Sarunu forums
Noskaņojums => Dusmojos/ īgņojos/ bēdājos => Tēmu iesāka: Broms 2017. gada 03. februāris, 15:35:39
-
No rīta fiksi savajadzējās spraužamadatu/ kniepadatu?/
Pa ceļam bija Nīcgales ielas Maxima.
Kur tur adatu meklēt un vai vispār ir- nezinu.
Jautāju garām ejošajai pārdevējai.
Šī man pretjautājumu: A po ruski možno?
..Nošņācos, pagriezos un aizgāju.
Gan jau tagad stāsta par nepieklājīgiem nacionālistiem...
-
Nevajadzēja šņākt un griezties, bet kādam pasūdzēties :scratch:
-
Oh, jā!
Profesionālais līmenis zems! Lai strādātu par pārdevēju pirms viena no pasaules kariem, bija jāzina latviešu, krievu un vēl vācu valodas! Pirms kura, - neatceros, to kā ome man to stāstīja - atceros.
-
... bet par to konkrēto gadījumu ... Spriedumu secība:
1. Strādāt par to algu daudz gribētāju nav.
2. Katrs, kurš ir gatavs par tām naudiņām rukāt, tiek gaidīts atplēstām rokām. Pat "a možno po russki" tantes.
3. Kāpēc Maxima var atļauties maksāt maz un neiespringt par tantes valodu spējām?
Pareizi! Jo LV mazumtirdzniecībā priekš Maximas un Rimi konkurentu nav (konkurence vairs neeksistē), un par to, ka Broms uz laiku "aizies" pie Rimi arī jāuztraucas nav. Tāpat pēc laika, padzīvojies pa Rimi cenu līmeni un ar tukšu naudas maku, būs atpakaļ Maximas maigajos apskāvienos kā likts.
-
es vienmēr brīnos par šiem valodas neprašām. vai man smadzenes labākas, ka spēju iemācīties četras ar pusi valodas (kas cits mani palielīs, ja ne es? :) ) man būtu zināms kauns, ja dzīvotu konkrētā valstī un nemācētu pat sarunvalodas līmenī attiecīgās valsts valodu. viņiem galva smagāka, grūtāk mācīties? pāris reizes ir bijis, ka nosaucu valodas, kurās runāju ar iespēju izvēlēties, kurā valodā varētu turpināt komunikāciju un beigās teicu, krieviski protams, lai saprot, вы как вижу только на русском можете общаться , а жаль. tā inteliģenti „uzbraucu”.
-
jau vairāk nekā 3 gadus nezinu kas ir maxima. it kā zinu, bet eju garām. /Man vienam tik laba atmiņ a?
-
Es arī Maximu boikotēju pēc zināmā notikuma, kaut gan Rīgā man 2 Maximas ir tuvākie veiči no mājām
-
Taisnojos: Biksēm rāvējslēdzis saplīsa. Nesmuki tak. Pēc 20 min. tikšanās. Pa ceļam ieraudzīju veikalu. Pofig kāds.
Bet no laba prāta sen ar līkumu.
nu jā, zināmā mērā divkosība :)
-
Akkungs cik visi principiāli. Bulavku krieviski izrunāt nespēj, četras valodas zina, bet tāpat inteliģences nav mazizglītotam cilvēkam ar to nepalielīties un vēl sīkmanīgi uzbraukt...
-
Taisnojos: Biksēm rāvējslēdzis saplīsa. Nesmuki tak. Pēc 20 min. tikšanās. Pa ceļam ieraudzīju veikalu. Pofig kāds.
Bet no laba prāta sen ar līkumu.
nu jā, zināmā mērā divkosība :)
Vajadzēja vaļējo bikšpriekšu parādīt -uzreiz saprastu!
-
Mana principialitāte ir stingri reglamentēta. 10% robežās (tā pats priekš sevis esmu nolēmis). Jā, Maximu arī sākumā boikotēju, bet Rimi pēc manām domām to izmantoja, lai paceltu cenas. Tagad, ja ir par 10% lielāka starpība:
a) tādai pašai precei Rimi un Maximā, tad man kļūst pofig, - pērku Maximā,
b) Identiskai LV un citur ražotai precei - pērku citur ražoto.
