Sarunu forums
Es un mēs => Sirdslietas un ģimenes lietas => Tēmu iesāka: Kikamora 2017. gada 05. aprīlis, 19:06:41
-
Tiešām, gribas vienkārši pačīkstēt. Nesūtiet mani uz cāli, man tur ļoti nepatīk :) Es labāk tepat. Tikai brīdinu - palags būs garš.
Īsumā situācija - plānojas ģimenes pieaugums (nu jau pavisam tuvu). Topošie vecvecāki, protams, sajūsmā (manējiem tas būs pirmais mazbērns). Viss ļoti jauki, ļoti forši... izņemot faktu, ka mans mammucis ir visu izdomājis un izplānojis, kā būs - pēc operācijas (būs ķeizars) tajā pašā dienā brauks uz slimnīcu skatīties, katru dienu pa vairākām reizēm apciemos, ārā rakstot sagaidīs, mājās klās galdu ciemiņiem... Dzīvo viņi 200 km no Rīgas, brauc ar sabiedrisko, pie tam, es būšu ne Rīgas slimnīcā, tā ka vēl tur braukāšana, t.i., tā nav pieklājības vizīte uz 15 minūtēm, bet kārtīga ciemošanās ar mammuča kā galvenā organizētāja un plānotāja piedalīšanos. Tas nozīmē arī to, ka mājās viss būs pārkārtots pēc viņas "kā ir pareizi" uzskatiem utt. Kad iebildu, ka mums dzīvoklis ir mazs un es pēc operācijas un stresos no jaunās situācijas nebūšu īsti gatava ciemiņiem, atbilde bija - tu varēsi ar mazo blakus istabā gulēt, es visu organizēšu. T.i., viņa sevi pie ciemiņiem nepieskaita - es gan, pie tam pie grūtāk izturamajiem.
Mūsu izvēle (ko maigiem un ne tik maigiem mājieniem esam centušies jau vairākus mēnešus pateikt) - mēs gribam pirmās dienas pavadīt SAVĀ ģimenē (es+vīrs+mazais). T.i., sanāk tā - mazais nāk pasaulē 2dienā, bet vecvecāki brauc "raudzībās" svētdienā. Līdz tam tās 5 dienas ir MŪSU.
Bet nu mājienus mammucis saprast negrib. Tad nu pirms pāris dienām zvanu un saku tiešā tekstā - tā un tā, tas ir ļoti īpašs brīdis MŪSU ģimenei, kurš vairs NEKAD neatkārtosies, tāpēc mēs šo laiku gribam pavadīt trijatā. Jūs esat mīļi gaidīti svētdien uz pirmo iepazīšanos. No slimnīcas noorganizēsim video zvanu skaipā , lai mazbērnu ātrāk ieraudzītu. Un, ko jūs domājat, man atbild? (citēju) Vai tu neuzskati, ka tas ir cūciski, mūs tā nostumt malā? Man pietrūka (pieklājīgu) vārdu, pateicu tikai, ka uz tādu viņas viedokli man nav, ko atbildēt un turpināt runāt ar viņu nespēju. Un nespēju jau arī - tajā dienā visu dienu nopinkšķēju (tas man par to, ka visu grūtniecības laiku lielījos, ka man hormonu vētru nav - mierīga kā valis, pilnīgs pofigisms iestājies).
Es zinu, ka mēs savu viedokli nemainīsim - tā ir MŪSU ģimene, MŪSU laiks un MŪSU izvēle. Vienīgais, ko es nesaprotu - vai tiešām tas ir tik nepareizi - gribēt vismaz dažas pirmās dienas pabūt tikai pašiem, bez cilvēkiem no malas (kaut arī ļoti tuviem)? Senāk vispār nedēļu pēc dzimšanas slimnīcā turēja un nevienu klāt nelaida. Mēs lūdzam tikai 5 dienas (patiesībā 2, jo pirmās 3 jau paies slimnīcā, ārstu uzraudzībā). Un arī vairāk tāpēc, lai varētu mierīgi "sapazīties" un saprast, ka nu dzīve ir mainījusies mums visiem trim. Pie tam, mūsdienu tehnioloģiju laikā, kad jebkurā brīdī Skaipā var visu ieraudzīt...
Ehh... Pačīkstēju :) Ja man tagad teiksiet, ka es tiešām esmu cūka... Nu, pieņemšu arī šo viedokli. bet neko nemainīšu - savos 2x18 ar astīti gados esmu pārliecināta par to, ka darām tā, kā būs labāk mums ar bēbi. Un visa pārējā pasaule tās dažas dienas pagaidīs.
