Sarunu forums
Noskaņojums => Dienas pļāpa => Tēmu iesāka: Bobs 2017. gada 08. februāris, 07:36:22
-
Esam iedzīvojušies labās tehnoloģijās, urbānā vides attīstība atkarībā no rocības ir notikusi pat lauku sētās, līdz ar to aukstums zem -15 vairs nekādas dižās kaislības neizsauc. Mašīnas iedarbojas (pat dīzeļi!), kas kādreiz bija teju neiespējamā misija, apkures sistēmas automatizētas, parastās krāsnis vairs ir tikai retajam, ūdens no akas nav jānes, pakaļa pie brilles nepiesalst, atejā var sēdēt kauč stundām un rakstīt memuārus. Dzīve ir kļuvusi šajā ziņā neintarasanta - kā teica Ipoļits - mi perestaļi soveršaķ boļšije postupki (kaut kā tā viņš tur muldēja, ēzdams zaļivnuju ribu.
Atceros, ka mans fāters gāja rīta agrumā ar rokas kurbuli darbināt žiguli septiņos no rīta,, jo akumulators negrieza tā laika biezās eļļas. Tas nekas, ka viņam bija jābrauc no Suvorova ielas līdz VEFam, kur ātrāk varēja ar tramvaju nokļūt. Viņam taču bija Mašīna!
Vecajās mājās pilsoņi kurinaja krāsnis, jo centrālapkure bija nepietiekama.
Logiem pa starpu lika sarullētas lupatu desas, lai nenāk aukstums.
Adīti dūrainīši, vienmēr nepietiekami silti zābaciņi, kažoki tikai pārdevējām un taksistiem.
Parastā tauta ieguldīja enerģiju, lai noturētu savu dzīves kvalitāti.
Kas tagad? Nekā no tā. Kā kas, tā sūdzās Bez Tabu un sūta video aculieciniekam.
Atšālējamies, pilsoņi, atrofējamies!
-
To sauc par progresu, Bobi... :)
Nostalģija māc vai kā?
-
it kā nemāc, tikai atcerējos TOS laikus un padomāju, kā viss ir mainījies. Tie atmiņu fragmenti ar gadiem aizvien vairāk uzplaiksnī :) Domāju, varbūt kādam vēl kāds aukstuma storijs :)
-
Man ir atmiņas, kā ar klasi ziemas brīvlaikā uz Ļeņingradu braucām. A tur aukstums -25. Bet jautrībai jau tas netraucēja, pat ja vilcienā logi bija aizsaluši ar pāris cm biezu ledus kārtu un varēja redzēt savu elpu. Mājās gan atbraucu pilnīgi bez balss, bet tas ir sīkums. :)
-
Reiz aizbraucām ar brāli uz laukiem palīgā cūku žāvēt :) Mūsu vidZemes augstienē iegrieza -25, līdz ar to žāvēšana un degustēšana ieilga. palikām nakšņot laukos. No rīta -30, saule lec, gailis lec, moskvičs nelec.
Tā un šitā, lādējam akumulatoru, griežam ar kurbuli, īkšķi atsisti, nelec...
nospļāvāmies, izlaidām tosolu katlā, uz plīts virsū, pēc stundas vārās, ielejam, pielec! YESS... nu tik brauksim...
kā tad. kā liek robā, tā slāpst - izrādās ātrumkārbā arī eļla sabiezējusi...sēžam jaunieši, bēdājamies, ar lodlampu ātrumkārbu bail sildīt...
atnāca ciemos viens vecss kaimiņš (laukos viņi tā dara, iet viens pie otra ciemos), saka ielejiet drusku benzīna ātrumkārbā. Un točna, atskrūvējām, ielējām un viss aizgāja. :brauc:
-
Pirkstiņbakstāmais Glaudāmais telefons vismaz kādam, varbūt, iesalis?
-
Es bez lielām bažām zaparam (mans pirmais auto) pastutēju zem kartera pannas lodlampu un pēc kādām minūtēm desmit šķīlās ka prieks. Tas nekas, ka tur viss ar eļļu notecējis un degvielas sūknis arī sulo, vai tad tam tolaik bija nozīme..
-
Sen. Ziema pašā aukstumā, ārā -38 (laikam aukstākais laiks, ko esmu pieredzējusi). Kursa biedrenei kāzas, jānokļūst kaut kur aiz Līvāniem. Mums ne mazākās sajēgas, kā nokļūt, kā saskaņot laikus, jo internets (varbūt) bija kaut kur citur pasaulē. Mūsu rīcībā bija tikai līgavas uzzīmētais plāns, kā no Līvāniem nokļūt uz kāzu māju (apmēram 5 km aiz pilsētas).