Un neinteresē mani šādos brīžos nekāda morāle, jo ekonomiskais (ne)pamatojums tādām cenu atšķirībām arī ir arguments. Un arī es varu gan latviski, gan krieviski, gan ar zīmēm un žestiem apskaidrot, ko man vajag?
-
Taisnojos: Biksēm rāvējslēdzis saplīsa. Nesmuki tak. Pēc 20 min. tikšanās. Pa ceļam ieraudzīju veikalu. Pofig kāds.
Bet no laba prāta sen ar līkumu.
nu jā, zināmā mērā divkosība :)
Malacis! Tā arī gāji uz tikšanos ar vaļēju bikšu priekšu? :D
-
Malacis! Tā arī gāji uz tikšanos ar vaļēju bikšu priekšu? :D
Nē. Aizšuvu :)
-
Kur dabūji šujamo? :)
-
Akkungs cik visi principiāli. Bulavku krieviski izrunāt nespēj, četras valodas zina, bet tāpat inteliģences nav mazizglītotam cilvēkam ar to nepalielīties un vēl sīkmanīgi uzbraukt...
. a kas cilvēkam liedz iemācīties bulavku izrunāt valsts valodā? valodas prasme nav saistīta ar augstākās izglītības papīra esamību kabatā. jebkuru valodu var iemācīties nevis sēžot skolas solā, bet esot attiecīgās valodas vidē diendienā. bet kā redzam daudzi šo valsts valodas vidi principiāli nenodrošina citas valodas nesējiem. kā jau minēju mani izraisa izbrīns, ka cilvēki pat necenšas apgūt valsts valodu, dzīvojot LV gadu desmitiem. bet kā tu vari saprast, izjust, novērtēt valsti, tās kultūru, ja nemāki tās valodu.
-
Adata un diegs ietilpst patstāvīgajā mašīnas komplektā. Principā vajadzēja būt arī saspraudei, bet laikam izlietojusies.Jāpārskata un jāatjauno.
-
. a kas cilvēkam liedz iemācīties bulavku izrunāt valsts valodā? valodas prasme nav saistīta ar augstākās izglītības papīra esamību kabatā. jebkuru valodu var iemācīties nevis sēžot skolas solā, bet esot attiecīgās valodas vidē diendienā. bet kā redzam daudzi šo valsts valodas vidi principiāli nenodrošina citas valodas nesējiem. kā jau minēju mani izraisa izbrīns, ka cilvēki pat necenšas apgūt valsts valodu, dzīvojot LV gadu desmitiem. bet kā tu vari saprast, izjust, novērtēt valsti, tās kultūru, ja nemāki tās valodu.
Taisnību sakot, tas vārds "kniepadata" jau nu nav nekāds "piens" vai "maize". Domāju, ka lielveikalos ar tādiem saskarsme ir visai reta, tāpēc tantukam drusku tā kā piedodami bija nezināt.
Pēc analoģijas. Mana darbiniece, kura pirms laika gāja cauri naturalizācijas pārbaudījumiem ... Jautājumi vēstures pārbaudījumā esot joka pēc uzdoti pašiem latviešiem kaut kad ... Rezultāts ... Izskatoties, ka LV vēsturi naturalizētie krievi labāk par nenaturalizētiem latviešiem zinot.
Joka pēc varētu noskaidrot, cik no latviešu jauniešiem vispār tādu vārdu "kniepadata" zina?
-
Taisnību sakot, tas vārds "kniepadata" jau nu nav nekāds "piens" vai "maize". Domāju, ka lielveikalos ar tādiem saskarsme ir visai reta, tāpēc tantukam drusku tā kā piedodami bija nezināt.
Pēc analoģijas. Mana darbiniece, kura pirms laika gāja cauri naturalizācijas pārbaudījumiem ... Jautājumi vēstures pārbaudījumā esot joka pēc uzdoti pašiem latviešiem kaut kad ... Rezultāts ... Izskatoties, ka LV vēsturi naturalizētie krievi labāk par nenaturalizētiem latviešiem zinot.
Joka pēc varētu noskaidrot, cik no latviešu jauniešiem vispār tādu vārdu "kniepadata" zina?
