesen sāku pārlasīt "Dzeltenā Dzeņa ordenis", bet brāļu Grimmu pasakas pa lielam stāstīt un rādīt ir mana ikdiena.
-
Es atceros Dzeltenā Dzeņa ordeni - tobiš, zinu, ka bija tāda grāmata, kas man patika, bet par ko tur bija - nositiet, vairs neatceros :)
-
Vēl bija Sīpoliņa piedzīvojumi un Dželsomino melu zemē. Sīpoliņām bija ļoti izteiksmīgas ilustrācijas. Vienu augstskolas pasniedzēju saucām par Ķirsīti
-
Es atceros Dzeltenā Dzeņa ordeni - tobiš, zinu, ka bija tāda grāmata, kas man patika, bet par ko tur bija - nositiet, vairs neatceros :)
Šo es varu nepārlasīt, joprojām atceros gan grāmatas varoņu vārdus, gan notikumus :) Viena no mīļākajām bērnības grāmatām - 101 reizi lasīta un pārlasīta. :) Varu pat citēt no galvas :D
-
Atceros vāku, bildes, ka patika, bet kas tur bija- ne vārda neatceros.
-
Atceros vāku, bildes, ka patika, bet kas tur bija- ne vārda neatceros.
Nāra, dod pieci! Vismaz sklerotiķu palātā tusēsim kopā :D
Kāds no tiem, kam atmiņa vēl strādā, varētu mums trīs vārdos atgādināt, par ko tā grāmata bija.
-
es tā miglaini atceros vāku, ar visu pārējo -palātā
Sīpoliņam -mazāk tekstus, bet ilustrācijas ļoti spilgti
-
Atceros fragmentus. Meitene, šķiet, dzīvoja (vai vispār, vai drīzāk) brīvdienās pie vecmāmiņas. Dažādi piedzīvojumi - nokļūšana ūdens karaļvalstī, atceros, ka viņai uz pieņemšanu galmā(?) iztaisīja kleitu no ūdens, kurā peldēja vizuļojošas zelta zivtiņas..., tad vēl bija žabutikabu (varbūt mūsdienās arī pie mums var nopirkt, bet kas tas nezinu) laiks, kur viņa sēdēja kokā, ēda (sūca?) žabutikabas un mizas meta lejā, kur tās uzlasīja sivēns - tur bija kaut kāda skaņu simfonija... apmēram: ššš, paukš, šmakš... Un to sivēnu par bruņnieku vai princi taisīja un ar kaut ko laulāja, bet viņš sivēns bija un sivēns palika...
-
Atceros fragmentus. Meitene, šķiet, dzīvoja (vai vispār, vai drīzāk) brīvdienās pie vecmāmiņas.
Omīte bija Donna Benta, ēst gatavoja un pasakas stāstīja (ir atsevišķa pasaku grāmata) melnādaina krustmāte Nastasija. Mazmeitai 7 gadi, visi viņu sauca par Snīpīti. Vēl tur dzīvojās brālēns Pedriņjo, kurš uzbūvēja cirku, gāja jaguāra medībās. Snīpītei bija lelle Emīlija, kuru apprecināja ar to sivēnu. :) Visi kopā piedalījās piedzīvojumos, sivēns, lelle un zvēri runāja :)
-
Visi kopā piedalījās piedzīvojumos, sivēns, lelle un zvēri runāja :)
Un visi bija nu ļoooti dzīvi un dzīvelīgi.
-
Manuprāt, pasakas bija krustmātes Nastasijas.
-
Manuprāt, pasakas bija krustmātes Nastasijas.
Jā, to es arī iepriekš teicu. :)
-
tad es neesmu lasījusi
-
Fransiss Karsaks ``Atnācēji no nekurienes``, viena no labākajām fp
-
un vēl mums bija Bidstrupa pāris biezas karikatūru grāmatas un Zana Effeļa - Ādams iepazīst pasauli. Varētu teikt manas pirmās komiksu grāmatas. 1000 reizes šķirstītas un katru reizi, kā no jauna.
-
Bidstrupu vēl tagad citējam!