Nolemjam, ka brauksim uz Daugavpili, tad no turienes uz Līvāniem. Līdzi paņemtas dāvanas, tai skaitā pāris Mokas pudeles, 2 tortes un puķes. Agri no rīta iekāpām autobusā, pāris stundas ceļā un Daugavpilī nokļuvām bez problēmām - autobusā par spīti absolūti aizsalušajiem logiem, bija pat silti. Izkāpjot no transporta, sapratām, ka ziepes ir - autoostā visur uzraksti, ka tādi un tādi reisi sakarā ar laika apstākļiem atcelti.
Tajā laikā un attiecīgajā vecumā es par tādiem niekiem kā siltas drēbes nedomāju. Ceļā biju devusies kurpēs un bez cimdiem, arī mētelītis paplāns (toties smuks). Tā nu mēs, 5, laika apstākļiem nepiemēroti trūcīgi ģērbušās svilpastes, nesapratām, kā iziet no situācijas. Sākumā lai sasildītos turpat autoostas laukumā par visām izdzērām Mokas pudeli. Tad turpat padziedājām un uzdancojām. Milicijas tuvumā nebija (jāsaka, ka arī citu cilvēku nē). Procesa vidū man no nosalušajiem pirkstiem izvēlās tortes kaste un, protams, (Mērfija likums strādā nekļūdīgi) nokrita ar garnējuma pusi uz leju. Nolēmām, ka tādu vairs dāvanā nevedīsim, tāpēc iegājām kafejnīcā izdzert kafijas tasi un notiesāt cietušo kūku. Jāsaka, ka bija visai liels izbrīns, ka mūsu torte izrādījās bez mazākajām bojājuma pazīmēm - tik sasalusi pa neilgo laika sprīdi tā bija. Dabūjām lielās karotes un par visām torti nograuzām. :cake:
Pēc dažām stundām beidzot pienāca viens no retajiem kustošajiem autobusiem uz Līvāniem, baigais grabulis. Līvānos nokļuvām jau vēlā pēcpudienā, laulību cermonija sen jau nokavēta, visi devušies svinēt. Protams, ka tajā pusē vēl aukstāks un neviens transports pat nedomā kustēt. Kas atliek - iesim kājām!
Jau dziļā tumsā stīvām kājām nokļuvām silti sakurinātā mājā, kur mūs ļoti mīļi sagaidīja, visas "ārstēja" ar krietnu devu alkohola, notupināja tuvāk krāsnij. Ballīte izvērtās jautra, un par spīti tam, ka viena no meitenēm guva nopietnu sejas apsaldējumu un manai jaunajai žaketei pie krāsns izdega liels, brūns pleķis muguras vidū, aukstā ziemas dienā ar prieku atceros raibo piedzīvojumu. :w:
-
OMG, ragana, kruti :D Bet tak ne jau no Rīgas braucāt caur D-pili uz Līvāniem?
-
Vēl ne tik sen, kad dīzeļdegviela nebija tik šķidra, man čoms no Balvu raj. (-33) raportēja: "Mašīnu dabūju iedarbināt, varu pabraukt. Tikko pat apdzinu vienu gājēju" :D
Degviela tik bieza, ka knapi sūcas cauri filtram un labi ja uz 20 km/h auto kust.
-
Vēl ne tik sen, kad dīzeļdegviela nebija tik šķidra, man čoms no Balvu raj. (-33) raportēja: "Mašīnu dabūju iedarbināt, varu pabraukt. Tikko pat apdzinu vienu gājēju" :D
Līdz ar to filtrs "parafīnā", ja? :)
-
Bet tad, kad dīzeļmotors sadusmojas un izdomā darboties no sirds un rajona, tad šis dara šitā:
https://www.facebook.com/100007525126936/videos/1811243892469764/ (https://www.facebook.com/100007525126936/videos/1811243892469764/)
-
Man ar aukstumu atnākšanu katru reizi ataust atmiņā stāsts, kā arī mīļoto apmēram - 25 grādos ar satiksmes autobusu aizbraucām uz viņa dārza mājiņu, lai nodarbotos ar paši zināt ko, jo ļoti gribējās, bet nebija kur. Jāpiezīmē, ka namiņš nebija apkurināms. Tagad nemūžam to nedarītu, bet - kā aukstums, tā atceros :rofl: :fubar:
-
Senajā darbavietā ar milzu logiem šos aukstuma periodus aizvadījām vieglā šmigā -jau rīta tēja 8.30 tika stiprināta ar ābolu punšu -bija tāds dīvains apm 20grādīgs dzēriens dabūjams. Pēcpusdienā atkal. Telpā 14 grādi, ar cimdiem rokā zīmuli nenoturēt
-
OMG, ragana, kruti :D Bet tak ne jau no Rīgas braucāt caur D-pili uz Līvāniem?