Nebija nekāds tantuks. Beibe nedaudz virs 20.
-
Brom, kad dienēju PSRS BS, nez' kur krievu tekstā biju izlasījis vārdu "лепта". Nēsājos pa rotu, jautādams krieviem, ko tas nozīmē, un biju ārkārtīgi izbrīnīts, kad atbildēt varēja tikai viens no kādiem 20. Vai latviešiem ar savas valodas zināšanu nevarētu būt līdzīgi? Kāds bez googles tantes man var pateikt, piemēram, ko modernajā latviešu valodā nozīmē "nodrosa"?
-
... vispār tādu vārdu "kniepadata" zina?
“kniepadata“ un “spraužamadata“ gan ir divi atšķirīgi adatu veidi ;)
Nja, pa ntajiem gadiem elementārus sadzīves lietu nosaukumus gan būtu jāzina,
pat ja darbā nav vajadzības tos zināt.
Bet vēl joprojām daļa neuzskata par elementāru loģiku
apgūt tās valsts valodu kurā dzīvo.
Bet visvairāk Broma stāstā un arī manā pieredzē kretinē tas,
ka vēl joprojām nez‘ kādēļ uzskata, visiem citiem viņu mātes valoda obligāti jāprot.
-
Nebija nekāds tantuks. Beibe nedaudz virs 20.
Tad vēl jo vairāk. Ko tāda drostaliņa vispār zina par šujampiederumiem. :D
-
vai saspraužamadata nav zakolka? Ar kniepadatu, ja es būtu vīrietis, bikses tik vārīgā vietā nespraustu
-
Nu a kā tad pareizi sauc to saspraudi?
-
Domāju, ka "bulavka" bija vajadzīga.
-
Nu a kā tad pareizi sauc to saspraudi?
Tā arī pareizi sauc - saspraužamadata, spraužamadata.
Mēs mājas saucam - drošībasadata.
Šai adatai ar šūšanu maz sakara, kniepadatas gan būs šuvējas arsenālā,
izpaliks lielā trākelēšana un laiks ietaupīsies. :)
-
Mani šajā tēmā visvairāk izbrīna tas, ka viens nevis dabū to, kas viņam vajadzīgs (var tak kaut uzzīmēt vai ar zīmēm parādīt, ja abi viens otra un pat savā valodā nezina, kas tieši vajadzīgs), bet šņākdams aiziet, jo redz, viņam nepareizajā valodā lika runāt, bet kādam citam šķiet, ka uzdi@sieni mēdz būt arī inteliģenti...
Kādeiz aristokrāti saviem izglītotajiem bērniem mācīja, ka viņu zināšanām jānāk par labu apkārtējiem, ka ar tām nav jālielās un sevi kaut kā jāizceļ tāpēc, ka jābūt vienkāršam un patīkamam...
Labas manieres diemžēl kļust par lielu retumu...
-
Zakolka būs matadata...
Kniepadata derēs liela ploterdarba pieķimerēšanai pie dēļa...
Saspraude būs valsts valodas talmudu sasprausšanai...
Spraužamadata vai drošības adata piemērota milzīgu dzīvnieku un dažu cilvēkveidīgo pirmspamperu ēras dibenapsegu sasprausšanai....
Broms, laikam, pie pēdējiem pieskaitāms.
p.s. nez kāpēc te tauta domā, ka maksim cenas zemākas? vakar pa ilgiem laikiem ieklīdu, pietiks uz nākamajiem 5 gadiem.
-
Predostroņonnij štift ir saspraužamā adata. No tā šķiet varētu būt arī tā drošības adata.
Bulavki ir kniepadatas.
-
Predo.... kas ?? :rat:
Ir, ir tā pati bulavka, vai angļijskaja bulavka.
-
Mani šajā tēmā visvairāk izbrīna tas, ka viens nevis dabū to, kas viņam vajadzīgs (var tak kaut uzzīmēt vai ar zīmēm parādīt, ja abi viens otra un pat savā valodā nezina, kas tieši vajadzīgs), bet šņākdams aiziet, jo redz, viņam nepareizajā valodā lika runāt, bet kādam citam šķiet, ka uzdi@sieni mēdz būt arī inteliģenti...