-
Tu visu dari pareizi.
No stratēģijas viedokļa varbūt var kaut ko izdomāt, lai pārvirzītu uzmanību. Lūgt padomu, palīdzību par kaut ko, kas uz vēlāku laiku attiecas..
-
Kikamora, esmu pilnībā Tavā pusē!
Tavai mātei būtu pēdējais laiks saprast, ka Tev ir sava ģimene, kurā viss notiks tā, kā Tu gribēsi.
Turklāt es uzskatu, ka tikko dzimis bērniņš radu un draugu pūļiem dažus pirmos mēnešus klātienē nav jāatrāda.
p.s. Apsveicu ar gaidāmo priecīgo notikumu!
p.p.s. Jautājums par ķeizaru vairs nav apspriežams? Man pašai nav bijis, bet zinu, ka pirmais mēnesis, kamēr viss sadzīst, esot grūts.
-
Tu visu dari pareizi.
No stratēģijas viedokļa varbūt var kaut ko izdomāt, lai pārvirzītu uzmanību. Lūgt padomu, palīdzību par kaut ko, kas uz vēlāku laiku attiecas..
Jau visā procesā "konsultējos" par bērnu drēbītēm, gultu, barošanu utt. Arī par noteiktām dienām/laikiem, kad es priecāšos par viņu palīdzību, esam runājušas. Bet ar to, redz, ir par maz, viņai vajag visu, tūlīt un tagad, un tieši tā, kā viņa ir izdomājusi - citu cilvēku viedoklis neeksistē (tāds viņa cilvēks pēc dabas - ģimenes diktators).
Kikamora, esmu pilnībā Tavā pusē!
Tavai mātei būtu pēdējais laiks saprast, ka Tev ir sava ģimene, kurā viss notiks tā, kā Tu gribēsi.
Turklāt es uzskatu, ka tikko dzimis bērniņš radu un draugu pūļiem dažus pirmos mēnešus klātienē nav jāatrāda.
p.s. Apsveicu ar gaidāmo priecīgo notikumu!
p.p.s. Jautājums par ķeizaru vairs nav apspriežams? Man pašai nav bijis, bet zinu, ka pirmais mēnesis, kamēr viss sadzīst, esot grūts.
Ir cilvēki, kuri nesaprot :) Māte man ir (kā jau teicu) diktators. Tur vienīgā iespēja ir vai nu maksimāli distancēties, vai "līdz asinīm" cīnīties par katru savu viedokli, par katru savu uzskatu. Šajā gadījumā es negribu distancēties, jo gribas bērnam mīļus vecvecākus un arī zinu, cik ļoti viņi gaidīja šo brīdi (un vairs necerēja sagaidīt). Tā ka nākas "cīnīties".
Par ķeizaru - nē, tas bija mans lēmums mirklī, kad uzzināju, ka esmu stāvoklī. Nevaru pamatot, kāpēc, vienkārši zinu, ka tā vajag. Zinu, ka pēc tam ir grūti, bet tās vismaz ir prognozējamas grūtības. dabīgajās dzemdībās viss var būt ideāli, bet var arī būt tādas briesmas, ka ne tikai pirmo mēnesi būs grūti.... Man apkārt esošās mammas, kas izmantoja ķeizaru, 100% atkopās ļoti ātri un bez problēmām. Tās, kas dabīgi laida bērnu pasaulē... 50/50 - pusei bija komplikācijas, sarežģījumi, plīsumi un kas tik vēl nē.
-
Papuci (savējo) un savu vīru nevari iesaistīt cī'ņā? Pareizi dari, ka pastāvi uz savu. Situācija smaga -mammas palīdzība droši vien būs vajadzīga, tādēļ kā ar nazi griezt nevari.
Pajautā, vai dzemdēs/ies uz ķeizaru arī tavā vietā
-
Arī pievienojos, ka tad ir tikai normāli pabūt dažas dienas savā nodabā, bez mazuļa uzreiz atrādīšanas.
Tomēr, jāteic, dzīve visādi var iegrozīties un ļoti sastrīdēties ar mammu, topošo vecmāmiņu arī neieteiktu, vēlāk var tomēr noderētvpalīdzība, un tad ir jāpieņem arī vecmāmiņas raksturs.
Kā variants, ja ļoti vēlas apciemot uzreiz, ieteiktu stingri vienoties, ka apraudzīšana būs vienu stundu un viss. Kā arī noteiktā, pārliecības bezierunu, bet laipnā balsī pateikt konkrēti, ka turpmāk organizatore būsi Tu pati (jo mamma un tēvs ir atbildīgi katru dienu par zīdaiņa vecuma mazuli, nevis vecmāmiņa, lai arī cik enerģiska un mīļa).
