Sarunu forums
Ikdiena => Virtuves pieredze, padomi, prieki => Tēmu iesāka: Emīlija 2017. gada 10. marts, 09:32:36
-
Pārdomas radās tikko darbā atvērtās, iedāvinātās zaļo tomātu zaptes (ar cukuru un kanēli) sakarā. Uzsmērēju uz Selgas vafeles gabaliņa (vafele ar baziliku, sāļā) sev un kolēģei. kamēr es izgaršoju un mēģināju saprast vai ir ēdams, kolēģe noskurinājās un pateica - brr, šitā burciņa visa tava.
Aizdomājos. Nav jau tā, ka man pavisam negaršo visādi jaunie kulinārijas brīnumi, bet es laikam tomēr vairāk esmu tradicionālo garšu piekritēja. Braukājot pa pasauli sanāk ēst gan šikos restorānos, gan vietējās tavernās, nogaršot "vietējo, tradicionālo" un arī šiku pavāru radītos brīnumdarbus, kad nesaproti, ko ēd. Nākas atzīt, ka "iekrīt sirdī" tomēr tas tradicionālais un vienkāršais. Nesamuhļītas garšas.
Kiprā momentā uzķēros uz valriekstiem (veseliem) sīrupā, Tunisijā pirms daudziem gadiem atklājums bij kuskuss - tā arī palika manā virtuvē. Pesto mākslu esmu izkopusi līdz tam, ka esmu iebarojusi to nevienam vien pirms tam nesapratušajam "kas tur tāds" un mācījusi pagatavot. Slavenie Kanāriju salu kartupelīši ar mojo. Madeiras ponča. Grieķu salāti. Portugāļu cataplana. Maljorkas sobrasada. Ibērijas kaltētā cūkas kāja. Un tā varētu turpināt vēl ilgi...
Nu un, protams, vīramātes asinsdesa, putraimu biezputra ar ceptu cauraudzīti un sīpoliem, tikko kauta lopa akna ar sīpoliem, rollbiskvīts un debesmannā...
Kā jums? "ctota s čem ta", vai labas tradicionālās garšas?
P.S. uz tiem plauktiem ar sieriem, kas apbērti ar to un šito un sakrāsoti rozālillā skatos ar izbrīnu - kas to ēd? bet ēd taču laikam, ja jau ražo...
-
Man briesmīgi patīk garšu atklāšanas process, esmu atvērta visādiem brīnumiem. Tomēr seleriju kātu putas, kas garšo pēc zemenēm, man ir pilnīgi vienaldzīgas. Līdz ar to - esmu par dabīgiem produktiem un krāsainu ēdienu.
Savu reizi, protams, būs ļoti laba arī putraimu biezputra ar strīpaino gaļu un ceptiem sīpoliem. Un marinētu gurķi. :)
-
Pagaršot es arī varētu daudz ko. Tomēr es baidītos, piemēram, pirkt nezināma ēdiena porciju, kas turklāt nav lēta. A ja nu man negaršos?
Nekad neesmu ēdusi, bet gribētu pagaršot austeres.
-
Man līdzīgi kā Raganai. Patīk jauninājumus atklāt, bet tieši dabiskus. Visādas sēkliņas (piemēram, čia) un garšaugu savienojumus. Bet galīgi nevilina lielveikalu gatavās produkcijas. Tad drīzāk kaut kas, ko ražo konkrētu nozaru pārstāvji un viss, ko pati varu eksperimentējot saražot. Neesmu liels kulinārs, bet mājas pašgatavotā variācija par šokolādi un kūkām iet pie sirds ļoti.
-
Par to zaļo tomātu ievārījumu allaž iesmaidu.
Atceros, bērnībā viengad iegadījās reti auksta un lietaina vasara, zemenes sapuva,
ābolu gads arī nebija, tomāti ar lāga nenogatavojās. Mamma no zaļiem tomātiem vārīja ievārījumu, lai ir ko pie pankūkām ēst. Kanēlis gan nebija klāt.
Pāris gadus atpakaļ šķirstot kādu recepšu žurnālu ieraugu - exkluzīvs!!! zaļo tomātu ievārījums.