Kādeiz aristokrāti saviem izglītotajiem bērniem mācīja, ka viņu zināšanām jānāk par labu apkārtējiem, ka ar tām nav jālielās un sevi kaut kā jāizceļ tāpēc, ka jābūt vienkāršam un patīkamam...
Labas manieres diemžēl kļust par lielu retumu...
a kur ir šo cilvēku labās manieres dzīvot valstī un neprast valsts valodu. mana skatījumā tā ir cieņas izradīšana valstij, tās pamatnācijai, ja proti runāt tās valodā.
nesen sastapos darba sakarā Somijā ar krieviem no LV, sieviete ap 50 un viņas māsasdēls ap 21-22g, kas aizvien dzīvo LV. uzzinot, ka viņi no LV, pārgāju uz latviešu valodu, un ne jau tāpēc, ka esmu naciks, vienkārši ar savējiem no LV tak gribas latviski parunāt. sieviete pateica, ka viņi neprot, viņa esot pārcēlusies uz Somiju 10g atpakaļ, savukārt par māsasdēlu, kas neprata nevienu citu valodu kā krievu, loģisku izskaidrojumu nespēja sniegt, teica, kaut ko nu kaut kā tā sanāca. man nekādu problēmu runāt ar viņiem krieviski nebija, bet kāpēc sieviete, esot Somijā 10 gadus, spēja iemācīties diezgan labi somu valodu? bet pirms tam ap 40g dzīvojot LV nespēja apgūt latviešu valodu. vienkārši, Somijā ar krievu valodu vien neies cauri. somu valoda nav no tam vieglākajām, bet tas acīmredzot netraucēja viņai to apgūt un bez problēmām tajā runāt. savukārt ar motivāciju un vēlmi daudziem ir problēmas.
-
Gan jau, ja Bromam tā ķeza ar raiferi būtu kur Krievijā gadījusies, ar zīmēm izskaidrotos.
Ja būtu kas jāskaidro kādai veciņai, kura mūža nogalē ar vairs
neko nemācīsies, ja jau nav iemācījusies, nebūtu problēma.
Bet jaunai sievietei tas “sņāciens“ varētu būt labs pamudinājums tomēr apgūt valodu kaut elementārā līmenī, ja vēlas strādāt apkalpojošā sfērā.
Citādi, kā reiz vilcienā dzirdētā sarunā - za čem latišskij, aņi že po russki govorjat“.
-
Vietējais pieprasījums
Manuprāt, šie statistikas skaitļi neliecina par ļoti lielu vajadzību visiem ikdienā privātajā sektorā Latvijā lietot krievu valodu. Ja nu esat nodarbināti uzņēmējdarbības jomās, kam ir tieša sadarbība un sakari ar Krieviju, tad, protams, tā varētu būt nepieciešama. Tomēr mana pieredze ārvalstīs liecina, ka Krievijas iedzīvotāji, kuriem ir darba darīšanas ārvalstīs, runā angliski bez problēmām. Ja viņi var sazināties ar biznesa partneriem Dānijā un Zviedrijā angliski, tad kādēļ nevarētu arī ar partneriem Latvijā?
Visticamāk, ka arvien augošā krievu valodas klātbūtne privāto pakalpojumu un citās jomās Latvijā ir saistīta ar pašmāju pieprasījumu jeb vietējo citu tautību iedzīvotāju apzinātu izvēli sazināties krievu valodā, nevis valsts valodā. Un dīvainākais ir tas, ka to dara jaunākās paaudzes pārstāvji, kuriem latviešu valodas prasmes ir nesalīdzināmi labākas nekā viņu vecāku paaudzei. Domāju, ka tas ir tikai attieksmes jautājums, jo arī diskusijās pirms 2012. gada februāra tautas nobalsošanas par divām valsts valodām mēs plašsaziņā daudz dzirdējām gados jaunus cittautiešus labā latviešu valodā diskutējam par to, kādēļ krievu valodai šeit jākļūst par otru valsts valodu līdzvērtīgi latviešu valodai.