Nē, bija pitstops pie vienas citas kursa biedrenes, Bebrenē. :)
-
Jā, un no puķēm (neļķes) pāri bija palikušas apdrupušas stibiņas. :flowers:
-
Šito tēmu tagad varētu iemarinēt, iebāzt burciņā, aizrullēt bleķa vāciņu, nopasterizēt un nolikt pieliekamajā līdz nākamajai ziemai, kad aukstums atkal aplaimos mūsu zemīti :)
-
Šito tēmu tagad varētu iemarinēt, iebāzt burciņā, aizrullēt bleķa vāciņu, nopasterizēt un nolikt pieliekamajā līdz nākamajai ziemai, kad aukstums atkal aplaimos mūsu zemīti :)
Lieks čakars. Liec pa taisno saldētavā, lai stāv. :)
-
Pagaidiet līdz Lieldienām..
-
Jau atmiņā Lieldienas pirms pārdesmit (?) gadiem... :D Arī vai tikai nebija aprīlis. Aizbraucām ar tēvu ciemoties laukos - braucamais Žigulis, riepas vienas uz visu gadu, turklāt tēvs izteikts vasaras braucējs. Par gaidāmo aukstumu nekas neliecināja, bet Lieldienu rītā še tev - viss balts. Nu neko - lipināju sniega kaķi (kam lielākam būtu bijis jāizripina viss dārzs), aizņēmos radu slēpes un apļoju pa pļaviņu. Labi, ka zaļumus olu krāsošanai bijām sagādājuši iepriekšējā vakarā.
Par spīti tēva bažām, uz Rīgu atpakaļ tikām bez starpgadījumiem, lai gan pieņemu, ka braukšanas ilgums palielinājās par kādu pusstundu.Save
Save
-
Pirms gadiem 30 Lieldienās ar draugiem gājām pa tuvējo mežu vazāties. Laiks saulains, bet dikti vējains.
Vairs nav zināms kuram toreiz iešāvās spožā ideja smilgu aizdedzināt. Vienu vienīgu smilgu :)
Uzpūta vējš un pēc dažām sekundēm piekalnes "pļava" bija liesmās. Nesām smiltis, ar jakām dzēsām.. nenodzēsām.
Bijām traki nobijušies, ka uguns mežā tiks.
Toreiz tādu sīkumu, kā degšanas vieta, nenovērtējām :)
Puduris atradās mototrases vidū un līdz nākošajam pudurim bija vismaz 10 m smilšu josla.
Bailēm lielas acis :)
-
Pirms gadiem 30 Lieldienās ar draugiem gājām pa tuvējo mežu vazāties. Laiks saulains, bet dikti vējains.Vairs nav zināms kuram toreiz iešāvās spožā ideja smilgu aizdedzināt. Vienu vienīgu smilgu :)
pareizi, šībrīža aktualitāte ir "thats cool!" :)
bērnībā tas nebija īsts pavasaris, ja netika kūla padedzināta... sevišķi labi dega pie dzelzceļa uzbēruma :) 1x aizdegās telegrāfa stabs, to gan dzēsām un nodzēsām...draugs par sabojāto jauno jaku kādu nedēļu sēdēt negribēja :D
iedvesmai- :D
-
Laiki mainījušies, taču tas nenozīmē, ka dzīves kvalitāte visiem cilvēkiem ir laba vai kaut vai apmierinoša ! Un kaut vai to pašu malku ziemai nopirkt vai arī samaksāt par centrālo apkuri arvien vairāk cilvēku nespēj vai arī spēj ar lielām grūtibām.
Un ja drīz vēl valdība palielinās PVN likmi no 12 līdz 21% jau tā dārgajiem medikamentiem, kā šobrid FM plāno, tad daudziem cilvēkiem atiks tikai nomirt. Tāda ir tā mūdienu Latvijas "brīnšķīgā" realitāte.
-
Laiki mainījušies, taču tas nenozīmē, ka dzīves kvalitāte visiem cilvēkiem ir laba vai kaut vai apmierinoša ! Un kaut vai to pašu malku ziemai nopirkt vai arī samaksāt par centrālo apkuri arvien vairāk cilvēku nespēj vai arī spēj ar lielām grūtibām.
