Mani šajā tēmā visvairāk izbrīna tas, ka viens nevis dabū to, kas viņam vajadzīgs (var tak kaut uzzīmēt vai ar zīmēm parādīt, ja abi viens otra un pat savā valodā nezina, kas tieši vajadzīgs), bet šņākdams aiziet, jo redz, viņam nepareizajā valodā lika runāt, bet kādam citam šķiet, ka uzdi@sieni mēdz būt arī inteliģenti...
Kādeiz aristokrāti saviem izglītotajiem bērniem mācīja, ka viņu zināšanām jānāk par labu apkārtējiem, ka ar tām nav jālielās un sevi kaut kā jāizceļ tāpēc, ka jābūt vienkāršam un patīkamam...
Labas manieres diemžēl kļust par lielu retumu...