Jo pārliecinātāk runāsi Tu pati, jo ātrāk jaunā situācija ieiesies.
No sirds apsveicu par notikumu! :in-love:
Par ķeizargriezienu. Man bija pirms daudziem gadiem. Nebija tik traki. Drusku pasmeldza rēta, bet uzreiz deva atsāpinošos un varēju jau otrajā dienā tā ne-strauji celties un darīties. Bet tagad jau medicīna ir vēl vairāk uzlabojusies un domāju, viss būs labākajā kārtībā!
-
Dīvaini, ka viņa ciemiņus iecerējusi. Tradicionāls ir uzskats, ka vismaz pirmo mēnesi nekādus "svešos". Tur pamatojumu ir kaudzēm, no psiholoģiskiem un maģiskiem līdz medicīniskiem.
Ja nevar atrast kompromisu (īsa vecvecāku vizīte), tad jācīnās. Nevar sev tik būtiskā lietā padoties.
-
Mamma - diktators - tas daudz ko izsaka. Un, cik noprotu, Tu neesi nekāda padsmitgadīga meitene. Pat, ja arī būtu, tā ir Tava ģimene, Tavs (un vīra) bērns. Un punkts.
Es savai mammai viņas mazdēlu parādīju mājās caur durvju stiklu, jo baidījos no infekcijām (pirmais bērns un Spoka pamācības). Man pat liekas, ka piektā diena arī ir stipri par ātru.
Pareizi, ka tieši pateici. Un nesatraucies, ka mamma dusmosies. Nea. Ceru, ka viņai arī kāds apskaidros situāciju.
-
1. Apsveicu, lai viss labais stāv apkārt, kā sēta un vieglas dzemdības.
2. Nonododiet savu pozīciju, turieties (protams var atkāpties par pāris dienām, citas idejas) bet, jo Jūs turaties par savu nākotni. Pagātnei vēl būs miljons reižu laiks pateikties un atdarīt.
P.s. un atvainojos par savu ķeburaino domu gājienu.
-
Pilnībā Tevi atbalstu, pareizi darīji. Ir jānoliek savas personīgās telpas robežas un visiem, ar takta un mēra sajūtu apdalītajiem, jāsaka tiešā tekstā. Un vispār - kādi var būt "ciemiņi" pie tikko dzimuša bērna?!
Lai vieglas dzemdības, veselību pašai un mazajam!
Gan jau vecāki apdomāsies un sapratīs savu kļūdu.
-
Padoties nedrīkst, bet sanaidoties arī nebūtu gudri.
Es laikam, ja man būtu tik organizatorisks mammucis,
visu liktu uz vīrusiem, kuri plivinās visriņķī un jaundzimušam mazulim vēl nav tik
stipra imunitāte. Ja vēl sprēgātu, tad draudošā tonī :) - ārsts aizliedza! :)
Un lai atslābst! Nu turies gan!
-
No visām situācijām var iziet ar meliem, ja negrib konfliktus. Izdomā, ka ārsti neļauj, ka tev komplikācijas vai kaut ko īpaši neticamu. Žēl, ka jau iepriekš kasījies, varēji it kā piekrist, bet tad, žēli raudot, pateikt, ka nevar, jo...un seko labi izdomāti meli. Tu jau savu mammu labāk pazīsti un apmēram zini, uz ko var spiest.
Nesaprotu Tavu mammu, tiešam kāds tā dara?!?
Tiešām tagad katra var izvēlēties ķeizaru tāpat vien, jo gribas? Un arī izvēlas? Dīvaini.
-
Papuci (savējo) un savu vīru nevari iesaistīt cī'ņā? Pareizi dari, ka pastāvi uz savu. Situācija smaga -mammas palīdzība droši vien būs vajadzīga, tādēļ kā ar nazi griezt nevari.
Pajautā, vai dzemdēs/ies uz ķeizaru arī tavā vietā
Papucis jau darbojas kā "zibensnovedējs" šobrīd. Viņš jau arī bija diezgan sarūgtināts, ka uzreiz netiks mazdēlam klāt, bet manus argumentus pieņēma, saprata un akceptēja manu viedokli. Vīram pietiek "darba" ar otru vecmāmiņu :) Tur arī nav tik vienkārši...
Arī pievienojos, ka tad ir tikai normāli pabūt dažas dienas savā nodabā, bez mazuļa uzreiz atrādīšanas.