Un ja drīz vēl valdība palielinās PVN likmi no 12 līdz 21% jau tā dārgajiem medikamentiem, kā šobrid FM plāno, tad daudziem cilvēkiem atiks tikai nomirt. Tāda ir tā mūdienu Latvijas "brīnšķīgā" realitāte.
Nevajag teikt - arvien vairāk nespēj. Tam nav pamatojuma. Man šķiet, ka deviņdesmitajos ar naudu cilvēkiem bija grūtāk. Un arī - man tam nav pamatojuma, tikai subjektīvas sajūtas
-
Nevajag teikt - arvien vairāk nespēj. Tam nav pamatojuma. Man šķiet, ka deviņdesmitajos ar naudu cilvēkiem bija grūtāk. Un arī - man tam nav pamatojuma, tikai subjektīvas sajūtas
Nu ja Tev ir tikai subjektīās sajūtas, tad nevajag apstrīdēt. Apdomā pats faktus un salīdzini kaut vai savus komunālo maksājumu rēķinus pa gadiem, - Tev šķiet, ka algas vai pensijas tikpat proporcionāli augušas kā šie rēķini ? Kā tad, jā. Īpaši pensijas. ;d
-
Viena mana klasesbiedrene vada Sociālā dienesta nodaļu pierīgā un nesen stāstīja, ka pēdējā gada laikā diezgan izteikti pieaudzis mazturīgo vai trūcīgo personu skaits, vairāk nāk pēc pabalstiem kaut vai tā paša kurināmā iegādei, uc., ko pašvaldība gan sedz tikai daļēji.
Tā ka es nekad nerunāju kaut kādas nepamatotas muļķības, Bobi.
-
es apdomāju. Malkas cenas pēdējo četru gadu laikā ir kritušās. Pensijas nav kritušās. Degviela svārstīga, bet pēdējos gadus nav būtiski pieaugusi. Pārtika - mazliet cēlusies. Par komunālajiem nezinu. Bet pēc Tava teiktā sanāk, ka kļūst sliktāk un sliktāk. No tā seko, ka agrāk - tad gan bija baigi labi, ne?
-
Paliec pie savām domām, man no tā gabals nenokritīs.
Bet pēc Tavām domām laikam kļūst arvien labāk un labāk. :D (Idiotiskais optimisms, - sorry par apzīmējumu. :D )
Es jau arī gribētu, lai tā notiek, bet dmž ar ekonomisko un sociālo situāciju mūsu valstī tam nav nekāda sakara.
-
Paliec pie savām domām, man no tā gabals nenokritīs.
Bet pēc Tavām domām laikam kļūst arvien labāk un labāk. :D (Idiotiskais optimisms, - sorry par apzīmējumu. :D )
Es labāk esmu idiots-optimists, nekā skatos uz pasauli caur negatīvu prizmu. Un pēc manām domām tiešām kļūst labāk.
-
Piebilde. Un ja es saku, ka šobrīd Latvijā situācija nav ok, tad tas automātiski nenozīmē, ka es slavinu bijušos laikus, tāpēc nepieļauj šādas formālās loģikas kļūdas, Bobi.'Tapat kā kritizēt situāciju LV vēl nenozīmē skatīties uz pasauli caur negatīvu prizmu. Tā, ja.
P.s. Tu gadījumā nestrādā par valsts ierēdni, Bobi ? Tiem jau ētikas kodekss neļauj kritizēt valsti. :D
-
Tu saki - aizvien vairāk nespēj. Tas norāda uz pakāpenisku regresu, kas tiecas uz nulli. Ja ir regress, tas liecina, ka pagātnē ir bijis labāk. Es gan sliecos domāt,ka cilvēki aizvien vairāk iemācās izmantot sociālās palīdzības labumus, tāpēc sociālo dienestu darboņi var paziņot pilnīgi patiesu informāciju, ka cilvēki nāk vairāk..
un tas, ka centies mani kaut kā personīgi apsaukt vai norādīt uz pašiedomātiem iemesliem manam viedoklim, neliecina par argumentāciju diskusijā.
-
Tēmu lasīju ar nelielu, bet pozitīvu nostaļģijas devu. Ar domu : jā, jā man ar tā bija. Mēs meitenes arī 30 grādu salā kurpītēs un plānajās "Auroras" "glāžu" zeķēs uz balli kilometriem gājām :rofl: .
Bet te atnāca Narcise....
:banhead:
-
Domāju, ka pēdējos gados visvairāk pabalstus prasa cilvēki darbspējīgā vecumā, kuriem nav darba vai kuru ģimenē strādā tikai viens no vecākiem, turklāt par minimālo algu.