Nu re, izrādās exkluzīvi, ne štruntīga vasara un bērni arī ziemā jābaro ... ;) :)
-
P.S. uz tiem plauktiem ar sieriem, kas apbērti ar to un šito un sakrāsoti rozālillā skatos ar izbrīnu - kas to ēd? bet ēd taču laikam, ja jau ražo...
aga ir taadi redzeeti :D ja apbeerti ar riekstiem/zaljumiem veel ok ... garshas nianse un vareetu ar pagarshot, bet kad redzu taadu zeljonakas kraasaa ar nobriinos :D
principaa ekskursijaa esot vareetu pagarshot daudzko, vai kaut kas ieviesiisies manaa virtuvee nez.
-
Ja, es ari biezhi skatos uz veikalu plauktiem un domaaju - kas to burdu eed? Nav jau taa, ka neko jaunu negribeetu, bet tas tad ir kaut kas pavisam no citas kategorijas. Riebaas kinza. Bet kaadu laiku atpakalj shtukoju, kas tik iipatneejs ir ganbeja pelmenju garshaa - o! sapratu, ka taa ir kinza. Tagad shad tad pielieku pati. Kad piedaavaaja pagarshot kjiploku un tomaatu saldeejumu, domaju - nemuuzham! Bet neko, tiiri garshiigi. Shad tad pie kotleteem pielieku citrona mizinju - ljoti interesanta, svaiga garsha.
Paaris reizes esmu meegjinaajusi grauzt paarbeertos sierus.... Peeka. Gumija ir un paliek gumija, ber hosh fliterus. Jogurti - arvien mazaak atshkiriibas garshaa dazhaadiem jogurtiem. Desas vispaar neeedamas.
Kas ar kartupeljiem shoziem? Cik pirkti, tik baisa shausma, saaji, tumshi (dzeltenbruuni!).
-
Interesanti. To citronmiziņu pierīvē kotlešu masai? Uz puskilo cik apmēram citrona miziņu? Tieši drīz jācep.
-
Varētu pat Jauno garšu recepšu tēmu...
-
Daudz nevajag - kaadu treshdaljcitrona mizinju. Daudz nesanaaks, jo jaauzmanaas nepieriiveet balto shvammi un saakumam nevaig uzreiz buhnjiit daudz - a ja nu negarsho?
-
Shad tad pie kotleteem pielieku citrona mizinju - ljoti interesanta, svaiga garsha.
Var pamēģināt arī apelsīnu.
-
Aha, piefiksēts, paldies!
-
Katru gadu vāru jāņogu želeju kūkām un vienu gadu izmēģināju
franču variantu ar lavandu.
Kaut lavanda aug dārzā un smarža patīk, ievārījumā nepatika. Asociējās ar parfimēriju.
Tāpat kā nepatīk krēmi un šampūni, kuri smaržo pēc ēdamām lietām,
visādi ābolu, zemeņu, šokolādes, vaniļas utt.
-
Esmu vārījusi pašmāju rožu ievārījumu. Tīri interesanti, pat pa drusciņai garšīgi. Man ļoti garšo citronliānas ogu ievārījums, to es kā kārumu pa karotītei. Irbeņu ievārījums savdabīgs, bet arī kā našķi - drusku.
-
man negaršo sīpolu džems -no pašas Francijas vests, tā arī neiepatikās -tāds saldens
Lavanda pie ēdiena arī nepatīk
-
Tas sīpolu džems nebija no tiem, kuri ar sieriem jāēd?, tādā kombinācijā ir ēsts, plus vīns.
-
Negaršo pesto. Un nevajag teikt, ka labu neesmu ēdusi, nu, nepatīk baziliks un viss, bet patīk kā apstādījums. :D Aug dārzā un uz balkona, sīkziedu, tāds smukiņš. :)
Sīpolu džems arī negaršoja.
Lavandas tēja bija briesmīga, it kā es ēstu kādas ziepes v.tml.
Bet es esmu gatava pat pūdētu siļķi ēst, nogaršot nogaršoju visu, ko dod, bet, vai tas paliks manā virtuvē, nevar zināt.
-
jā, vienalga nepatika
man garšo melone ietīta marmorgaļā
-
Es reizēm daru tā, nopērku veikalā gatavo produktu pagaršošanai, ja uzrunā, rokos pa netu un meklēju receptes, kā taisīt pašai. Garša nav izsmalcināta tādam veikala produktam, bet vismaz var saprast, kas tas ir un vai vispār virziens pareizais. Ja negaršo, izmetu, izbaroju kādam vai atnesu uz darbu, kur pazūd viss nemanot. :D
-
Vēl atcerējos, šoziem izmēģināju pagatavot auzu pienu, plānā bija arī mandeļu piens.