Tomēr, jāteic, dzīve visādi var iegrozīties un ļoti sastrīdēties ar mammu, topošo vecmāmiņu arī neieteiktu, vēlāk var tomēr noderētvpalīdzība, un tad ir jāpieņem arī vecmāmiņas raksturs.
Kā variants, ja ļoti vēlas apciemot uzreiz, ieteiktu stingri vienoties, ka apraudzīšana būs vienu stundu un viss. Kā arī noteiktā, pārliecības bezierunu, bet laipnā balsī pateikt konkrēti, ka turpmāk organizatore būsi Tu pati (jo mamma un tēvs ir atbildīgi katru dienu par zīdaiņa vecuma mazuli, nevis vecmāmiņa, lai arī cik enerģiska un mīļa).
Jo pārliecinātāk runāsi Tu pati, jo ātrāk jaunā situācija ieiesies.
No sirds apsveicu par notikumu! :in-love:
Par ķeizargriezienu. Man bija pirms daudziem gadiem. Nebija tik traki. Drusku pasmeldza rēta, bet uzreiz deva atsāpinošos un varēju jau otrajā dienā tā ne-strauji celties un darīties. Bet tagad jau medicīna ir vēl vairāk uzlabojusies un domāju, viss būs labākajā kārtībā!
Runāšana nelīdz, cilvēks vienkārši nedzird to, ko negrib dzirdēt. Ir mēģināts, daudzas reizes. Konstruktīvi argumenti, emocionāli argumenti utt. Nestrādā.
Kā joku varu pastāstīt - sen atpakaļ (es jau biju pilngadīga, dzīvoju, strādāju Rīgā, bet tiku regulāri kontrolēta) kārtējo reizi ierodas mammucis ciemos. Par kaut ko sāk uz mani kliegt (goda vārds, neatceros iemeslu). Es, zinot, ka nav vērts runāt pretī, uztaisu vainīgu sejas izteiksmi, māju ar galvu, klusēju un gaidu, kad viņa izklaigāsies. Viņa rājas, rājas... Saprot, ka es pretī neko nesaku. Un tad seko galvenā frāze - "Un beidz psihot!" Tā viņa redz un dzird apkārtējos - caur savu konkrētu prizmu. Neredz to, kas ir, bet to, ko ir iedomājusies. Tā ka esmu iemācījusies cīnīties par sev svarīgām lietām, apiet (noklusēt) mazāk svarīgas, novērst uzmanību, slavēt, uzklausīt... Kaut kā jau normālas attiecības esam saglabājušas, gan jau arī šoreiz viss nokārtosies. Vienkārši jāpārdzīvo tas laiks:)
par ķeizaru - nu, es jau arī saprotu, ka, ja jau 2 dienas pēc operācijas raksta laukā, tad nevarētu būt nekas tik ļoti traks. Bet esmu gatava uz fiziski smagu laiku. Labi, ka vīrs praktiski visu laiku varēs būt klāt gandrīz 2 nedēļas no vietas.
-
Paldies visiem par apsveikumiem :) Piedodiet, ātrāk nepateicos, es te no datora līdz ķēķim un atpakaļ lēkāju. :)
Dīvaini, ka viņa ciemiņus iecerējusi. Tradicionāls ir uzskats, ka vismaz pirmo mēnesi nekādus "svešos". Tur pamatojumu ir kaudzēm, no psiholoģiskiem un maģiskiem līdz medicīniskiem.
Ja nevar atrast kompromisu (īsa vecvecāku vizīte), tad jācīnās. Nevar sev tik būtiskā lietā padoties.
Kas tur dīvains - iespēja palielīties - "man ir mazbērns! Man tagad ir tā, kā jābūt!"
Visus potenciālos ciemiņus izdevās atrunāt (nojautu, par kuriem iet runa, apzināju, protams, visi saprata situāciju :) ) Tā ka vienīgais papildus ciemiņš vecvecākiem varētu būt vīramāsa, bet par to man ir pat prieks, jo viņa spēs gan nokontrolēt vecvecāku emocijas, gan arī man palīdzēt. Visi pārējie var cerēt uz bildēm telefonā un satikšanos "dzīvajā" pēc pāris mēnešiem.
Par slimnīcu jau arī pateicu - neviens iekšā tāpat nelaidīs, pat vīru tikai ar plaušu rentgena izrakstu laiž.