Pensijas lielai daļai pensionāru ir zemas, bet tie vismaz ir regulāri ienākumi. Diemžēl zāles un medikamenti lētāki nav palikuši.
-
Laiki mainījušies, taču tas nenozīmē, ka dzīves kvalitāte visiem cilvēkiem ir laba vai kaut vai apmierinoša ! Un kaut vai to pašu malku ziemai nopirkt vai arī samaksāt par centrālo apkuri arvien vairāk cilvēku nespēj vai arī spēj ar lielām grūtibām.
Un ja drīz vēl valdība palielinās PVN likmi no 12 līdz 21% jau tā dārgajiem medikamentiem, kā šobrid FM plāno, tad daudziem cilvēkiem atiks tikai nomirt. Tāda ir tā mūdienu Latvijas "brīnšķīgā" realitāte.
tā diemžēl ir... atceros 1994. gadu, ziemu, lai pieturētos pie tēmas :D bija man 10-gadīgs VW pasāts, nē ar malkas apkuri nebija :D :D, ar benzīnu gāja... kura cena tolaik bija 20 santīmi litrā...
-
tā diemžēl ir... atceros 1994. gadu, ziemu, lai pieturētos pie tēmas :D bija man 10-gadīgs VW pasāts, nē ar malkas apkuri nebija :D :D, ar benzīnu gāja... kura cena tolaik bija 20 santīmi litrā...
1994. man bija 10 gadīgs Čezeta. 250 cm3. Arī uz benzīnu gāja :)
-
He, atceros, 1.maijā gājām gājienā, bija sniegs...
Sniegs Lieldienās - normāli.
Jau visi pieraduši pie globālās sasilšanas? :)
Salnas mēdz būt līdz pat Jāņiem...
-
!. maijā visādi ir bijis -es atceros reizi, kad man bija izvilcies īsais sērkociņš -jāiet parādē. Iepriekšējā dienā neko, bet 1. 05. pēkšņi kādi +25. Darbavietas smalkākā dāma tik ļoti gribējusi parādīt savo šiko kažokjaciņu, ka varonīgi cieš kādu pusstundu.
Galvenais bija prast lēnām, neuzkrītoši atpalikt no savas rindas un tad itkā nejauši apstāties un ieslīdēt cilvēkos uz ietves. Tas bija jāizdara laikus, jo tālāk KGbešņiki jau stāvēja ierindā un vaktēja. Un tad -uz vilcienu , uz Jūrmalu!
bet vispār jau gan Jāņos, gan Zsvētkos t var būt vienādas +10
-
Kādus gadus 4-5 atpakaļ man tomāti nosala... jūlija vidū.
1. maijā esot jābūt bērzu lapām peļu ausu lielumā. Parasti tā arī ir. Un 85% gadījumu uz maija svētkiem ir ļoti silts. Vēlāk var būt atkal auksts - uz ievu ziedēšanu un karpeļu stādīšanu.
Jo, un vieni Jāņi man paliks atmiņā uz mūžu - pāķos sniegavētra (!) izgāza lielo dārza lukturi, stabs zemē, stikla pods sīkās druskās. Vot tev Jāņi!
-
to vētru jāņos atceros. Mēs bijām ciemā pie jūras. Ka jau tradīzija prasa, bija jākurina ugunskurs pie jūras un jādzied jāņu dziesmas. Nu, ap vienpadsmitiem, kad visur jau bija beigusies elektrība, beidzot tika ieņemta kārtīga šļuka sīvā lai ir drosme nokāpt līdz jūrai. Benzīnkanna līdzi, lai var piesvilināt iepriekš savākto sprunguļu čupiņu. Nokāpa visi lejā uz pludmali, kamēr viens svilināja benzīnu,, kas arī pat lielajā vētrā nedega, pārējie, stāvot 45 grādu leņķī pret pludmales virsmu, auroja kaut kādas jāņu dziesmas, visticamāk katrs savu, jo tikpat to, ko dzied blakusstāvošais, dzirdēt nevarēja. Tad nu fiksi atpakaļ mājā un svētki turpinās...
-
Nu ja Tev ir tikai subjektīās sajūtas, tad nevajag apstrīdēt. Apdomā pats faktus un salīdzini kaut vai savus komunālo maksājumu rēķinus pa gadiem, - Tev šķiet, ka algas vai pensijas tikpat proporcionāli augušas kā šie rēķini ? Kā tad, jā. Īpaši pensijas. ;d
Statistika gan apgalvo pretējo: http://www.csb.gov.lv/notikumi/iedzivotaji-arvien-optimistiskak-verte-savas-iespejas-segt-nepieciesamos-ikdienas-izdevumus