Negaršoja nevienam, pat man ne :). Mandeles nograuzām tāpat, pat nemēģināju sacūkot :)
-
Bet mandeļu piens, šķiet, pat visgardākais! Ģimenē ir gadījums ar piena nepanesamību, kas pieaugot organismam palika tādā vieglā formā. Kad par daudz patrāpas piena produkti (jogurti, deseri...), saasinās, tad pērku riekstu pienu. Agrāk, mazotnē, kad bija smagāk, taisīju pati. Taisīt var tā pa vienkāršo: riekstus ar ūdeni sablenderē un nokāš caur marli. No tā aspekta man nav sveša arī daļēja svaigēšana, ko agrāk gan tā moderni nesaucām, vienkārši bija jāizdomā kāda alternatīva tortēm (visur tak pienu pievieno, mīklai, putukrējumā saldais krējums agrāk bija nevis izstrādājumi). Tad bija opcija, ka kokosrieksta pienu saputoja, nebija identisks putukrējumam, bet uz to pusi, un varēja pievienot arī salātiem krējuma vietā.
-
Eksperiments nebija veselības problēmas, vienkārši jaunu garšu meklējumi.
Gatavošana, jā, vienkārši. Googlē salasījos fanošanu, gribēju pamēģināt :), tāds miltūdens vien bija, vai ar medu,vai bez. Nevārītas auzu pārslas ir garšīgākas, un šķiedrvielas arī nepazūd. :)
-
Nesen konstateeju, ka garsho lukums. Bet ne viss. Griekijaa bija paaraak salds. Izraeelas bija ljoti maigs, nepaarsaldinaats. Nez, shito nashkji vareetu pats maajaas uzburt?
-
Vakar pamanīju veikalā tādu rīsu papīru, paskatījos receptes, šķiet jau viegli. Kāds ir mēģinājis? Ar ko pildījāt?
Apmēram šitā: http://www.voila.lv/2015/10/28/pavasara-rullisi/
-
Kkur sApaa bija man pavasara rulliishu necepamais variants
-
Lukumu nē, pilnībā apmierina turku lukums, es baklavu mēģinu, bet pagaidām salda pļocka vien sanāk.
Pavasara rullīšus taisu ar dārzeņiem un gaļēdājiem vistu lieku. Bet svarīgāka man šķiet mērce klāt.
-
http://www.garsigalatvija.lv/stasti/ciemos-keka-tuss-jeb-kt/
tur ir arī springruļļi
-
Manu jauno garšu topā pašlaik pelmeņi ķīniešu gaumē
-
Jā, izskatās interesanti! Vajadzēs pamēģināt.
-
Vnk smuka bilde sanaaca ;)
[attachment deleted by admin]
[attachment deleted by admin]
-
Man tartars, karpacho, visi juuras zveeri, vardes, pat piiles fileja un jeera karbonaades (jo no beerniibas taadas neatceros), olu nuudeles, sushi... un veel... un veel...
-
tā gaļa,zin,kā tāda līgava,plīvurā
-
Ko niekus, visādas garšas.. Tā īstā garša ēdienam ir tad, kad esi kārtīgi nostrādājies un izsalcis. Tad tā garša arī iesēžas smadzenēs un vēlāk ataust atmiņā kā nebijis gardums.
Atceros - vēl padomijas gados īstajos laukos - uz krāsns plīts gatavots ēdiens pēc malkas skaldīšanas - kūpoši miltaini kartupeļi, cauragušas krūtiņas šķēles saceptas un no tiem pašiem taukiem miltu mērcīte plus salātlapas ar krējumu. Nu kas var būt neveselīgāks par šo! Bet tā garša tā iesit pa smadzenēm, ka vēl šodien atceros cik smeķīgi tas bija.
-
Bobi, tam gan var tikai piekrist! Man gan mazāk ar fizisko darbu un pēc tam maltīti asociējas, bet tik un tā. Kad kaut kas darīts vai būs ārā, sēņots, staigāts gar jūru un tad iestiprināšanās garša ir ar kaut ko neatkārtojami īpaša. :)
-
Pēc pāris stundu sēņošanas tomāts un baltmaize ar mazliet apkaltušu sieru :)
-
Kas ar kartupeljiem shoziem? Cik pirkti, tik baisa shausma, saaji, tumshi (dzeltenbruuni!).
kartupelus pērku vairs tikai tirgū, iegrābties nav sanācis, jā kripatiņu dārgāki... bet mazajā č-kalna tirgū pat i šķirni ieteiks nezinātajam, atkarībā ko grib gatavot...