No visām situācijām var iziet ar meliem, ja negrib konfliktus. Izdomā, ka ārsti neļauj, ka tev komplikācijas vai kaut ko īpaši neticamu. Žēl, ka jau iepriekš kasījies, varēji it kā piekrist, bet tad, žēli raudot, pateikt, ka nevar, jo...un seko labi izdomāti meli. Tu jau savu mammu labāk pazīsti un apmēram zini, uz ko var spiest.
Nesaprotu Tavu mammu, tiešam kāds tā dara?!?
Tiešām tagad katra var izvēlēties ķeizaru tāpat vien, jo gribas? Un arī izvēlas? Dīvaini.
Nepatīk man melot. Ja agrāk varēju viskautko sadomāt, tad tagad tomēr gribas pa tīro. Un es arī nekasījos. Vienkārši pateicu, ko vēlos, uzreiz pamatojot, kāpēc tieši tā un piedāvājot kompromisa variantu.
Par ķeizaru - jā, ja esi gatava maksāt, tad nekādu problēmu. Un izvēlas daudzas. Ja grib bezmaksas, tad gan reti kurai ļauj, indikāciju saraksts ļoti mazs.
-
Šeit drusku zinātniski psiholoģiskais pamatojums pozīcijas stiprībai:
Tātad, pastāv uzskats, ka dabā viss sastāv no trīsstūriem. Nē, es neesmu ticīgais, tā ir sagadīšanās. Daba esot kosmiski milzīgs trīsstūru šūnu mudžeklis, bet virsotnes vienmēr ir uz augšu. Kad kāds, no apakšējās pozīcijas lien augšā, trīsstūrī ir erors, jo viņš lien ne savā vietā, un atbrīvo - iztukšo savu vietu. Mēdz gadīties, kad kāds no augšās (bērns) lien lejā, aizvietot vienu no vecākiem. Arī tad ir erors. Tikko kāds bāžas ne savā pozīcijā - šūna ir kropla un tai grūtāk pāriet nākošajā. Protams, piemēram vecāka nāves gadījumā, vieta paliek tukša, bet savu vietu nedrīkstot pamest neviens bērns, lai aizvietotu mirušo. Viņš tad upurē savu nākotni, savas šūnas iespēju būt.
[attachment deleted by admin]
-
kiki, viss buus labi! :D
man 4 mazbēerni naaca pasaulee ar keizaru un viena dabiigi (baseinaa), taa ka par to neuztraucies.
mammai stingri pasaki, ka noteikti uzaicinaasi, bet NE TAGAD! viss. Tev jaaspeej mugurkauls uz ilknji paraadiit. vienmeer esmu teicis, ka IISTA sieviete (ar ilknjiem) kluust tikai peec dzemdiibaam. ta bija manai sievai, taa bija meitai un taa bija vedeklai un Tev arii noveelu.
Mammucis sapratiis, ka pirmais mazbeerns tomeet iisti nav peedeejais beerns, lai kaa to gribeetos :D
-
Par to, ka ķeizaru labprātīgi izvēlas, tas nu man ir liels izbrīns, tagad - kad visādas atsāpināšanas utt, bet nu labi - es veca un man ar tādām lietām nav darīšanas sen bujušas. Par Tavas mātes vēlmi palepoties ar mazbērnu - vai tad nepietiek ar to, ka tāpat visi radi zinās, ja pateiks. Kas tur tāds, ko rādīt visiem - tikko jaundzimis bēbis, tiešām kāds baigi alkst skriet un skatīties? Labi, es jau neko nesaprotu, jo man nav mazbērnu un pat nebiju iedomājusies, ka man tādus notīgi vajag :rofl: .
Tev meli nepatīk. Nu tad piedraudi - ja atnāksi tagad, pēc tam mazbērnu neredzēsi :D
-
Bezizeja.
-
Atmet to "meli nepatīk". Tikai tā vari tikt galā ar tirānisko mammu, ja gribi izvairīties no atklātas komfrontācijas
-
Ja meli nepatīk, tad saki atklāti, ko par visu domā.
Patiesībā tas tiešām ir vislabākais variants, skaidri paust savu viedokli.
Bet tam arī dūšas izskatās ka nav, tad nu nākas laipot...
Bet pašubrīd ķert kreņķi nav tas labākais. Mieru, tikai mieru :)
-
Ja meli nepatīk, tad saki atklāti, ko par visu domā.
Patiesībā tas tiešām ir vislabākais variants, skaidri paust savu viedokli.
Bet tam arī dūšas izskatās ka nav, tad nu nākas laipot...