http://www.irlv.lv/2017/2/2/par-valodas-noderigumu (http://www.irlv.lv/2017/2/2/par-valodas-noderigumu)
Un tā Latvijā visur valda tiesiskais nihilisms, un sākas no Saeimas un beidzas sarunuforumu :)
-
ar kniepadatu neko pie dēļa nepieķimerēsi, tad jāmeklē spraudīte -knopka
-
a kur ir šo cilvēku labās manieres dzīvot valstī un neprast valsts valodu. mana skatījumā tā ir cieņas izradīšana valstij, tās pamatnācijai, ja proti runāt tās valodā.
protams, protams, principi un lepnība augstāk par visu, kaut ar vaļēju bikšupriekšu tā deļ var pastaigāt! :D
Un kā būtu rādīt pozitīvu piemēru šiem cilvēkiem, sākt ar sevi un savām manierēm? Bet nē..."inteliģenti uzbraucu..."
-
Tām Maxsimas uniformām uz muguras nebija uzraksts
“Jautājiet - mēs palīdzēsim!“
Sen neesmu bijusi, bet kādā atmiņas failā tā šķiet :)
Un ne visi pārvalda krievu valodu,
tikpat labi Broma vietā varēja būt emigrācijas latvietis vai bērns.
Apkalpojošā sfērā strādājot valsts valoda jāpārvalda.
-
Tām Maxsimas uniformām uz muguras nebija uzraksts
“Jautājiet - mēs palīdzēsim!“ Sen neesmu bijusi, bet kādā atmiņas failā tā šķiet :)
Un ne visi pārvalda krievu valodu, tikpat labi Broma vietā varēja būt emigrācijas latvietis vai bērns.
Apkalpojošā sfērā strādājot valsts valoda jāpārvalda.
Es tev piekrītu par visiem 100%, par to, ka valsts valoda ir jāpārvalda :) Jautājums ir par ko citu - nu tad ko, pārdevējs nezina šos vārdus latviski, pārjautā krieviski, un pareizā reakcija ir - šņāciens u nesties prom? Kurš paliek ieguvējs? Manuprāt, neviens... Vajadzīgā lieta nav dabūta, vēl viens mīnusiņš nelaipno latviešu dārziņā... domā tā pārdevēja momentā nokaunēsies un uzreiz skries latv. val mācīties? Diez vai... Par tik augstām sfērām "lai ciena manu valsti kur dzīvo!" aizdomāties saspraužamās adatas meklējumu sakarā... nu nu... :)
Ja es dzīvotu Krievijā, ar visu savu gandrīz perfekto krievu valodu saputrotos tajās bulavkās un zakolkās, jautādama pēc tādas veikalā... Un ja man kāds aizrādītu par valodas nezināšanu šādā situācijā, laikam gan domās pagrozītu pirkstu pie deniniem, uz šo cilvēku skatoties.
Manuprāt tomēr laipnība u iecietība ir vērta vairāk savstarpējā saskarsmē. Un risina arī vairāk.
-
Latvijā ar latviešu bērniem vēsi runā krieviski, ne reizi vien piedzīvots.
-
Grūti nospraust robežu. Nav noslēpums, ka esmu jauna darba meklējumos, un no manis intervijā gan krievu, gan angļu valodas prasa. Tātad darba vietā tam ir diezgan tiešs sakars ar darbinieka profesionalitāti (profesionālo kompetenci). Ja pretī nav profesionālis, tas var nosist vēlmi sadarboties. Šņākšanai kā tādai gan jēgu neredzu.
-
Varbūt Broms steigā un nervozumā par ķezu un kavējuma iespēju tik vien spēja kā nošņākties, ne atcerēties laipni krievu nosaukumu?
Klientam vienmēr taisnība, pat ja viņam nav taisnība.
Man drīzāk nepieklājīgs šķiet tas -govori po ruski!
Broma sašutumu konkrētajā situācijā pilnīgi spēju saprast.
Ar vaļēju bikšu priekšu diezvai es domātu kā veicināt cittautietes integrāciju. :)
-
Šī man pretjautājumu: A po ruski možno?
..Nošņācos, pagriezos un aizgāju.
starp šo un "Govori po russki!" manuprāt ir miiilzīga starpība....