Bet pašubrīd ķert kreņķi nav tas labākais. Mieru, tikai mieru :)
Kāpēc "nav dūšas"? Es skaidri paudu savu viedokli, pateicu, kā būs un kāpēc tieši tā. Uzreiz piedāvājot, manuprāt, ļoti pieņemamu variantu (videozvans jau pirmajā dienā, satikšanās dažas dienas vēlāk). Bez meliem un laipošanas. Vienkārši reakcija bija diezgan nepatīkama un, patiesībā, negaidīta. Tā ka šobrīd visiem nākas sadzīvot ar sekām. Jo, nepārprotiet - mammucis ir visādā ziņā labs, izpalīdzīgs, gudrs, jauks cilvēks. Vienkārši ar savu tarakānu armiju. Un tad, kad viņa samierināsies ar šo, viņasprāt, "mani nostūma malā", viss būs atkal kārtībā. Līdz nākošajai reizei.
Viss, pačīkstēju un vieglāk palika :) Paldies, dāmas un kungi, par atbalstu :)
-
Ai, tad jauki, ka viss atrisinājies, biju kkā palaidusi garām, tas labi. :)
Tad jau mammucis saprotošs. Man pēc rakstītā radās maldīgs iespaids par diezgan autoratīvu personību. Re, kā kā mēdz gadīties :)
-
Jaa... manu mammu vedekla ir pastuumusi ljoti taalu no mazbeernu audzinaasanas un aukleesanas, vinja paciikst, bet nu neko, ja man buus taa laime tikt pie mazulja, tad buus, tikpat jautri :) kaa Tev :). Apsveicu un veiksmi :)
-
Jaa... manu mammu vedekla ir pastuumusi ljoti taalu no mazbeernu audzinaasanas un aukleesanas, vinja paciikst, bet nu neko
nu tas kaa zoliitee... vedeklas (maates) mammai pirmaa roka, teeva maatei otraa. ja pirmaa njem, tad otrajai jaasamierinaas...taa tas ir bijis visos laikos :)
-
Vispaar jau slimniicaa laizh gan cieminjus... ja nav gripas epideemija...
-
man ir sen atpakaļ bijis ķeizars, otrā rītā lika celties, teica, nav ko čīkstēt. Atkopos ļoti ātri, nekas nesāpēja.
Tā kā viss būs Tev labi, Kika.
Rīkojies Tu pareizi, ja ir savs viedoklis, tas jāpauž un uz to jāpastāv. Gan mamma samierināsies un pieņems un sāks Tevi vairāk cienīt.
Jauki, ka Tavs tētis un tavs vīrs ir Tava atbalsta komanda.
Par radiem - jocīgi gan tā radu aicināšana. Mēs taisījām raudzības, kad meitai bija 4 mēneši.
-
Kamoon, kāds jauks un izpalīdzīgs clv? Parazīts tā māte. Par šo reakciju (viņai rūp TIKAI kā viņa jūtās, bet ir pilnīgi pie pakaļas, kā jūtas viņas meita 9. grūtniecības mēnesī - tas izsaka visu par, to cik viņa "labs clv") vien viņu 2 mēnešus bērnam tuvumā nelaist! Un tikai neceriet, ka viņa savas emocijas nestādīs augstāk arī par mazbērna... Klasisks parazīts. Stipri ieteiktu apdomāt, labāk nolīgt aukli/mājkalpotāju/whatever, ja vajag palīdzību, nekā tādai ļaut ilgstoši uzturēties bērna tuvumā - sastādīs tarakānu fermu...
Un neko viņa neiemācīsies un nesapratīs. Max, ka šoreiz nesanāca. Viņa taču ir perfekta un visu zina labāk - vnm un visur. Neko nemācīsies, jo nekad neatzīs kļūdu. Tas neatkārtosies tikai vienā gadījumā: ja viņu turēs pa lielu, tālu gabalu! Kad šitādas atstiepjas, tad viņu bērni beidzot varbūt sāk dzīvot...
-
Kamoon, kāds jauks un izpalīdzīgs clv? Parazīts tā māte. Par šo reakciju (viņai rūp TIKAI kā viņa jūtās, bet ir pilnīgi pie pakaļas, kā jūtas viņas meita 9. grūtniecības mēnesī - tas izsaka visu par, to cik viņa "labs clv") vien viņu 2 mēnešus bērnam tuvumā nelaist! Un tikai neceriet, ka viņa savas emocijas nestādīs augstāk arī par mazbērna... Klasisks parazīts. Stipri ieteiktu apdomāt, labāk nolīgt aukli/mājkalpotāju/whatever, ja vajag palīdzību, nekā tādai ļaut ilgstoši uzturēties bērna tuvumā - sastādīs tarakānu fermu...
Un neko viņa neiemācīsies un nesapratīs. Max, ka šoreiz nesanāca. Viņa taču ir perfekta un visu zina labāk - vnm un visur. Neko nemācīsies, jo nekad neatzīs kļūdu. Tas neatkārtosies tikai vienā gadījumā: ja viņu turēs pa lielu, tālu gabalu! Kad šitādas atstiepjas, tad viņu bērni beidzot varbūt sāk dzīvot...
Nu tik traki laikam nav. Vienkārši mamma valdonīga, uzskata, ka meita joprojām ir maza, bet viņa gudra un ar pieredzi. Tikai dīvaini, ka velk ciemiņus uzreiz mājās. Bet katram jau savi tarakāni. Viss būs labi. Un pēc tam mamma varēs savu palīdzīgo roku sniegt ilgi un ar prieku:)
-
Optimiste...
-
tex protams cērt no pleca kā parasti, bet zināma taisnība ir. Es arī ieteiktu sākt pamazām distancēties, citādi gaisa nebūs
-
Autore JAU ir distancējusies, dzīvodama 200 km attālumā.
Tex ar saviem nesaudzīgajiem izteikumiem aizmirst, ka autorei tā ir mamma. Varbūt enerģiska un valdonīga, bet pašas mamma un tāpēc mīļa. Kaut kā nav taktiski tā nolikt cita tuviniekus.
-
Kāda gudra un pieredzējusi? Ciemiņus velk, lai plātītos ar mazbērnu kā SAVU nopelnu un barotu savu rijīgo ego. A te meita maita ar znotu pa kājām maisās... ģimene viņiem.. kādu figņu tik neizdomās...
Nekādi vīrusi utt, tur nelīdzēs, jo arī mazbērna intereses taču viņas kalakoļņā ir viņas ego celšanai pakārtojamas. Ne jau mazbērnu viņai vajag, bet kko, ar ko celt sevi savās un visu apkārtējo (kuriem viņa patiesībā ir traucēklis vai labākajā gadījumā dziļi pofig) acīs. Kaaa nu viņa "palīdz" = reāli maisās pa kājām un bojā nervus = ciiiiik VIŅA laba un pareiza. Viņa grib uzmanību SEV. Uz meitas ģimenes rēķina :)
VIŅA "atstumta"- sabojāja meitai dienu, čakarējoties ap gan jau labi desmitiem gados iestādīto vainas apziņu - veidu, kā piespiest meitu darīt, ko un kā viņa grib. PAr kādu cenu citiem, meitu un mazbērnu ieskaitot, - poooooooofig viņai.
Tāpēc, ka mamma, viņai viss atļauts? T.sk. bojāt bērniem dzīvi un ķert no tā kaifu?
Vot i lai paliek 200km attālumā :thumbsup:
-
ak, jā tie 200 km :)
Gan jau viss būs labi
-
Fizisks attaalums diemzheel ne vnm garantee aizbeegshanu no ietekmes :(
-
Autore JAU ir distancējusies, dzīvodama 200 km attālumā.
Tex ar saviem nesaudzīgajiem izteikumiem aizmirst, ka autorei tā ir mamma. Varbūt enerģiska un valdonīga, bet pašas mamma un tāpēc mīļa. Kaut kā nav taktiski tā nolikt cita tuviniekus.
Ja viņa būtu, piemēram, nozagusi meitas auto, tad visi piekristu, ka viņa ir zagle - slikts clv, vai ne?
Kāpēc tas nestrādā emocionāli?
Aber, ja bojā meitai, iespējams, lielāko notikumu viņas dzīvē, tad mamma, tomēr mīļa un tā - ir varianti... kāpēc? Emocionāla postīšana, iespējams, ir stipri kaitējošāka par fizisku vai materiālu. Un tieši tāpēc, ka mīļa un māte, viņai ir vara, ko viņa nelietīgi izmanto, iestādīdama un izmantodama vainas apziņu. IMO, tas ir daudz lielāks nodarījums par auto "aizņemšanos" un vairs neatdošanu....
Meitai nebūtu jājūtas vainīgai pasūtot tādu "palīdzētāju" ne tikai līdz svētdienai, bet vēl uz n mēnešiem vai vispār, bet viņa jūtas, ja jau tēma ir. Un tā tik tiešām ir viņas mātes vaina. Un, lai tiktu no tādas diriģēšanas vaļā, diemžēl ir jāsaprot, ka lai arī māte(un vecākus neizvēlas...), bet nu labs cilvēks viņa nav un rīkojas viņa savā izpratnē par to, kas ir viņas labā, bet reāli ir emocionālais parazīts. Un ka par to, ka viņa ir piedzemdējusi un audzinājusi (ko st.c. neviens bērns nav nevienam vecākam prasījis), meita neko nav parādā un viņai nav jajūtas vainīgai, neizdabājot absurdām un neabsurdām mātes iegribām, un ka ir tikai loģiski un pareizi pirmajā vietā likt savu ģimeni, sevi un savu bērnu.
-
...iespējams visos citos gadījumos visi apmierināti ar mātes organizatoriski aktīvo būtību, vai vismaz nemēdz izrādīt savu neapmierinātību. Un pēkšņi kādam tas nepatīk.
Cerams māte vismaz neapmetas mazajā dzīvoklītī, kad atbrauc tos 200km.
Ja māte grib ballīti ar radiem, lai noīrē kafūzi un ballējas un svin, kāpēc jālien divistabu dzīvoklī un jūs jāapgrūtina? Bet vispār jau dīvaina tā svinēšana, tex ir sava daļa taisnības, ka māte grib lielīties ar svešām spalvām...
-
Mātei droši vien ir bijis gadiem mobings no draudzenēm"Ņu, kad tad tev būs mazbērniņš"un jāklausās lielīšanās . Tas varētu būt pamatā tai maniakālajai vēlmei piedalīties un izrādīties.
-
Nu, lai temu noslēgtu uz pozitīvas nots :) Kopš sestdienas jau esam par vienu vairāk :) . Nenoturējās cilvēks līdz plānotajam laikam, steidzās pasauli ieraudzīt. Vecāki... Cīnīsimies. Jau kaut kas sanāk. Laikam tiešām kaut kas manī izmainījās tajā brīdī. Ir vieglāk pastāvēt uz savu, jo tagad zinu, par ko (un kuru) cīnos. Jā, tikai tagad pieleca ;)
-
Burvīgi! Apsveicu! Lai viss labi un būs labi! Un neaizmirsti arī sevi jaunajās rūpēs. :)
-
Mīļi, mīļi apsveikumi!
Ja kādreiz vajag pieredzējušu māmiņu padomu, mēs vienmēr esam te.
(Mums laikam pirmais "foruma bēbis"?)
-
Ja ja, visi sveci turējuši! :)
Mīļi jo mīļi apskacieni trijotnei (papucīti arī neaizmirsīsim)! Baudiet sīkumiņu katru mirkli- tie neganteļi baisi ātri mēdz izaugt. Nuja, vēl jau ir laiks arī nākamo pieteikt...
-
O!!!! Apsveicu! Lai laimīgi veiksmīgs mazais un vecāki :go_go:
-
Apsveicu!!! :big_hug: Tas ir tik jauki, ka bērniņi dzimst.
Puisītis vai meitiņa?
-
:flowers: :flowers: :flowers:
-
Sirsnīgi apsveicu! Lai skaista saulīte šopavasar lutina Tevi un lolojumu! Lai dzīvesspars un dzīves pilnestīgums izjūta! :saule:
-
Arī sveicu! Ļoti jauka ziņa :) Lai aug vesels un gudrs!
-
Apsveicu!
-
Apsveicu! :)
Ja kādreiz vajag pieredzējušu māmiņu padomu, mēs vienmēr esam te.
arī tēva/vectēva padomi reizēm ir noderīgi. piemēram, kā labāk bērnam degunu izsūkt, vai pirmo zobu izraut :D
-
Sveicieni visiem trim! :flowers: Lai Jūsu pulciņš aug!
Un lai Jums, abiem jaunajiem vecākiem, izdodas noturēt izdodas noturēt stabilas un drošas SAVAS ligzdas robežas!
-
Laikam pareizi vien netīšām DIVREIZ :) uzrakstījās IZDODAS NOTURĒT - to tiešām no sirds novēlu!
-
Pievienojos apsveikumiem! :flowers:
Nu lūk, tagad ir svarīgākais cilvēks, kā dēļ pastāvēt par viņu un sevi. Savu vecāku loma gan jau dabiski pamainīsies uz mazāku, - tā tam būs būt :big_hug: [size=78%] [/size]
-
Nu kur tādas mātes rodas? Vai tiešām pašām saprašanas nemaz nav? Vēl apvainojas un kačā pravas.
Es pēc ķeizara biju viena kā koks. Un viss forši. Nesaprotu, par kādu smagumu runā. Man smagi būtu, ja apkārt lēkātu aptrakušas kundzītes.
-
Lai aug vesels ;)